Varš, tā īpašības. Vara savienojumi, to īpašības, reakcijas.

Question 1

Pastāsti par vara atrašanos periodiskajā tabulā! Cik elektroni ir vara ārējā enerģijas līmenī? Paskaidro to aktivitāti lietojot periodiskās tabulas raksturlielumus! (2)

Answer 1

1. I(B) grupas elements, ārējā enerģijas līmenī ir 1 elektrons.
2. Mazaktīvs metāls, kas izskaidrojams ar atoma uzbūvi un arī mazo atoma rādiusu.

Question 2

Pastāsti par vara oksidēšanās un reducēšanās spējām. Vai tas spēj sadalīt ūdeni?

Answer 2

Oksidējas tikai ar grūtībām, taču viegli reducējas, ūdeni nesadala.

Question 3

Nosauc vara pazīstamākos savienojumus!

Answer 3

Pazīstami savienojumi, kuros vara oksidēšanās pakāpes ir +1, +2 un +3, kas uzskatāmi par attiecīgo oksīdu Cu2O; CuO un Cu2O3 atvasinājumiem.

Question 4

Kāda ir vara izplatība? Kā to iegūst? (3)

Answer 4

1. Saturs Zemes garozā samērā neliels, taču ir sastopams arī tīrradņu veidā, kas mēdz būt arī lieli.
2. Galvenie minerāli, kuru sastāvā ir vara rūdas ir vara spīde Cu2S, halkopirīts CuFeS2 un malahīts (CuOH)2CO3.
3. Iegūst no rūdām, pirms tam tās bagātinot, parasti tam izmantojot flotēšanu.

Question 5

Kādas ir vara fizikālās īpašības? (5)

Answer 5

1. Tīrs varš ir valkans metāls gaiši sārtā krāsā, viegli velmējams.
2. Sausā gaisā nemaz nemainās, jo uz virsmas veidojas ļoti plāna oksīda kārtiņa, kas labi pasargā no tālākas oksidēšanās.
3. Mitruma un CO2 klātbūtnē pārklājas zaļganīgu vara hidroksokarbonāta kārtiņu (CuOH)2CO3.
4. Piemīt laba siltumvadītspēja, elektrovadītspēja, kaļamība, pārraušanas pretestība, liešanas īpašības, tādēļ plaši izmanto rūpniecībā.
5. Karsējot oksidējas, pārvēršoties par vara(II) oksīdu CuO (melns), augstākas temperatūras sasniedzot, veidojas divslāņu oksīda kārtiņa – ārējā slānī CuO, iekšējā Cu2O (sarkans),

Question 6

Kādas ir vara ķīmiskās īpašības? (3)

Answer 6

1. Mazaktīvs metāls, tomēr ar halogēniem reaģē jau istabas temperatūrā – piemēram reakcijā ar mitru hloru rodas CuCl2.
2. Karsējot ar sēru, veidojas vara(I) sulfīds Cu2S.
3. No skābēm ūdeņradi neizdala, tāpēc atšķaidīta sālsskābe un sērskābe uz varu neidarbojas. Tomēr gaisa skābekļa klātbūtnē varš šķīst šajās skābēs, veidojot attiecīgos sāļus.

Question 7

Kas ir raksturīgs vara (I) savienojumiem? Kāds ir vara (I) oksīds? Kāds ir vara (I) hidroksīds? Kā var iegūt šos abus savienojumus? Vai šie savienojumi viegli oksidējas?

Answer 7

1. Mazāk stabili, salīdzinot ar vara(II) savienojumiem.
2. Vara(I) oksīds Cu2O (sarkans pulveris) – bāziskais oksīds, dabā sastopams minerāla kuprīta veidā.
3. Vara(I) hidroksīdam Cu2(OH)2 (dzeltens) piemīt bāziskas īpašības.
4. Cu2(OH)2 un Cu2O laboratorijā to var iegūt, karsējot vara(II) sāls šķīdumu kopā ar kādu spēcīgu reducētāju, piemēram, formalīnu vai glikozi.
5. Cu2(OH)2 un Cu2O viegli oksidējas.

Question 8

Cik sastopami ir vara (I) sāļi? Kā tos var iegūt?

Answer 8

1. Reti sastopami.
2. Tos iegūst ar dažādām metodēm, piemēram, vara(I) hlorīdu var iegūt vara(I) oksīdam reaģējot ar sālsskābi vai vara(II) hlorīdam reaģējot ar varu augstā temperatūrā.

Question 9

Kas ir raksturīgs vara (II) oksīdam un hidroksīdam? Kādā krāsi ir abi šie savienojumi? No kā tos iegūst? Ar kādām vielām tas reaģē? (3)

Answer 9

1. Vara(II) oksīds CuO (melns pulveris) – amfotērs oksīds. Pārsvarā piemīt bāziskas īpašības, analogas īpašības piemīt Cu(OH)2 (zils), kurš ir nestabils savienojums un pēc ilgāka laika sadalās arī parastajos apstākļos.
2. Vara(II) oksīdu un hidroksīdu iegūst no vara(II) sāļiem
3. Cu(OH)2 reaģē ar skābēm; uz to iedarbojas arī stipru sārmu šķīdumi, veidojot kuprātus. Tas šķīst arī amonjakūdenī – rodas kompleksais savienojums tertaamīnvara(II) hidroksīds (zils).

Question 10

Kādi ir vara (II) sāļi? Nosauc raksturīgākos vara (II) sāļus, pieminot arī krāsas! (5)

Answer 10

1. Stabili savienojumi.
2. Visvairāk izmantotais ir vara(II) sulfāta kristālhidrāts (vara vitriols) CuSO4 ∙ 5H2O - zils.
3. Vara(II) hlorīda dihidrāts CuCl2 ∙ 2H2O ir tumšzaļa, kristāliska viela (koncentrēti tā šķīdumi – zaļi, atšķaidīti – gaiši zili).
4. Vara(II) nitrāta trihidrātu Cu(NO3)2 ∙ 3H2O iegūst vara reakcijā ar slāpekļskābi. Karsējot šīs vielas tumšzilos kristālus, tie zaudē ūdeni un pēc tam sadalās.
5. Bāziskais vara(II) karbonāts (CuOH)2CO3 smaragdzaļa, kristāliska viela, kas karsējot viegli sadalās.