Periodiskā tabula, tās likumsakarības.

Question 1

Pēc kā ir sakartoti ķīmiskie elementi periodiskajā tabulā?

Answer 1

Ķīmisko elementu periodiskajā tabulā elementi ir sakārtoti pēc
to atomnumura (protonu skaita kodolā)

Question 2

Kas ir periodiskais likums?

Answer 2

Elementi, kas sakārtoti atbilstoši to atomnumuram, parāda
periodisku īpašību maiņu

Question 3

Ko nosaka ar perioda numuru?

Answer 3

Nosaka enerģijas līmeņu skaitu atoma elektronapvalkā

Question 4

Ko nosaka ar grupas numuru?

Answer 4

Pēc grupas numura nosaka elektronu skaitu atoma elektronapvalka ārējā enerģijas līmenī.

Question 5

Kā var noteikt maksimālo/minimālo oksidēšanās pakāpi? (3)

Answer 5

1. A grupas elementiem maksimālo var noteikt pēc grupas numura, minimālo jeb negatīvo oksidēšanās pakāpi iegūst no grupas numura atņemot 8.
2. B grupas elementiem iespējamas vairākas oksidēšanās pakāpes
3. Metāliskiem elementiem - tikai pozitīvas oks.pak., Nemetāliskiem elementiem - gan pozitīvas, gan negatīvas oks. pak.

Question 6

Ko var noteikt ar atomnumuru? (3)

Answer 6

1. Nosaka protonu skaitu kodolā
2. Kodola lādiņu,
3. Elektronu skaitu atomu kodola elektronapvalkā.

Question 7

Kāda ir elektronu izkārtojumu nozīme?

Answer 7

1. Valences elektroni nosaka, kā elements reaģēs. Tādēļ, piemēram, visiem IA grupas elementiem piemitīs līdzīgas īpašības.
2. Elementi, kas atrodas tuvu cēlgāzēm periodiskajā tabulā, savukārt ir ķīmiski aktīvi, jo tie tiecas sasniegt tādu stāvokli kā cēlgāzes, atdodot, pievienojot vai daloties ar elektroniem.
3. Nemetāli tiecas iegūt cēlgāzu konfigurāciju, pievienojot elektronus un iegūstot negatīvu lādiņu.
4. Sārmu metāli (IA grupa) var iegūt cēlgāzu konfigurāciju atdodot vienu elektronu, tādējādi veidojot stabilu pozitīvu lādiņu +1

Question 8

Kā atoma rādiuss pieaug?

Answer 8

1. Grupās atoma rādiuss palielinās virzienā uz leju, jo palielinās aizpildīto enerģijas līmeņu skaits (atbilstoši periodam) ↓
2. Perioda ietvaros no kreisās uz labo pusi atoma rādiuss samazinās, jo pieaugot protonu skaitam pieaug pievilkšanās starp atoma kodolu un elektronu apvalku ←

Question 9

Kā jonizācijas enerģija pieaug? Kas tā ir? (4)

Answer 9

1. Jonizācijas enerģija ir enerģijas daudzums, kas jāpievada brīvam, neierosinātam atomam, lai atrautu 1 elektronu un atomu pārvērstu par pozitīvu jonu
2. Jo zemāka ir jonizācijas enerģija, jo vieglāk atoms pārvēršas par katjonu
3. Perioda ietvaros - kodola lādiņa pieaugums izraisa
   pievilkšanās palielināšanos starp ārējiem elektroniem un
   atoma kodolu, tādēļ elektronus ir grūtāk atņemt. Tas pieaug virzoties pa labi. →
4. Grupas ietvaros – jo tālāk elektrons atrodas no atoma kodola, jo to vieglāk atņemt. Tas pieaug ↑

Question 10

Kā elektronegitivtāte pieaug? Kas tā ir? (3)

Answer 10

1. Atoma elektronegativitāte raksturo, cik spēcīgi tas sev piesaista elektronus
2. Periodā - pieaug virzoties pa labi →
3. Grupā - pieaug virzoties uz augšu ↑

Question 11

Kādi ir REN kovalenti nepolārām, polārām saitēm? Jonu saitēm?

Answer 11

1. Nepolāra kovalenta REN < 0,5
2. Polāra kovalenta 0,5 - 1,8
3. Jonu REN > 1,8

Question 12

Kā kušanas temperatūra pieaug? Kurai grupai ir novērojama maksimālā kušanas temperatūra? (3)

Answer 12

1. IA grupas elementi ir metāli. Jo tālāk elektrons atrodas no atoma kodola, jo vājāki ir pievilkšanās spēki starp delokalizētiem elektroniem un kodolu. Tādēļ grupā virzienā uz leju samazinās kušanas temperatūra. ↓
2. VIIA grupas elementiem ir molekulāra struktūra, kura tiek uzturēta pateicoties Van der Valsa starpmolekulārajiem spēkiem. Šie spēki palielinās palielinoties elektronu skaitam molekulā. ↓
3. Maksimālā kušanas temperatūra novērojama IV A grupas elementiem

Question 13

Kuriem dabīgi sastopamiem elementiem ir raksturīga radioaktivitāte?

Answer 13

Dabīgi sastopamajiem elementiem ar atomnumuru augstāku par 84 piemīt radioaktivitāte

Question 14

Kuri elementi ir sintētiski izveidoti un ar augstu radioaktivitāti?

Answer 14

Elementi ar atomnumuru augstāku par 92 ir sintētiski izveidoti un visi ir radioaktīvi

Question 15

Kas ir raksturīgs metāliskiem elementiem? (7)

Answer 15

1. Laba siltumvadītspēja un elektrovadītspēja
2. Augsta kušanas un viršanas temperatūra, tādēļ cietā formā istabas temperatūrā
3. Kaļami vai stiepjami
4. Pulētiem metāliem piemīt metālisks spīdums
5. Augsts blīvums, tādēļ smagi
6. Cēlmetāli (platīns, sudrabs, zelts) ir ķīmiski inerti
7. Ķīmiskās reakcijās spēj iegūt pozitīvu oksidēšanās pakāpi

Question 16

Kas ir raksturīgs nemetāliskiem elementiem? (7)

Answer 16

1. Nevada elektrību vai siltumu
2. Zema kušanas un viršanas temperatūra, tādēļ daudzi elementi ir gāzes
3. Trausli
4. Spīdums nav raksturīgs
5. Zems blīvums elementiem, kas ir cietā formā
6. Cēlgāzes (VIIIA grupa) ir ķīmiski inertas
7. Ķīmiskās reakcijās spēj iegūt gan pozitīvu, gan negatīvu oksidēšanās pakāpi

Question 17

Kādas īpašības ir raksturīgas pusmetāliem jeb metaloīdiem?

Answer 17

Pusmetāliem jeb metaloīdiem (boram, silīcijam, arsēnam, germānijam, antimonam un telūram) piemīt vienlaikus metāliskās un nemetāliskās īpašības

Question 18

Uz kuru pusi metāliskās īpašības pastiprinās?

Answer 18

Metāliskās īpašības pastiprinās uz tabulas kreiso pusi un apakšu. ↓

Question 19

Uz kuru pusi nemetāliskās īpašības pastiprinās?

Answer 19

Nemetāliskās īpašības pastiprinās uz tabulas labo pusi un augšu. ↑

Question 20

Kādas ir IA grupas pamatīpašības? (6)

Answer 20

1. Ūdeņradis un sārmu metāli (angļu val. Alkali metals)
2. Ārējā enerģijas līmenī atrodas 1 elektrons
3. Reakcijās tie atdod 1 elektronu un iegūst oksidēšanās pakāpi +1
4. Fizikālās īpašības – sārmu metāli ir mīksti un tiem piemīt sudrabains spīdums. Tiem piemīt zema kušanas un viršanas temperatūra. Litijs, nātrijs un kālijs peld uz ūdens virsmas, jo šiem elementiem ir zems blīvums
5. Ķīmiskās īpašības – sārmu metāliem piemīt visaugstākā ķīmiskā aktivitāte starp metāliem, jo tiem ir liels atomu rādiuss un zema jonizācijas enerģija
6. Ūdeņradim piemīt atšķirīgas īpašības kā citiem IA grupas elementiem

Question 21

Kādas ir IIA grupas pamatīpašības? (5)

Answer 21

1. Sārmzemju metāli (angļu val. Alkaline-earth metal). Magniju un beriliju pie sārmzemju metāliem nepieskaita
2. Ārējā enerģijas līmenī atrodas 2 elektroni
3. Reakcijās atdod 2 elektronus un iegūst oksidēšanās pakāpi +2
4. Fizikālās īpašības – sārmzemju metāli ir cietāki, blīvāki un tiem ir augstāka kušanas temperatūra kā sārmu metāliem tajā pašā periodā
5. Ķīmiskās īpašības – piemīt augsta ķīmiskā aktivitāte un raksturīgas liesmu krāsas (liesmu krāsas raksturīgas arī IA grupai)

Question 22

Kādas ir IIIA grupas pamatīpašības? (6)

Answer 22

1. Bors ir pusmetāls jeb metaloīds, pārējie ir metāliskie elementi
2. Ārējā enerģijas līmenī atrodas 3 elektroni
3. Reakcijās tie atdod 3 elektronus un iegūst oksidēšanās pakāpi +3
4. Tallijam raksturīga arī oksidēšanās pakāpe +1
5. Fizikālās īpašības – blīvāki kā IIA grupas elementi. Alumīnijs ir viegls, plastisks metāls ar labu elektrovadītspēju un siltumvadītspēju.
6. Ķīmiskās īpašības – grupas elementi var veidot dažādus oksīda veidus

Question 23

Kādas ir IVA grupas pamatīpašības? (5)

Answer 23

1. Ietver metālus, pusmetālus un nemetālus. Ogleklis ir izteikts nemetāls, svins – īsts metāls
2. Ārējā enerģijas līmenī atrodas 4 elektroni
3. Raksturīgas oksidēšanās pakāpes -4, +2 un +4
4. Fizikālās īpašības – elektrovadītspēja atkarīga no elementa veida, ogleklim ļoti augsta kušanas temperatūra
5. Ķīmiskās īpašības – pieaugot atomnumuram arvien izteiktākas kļūst metāliskās īpašības

Question 24

Kādas ir VA grupas pamatīpašības? (5)

Answer 24

1. VA grupa apkopo elementus ar daudzveidīgām īpašībām. Ietver metālus, pusmetālus un nemetālus
2. Ārējā enerģijas līmenī atrodas 5 elektroni
3. Raksturīgs plašs klāsts ar oksidēšanās pakāpēm no -3 līdz +5
4. Fizikālās īpašības – slāpeklis ir gāzveida viela (kļūst šķidrs ap -200˚C), pārējie grupas elementi sastopami cietā formā. Fosforam raksturīgas vairākas allotropiskās formas
5. Ķīmiskās īpašības – atkarīgas no elementu veida

Question 25

Kādas ir VIA grupas pamatīpašības? (6)

Answer 25

1. VIA grupas elementi tiek saukti par halkogēniem
2. Ietver metālus, pusmetālus un nemetālus
3. Ārējā enerģijas līmenī atrodas 6 elektroni
4. Iespējamas oksidēšanās pakāpes no -2 līdz +6
5. Fizikālās īpašības – visiem grupas elementiem, izņemot poloniju, raksturīgi stabili izotopi
6. Ķīmiskās īpašības – skābeklim piemīt 2. augstākā elektronegativitāte un elektronu afinitāte no visiem elementiem. Skābeklim piemīt citas ķīmiskās īpašības kā citiem VIA grupas elementiem

Question 26

Kādas ir VIIA grupas pamatīpašības? (6)

Answer 26

1. VIIA grupas elementi tiek saukti par halogēniem
2. Ietver nemetālus ar augstu ķīmisko aktivitāti
3. Ārējā enerģijas līmenī atrodas 7 elektroni
4. Iespējamas oksidēšanās pakāpes no -1 līdz +7
5. Fizikālās īpašības – vienīgā grupa, kuras elementi
   normālos apstākļos sastopami visos 3 agregātstāvokļos. Elementi sastopami kā divatomu molekulas
6. Ķīmiskās īpašības – fluors ir visaktīvākais no grupas
   elementiem, kā arī visaktīvākais no visiem elementiem. Fluoram piemīt visaugstākā elektronegativitāte. Halogēni ir aktīvi oksidētāji

Question 27

Kādas ir B (IIIB-IIB) grupas pamatīpašības? (3)

Answer 27

1. B grupas sevī iekļauj pārejas metālu elementus
2. Fizikālās īpašības – cieti metāli ar labu elektrovadītspēju un siltumvadītspēju. Vairākiem pārejas metāliem raksturīga augsta kušanas temperatūras (piem. titāns). B grupas elementiem ir liela loma dažādos rūpniecības procesos
3. Ķīmiskās īpašības – B grupas elementiem iespējamas vairākas oksidēšanās pakāpes. B grupu elementi nereti kļūst par komplekso savienojumu veidotājiem