Pamataudi

Question 1

Kas ir pamataudi? (4)

Answer 1

1. Pamataudi ir pati vecākā pastāvīgo audu grupa
2. Pamataudi parasti veidojas no primārās meristēmas un sastāda lielu daļu auga organisma
3. Pamataudus klāj segaudi, caurauž vadaudi, balstaudi u.c. pastāvīgo audu grupas, bet tie spēj atgriezties meristemātiskā stāvoklī un pildīt veidotājaudu funkcijas
4. Pamataudi parasti satur dzīvas šūnas ar plāniem apvalkiem

Question 2

Kā iedalās parenhīma pēc dažādām funkcijām? (4)

Answer 2

1. Asimilācijas parenhīma jeb hlorenhīma – sastāda lapu pamatmasu un atrodas galvenokārt ārējās auga daļās, jo šīs šūnas obligāti satur hloroplastus un veic fotosintēzi. Šīs ir šūnas ar plāniem apvalkiem, bieži var būt izvietotas irdeni;
2. Uzkrājējparenhīma – tajā tiek uzkrātas gan rezerves barības vielas, gan ūdens. Plaši sastopama augu pazemes daļās, arī sēklās un augļos. To veido dzīvas, relatīvi lielas parenhimatiskas šūnas ar uzbiezinātiem šūnapvalkiem, kas parasti satur daudz leikoplastu. Šeit var tikt uzkrātas arī ekskretorās vielas vai citas bioloģiski aktīvas vielas;
3. Aerenhīma jeb gaisa parenhīma – raksturīga mitrās vietās vai ūdenī augošiem augiem. Tā ir irdena parenhīma, kur lielās starpšūnu telpās tiek uzkrāts gaiss. Bieži tiek izveidota starpšūnu sistēma. Aerenhīma palielina augu peldētspēju, reizē apgādājot augu ar skābekli;
4. Aizpildītājparenhīma – parenhimatiskas šūnas, kas aizpilda telpu starp dažādām citām audu grupām (mehāniskajiem audiem, vadaudiem u.c), tām nav speciālu funkciju. Aizpildītājparenhīma var veidot gan lūksnes, gan koksnes, gan serdes daļu augā