Augu šūnas uzbūve

Question 1

Kādas ir parenhimātiskas šūnas?

Answer 1

Šūnai ir apmēram vienāds izmērs visās trijās dimensijās. Tās veido augu pamataudus visos orgānos, un šos audus sauc par parenhīmu.

Question 2

Kādi ir protoplasta organoīdi? (4)

Answer 2

Citoplazma, kodols, plastīdas, mitohondriji

Question 3

Protoplasta darbības produkti? (2)

Answer 3

1. Primārie – šūnapvalks, vakuolas ar šūnsulu
2. Sekundārie – šūnas ergastiskie ieslēgumi

Question 4

Kādas ir prozenhimatiskas šūnas?

Answer 4

Šūna ir vairākas reizes garāka nekā plata, tās gali parasti ir smaili

Question 5

Kas ir protoplasta?

Answer 5

Šūnas dzīvā, aktīvā sastāvdaļa

Question 6

Kas ir citoplazma? Kā tā iedalās? (3)

Answer 6

Citoplazma (protoplazma) ir pusšķidra, bezkrāsaina un caurspīdīga viela, kurai ir trīs daļas:
1. Plazmolemma jeb ektoplazma – plāna ārējā membrāna, kas robežojas ar šūnapvalku
2. Mezoplazma – graudaina viela, kas veido pamatmasu vidū
3. Tonoplasts – blīvāka iekšējā membrāna, kas apņem vakuolu

Question 7

Kāds ir kodols augu šūnās? (4)

Answer 7

1. Sastopams ikvienā dzīvā auga šūnā (izņēmums – baktērijas un zilaļģes) citoplazmas daļā.
2. Parasti šūnā ir viens kodols, tomēr zemākajiem augiem tie var būt vairāki (tad tie ir mazāki, jo jauni kodoli rodas, pārdaloties vecākajiem)
3. Kodols ir šūnas bioķīmisko procesu organizācijas centrs – tam ir ļoti liela nozīme īpašību iedzimtībā olbaltumvielu sintēzē, šūnas dalīšanās un elpošanas procesos, kā arī vielu maiņas norisē.
4. Var būt dažāda forma un lielums, kas mainās ārējo apstākļu dēļ

Question 8

Kas ir plastīdas? (4)

Answer 8

1. Plastīdas ir šūnas protoplasta sastāvdaļa – īpašas organellas, kas piešķir auga daļām krāsojumu.
2. Plastīdas attīstās no proplastīdām, kas atrodas olšūnās un meristēmas šūnās.
3. Plastīdas ķermeni no citoplazmas norobežo ārējā un iekšējā dubultmembrāna
4. Plastīdas pamatmasa ir stroma, kā arī dažās plastīdās ir pigmenti. Stromā arī atrodas granas – iekšējo membrānu sistēma saplacinātu maisu formā, ko veido tilakoīdi.

Question 9

Kā iedala krāsainās plastīdas? (3)

Answer 9

1. Hloroplasti – zaļas plastīdas, tajās atrodas galvenokārt zaļais pigments hlorofils. Hloroplasti atrodas zaļajās auga daļās, galvenokārt lapu mezofilā – tajos notiek fotosintēze
2. Etioplasti – tie ir hloroplasti, kas nav apstaroti ar gaismu un tādēļ ir gaiši zaļganā, dzeltenīgā krāsā. Gaismas ietekmē iegūst zaļo krāsu un kļūst par hloroplastiem
3. Hromoplasti – dzeltenas, oranžas vai sarkanas plastīdas, tur atrodas galvenokārt karotinoīdi (karotīns nosaka sarkano un oranžo krāsu, ksantofils – dzelteno). Hromoplasti rada ziedu un augļu krāsu, veic pievilināšanas funkciju.

Question 9

Kā iedala bezkrāsainās plastīdas? (4)

Answer 9

1. Leikoplasti – bezkrāsainas plastīdas bez pigmentiem. Leikoplasti atrodas barības vielu uzkrājējorgānos, jo tajos var uzkrāties papildus barības vielas – atkarībā no to tipa izdala:
2. Amiloplastus – uzkrājas ciete (ogļhidrāti). Īpašs amiloplastu tips ir statolīti, kas veidojas saknes uzmavā
3. Elaioplastus jeb lipidoplastus – uzkrājas lipīdi tauku vai eļļu veidā
4. Proteoplastus – uzkrājas olbaltumvielas

Question 9

Kādi ir mitohondriji augu šūnā? (4)

Answer 9

1. Nelielas, bezkrāsainas, nūjiņveida vai pavedienveida augu šūnu organellas.
2. Sastāv no dubultmembrānas, kur iekšējās membrānas izlocītās daļas veido kristas ar lielu fermentu daudzumu
3. Iekšpusē atrodas šķidrs matrikss ar ribosomām, DNS un lipoīdiem.
4. Aktīvi piedalās šūnu elpošanas procesā, tajos notiek arī oglekļa vielu maiņas procesi, proteīnu un taukvielu sintēze, mitohondrijos uzkrājas un pārveidojas enerģija šūnas uz visa organisma dzīvības procesiem.

Question 9

Kāds ir šūnapvalks? (5)

Answer 9

1. Stingrs apvalks, kas aizsargā to dzīvo saturu un veic balsta funkciju, kā arī ierobežo pārvietošanos
2. Daloties, pieaug protoplasta daudzums un uz virsmas veidojas jaunais šūnapvalks
3. No protoplastā esošajiem Goldži pūslīšiem rodas šūnas plātnīte, kas sadala mātšūnu divās meitšūnās
4. 95% no šīs vidējās šūnas plātnītes ir veidota no plastiskām pektīnvielām, starp kurām atrodas 5% polisaharīda celulozes makromolekulas (tās izveido stingras, elastīgas mikrofibrillas)
5. Hidrofils – tas laiž cauri ūdeni un tajā izšķīdušās vielas

Question 10

Kādas ir vakuolas? (3)

Answer 10

1. Salīdzinoši liels augu šūnas veidojums, ko no citoplazmas norobežo tonoplasts.
2. Pildītas ar šūnsulu, kas veidojas šūnas vielmaiņas norisēs un sastāv no ūdens un tajā izšķīdušajiem organiskajiem savienojumiem un minerālvielām
3. Regulē osmotiskos procesus šūnā, nosaka auga daļas krāsu, uzkrājot pigmentus un citus metabolisma gala produktus.

Question 11

Vakuolas šūnsulā izšķīdušie savienojumi var būt kādi? (2)

Answer 11

1. Rezerves vielas:
   ogļhidrāti – glikoze, fruktoze, saharoze
   organiskās skābes – skābeņskābe, ābolskābe, citronskābe
   proteīni un aminoskābes
   pektīnvielas
2. Ekskretorie produkti:
   neorganisko skābju sāļi – sālsskābes, fosforskābes sāļi
   pigmenti – antociāni (sarkanzilivioletā krāsa), antohlori (dzeltbrūnā krāsa)
   bioloģiski aktīvas vielas, kuras tiek pielietotas medicīnā (alkaloīdi un to sāļi, glikozīdi, miecvielas u.c.)

Question 12

Kas ir primārie metabolīti?

Answer 12

Organiski savienojumi, kas atrodami visos augos; rodas fotosintēzes un augu bioķīmiskajos procesos, nodrošinot organismu ar tā uzbūvei nepieciešamām vielām un funkcionēšanai nepieciešamo enerģiju

Question 13

Kādi ir primāro metabolītu piemēri? (7)

Answer 13

1. Ogļhidrāti
2. Olbaltumvielas
3. Lipīdi
4. Vitamīni
5. Nukleīnskābes
6. Daļa fermentu
7. Daļa augu pigmentu

Question 14

Kas ir otrējie metabolīti? (2)

Answer 14

1. Veidojas nelielā daudzumā un galvenokārt augos, sēnēs un daudzos prokariotos.
2. Loma paša auga dzīvē vēl nav pilnīgi izzināta, taču cilvēki izmanto sekundāros metabolītus kā līdzekli, lai ārstētu un novērstu slimības, jo tiem piemīt farmakoloģiska darbība: alkaloīdi, glikozīdi, miecvielas u.c.

Question 15

Kas ir ergitiskie ieslēgumi? (3)

Answer 15

1. Ergastiskie ieslēgumi ir dažādi vielu maiņas produkti šūnās, kas rodas bioķīmisko procesu norisēs.
2. Daļu ergastisko ieslēgumu augs izmanto dzīvības procesu uzturēšanai, daļa ir zināmā mērā uzskatāma par atkritumvielām.
3. Ergastiskie ieslēgumi veidojas un uzkrājas šūnā:
   funkcionālie struktūrelementi – piedalās šūnas dzīvības norisēs
   rezerves barības vielas – tiek uzkrātas nākamajām auga paaudzēm

Question 16

Kas ir ciete? Kādi cietes graudiņi var būt? (2)

Answer 16

1. Ciete ir bezkrāsainu, cietu graudiņu veidā sastopams glikozes polisaharīds, kas nešķīst ūdenī – sildot veido klīsteri.
2. Cietes graudiņi var būt:
   > vienkārši – katrs graudiņš rodas ap vienu veidošanās centru
   > salikti – cietes graudiņš veidojas ap vairākiem centriem – slāņojumam pieaugot, cietes graudiņi saskaras un tiek ietverti kopīgā membrānā. Saliktais stāvoklis ir ļoti nestabils
   > pussalikti – vairākus saliktus graudiņus aptver kopēji cietes slāņi

Question 17

Kādi ir cietes veidi augā? (4)

Answer 17

1. Asimilācijas jeb primārā ciete – rodas fotosintēzē
2. Tranzītciete jeb transporta ciete- augs, pārvietojot cukurus, pārveido to cietē
3. Rezerves jeb sekundārā ciete - amiloplastus veidojošā ciete, kas kalpo kā enerģijas avots fizioloģiskos procesos (izmanto sēklu dīgšanas, pumpuru plaukšanas laikā)
4. Neaizskaramā ciete - veic līdzsvara funkciju augā

Question 18

Ar ko pierāda cieti?

Answer 18

Cieti pierāda ar Lugola šķīdumu – rodas zili violets krāsojums.

Question 19

Kā tiek uzglabātas olbaltumvielas? (4)

Answer 19

1. Rezerves olbaltumvielas augā tiek uzkrātas amorfā vai kristāliskā veidā
2. Visbiežāk sastopami ir aleirona jeb proteīna graudiņi, kas veidojas kā bezkrāsaini lodveida ķermenīši sēklu nobriešanas laikā
3. Aleirona graudiņus var pierādīt ar joda šķīdumu –rodas brūni dzeltens krāsojums
4. Aleirona graudiņi plaši sastopami tauriņziežu dzimtas augu sēklās

Question 20

Kādi ir lipīdi augu šūnās? (2)

Answer 20

1. Lipīdi augu šūnās parasti tiek uzkrāti kā:
   eļļas – glicerīna un taukskābju esteri, kas pārsvarā ir šķidrā veidā (rīcineļļa, kaņepju eļļa, lineļļa, olīveļļa utt.), retāk cietā veidā (kakao sviests). Parasti uzkrājas augu sēklās un sporās, retāk koku mizā
   vaski – augstāko spirtu un taukskābju esteri, parasti veido nelielus graudiņus vai kārtu uz auga virsmas
2. Lipīdi augu šūnā var uzkrāties leikoplastos, veidojot elaioplastus, vai arī tie ir sastopami pilienu veidā