Hroms, īpašības, savienojumi, reakcijas, oksidēšanās-reducēšanās pakāpes, reakcijas dažādās vidēs.

Question 1

Cik ir elektroni hromam ārējā enerģijas līmenī?

Answer 1

Hroma apakšgrupas elementu atomu ārējā enerģijas līmenī ir viens vai divi elektroni, tāpēc šo elementu veidotajiem savienojumiem piemīt bāziskas un amfotēras īpašības.

Question 2

Kāda ir hroma augstākā iespējamā oksidēšanās pakāpe savienojumos?

Answer 2

Vienlaikus jāņem vērā, ka to augstā iespējamā oksidēšanās pakāpe savienojumos ir +6 un tādēļ šie elementi veido arī savienojumus, kam piemīt skābas īpašības.

Question 3

Kādas ir visbiežākās oksidēšanās pakāpes hromam savienojumos?

Answer 3

+2, +3, +6.

Question 4

Kādas ir hroma fizikālās īpašības? Kāds ir hroms normālā temperatūrā? Kur to lieto galvenokārt (metālisko hromu)? Kā tas reaģē ar sālsskābi un sērsskābi?

Answer 4

1. Fizikālās īpašības - balts, ciets, spīdīgs metāls.
2. Normālā temperatūrā ir pilnīgi stabils pret gaisa un ūdens iedarbību.
3. Reaģējot ar sērskābi un sālsskābi, izdala ūdeņradi.
4. Metālisko hromu lieto galvenokārt tēraudrūpniecībā.

Question 5

Kur dabā ir sastopams hroms?

Answer 5

Dabā tas sastopams hroma-dzelzs rūdā FeO * Cr2O3.

Question 6

Kādi ir hromam raksturīgākie oksīdi? Pastāsti arī to, kāda veida oksīdi tie ir! (3)

Answer 6

1. Hroma (II) oksīdu CrO, kam ir bāzisks raksturs.
2. Hroma (III) oksīdu Cr2O3, kam ir amfotēras īpašības.
3. Hromskābes anhidrīdu CrO3 – skābo oksīdu.

Question 7

Kādi ir hroma(II) savienojumi? Kas tiem ir raksturīgs? (3)

Answer 7

1. Hroma (II) hlorīds CrCl2, kam pievienojot sārmu, izkrīt dzeltenas nogulsnes.
2. Hroma (II) hidroksīds Cr(OH)2. Izšķīdinot nogulsnes sērskābē, iegūstam CrSO4.
3. Hroma(II) savienojumi ir ļoti nestabili un ātri oksidējas ar skābekli par hroma(III) savienojumiem.

Question 8

Kādi ir hroma(III) savienojumi? Nosauc piemērus! Kur tos pielieto? (2)

Answer 8

1. Hroma (III) oksīds ir Cr2O3 - grūti kūstoša viela, ko ar nosaukumu hroma zaļā plaši lieto kā līmes un eļļas krāsu. Sakausējot ar silikātiem, hroma (III) oksīds nokrāso arī tos zaļā krāsā, tāpēc to pielieto stikla un porcelāna krāsošanai.
2. Hroma (III) hidroksīds Cr(OH)3 izkrīt kā zilgani pelēkas nogulsnes, sārmiem iedarbojoties uz trīsvērtīgā hroma sāļiem.

Question 9

Kādas ir hroma (III) savienojuma īpašības? (4)

Answer 9

1. Līdzīgi alumīnija, cinka u. c. hidroksīdiem, tiem ir amfotērs raksturs. Skābēs Cr(OH)3 šķīst, veidodams trīsvērtīgā hroma sāļus, bet sārmos — radīdams smaragdzaļus hromītu šķīdumus, t. i., hrompaskābes HCrO2 sāļus.
2. Ūdens šķīdumos tas stipri hidrolizējas un viegli veido dažādus bāziskos sāļus. Ar vājām skābēm hroms(III) līdzīgi alumīnijam nemaz sāļus neveido.
3. Hroma(III) sā|u šķīdumu krāsu īpašība: parasti tie ir zili violetā krāsā, bet sildot tie kļūst zaļi. Zināmu laiku pēc atdzišanas tie atkal atgūst savu agrāko krāsu. Šī krāsu maiņa izskaidrojama ar izomēru sāļu hidrātu rašanos.

Question 10

Nosauc hroma (VI) savienojuma piemērus!

Answer 10

Hromskābes anhidrīds CrO3 un tam atbilstošās skābes— hromskābe H2CrO4 un dihromskābe H2Cr2O4.

Question 11

Kas ir raksturīgs hroma (VI) skābēm? (2)

Answer 11

1. Abas skābes pastāv tikai ūdens šķīdumos, un, mēģinot izdalīt no ūdens, tādējādi rodas hromskābes anhidrīds un ūdens.
2. Sāļi ir pilnīgi stabili. Hromskābes sāļus sauc par hromātiem, bet dihromskābes – par dihromātiem.

Question 12

Kā iegūst ūdenī šķīstošus sārmu metālu hromātus?

Answer 12

Ūdenī šķīstošus sārmu metālu hromātus iegūst, oksidējot hroma(III) savienojumus sārmu klātbūtnē. Piemēram, iedarbojoties ar bromu uz kālija hromīta šķīdumu, rodas kālija hromāts saskaņā ar vienādojumu:

2KCrO2 + 3Br2 + 8KOH → 2K2CrO4 + 6KBr + 4H2O

Question 13

Kāda krāsa ir raksturīga CrO42- joniem?

Answer 13

Hromīta šķīduma smaragdzaļā krāsa pārvēršas spilgti dzeltenā, kas raksturīga CrO42- joniem.

Question 14

Kas ir raksturīgs hromātu iegūšanas veidam sausas reakcijas ceļā?

Answer 14

Hromātus var iegūt arī sausas reakcijas ceļā — sakausējot Cr2O3 ar sārmu kāda oksidētāja, piemēram, Bertolē sāls klātbūtnē:
Cr2O3 + 4KOH + KClO3 → 2K2CrO4 + KCl + 2H2O

Question 15

Kā iegūst hromātus no dabiskās hroma dzelzs rūdas Fe(CrO2)2?

Answer 15

Karsējot to ar sodu gaisa skābekļa klātbūtnē, iegūst sakausējumu, kas satur nātrija hromātu:
4Fe(CrO2)2 + 8Na2CO3 + 7O2 → 8Na2CrO4 + 2Fe2O3 + 8CO2

Question 16

Kas notiek, kad paskābina kāda hromāta šķīdumu? (2)

Answer 16

1. Paskābinot kāda hromāta šķīdumu, piemēram, K2CrO4, tīrā dzeltenā krāsa kļūst oranža, jo jons CrO 2- pārvēršas par Cr O 2- jonu.
2. No iegūtā šķīduma var izdalīt dihromskābes sāli — kālija dihromātu kā oranžsarkanus kristālus. Hromāta pārvēršanās reakcija par
   dihromātu izsakāma ar vienādojumu:
   2CrO4 2- + 2H ⇌ Cr2O72-+ H2O

Question 17

Kas ir raksturīgs dihromāta veidošanas reakcijai? (3)

Answer 17

1. Reakcija ir apgriezeniska.
2. Šķīdinot dihromātu ūdenī, vienmēr rodas
   neliels daudzums H+ un CrO4 2- jonu. Tādēļ dihromāta šķīdumam ir skāba reakcija.
3. Hidroksiljonu pārākumā šķīdumā praktiski eksistē tikai CrO4 2- joni, t.i., hromāts, bet ūdeņraža jonu pārākumā - dihromāts.

Question 18

Kas ir raksturīgs hromātiem un dihromātiem? Kur oksidēšana tiek veikta?

Answer 18

1. Hromātiem un dihromātiem ir stipras oksidējošas spējas.
2. Oksidēšanu veic skābā vidē. Oksidētāji — Cr2O72- joni, kas satur hromu, pievienojot trīs elektronus un pārvēršas hroma(III) jonos.