Neorganiskie elementi cilvēka organismā. Pamatelementi, makroelementi, mikroelementi.

Question 1

Cik daudz elementi ir nepieciešami, lai cilvēka organisms varētu normāli funkcionēt?

Answer 1

Lai cilvēka organisms varētu normāli funkcionēt,
mūsu organismam nepieciešami vismaz 20 ķīmiskie elementi (no kuriem vismaz 10 ir metāliskie elementi).

Question 2

Kuri elementi ir neatņemama dzīvības sastāvdaļa?

Answer 2

Ogleklis, slāpeklis, skābeklis un ūdeņradis.

Question 3

Kas ir organiskie / pamatelementi?

Answer 3

Ūdeņradis, ogleklis, slāpeklis, skābeklis.

Question 4

Nosauc visus makroelementus! (7)

Answer 4

Nātrijs, kālijs, magnijs, kalcijs, hlors, fosfors, sērs.

Question 5

Nosauc visus mikroelementus! (8)

Answer 5

Mangāns, dzelzs, varš, cinks, selēns, kobalts, molibdēns, jods.

Question 6

Kādu funkciju kalcijs veic organismā? Cik daudz ir jauzņem kalcijs? Ar ko ir saistīts kalcija metabolisms? Kas ir hidroksiapatīts? Kādos procesos kalcijs iesaistās? Kas notiek, ja ir par mazs kalcija? (6)

Answer 6

1. Cilvēkam jāuzņem ap 700 – 800 mg kalcija dienā.
2. Kalcija metabolisms organismā ir saistīts ar D vitamīnu
3. Aptuveni 50% no plazmas kalcija ir saistīti ar albumīnu
4. Hidroksiapatīta jeb Ca10(PO4)6 (OH)2 veidā kalcijs ir galvenā kaulu un zobu sastāvdaļa, tas nodrošina kaulu un zobu stingrību.
5. Kalcijs ir kofaktors vairākiem enzīmiem, kā arī piedalās vairākās kaskādes reakcijās, kas nodrošina muskuļu un nervu funkciju, impulsu pārvadi, šūnu dalīšanos, asins koagulāciju un asins pH nodrošināšanu.
6. Ja ar diētu netiek uzņemts pietiekams kalcija daudzums, organisms
   izmantos kalciju no kauliem. . Kauli ir kalcija rezerve, kas ļauj noturēt kalcija jonu daudzumus asinīs stabilā līmenī.

Question 7

Kādu funkciju fosfors veic organismā? Cik daudz ir jauzņem fosfors? Kādā formā ir fosfors organismā? Kādos procesos fosfors iesaistās? (8)

Answer 7

1. Cilvēkam jāuzņem ap 700 mg fosfora dienā
2. Aptuveni 90% no fosfora cilvēka organismā ir hidroksiapatīta formā, pārējais atrodas ekstracelulārajos šķidrumos un mīkstajos audos.
3. Fosfors piedalās strukturālā DNS un RNS veidošanā, enerģijas transportā (ATP).
4. Fosfolipīdu formā veido šūnu membrānas struktūru.
5. Piedalās ogļhidrātu un tauku metabolismā.
6. Nepieciešams vairogdziedzera hormonu sintēzē.
7. Būtiska loma gēnu transkripcijā un enzīmu aktivācijā.
8. Piedalās normāla pH nodrošināšanā ekstracelulārājā
   šķīdumā.

Question 8

Kādu funkciju kālijs veic organismā? Cik daudz ir jauzņem kālija? Kas regulē kālija konc. asinīs un kur tai ir būtiska loma? Kur tas ir sastopams? Ko tas nodrošina? Kas var ietekmēt kālija daudzumu organismā? (6)

Answer 8

1. Cilvēkam jāuzņem ap 3,5 grami kālija dienā.
2. Kālija koncentrāciju asinīs regulē vairāki mehānismi – renālā ekskrēcija, nātrija/kālija sūknis u.c.
3. Kālijs sastopams visās cilvēka organisma daļās.
4. Nodrošina nervu elektroķīmisko potenciālu.
5. Kālija jonu koncentrācijai ir ļoti būtiska loma signālu pārvadē
   sirdī un sirdsdarbības ritma nodrošināšanā.
6. Dažādu citu medikamentu lietošana (piemēram, diurētiķu) var
   ietekmēt K daudzumu organismā.

Question 9

Kādu funkciju nātrijs veic organismā? Cik daudz ir jauzņem nātrijs? Kur tas atrodas organismā? Kāpēc tas ir nepieciešams? Kas notiek, ja nātrijs ir pārak daudzs? (5)

Answer 9

1. Cilvēkam jāuzņem ap 3 grami nātrija dienā. Regulāri
   jāuzņem ar uzturu, jo tiek izvadīts no asinsrites caur
   nierēm.
2. Pārlieku nātrija hlorīda uzņemšana var paaugstināt
   asinsspiedienu. Dienas devai nevajadzētu pārsniegt 6
   gramus.
3. Nātrijs galvenokārt atrodas ekstracelulārajā telpā.
4. Nodrošina osmotiskā spiediena regulāciju ekstracelulārajā telpā un kopumā organismā.
5. Nepieciešams nervu signalizēšanas procesos.

Question 10

Kādu funkciju hlors veic organismā? Cik daudz ir jauzņem hlora? Kāpēc ir nepieciešami negatīvi lādētie hlorīdjoni? Ko tas dara kopā ar nātriju? Ko tas veido? (6)

Answer 10

1. Ikdienā pārsvarā tiek uzņemts NaCl sāls formā ar uzturu, dienā jāuzņem ap 3 gramiem hlora.
2. Hlorīdjoni ir galvenie negatīvi lādētie joni ārpus šūnām, tie ir nepieciešami, lai nodrošinātu skābju-bāzu līdzsvaru organismā.
3. Kopā ar nātriju piedalās osmotiskā līdzsvara uzturēšanā ķermeņa šķidrumos.
4. Piedalās kuņģa skābes veidošanā.
5. Hlorīdjoni ir ļoti būtiski aknu un nieru funkcionēšanai.
6. Nepieciešams nervu impulsu pārvadei.

Question 11

Kādu funkciju magnijs veic ķermenī? Cik daudz ir jauzņem magnija? Kur tiek uzglabāts magnijs? Kāda ir magnija saistība ar ATP? Ko ietekmē magnija koncentrācija organismā? (6)

Answer 11

1. Cilvēkam jāuzņem ap 300 - 400 mg magnija dienā.
2. Aptuveni 50% no magnija tiek uzglabāti kaulos, pārējais ķermeņa šķidrumos, mīkstajos audos un muskuļos, asinīs ir tikai 1% no ķermeņa magnija daudzuma.
3. Magnijam ir neatsverama loma vairāk kā 300 enzimātiskās reakcijās, tajā skaitā nervu impulsu pārvadē, taukskābju un proteīnu sintēzē.
4. ATP nepieciešams saistīties ar magnija jonu, lai tā būtu bioloģiski
   aktīva.
5. Magnija koncentrācija organismā var ietekmēt imūnsistēmas
   darbību.
6. Būtiska loma kaulaudu un muskuļu darbībā.

Question 12

Kādu funkciju dzelzs veic ķermenī? Cik daudz ir jauzņem dzelzs? Kur tas tiek glabāts? Cik daudz dzelzs tiek absorbēts katru dienu? Cik dzelzi saturošus proteīnus cilvēka genoms kodē? (6)

Answer 12

1. Cilvēkam vēlams uzņemt 7 mg dzelzs dienā ar pārtiku.
2. Cilvēks absorbē ap 1-3 mg dzelzs dienā, tās pats daudzums tiek izvadīts. Dzelzs apmaiņā jāietur balanss
3. Cilvēka genoms kodē vairāk kā 500 dzelzi saturošus proteīnus. Nepieciešams praktiski jebkurām dzīvām sistēmām.
4. Dzelzs iesaistīts vairāk kā 100 enzimātiskās reakcijās – skābekļa transportā un izmantošanā, DNA sintēzē, elektronu transportā.
5. Aptuveni 80% no kopējā dzelzs daudzuma organismā ir sarkanājās asins šūnās (hemoglobīnā) un muskuļos (mioglobīnā). Pārējais dzelzs tiek uzglabāts proteīnos ferritīnā un hemosiderīnā, 3-4 mg cirkulē plazmā saistītā formā ar transferrīnu.
6. Sievietes biežāk saskarās ar dzelzs deficīta anēmiju.

Question 13

Kādu funkciju cinks veic ķermenī? Cik daudz ir jauzņem cinks? Kur tas tiek glabāts? (8)

Answer 13

1. Cilvēkam vēlams uzņemt ap 15 mg dienā
2. Augstas koncentrācijas cinka atrodamas smadzenēs, kaulos un muskuļos.
3. Zems celulārs cinka daudzums var izraisīt šūnu apoptozi un apturēt augšanu un attīstību.
4. Cinks joni organismā nodrošina gan strukturālas, gan katalītiskas, gan regulatoriskas funkcijas.
5. Iesaistīts enzimātiskās reakcijās ar 300 proteīniem.
6. Nodrošina informācijas apmaiņu organismā.
7. Strādā kā katalizators skābju-bāzu reakcijās.
8. Nozīmīga loma proteīnu terciārās struktūras veidošanā.

Question 14

Kādu funkciju varš veic ķermenī? Cik daudz ir jauzņem varu? Kur tas tiek glabāts? Kāpēc brīvi vara joni ir sastopami mazā daudzumā? (7)

Answer 14

1. Cilvēkam vēlams uzņemt pāris mg dienā.
2. Homeostātiskie mehānismi var regulēt vara izmantošanu un izvadīšanu, lai mazinātu toksiskos efektus.
3. Tas piedalās dažādās enzimātiskās reakcijās, pārsvarā kā elektronu donors.
4. Vara enzīms citohroma C oksidāze darbojas kā elektronu pārnesējs.
5. Vara piedalās saistaudu un kolagēna un keratīna izveidē.
6. Brīvi vara joni sastopami ļoti zemās koncentrācijās, lai izvairītos no brīvo radikāļu inducēšanas.
7. Liela daudzuma vara uzņemta ir toksiska, jo tas var aizvietot citu metālu jonus kā cinka vai dzelzs metaloproteīnos to darbības vietās.

Question 15

Kādu funkciju mangāns veic ķermenī? Cik daudz ir jauzņem mangāns? Kur tas uzkrājas? (5)

Answer 15

1. Cilvēks pietiekami uzņem mangānu no uztura.
2. Mangāns uzkrājas kaulos, aknās, aizkuņģa dziedzerī un
   smadzenēs.
3. Mangāns ir kofaktors dažādiem ar metabolismu saistītiem
   enzīmiem, piedalās celulārās enerģijas regulācijā, reprodukcijā,
   kaulu un saistaudu augšanā.
4. Enzīms mangāna superoksīda dismutāze pasargā mitohondrijus
   no toksiskiem oksidantiem.
5. Enzīmam glutamīna sintetāzei piemīt nozīmīga loma smadzeņu
   darbībā.

Question 16

Kādu funkciju kobalts veic ķermenī? Cik daudz ir jauzņem kobaltu? Kur tas uzkrājas? (4)

Answer 16

1. Nepieciešams ļoti mazs daudzums kobalta – daži mikrogrami dienā.
2. Kobalts ir vitamīna B12 sastāvdaļa.
3. Gastrointestinālajā traktā vitamīnu B12 var absorbēt
   speciāli proteīni.
4. Piedalās metilgrupu pārnesē DNS. Piedalās šūnu
   ģenētiskā materiāla (DNS un RNS) sintēzē, nepieciešams normālai asinsradei un nervu šūnu funkcionalitātes saglabāšanai.