Vadaudi

Question 1

Kas ir vadaudi? Kas tiem ir raksturīgs? (4)

Answer 1

1. Specializēta audu grupa, pa kuriem notiek ūdens un tajā izšķīdušo vielu pārvietošanās
2. Minerālvielu šķīdums pārvietojas no saknēm pa stumbru uz augšu (augšupejošā plūsma) pa koksnes jeb ksilēmas vadaudiem – trahejām un traheīdām
3. Organisko vielu šķīdums no lapām pārvietojas uz patēriņa un uzkrāšanas vietām (lejupejošā plūsma) pa lūksnes jeb floēmas vadaudiem –sietstobriem vai sietstobriem ar pavadītājšūnām
4. Vadaudus veido pagarinātas šūnas, kas novietotas paralēli auga orgāna gareniskajam virzienam

Question 2

Kādi ir koksnes jeb ksilēmas vadaudi traheīdas? (4)

Answer 2

1. Traheīdas ir garenas, atdalītas, nedzīvas šūnas ar nosmailotiem galiem.
2. Traheīdu šūnas raksturīgas kailsēkļiem un primitīviem segsēkļiem.
3. Traheīdas augā veic arī balsta funkciju.
4. Ūdens ar tajā izšķīdušajām vielām starp traheīdu šūnām tiek pārvietots molekulāri caur porām.

Question 3

Kādi ir koksnes jeb ksilēmas vadaudi trahejas? (5)

Answer 3

1. Gari veidojumi no prozenhimatiskām šūnām, kas savā starpā ir savienotas ar galiem.
2. Raksturīgas augstākiem segsēkļiem.
3. Daudz garākas nekā traheīdas.
4. Traheju šūnapvalks ir nevienmērīgi uzbiezināts, to vidū redzams dobums.
5. Trahejām ir raksturīgas daudzas dobumporas, tomēr šķīdumu pārvietošana notiek arī caur plānākajām šūnapvalka vietām, tādēļ tās labāk vada vielas.

Question 4

Kādi ir lūksnes jeb floēmas vadaudi sietstobri? (3)

Answer 4

1. Primitīvākie lūksnes vadaudi, kas veidoti no dzīvām prozenhimatiskām šūnām ar plāniem celulozes šūnapvalkiem.
2. Sietstobrus savā starpā savieno šķērssieniņa jeb sietplātne – dzeltenīgs, biezs celulozes veidojums, kas notur sietstobru izplestā stāvoklī un satur daudz sīku poru
3. Sietstobri parasti darbojas vienu veģetācijas periodu (retāk – divus), pēc tam tie atmirsti

Question 5

Kādi ir lūksnes jeb floēmas vadaudi sietstobri ar pavadītājšūnām? (4)

Answer 5

1. Raksturīgi segsēkļiem – dalīšanās procesā no mātšūnas viena meitšūna kļūst par tukšu sietstobru, bet otra – par dzīvu pavadītājšūnu
2. Pavadītājšūna bieži vien ar šķērssienu ir dalīta uz pusēm, šķērsgriezumā tai var būt dažāda forma.
3. Pavadītājšūnu aptver plāns apvalks ar porām, šūnas diametrs ir daudz mazāks nekā sietstobram
4. Ap vienu sietstobru var būt izvietotas vairākas pavadītājšūnas – pati pavadītājšūna gan funkcionē tikai vienu veģetācijas periodu.

Question 6

Kas ir hadroma?

Answer 6

Dažreiz balstaudu elementu var nebūt, un tad koksnes daļu bez koksnes šķiedrām (trahejas un/vai traheīdas + koksnes parenhīmu) sauc par hadromu

Question 7

Kas tiek apzīmēts ar terminu “koksne jeb ksilēma”? Kas tas ir par audu kompleksu? (3)

Answer 7

1.Vadaudu daļu – trahejas un/vai traheīdas;
2. Pamataudu daļu – koksnes parenhīmu;
3. Balstaudu daļu – koksnes šķiedras jeb libriformu

Question 8

Kas tiek apzīmēts ar terminu “lūksne jeb floēma”? Kas tas ir par audu kompleksu? (3)

Answer 8

1. Vadaudu daļu – sietstobrus vai sietstobrus ar pavadītājšūnām;
2. Pamataudu daļu – lūksnes parenhīmu;
3. Balstaudu daļu – lūksnes šķiedras jeb stereīdas

Question 9

Kas ir leptoma?

Answer 9

Dažreiz balstaudu elementu var nebūt, un tad lūksnes daļu bez lūksnes šķiedrām (sietstobrus ar/bez pavadītājšūnām + lūksnes parenhīmu) sauc par leptomu.

Question 10

Kādas ir likumsakarības? (4)

Answer 10

1. Lūksnes parenhīmas šūnas veido dzīvas šūnas ar celulozes šūnapvalkiem, kuros ir vienkāršās poras.
2. Koksnes parenhīmas šūnas veido nedzīvas šūnas ar pārkoksnētiem šūnapvalkiem, kuros ir dobumporas
3. Gan koksnes, gan lūksnes parenhīma veic uzkrājējfunkciju.
4. Koksnes un lūksnes šķiedras var:
   izvietoties vadaudu kūlīšu malējā daļā blakus tā lūksnei;
   aptvert visu vadaudu kūlīti

Question 11

Kas ir vadu kūlīši?

Answer 11

Augu orgānos vadaudi bieži ir apvienoti vadu kūlīšos, kas var savā starpā savienoties un veidot veselu vadu kūlīšu sistēmu auga orgānā

Question 12

Kā iedala vadu kūlīšus? (2)

Answer 12

1. Vienkāršos – tie ir reti sastopami (tikai augu ziedos un noteiktās lapu daļās), satur tikai ksilēmu vai floēmu;
2. Saliktos– tie ir sastopami gan lapās, gan visos citos auga orgānos. Saliktie vadu kūlīši satur gan vadaudus, gan arī citas pastāvīgo audu grupas, un tos iedala sīkāk pēc lūksnes un koksnes sakārtojuma.

Question 13

Kā iedala saliktos vadu kūlīšus? (4)

Answer 13

1.Koncentriskie – viena daļa ietver otru, veidojot apli:
- hadrocentriskie – centrā ir hadroma, to aptver leptoma;
- leptocentriskie – centrā ir leptoma, to aptver hadroma;
2. Kolaterālie jeb blakusesošie – viena audu daļa atrodas blakus otrai, veidojot ovālu vadu kūlīti
3. Bikolaterālie – tie satur saliktā kolaterālā vaļējā vadu kūlīša daļu, bet zem tās koksnes daļas atrodas vēl viena lūksnes daļa.
4. Radiālie – šie vadu kūlīši ir specifiski un atrodas tikai auga saknes daļā

Question 14

Kas raksturīgs kolaterāliem jeb blakusesošiem vadu kūlīšiem? (3)

Answer 14

1. Stumbros lūksnes daļa ir vērsta uz perifēriju, bet koksne uz centru, lapās – lūksne ir lapas apakšpusē, bet koksne ir lapas augšpusē
2. Kolaterālie vadu kūlīši raksturīgi augu virszemes orgāniem un tie vienmēr satur arī balstaudu daļu
3. Kolaterālos vadu kūlīšus iedala:
   slēgtie
   vaļējie

Question 15

Kas ir kolaterālie slēgtie vadu kūlīši? Kas ir kolaterālie vaļējie vadu kūlīši?

Answer 15

1. Veidojušies no prokambija, kas viss ir diferencējies primārajā koksnē un primārajā lūksnē. Šie kūlīši izvietoti izklaidus pa visu auga stumbru, raksturīgi viendīgļlapjiem
2. Ne viss prokambijs ir diferencējies primārajās daļās, jo no meristēmas vēl paliek aktīvā daļa – kūlīšu kambijs, kas diferencējas sekundārajā koksnē un sekundārajā lūksnē, līdz ar to augs spēj palielināties resnumā. Šie kūlīši izvietoti koncentriskā aplī auga stumbrā, raksturīgi divdīgļlapjiem

Question 16

Kas ir radiālie vadu kūlīši? (2)

Answer 16

1. Radiālā vadu kūlīša centrā atrodas sazarota koksne, kas rada zvaigžņveidīgus traheju starus, starp kuriem atsevišķos sektoros atrodas lūksnes daļa
2. Radiālos vadu kūlīšus iedala pēc traheju staru skaita vadu kūlītī – diarhi, triarhi, tetrarhi, pentarhi un poliarhi