Vielmaiņa - Metabolisms

Question 1

Kā elpo visu eikariotu šūnas?

Answer 1

Visas elpo vienādi

Question 2

Enerģētiskās vielmaiņas posmi:

Answer 2

1. sagatavošanās posms,
2. anaerobais posms,
3. aerobais posms.

Question 3

Sagatavošanās posms (E.vielmaiņas posmi) -

Answer 3

uzturvielu hidrolīzes reakcijas gremošanas traktā

Question 4

Polisaharīdi + ūdens———>

Answer 4

Monosaharīdi

Question 5

Ciete +ūdens —->…….—->…….

Answer 5

—->Maltoze—-> Glikoze

Question 6

Glikogēns +ūdens

Answer 6

Glikoze

Question 7

Tauki + ūdens <——->

Answer 7

Glicerīns + taukskābes

Question 8

Olbaltumvielas +ūdens <——>

Answer 8

Aminoskābes

Question 9

Anaerobais (bezskābekļa) posms –

Answer 9

glikolīze notiek visu šūnu citoplazmā.

Question 10

Glikolīze ir …

Answer 10

Glikozes sašķelšanas reakcijas anaerobos apstākļos līdz pirovīnogskābei (PVS, piruvātam)
1 glikoze 2 pirovīnogskābes + 2 ATF + 2NADH

Question 11

Kad veidojas pienskābe muskuļos? Par ko pārvēršas atpūtas laikā?

Answer 11

Pienskābe muskuļos veidojas pie ilgas un
intensīvas slodzes skābekļa bada apstākļos.
Atpūtas laikā pārvēršas par piruvātu.

Question 12

Enerģētiskās vielmaiņas 3. posms (aerobais)

Answer 12

ogļhidrātu šķelšanās mitohondrijos
Piruvāts iedifundē mitohondrijā, kur saistās
ar CoA, veidojas acetilCoA.
Piruvāts + CoA → acetilCoA

Question 13

Kā vēl sauc enerģētiskās vielmaiņas 3. posmu?

Answer 13

Enerģētiskās vielmaiņas 3. posmu sauc arī par šūnu elpošanu.

Question 14

No kā sastāv šūnu elpošana?

Answer 14

Šūnu elpošana sastāv no Krebsa cikla (notiek mitohondriju matriksā) un elektronu transporta ķēdes reakcijām (notiek uz mitohondriju kristām).

Question 15

Pirovīnogskābe + O2 —->

Answer 15

CO2 + H2O+ 36 ATP

Question 16

Kā vēl sauc Krebsa ciklu?

Answer 16

Citronskābes jeb Krebsa jeb trikarbonskābju cikls

Question 17

Šūnu elpošanas aktivitāti nosaka, mērot izdalītās CO2 tilpumu laika vienībā!
Uzraksti 3 faktorus, kas ietekmē šūnu elpošanas aktivitāti

Answer 17

Temperatūra, glikozes koncentrācija, pH, enzīmu koncentrācijas, O2 koncentrācija.

Question 18

Fermentācija =…=… (sinonīmi)

Answer 18

Fermentācija = rūgšana = anaerobā elpošana

Question 19

Kāpēc rūgšanu sauc par fermentāciju? Kādi procesi? Kas ir sācies ar rūgšanas procesiem?

Answer 19

Rūgšana notiek fermentu (enzīmu) ietekmē, tāpēc to sauc par fermentāciju
• Lielākoties anaerobi procesi. “Rūgšana - dzīve bez skābekļa” (L. Pastērs)
• Ar rūgšanas procesiem ir sākusies tradicionālā biotehnoloģija.

Question 20

Galvenie rūgšanas veidi:

Answer 20

spirta, pienskābā, etiķskābā

Question 21

Ko dara pienskābes baktērijas?

Answer 21

Pienskābes baktērijas (Lactobacillaceae, Bifidobacterium) laktozi pārvērš par pienskābi

Question 22

Kur ir sastopamas pienskābes baktērijas?

Answer 22

sastopamas zarnu traktā, piena produktos.

Question 23

Kur izmanto pienskābo rūgšanu?

Answer 23

– skābpiena produktu iegūšanā (rūgušpiens, kefīrs (kopā ar citiem m.o.), skābs krējums, siers, rjaženka, jogurts (kopā ar citiem m.o.)).
– kāpostu, gurķu skābēšanā.
– Skābbarības un skābsiena iegūšanā

Question 24

Kas notiek spirta rūgšanā?

Answer 24

Maizes raugs (Saccharomyces sp.) un spirta
baktērijas (Zymomonas sp.) pārvērš glikozi par
etilspirtu

Question 25

Kā mainās rauga audzēšana aerobos un anaerobos apstākļos?

Answer 25

Aerobi audzējot iegūst lielāku biomasu, bet anaerobi – lielāku spirta iznākumu

Question 26

Kas notiek etiķskābā rūgšanā- spontāna vīna skābšanā?

Answer 26

Etiķskābes baktērijas, etilspirtu aerobos apstākļos saraudzē līdz etiķskābei. Acetobacter acetii etanolu oksidē par etiķskābi, līdz 3-5 % koncentrācijai, pārējo etanolu noārda.

Question 27

Kas dod vīna etiķim garšu?

Answer 27

Vīna etiķim garšu dod vīnā radušās eļļas, ogļhidrāti u.c. organiskās vielas.

Question 28

Kuros procesos notiek fermentācija? 1. Kāpostu skābēšana. 2. Olas novārīšana. 3. Vīna darīšana. 4. Kefīra gatavošana. 5. Kompota pasterizācija. 6. Ievārījuma pagatavošana. 7. Gaļas cepšana. 8. Alus raudzēšana.

Answer 28

1. Kāpostu skābēšana. 3. Vīna darīšana. 4. Kefīra gatavošana. 8. Alus raudzēšana.

Question 29

Augi (autotrofi). Ar ko barojas? Kā iegūst enerģiju?

Answer 29

barojas ar neorganiskām vielām: ➢ ogļskābo gāzi ➢ ūdeni ➢ minerālvielām Enerģiju iegūst no gaismas un šķeļot fotosintēzē izveidotās organiskās vielas.

Question 30

Dzīvnieki (heterotrofi). Ar ko barojas? Kā iegūst enerģiju? Ko izmanto kā enerģijas avotus?

Answer 30

Barojas ar citiem organismiem Enerģiju iegūst šķeļot apēstās barības vielas. Kā enerģijas avotu izmanto: 1. ogļhidrātus, 2. rezerves taukus, 3. OBV.

Question 31

ENERĢIJAS AVOTS FOTOTROFIJA - … HEMOTROFIJA - …

Answer 31

FOTOTROFIJA Gaisma HEMOTROFIJA Organisku vai neorganisku vielu oksidēšana

Question 32

Autotrofi fototrofi organismi

Answer 32

• Augi - CO2, H2O, N, P, K u.c. •Cianobaktērijas satur hlorofilu, pārējās fototrofās baktērijas satur bakteriohlorofilus. •Aļģes - Pūšļu fuks

Question 33

Heterotrofi piemēri

Answer 33

Dzīvnieki, sēnes, vienšūņi un daudzas baktērijas.

Question 34

Kādi ir 2 barošanās veidu posmi heterotrofiem?

Answer 34

– barības vielu absorbēšana (uzsūkšana). – barības vielu sagremošana

Question 35

Kā iedala heterotrofos organismus?

Answer 35

– saprotrofos, – fagotrofos.

Question 36

Ko dara saprotrofi?

Answer 36

gremošanas enzīmus izdala ārējā vidē, kur notiek organisko vielu šķelšana un absorbē no apkārtējās vides organisko vielu šķeļproduktus.

Question 37

Saprotrofu baktēriju piemēri

Answer 37

Pūšanas, rūgšanas baktērijas

Question 38

Ko dara rūgšanas baktērijas? Kāds process (lielākoties)?

Answer 38

Rūgšanas baktērijas sadala ogļhidrātus: • Pienskābā rūgšana • Propionskābā rūgšana • Spirta rūgšana u.c. Lielākoties anaerobi procesi

Question 39

Ko dara pūšanas baktērijas? Ko patērē? Kas izdalās procesā?

Answer 39

Pūšanas baktērijas sadala olbaltumvielas (amonifikācija), patērē skābekli, procesā izdalās siltums.

Question 40

Ko dara fagotrofi?

Answer 40

Uzņem nesagremotas organiskās vielas. To sagremošana un šķeļproduktu absorbēšana notiek organismā.

Question 41

Kā iedala fagotrofus?

Answer 41

– Fitofāgi (augēdāji = zālēdāji) – Zoofāgi (gaļēdāji = plēsēji) – Polifāgi (visēdāji) – Detritofāgi (detrītēdāji)

Question 42

Fagotrofi fitofāgi organismi

Answer 42

Pelēkā pīle, Rauda, Karūsa, Paugurknābja gulbis, bebrs, pele, Lielais susuris, Zaļais sienāzis, laputs, Čemurziežu dižtauriņš, bite, maijvabole, Kolorado vabole (kartupeļu lapgrauzis)

Question 43

Fagotrofi zoofāgi organismi

Answer 43

Asaris, menca, līdaka, ūdensstrazds, baltais stārķis, lielā zīlīte, kurmis, zalktis, brūnkrūtainais ezis, zilspāre, ūdenszirneklis, 7punktu mārīte

Question 44

Fagotrofi polifāgi organismi

Answer 44

Cilvēks Žurkas Vāveres Cūkas Lāči

Question 45

Ko ēd detritofāgi? Piemēri dzīvniekiem/kukaiņiem

Answer 45

ēd detrītu – daļēji satrūdējušas augu un dzīvnieku atliekas Slieka, līķvabole, kapračvabole

Question 46

Kas ir koprofāgi? Piemēri

Answer 46

Koprofāgi (mēslēdāji) Meža bambals (mēslvaboles)

Question 47

Miksotrofu īpašības. Pārstāvji?

Answer 47

• Savas organiskās vielas spēj sintezēt gan no neorganiskajām, gan organiskajām vielām. • Daļa spēj mainīt barošanās veidu atkarībā no apstākļiem. • Pārstāvji - kukaiņēdāji augi (aug augsnē, kur ļoti maz slāpekļa), zaļā eiglēna.

Question 48

Miksotrofi organismi - pūslenes (parastā, vidējā, gaišdzeltenā). (Izskata īpašības)

Answer 48

Sakņu nav,vasas brūni zaļas, ar pūslīšiem. Pūslīši ir lapu pārveidnes, kurās augs pārstrādā noķertos ūdens sīkdzīvniekus.

Question 49

Miksotrofi organismi – kreimules. (Izskata īpašības) (Kas notiks LV ar šo augu?)

Answer 49

Uz lapām ir dziedzermatiņi. Garie izdala gļotas, kurām pielīp sīki bezmugurkaulnieki kas, izraisa lapu saritināšanos. Īso matiņu izdalītais gremošanas enzīms sadala dzīvnieku, to šūnas uzsūc barības vielas. Tās ir saistītas ar lapas vadaudiem. Kad kukainis ir sagremots, lapa atkal atritinās. Saknes nespēj uzņemt pietiekami daudz barības vielu. Raunas Staburagā Nacionālais Botāniskais dārzs atjaunos Latvijā izzudušo Alpu kreimuli no Igaunijā ievāktām sēklām.