Šūnapvalks

Question 1

Kāds ir šūnapvalks? (3)

Answer 1

1. Šūnas vidējai plātnītei abās pusēs izgulsnējas celuloze un katrai meitšūnai izveidojas plāns, elastīgs primārais šūnapvalks
2. Šūnapvalks visbiežāk uzbiezinās nevienmērīgi – tikai noteiktās vietās (piemēram, tikai šūnas stūros vai tikai uz ārējās sienas daļas)
3. Šūnām pieaugot un diferencējoties, notiek šūnapvalka uzbiezināšanās no iekšpuses un rodas sekundārais šūnapvalks, kas veidots no celulozes un hemicelulozes – tas kļūst izturīgāks un šūna zaudē spēju stiepties

Question 2

Kādas ir šūnapvalka poras? Kāda ir funckija šīm porām? (2)

Answer 2

1. Nodrošina kontaktu starp šūnām ar īpašu caurulīšu – plazmodesmu – palīdzību
2. Poru vietās šūnai ir tikai plāns primārais šūnapvalks jeb poras slēdzējmembrāna, kura nav uzbiezināta

Question 3

Kādas poras ir augiem raksturīgas? (3)

Answer 3

1. Vienkāršās poras – pamataudu parenhīmas šūnās
2. Dobumporas – vadaudu šūnās
3. Spraugveida poras – balstaudu šūnās

Question 4

Kā pierāda celulozes klātbūtni šūnā?

Answer 4

Pierāda ar hlorcinkjoda šķīdumu – rodas zili violets krāsojums.

Question 5

Kāda ir celulozes loma šūnapvalkā?

Answer 5

Celuloze veido molekulu grupējumus jeb micellas, kas savijoties rada mikrofibrilas, un starp tām var uzkrāties dažādas vielas un radīt šūnapvalka pārvērtības.

Question 6

Kas ir lignifikācija? Kā to pierāda?

Answer 6

Pārkoksnēšanās jeb lignifikācija – uzkrājas lignīns. Šūnapvalks kļūst blīvs, ciets un izturīgs, ūdens caurlaidīgs, bet pasargāts no pūšanas. Lignifikācija raksturīga šķiedru šūnām. Pierāda ar floroglucīna šķīdumu un koncentrētu sālsskābi – rodas aveņsarkans krāsojums.

Question 7

Kas ir suberenizācija? Kā to pierāda?

Answer 7

Pārkorķēšanās jeb suberenizācija – uzkrājas suberīns jeb korķviela, kas ir līdzīga taukiem – šūnapvalks kļūst gaisa un ūdens necaurlaidīgs. Pierāda ar krāsvielu Sudāns III – rodas oranžsarkans krāsojums.

Question 8

Kas ir kutinizēšanās? Kā to pierāda?

Answer 8

Uzkrājas kutīns un vaskveida vielas, veidojot salīdzinoši necaurlaidīgu slāni – kutikulu. Kutinizēšanās raksturīga sukulentiem un kserofītiem. Arī pierāda ar Sudānu III – rodas oranžsarkans krāsojums

Question 9

Kas ir pārgļotošanās? Kā to pierāda?

Answer 9

Uzkrājas gļotvielas, daļēji noārdot celulozi un pektīnvielas, tādēļ šūnapvalks kļūst slidīgs. Pārgļotošanās raksturīga saknes uzmavas šūnām, sēklām. Pierāda ar metilēnzilā šķīdumu – rodas gaiši zils krāsojums

Question 10

Kas ir mineralizācija?

Answer 10

Uzkrājas silīcija dioksīds, kalcija, magnija vai dzelzs sāļi – šūnapvalks kļūst ļoti trausls. Mineralizācija raksturīga trihomu un matiņu šūnapvalkiem