Primārie segaudi

Question 1

Kas ir segaudi? (4) I

Answer 1

1. Pastāvīgo audu grupa, kas no ārpuses klāj augu orgānus, saistot augus ar apkārtējo vidi un veicot aizsargfunkciju
2. Segaudi auga attīstības sākumā sedz visas auga daļas, izņemot saknes uzmavu un augšanas konusu, vēlāk tikai uz lapām tie saglabājas visu dzīves laiku
3. Segaudi aizsargā pārējos audus no pārmērīgas ūdens iztvaikošanas, krasām temperatūras maiņām, sīkiem mehāniskiem bojājumiem, pārāk spilgta apgaismojuma, atmosfēras putekļiem, parazītiem utt.
4. Caur segaudiem notiek gāzu apmaiņa un tiek uzņemtas barības vielas no apkārtējās vides

Question 2

Kas ir segaudi? II (3)

Answer 2

1. Blīvi audi, kas parasti veidoti no vienas šūnu kārtas, kuras viena puse atrodas saskarē ar ārvidi (gaisu vai augsni), bet otra robežojas ar dzīvajiem audiem
2. Segaudu šūnas savā starpā ir cieši saistītas – ciešāk nekā ar audiem, kas tiek segti, tādēļ tās var atdalīt plēvītes veidā
3. Segaudu šūnas var būt dzīvas vai nedzīvas, ar dažādu formu – divdīgļapjiem tās parasti ir parenhimatiskas, bet kailsēkļiem – prozenhimatiskas, bieži ar izliektām sānu sienām

Question 3

Kas ir segauda kutikuls? (4)

Answer 3

1. Noteiktu apstākļu ietekmē uz segaudiem mēdz izgulsnēties kutīns, kas padara šūnapvalkus stingrus, blīvus un aizkavē mikroorganismu un kukaiņu piekļuvi – tas izveido kutikulu
2. Kutikulas slānis var veidoties uz visām auga daļām, izņemot saknes
3. Kutikulas biezums atkarīgs no auga sugas, vecuma un ārējās vides apstākļiem – tā ir stipri attīstīta tuksnešu augiem, aizkavējot iztvaikošanu
4. Uz šūnapvalka bieži izgulsnējas arī vasks, var notikt pārkoksnēšanās vai pārgļotošanās

Question 4

Kas ir segaudi? III (4)

Answer 4

1. Segaudu šūnas satur nelielu daudzumu protoplasta, kas ir izvietots gar šūnas apvalku, bet centrālo un lielāko daļu aizņem caurspīdīga vakuola, kas nodrošina labu gaismas caurlaidību
2. Vakuolas šūnsulā bieži ir uzkrājušies pigmenti
3. Segaudu šūnās nav krāsainu plastīdu, bet var būt bezkrāsainie leikoplasti, kur tiek uzkrātas rezerves barības vielas
4. Segaudu šūnu apvalka daļa, kas atrodas pret ārvidi, bieži ir uzbiezināta, ar nelielu skaitu poru – to ir daudz vairāk iekšējā sienā un sānu sienās

Question 5

Kā iedala segaudus? (3)

Answer 5

1. Primārie segaudi – tie raksturīgi auga attīstības sākumā, bet viengadīgiem augiem – visu dzīves laiku:
   epiderma – sedz auga virszemes daļu. Saglabājas visu dzīves laiku viengadīgajiem un dažiem daudzgadīgajiem augiem;
   rizoderma jeb epiblēma – sedz saknes;
2. Sekundārie segaudi – nomaina primāros segaudus, raksturīgi daudzgadīgu augu daļām (vairāk divdīgļlapju kokaugiem un kailsēkļiem), tos sauc par peridermu;
3. Terciārie segaudi – kreve, kas nomaina sekundāros segaudus

Question 6

Kas ir epiderma? (3)

Answer 6

1. Epiderma ir primāro segaudu veids, kas klāj augu virszemes daļas
2. Epiderma sastāv no vienas šūnu kārtas – šūnas ir dzīvas, tās cieši pieguļ cita citai
3. Epiderma tiek izmantota drogu diagnostikā, jo tās šūnas ir atšķirīgas:
   divdīgļlapju šūnas ir ar noteiktu, vienādu platumu un garumu – parenhimatiskas, veido izturīgu kārtu;
   viendīgļlapju šūnas ir gari stieptas, ar taisnām sieniņām – tās atrodas tuvu viena otrai, bet ir iespējams salīdzinoši viegli atdalīt. Epidermas šūnu novietojums atgādina lapas virzienu;

Question 7

Kas ir atvārsnītes? No kā sastāv? (4)

Answer 7

1. Atvārsnīte sastāv no divām nierveida vai pusmēnesveida slēdzējšunām ar mazu izaugumu, starp kurām atrodas sprauga, līdzās ir blakusšūnas
2. Ja slēdzējšūnu izliekumi saskaras, tad sprauga aizveras
3. Slēdzējšūnās atrodas hloroplasti, tie nodrošina slēdzējšūnu kustību ar fotosintēzes palīdzību, mainot šūnas osmotisko spiedienu
4. Atvārsnītes slēdzējšūnām ir uzbiezinātas ārējās un iekšējās sieniņas, zem tām atrodas elpošanas dobums, kur tiek uzkrātas gāzes

Question 8

Kas ir raksturīgs atvārsnītēm? Kur tās atrodas? (4)

Answer 8

1. Atvārsnītes ir raksturīgas gandrīz visiem augstākajiem augiem dažādās auga virszemes daļās, izņēmums ir ūdensaugi vai parazītaugi, kuri nesatur hlorofilu
2. Visvairāk tās ir sastopamas lapas epidermā vai ziedos, bet atvārsnīšu skaits mainās vides ietekmē – jo vairāk gaismas, jo vairāk atvārsnīšu
3. Atvārsnīšu ir vairāk lapas apakšpusē nekā augšpusē
4. Viendīgļlapjiem atvārsnītes parasti ir sakārtotas rindās, bet divdīgļlapjiem – izklaidus

Question 9

Kādi ir atvārsnīšu tipi? (5)

Answer 9

1. Anomocītais tips – atvārsnītes ir orientētas dažādos virzienos, ap tām ir dažāds (nenoteikts) skaits ietverošo epidermas šūnu (3-7)
2. Anizocītais tips – ap atvārsnīti ir 3-4 šūnas ar atšķirīgu lielumu – viena ir mazāka par parējām šūnām
3. Paracītais tips – ap atvārsnīti ir divas lielas epidermas šūnas, kas dublē slēdzējšūnu izvietojumu
4. Diacītais tips – ap atvārsnīti ir divas lielas epidermas šūnas, bet tās atrodas perpendikulāri slēdzējšūnām
5. Tetracītais tips – ap atvārsnīti ir četras šūnas – divas no tām ir izvietotas katra savā galā, bet divas atrodas sānos. Pie atvārsnītes šūnu kutikula ir mazliet krokota

Question 10

Kādas ir atvārsnītes divdīglapjiem? (2)

Answer 10

1. Divdīgļlapju klases augu epidermas šūnu apveids ir parenhimatisks, to sieniņas stipri izlocītas (lapu apakšējā epidermā vairāk, augšējā – mazāk)
2. Atvārsnīšu izvietojumu divdīgļlapju epidermā raksturo četri galvenie izvietojuma tipi – anomocītais, anizocītais, paracītais un diacītais.

Question 11

Kādas ir atvārsnītes viendīglapjiem? (2)

Answer 11

1. Viendīgļlapju klases augu epidermas šūnu apveids ir prozenhimatisks, to sieniņas ir praktiski taisnas
2. Atvārsnīšu izvietojuma tipi viendīgļlapjiem ir pieci, bet visizplatītākais ir tetracītais (tetraperigēnais).

Question 12

Kas ir epiblēma? (3)

Answer 12

1. Epiblēma ir blīvi izvietota šūnu kārta, kas sedz saknes
2. Epiblēmas šūnām ir plāns celulozes apvalks, kas nav uzbiezināts, bet tam var būt raksturīga pārgļotošanās
3. Epiblēma parasti atrodas spurgaliņu uzsūkšanas joslā