Atoma un vielas uzbūve

Question 1

Kāds lādiņš ir protoniem un elektroniem? Vai lādīņš ir neitroniem? Kāda ir masa?

Answer 1

1. Protoniem - +1 - Masa: 1,6726 ∙ 10-27, 1,0073
2. Neitroniem - 0 - Masa: 1,6750 ∙ 10-27, 1,0087
3. Elektrons - -1 - 9,1095 ∙ 10-31, 5,4858 ∙ 10-4

Question 2

Kas ir nukloni?

Answer 2

Kodola elementārdaļiņas sauc par nukloniem - protoni un neitroni

Question 3

Kas nosaka kodola īpašības?

Answer 3

Protonu un neitronu skaits

Question 4

Kas ir atomnumurs? Ko tas nosaka?

Answer 4

Protonu skaitu kodolā sauc par atomnumuru – tas nosaka atoma kodola lādiņu un piederību konkrētam ķīmiskajam elementam.

Question 5

Kas ir masas skaitlis? Kāda ir tai formula?

Answer 5

1. Protonu un neitronu skaita summu sauc par masas skaitli.
2. A = Z + N, kur Z - atomnumurs, N - neitronu skaits

Question 6

Kas ir nuklīdi? Kā tos pieraksta?

Answer 6

1. Nuklīdi ir konkrēti atomi.
2. Pieraksta ar elementa simbolu un tā kreisajā pusē norāda masas skaitli (augšā) un atomnumuru (apakšā).

Question 7

Kas ir izotopi?

Answer 7

Atomi, kuros ir vienāds protonu skaits, bet atšķirīgs neitronu skaits

Question 8

Kas ir izobāri?

Answer 8

Atomi, kuros ir dažāds protonu un neitronu skaits, bet vienāds kopējais nuklonu skaits

Question 9

Kas ir izotoni?

Answer 9

Atomi ar vienādu neitronu skaitu

Question 10

Kas ir kodolreakcijas? Kur tās izmanto? (2)

Answer 10

1. Noris dažādu daļiņu iedarbībā uz atomu kodoliem. To rezultātā rodas gan stabili, gan netabili izotopi.
2. Kodolreakcijas izmanto enerģijas iegūšanai un jaunu ķīmisko elementu sintēzei.

Question 11

Kas ir elektrona orbitāle?

Answer 11

Telpas daļu, kurā ar noteiktu varbūtību (90-95%) atrodas elektrons, sauc par elektrona orbitāli.

Question 12

Kādi kvanta skaitļi nosaka elektrona orbitāļu formu un izvietojumu atomā? (4)

Answer 12

1. Galvenais kvantu skaitlis n - raksturo elektrona enerģiju atomā; to pieņem kā veselas pozitīvas vērtības, sākot ar 1 un tām atbilst dažādi elektrona enerģijas līmeņi atomā; tā vērtība nosaka arī enerģētisko apakšlīmeņu skaitu.
2. Orbitālais kvantu skaitlis l - nosaka elektrona orbitāles formu (s, p, d, f orbitāļu formas).
3. Magnētiskais kvantu skaitlis ml - nosaka, cik dažādos veidos telpā var novietot orbitāles ar vienādu l vērtību.
4. Spina kvantu skaitļa vērtība ms - liecina par elektrona pašrotācijas virzienu. Tā iespējama divos pretējos virzienos – pulksteņrādītāja virzienā un pretēji tam.

Question 13

Kas ir Pauli aizlieguma princips?

Answer 13

Vienā orbitālē var atrasties ne vairāk par diviem elektroniem, kuru spiniem jābūt pretēji vērstiem

Question 14

Kas ir enerģijas minimuma princips?

Answer 14

Orbitāles aizpildās ar elektroniem enerģijas palielināšanās secībā;

Question 15

Kas ir Hunda likums?

Answer 15

Viena apakšlīmeņa robežās elektroni vispirms izvietojas pa vienam katrā orbitālē

Question 16

Kas ir mininimālās summas (Kļečkovska) likums?

Answer 16

Orbitāļu aizpildīšanās ar elektroniem notiek, sākot ar tām orbitālēm, kurām kvantu skaitļu summas n+l vērtība ir maza, un beidzot ar tām, kurām šī vērtība ir liela.

Question 17

Kas ir atoma jonizācijas enerģija un elektrontieksme?

Answer 17

Enerģētiskie raksturlielumi, kas nosaka atoma īpašības

Question 18

Kas ir jonizācijas enerģija? Kas tai ir raksturīgs? (5)

Answer 18

1. Enerģijas daudzums, kas jāpievada, lai viens mols attiecīgā elementa atomu zaudētu vienu elektronu katrs, attiecīgi pārvēršoties pozitīvos jonos
2. A → A+ + e-, mērvienība – kJ/mol
3. Tā ir maza tiem elementiem, kuri viegli atdod elektronus, veidojot pozitīvus jonus (elementiem, kam piemīt metāliskas īpašības)
4. Periodiskajā sistēmā grupas samazinās virzienā ↓
5. Periodos palielinās, pieaugot atoma kodola lādiņam, tātad virzienā →

Question 19

Kas ir elektrontieksme? (5)

Answer 19

1. Raksturo enerģijas daudzumu, kāds izdalīsies, ja viens mols elementa atomu katrs iegūs pa vienam elektronam, izveidojot negatīvus jonus.
2. A + e- → A-
3. Periodiskajā sistēmā grupas samazinās virzienā ↓
4. Periodos palielinās, pieaugot atoma kodola lādiņam, tātad virzienā →
5. Šīs tendences nedarbojas cēlgāzu atomiem (VIII A gr.), kā arī II un V grupas elementiem

Question 20

Kas ir elektronegativitāte? (3)

Answer 20

1. Jonizācijas enerģijas un elektrontieksmes pussuma
2. EN = (𝑱𝒐𝒏𝒊𝒛ā𝒄𝒊𝒋𝒂𝒔 𝒆𝒏𝒆𝒓ģ𝒊𝒋𝒂+𝒆𝒍𝒆𝒌𝒕𝒓𝒐𝒏𝒕𝒊𝒆𝒌𝒔𝒎𝒆)/𝟐
3. Raksturošanai izmanto (REN) – pārējo elementu REN tiek salīdzinātas ar Ca vai Li REN, kas ir 1,0.

Question 21

Ko var notiekt ar REN? (3)

Answer 21

1. Kurš no elementiem savienojumā iegūs pozitīvu un kurš – negatīvu oksidēšanās pakāpi;
2. Kāds ir ķīmiskās saites raksturs savienojumā.
3. Veidojoties ķīmiskajai saitei starp divu elementu atomiem, elektropozitīvākā elementa atoms elektronus atdod, bet elektronegatīvākais tos pievieno.