citoloģija Flashcards
1
Q
ko pēta citoloģija?
A
Citoloģija pēta šūnas uzbūvi, sastāvu un funkcijas
2
Q
kas ir organismu uzbūves un funkcionālā pamatvienība?
A
Šūna
3
Q
kas ir pati mazākā dzīvā vienība?
A
Šūna
4
Q
kas ir visu dzīvo organismu uzbūves un attīstības vienība?
A
Šūna
5
Q
kas ir cilvēka lielākā šūna?
A
Cilvēka lielākā šūna ir olšūna
6
Q
Kas ir raksturīgs šūnām?
A
Organismu šūnas pēc savas uzbūves, ķīmiskā sastāva, dzīvības norisēm un vielmaiņas ir līdzīgas (homoloģija).
7
Q
Šūnām ir dažāda forma
A
Nervu šūnas, muskuļu šūnas, kaulu šūnas, dzimumšūnas
8
Q
konstatē, ka augu un dzīvnieku šūnas ir līdzīgas un 1838. g. formulē…
A
šūnu teoriju
9
Q
kurš šo saka - visi augi un visas to daļas sastāv no šūnām
A
Botāniķis Matiass Šleidens
10
Q
kurš šo saka - visi dzīvnieki un visas to daļas sastāv no šūnām
A
Zoologs Teodors Švāns
11
Q
kā vairojas šūnas?
A
Šūnas vairojas daloties.
12
Q
kā šūnas ir specializējušās daudzšūnu organismos
A
Daudzšūnu organismos šūnas ir specializējušās pēc veicamajām funkcijām un veido audus.
13
Q
kā aprēķina mikroskopa palielinājumu?
A
sareizinot okulāra un objektīva palielinājumus
14
Q
1mm = …µm
A
1000 µm
15
Q
1 µm = …nm
A
1000 nm
16
Q
1 mm = …nm
A
1 000 000 nm
17
Q
kādas ir gaismas mikroskopa priekšrocības?
A
Gaismas mikroskopa priekšrocība ir zemāka cena, plašāks redzes lauks un iespēja novērot dzīvas šūnas.
18
Q
ko dara caurstarojošais mikroskops?
A
Caurstarojošais mikroskops fokusē caur objektu izgājušo gaismu.
19
Q
kādam ir jābūt pētāmajam objektam?
A
Pētāmajam objektam jābūt plānam.
20
Q
kāds ir caurstarojošā mikroskopa palielinājums?
A
Palielinājums 40 - 2000 reizes.
21
Q
kāda ir caurstarojošā mikroskopa izšķirtspēja?
A
Izšķirtspēja ir 0,2 µm
22
Q
kas ir stereomikroskops?
A
atstarojošais gaismas mikroskops.
23
Q
ko dara stereomikroskops?
A
Fokusē no objekta atstaroto gaismu.
24
Q
kam izmanto stereomikroskopu? kādu attēlu iegūst?
A
izmanto lielu telpisku objektu apskatei. Iegūst 3D attēlu
25
vai ir saskatāmas atsevišķas šūnas? (Stereomikroskops)
Nav saskatāmas atsevišķas šūnas, jo maksimālais palielinājums ir 40 x.
26
kurš publicē pirmo šūnas attēlu, kas iegūts ar elektronu mikroskopa palīdzību?
1961.g. beļģu embriologs Žans Brašē
27
ko dara elektronu mikroskopā?
Lēcu vietā izmanto precīzus elektromagnētus. Paātrinātu elektronu plūsmu rada ar spriegumu (50 000 – 300 000 V). Pētāmo paraugu ievieto vakuumā.
28
kas jādara ,lai paraugs izturētu vakuumu? (Elektronu mikroskops)
Lai paraugs izturētu vakuumu un spēcīgo elektronu plūsmu, tas jāsagatavo. Apstrāde ilgst ~ nedēļu.
29
kā preparē šūnu? (Elektronu mikroskops)
Šūnu sagriež ļoti plānās šķēlītēs un piesātina ar vielām, kas absorbē elektronus.
30
vai ir iespējams novērot dzīvu šūnu? (Elektronu mikroskops)
Nav iespējams novērot dzīvu šūnu.
31
kādas ir pazīmes caurstarojošam elektromikroskopam?
Caurstarojošais (transmisijas) elektronmikroskops fokusē caur objektu izgājušos elektronus. objektam ir jābūt plānam.
32
kāds ir max palielinājums caurstarojošam elektromikroskopam?
Maks. palielinājums ir 1 000 000x
33
kādu attēlu iegūst? (Caurstarojošais elektronmikroskops)
iegūst objekta 2dimensiju fotoattēlu.
34
kas ir saskatāms elektromikroskopā?
Saskatāmi vīrusi un atsevišķas molekulas – dažus nm lieli objekti.
35
Kuru mikroskopijas veidu izmantos asins šūnu skaita noteikšanai pacienta asinīs?
a) elektronmikroskopija
b) gaismas mikroskopija
c) atomspēku mikroskopija
d) luminiscences mikroskopija
gaismas mikroskopiju
36
kurām šūnām ir plazmatiskā membrāna?
Plazmatiskā membrāna ir visām šūnām
37
kurām šūnām ir šūnapvalks?
Šūnapvalks ir augu, sēņu un prokariotu šūnām.
38
kur atrodas šūnapvalks?
Šūnapvalks atrodas ārpus membrānas.
39
kādas funkcijas ir membrānas proteīniem?
* Tie kalpo kā enzīmi.
* Nodrošina vielu transportu.
* Savieno membrānu ar citoplazmu vai ārpusšūnas veidojumiem
* Kalpo kā receptori pie kā piesaistās signālvielas. (Piesaistīšanās izraisa izmaiņas šūnas darbībā)
* Kalpo kā šūnu virsmas marķieri – antigēni (glikoproteīni)
40
Membrānas
funkcijas
* Iekšējā membrānu sistēma sadala šūnu mazākos nodalījumos (organoīdos)
* Regulē vielmaiņu starp vidi un šūnu (transports caur membrānu)
* Aizsargā šūnu (barjerfunkcija)
* Uztver kairinājumu (receptorā funkcija)
* Saista šūnas
41
Plazmatiskās membrānas funkcijas
1. Veido izaugumus, kas nodrošina kustības.
2. Tajā atrodas enzīmu molekulas, kas veic reakcijas.
3. Nodrošina uzbudinājuma vadīšanu.
42
Kura no nosauktajām nav ārējās plazmatiskās membrānas funkcija?
1. Regulē vielmaiņu starp šūnu un apkārtējo vidi.
2. Piedalās vielu transportā.
3. Uzkrāj vielas, kuras nepieciešamas citiem
šūnas rajoniem.
4. Sašķeļ vielas sīkākās daļiņās.
3. Uzkrāj vielas, kuras nepieciešamas citiem
šūnas rajoniem.
43
Atrodi nepareizo apgalvojumu!
1. Ārējā plazmatiskā membrānā atrodas dažādu enzīmu molekulas.
2. Ārējā plazmatiskā membrāna izpilda šūnasaizsargfunkciju.
3. Augu šūnām nav ārējā plazmatiskā membrāna, bet ir biezs šūnapvalks.
4. Ārējā plazmatiskā membrāna var veidot izaugumus
3. Augu šūnām nav ārējā plazmatiskā
membrāna, bet ir biezs šūnapvalks.
44
kas īpašs piemīt membrānai?
Atšķirībā no šūnapvalka, kurš ir vielu caurlaidīgs, membrānai piemīt puscaurlaidība (izvēles caurlaidība, selektīvā caurlaidība).
45
Koncentrācijas gradients = ...
Koncentrācijas gradients = koncentrāciju starpība
46
Difūzija, atvieglotā difūzija (koncentrācijas gradients)
Pasīvais transports notiek pa koncentrācijas gradientu – no lielas koncentrācijas uz mazu.
47
Kā notiek aktīvais transports? (koncentrācijas gradients)
Aktīvais transports notiek pretēji koncentrācijas gradientam.
48
kā iedala vielu pasīvo transportu?
Difūzija, osmoze, atvieglotā difūzija
49
kā notiek pasīvais transports? (koncentrācijas gradients)
Notiek koncentrācijas gradienta virzienā tik ilgi,
kamēr koncentrācijas izlīdzinās.
50
kas pārvietojas vielu pasīvajā transportā?
Mazas, taukos šķīstošas molekulas caur lipīdu slāni.
Joni un ūdenī šķīstošas vielas caur OBV kanāliem un
pārnesējOBV
51
vai pasīvajam transportam ir vajadzīga enerģija?
Enerģija nav nepieciešama
52
kas ir difūzija?
Difūzija caur membrānu ir vielas pārvietošanās no lielas koncentrācijas vietas uz mazākas koncentrācijas vietu
53
Difūzija ir ātrāka, ja:
* koncentrācijas gradients (starpība) lielāka,
* daļiņas izmēri mazāki,
* labāk šķīst taukos
54
kā notiek atvieglotā difūzija?
Atvieglotā difūzija Molekulu un jonu plūsma koncentrācijas gradienta
virzienā caur OBV kanāliem vai pārnesējOBV.
55
kā notiek vielu pārvietošana atvieglotajā difūzijā?
OBV molekulas pārvieto vielas cauri membrānai ātrāk nekā parastā difūzija.
PārnesējOBV ir specifiskas.
56
kas ir atvieglotā difūzija?
Atvieglotā difūzija - glikozes iekļūšana asinīs caur OBV kanālu
57
kas ir osmoze?
Osmoze – ūdens difūzija caur membrānu.
58
kā plūst ūdens osmozē?
Ūdens plūst cauri membrānai lielākās vielas
koncentrācijas virzienā (mazākās ūdens koncentrācijas
virzienā).
59
nosauc osmozes piemērus!
Ūdens uzsūkšanās no resnajām zarnām
asinīs.
Ūdens uzsūkšanās augu saknēs. Augu
saknēs ir lielāka sāļu un skābju
koncentrācija kā augsnē, tāpēc ūdens no
augsnes ieplūst sakņu šūnās.
saldūdens vienšūņu pulsējošās
vakuolas
60
kas ir izotoniska vide?
Izotoniska vide - sāļu koncentrācija ārpus šūnas ir tāda
pati kā šūnā.
Ievietojot šūnas izotoniskā šķīdumā, ūdens plūsma nav
novērojama (ir vienāda visos virzienos).
61
kā medicīnā dēvē izotonisku šķīdumu?
Medicīnā izotonisku šķīdumu sauc par fizioloģisku (0,9% NaCl)
62
kas ir hipertoniska vide?
Hipertoniska vide - sāļu koncentrācija ārpus šūnas
ir lielāka nekā šūnā.
Ievietojot šūnas hipertoniskā šķīdumā,
ūdens izplūst no šūnas.
Dzīvnieku šūna sačokurojas (saraujas),
63
kas plazmolīze?
Plazmolīze – augu šūnas protoplasts (citoplazma
+ membrāna) atraujas no šūnapvalka, ja šūnas
ievieto hipertoniskā šķīdumā
64
kas ir hipotoniska vide?
Hipotoniska vide - sāļu koncentrācija šūnā ir lielāka
nekā ārpus šūnas.
Ievietojot šūnas hipotoniskā šķīdumā, ūdens ieplūst
šūnā.
65
kas nepieciešams aktīvajam transportam?
. Aktīvajam transportam ir nepieciešama enerģija.
66
kā tiek izmantota enerģija?
. Enerģija tiek izmantota, lai vielas pārvietotu
pretēji koncentrācijas gradientam.
67
kas nodrošina vielu pārnesi?
Vielu pārnesi nodrošina ATF molekulu hidrolīze.
68
Kā notiek aktīvais transports (aktīvā pārnese)?
Aktīvais transports (aktīvā pārnese) ar jonu
sūkņu palīdzību.
69
Aktīvā transporta piemērs
Na+/K+sūknis - transmembranāla olbaltumviela, enzīms, kas katalizē ATF šķelšanu.
70
Ar aktīvo transportu šūna spēj:
*Uzturēt Na, K, Ca jonu koncentrācijas gradientu.
*Uzņemt vielas citoplazmā no ārvides pretēji koncentrācijas
gradientam un uzkrāt tās, piemēram, vairogdziedzerī ir ~ 70- 90% no ķermeņa joda satura.
71
Atvārsnīšu atvēršanās un aizvēršanās
slēdzējšūnas aktīvi uzņem K jonus no kaimiņu epidermas šūnām. Ūdens ieplūst slēdzējšūnās osmozes dēļ un šūna izliecas, jo tajā palielinās turgors. Lielākā ūdens un K jonu daļa uzkrājas vakuolā. Atvārsnīte aizveras, izplūstot no slēdzējšūnām K joniem, kam seko
ūdens izplūšana osmozes dēļ.
72
makromolekulas
* Lielas molekulas un daļiņas nevar izkļūt caur plazmatiskai
membrānai pat ar nesējOBV palīdzību
73
kā makromolekulas iekļūst šūnā? Kā sauc šo procesu?
Tās iekļūst šūnā kopā ar membrānu, tai ieliecoties. Procesu sauc
par endocitozi.
74
kādi ir endocitozes veidi?
* Fagocitoze (liela barības daļiņa vai pat šūna).
* Pinocitoze (pūslītis apkārt šķidrai vielai).
* Ar receptoru saistītā endocitoze.
75
kas ir fagocitoze?
Fagocitoze – cietu daļiņu vai šūnu endocitoze. Vienšūņi barojas fagocitējot. Leikocīti fagocitē baktērijas u.c. svešas šūnas, kas iekļuvušas organismā
76
kas ir pinocitoze?
Pinocitoze – šķidrumu (ūdenī izšķīdušu vielu,
tauku pilienu) endocitoze.
Raksturīgs daudzām šūnām – augu sakņu šūnas,
dzīvnieku zarnu epitēlijs ut
77
kas ir eksocitoze?
Eksocitoze - pretējs process endocitozei
Šūnas eksocitē atkritumvielas un bioloģiski aktīvas vielas
(hormonus u.c)
78
Šūnu elpošanai nepieciešamais skābeklis no
asinīm, kur tā koncentrācija ir augstāka, caur
membrānas fosfolipīdu slāni iekļūst šūnās.
difūzija,
79
Vairogdziedzera hormonu darbībai nepieciešams jods.
Tas uzkrājas vairogdziedzera šūnās un tiek pārnests šūnās
no asinīm, tērējot ATP enerģiju.
. Aktīvā pārnese
80
Adrenalīns veidojas virsnieru dziedzeru šūnās. Tas
uzkrājas nelielos, ar membrānu nodalītos pūslīšos,
kuri tiek pārvietoti līdz plazmatiskajai membrānai, un
izmesti no šūnas, tērējot šūnas enerģiju.
eksocitoze
81
. Ja cilvēka asinīs iepilina 5 % nātrija hlorīda
šķīdumā, tajās esošie eritrocīti zaudē formu un
sačokurojas.
osmoze
82
Pēc ēšanas asinīs palielinās glikozes koncentrācija.
Insulīns aktivē pārnesējolbaltumvielas, kas transportē glikozi
aknu šūnās, kur glikozes koncentrācija ir ievērojami augstāka
nekā asinīs.
Aktīvā pārnese
83
Nervu šūnu uzbudinājuma laikā Na+ joni no starpšūnu šķidruma, kur to koncentrācija ir augsta, caur speciāliem olbaltumvielu kanāliem strauji pārvietojas uz šūnu citoplazmu.
Atvieglotā difūzija
84
Kas ir organoīds?
Par organoīdu sauc ikvienu šūnas sastāvdaļu ar noteiktu uzbūvi un funkcijām.
85
Kas ir citoplazma? Kā sauc citoplazmas šķidro daļu?
Citoplazma ir bezkrāsaina, caurspīdīga, pusšķidra viela, šūnas iekšējā vide, kurā “peld” organoīdi.
Citoplazmas šķidro daļu sauc par citosolu.
Citoplazmas ķīmiskais sastāvs (% no svaigās
masas):
• Ūdens 80 %
• Proteīni 10 %
• Lipīdi 5.0 %
• Ogļhidrāti 2.0 %
• Minerālvielas 1.5%
86
Citoplazmas funkcijas
1. Saista visus šūnas organoīdus vienā veselā
sistēmā.
2. Uzkrāj rezerves vielas.
3. Notiek reakcijas (glikolīze).
4. Atrodas OBV sistēma – citoskelets (šūnas
skelets)
5. Notiek vielu transports
87
Kā sauc šūnas skeletu?
Citoskelets = šūnas skelets
• Visās eikariotu šūnās ir pavedienveida struktūras – citoskelets.
• Pavedieni ir dažāda
resnuma:
➢ mikrocaurulītes,
➢ mikrofilamenti
➢ starpfilamenti
88
Šūnas skeleta funkcijas
1. Nosaka šūnas formu.
2. Piedalās organoīdu pārvietošanā.
3. Veido vairākas struktūras (organoīdus):
➢ Centriolas
➢ Viciņas
➢ Skropstiņas
➢ Šūnas dalīšanās vārpstu.
4. Palīdz pārvietoties šūnai, jo atrodas viciņās un skropstiņās.
89
Kur veidojas eritrocīti?
Eritrocīti veidojas sarkanajās kaulu smadzenēs un nobriešanas procesā zaudē daudzus organoīdus.
90
Paskaidro: centrosoma. Kurās šūnās atrodas centriolas? Ko nodrošina centriolas?
Centrosoma = šūnas centrs sastāv no 2 savstarpēji perpendikulāri novietotām centriolām.
•Centriolas ir tikai dzīvnieku šūnās.
•Centriolas nodrošina hromosomu sadalīšanu
šūnas dalīšanās laikā.
91
No kā sastāv skropstiņas un viciņas?
Skropstiņas un viciņas sastāv no mikrocaurulītēm
92
Kas ir vismazākie organoīdi? Un kurās šūnās atrodas?
Ribosomas (20 - 30 nm)
Atrodas visās šūnās (gan prokariotu, gan eikariotu)
93
No kā sastāv ribosomas?
Sastāv no 2 subvienībām.
Katra subvienība sastāv no ribosomālās RNS un proteīniem
94
Eikariotu šūnās ribosomas - veidojas (…), atrodas (…)
veidojas kodoliņā.
Caur kodola porām nokļūst citoplazmā
atrodas:
•uz kodola ārējās membrānas.
•brīvi citoplazmā.
•uz graudainā ET.
•hloroplastos, mitohondrijos.
95
Ribosomu funkcijas
OBV sintēze (translācija) - polimerizē brīvās aminoskābes, veidojot polipeptīdus vai olbaltumvielas.
96
Ribosomas ir vienas no mazākajiem šūnu
organoīdiem, to izmēri ir 20 – 30 nm. Ribosomu izpētei
nepieciešams lietot?
a) gaismas mikroskopu ar palielinājumu 40x
b) gaismas mikroskopu ar palielinājumu 400x
c) elektronmikroskopu
d) lupu
c) elektronmikroskopu
97
No kā sastāv Endoplazmatiskais tīkls?
Sastāv no plakaniem dobumiem, cisternām, vakuolām un kanāliņiem.
98
Endoplazmatiskā tīkla veidi
2 veidi:
graudainais (granulārais) ET (nosegts ar
ribosomām);
gludais (agranulārais) ET (nav nosegts ar
ribosomām).
Abas ET formas var pārvērsties 1 otrā.
99
Kādas ir ET kopējās funkcijas? (Organoīdi)
1. OBV un lipīdu sintēze.
2. Uzsintezēto vielu transports pa šūnu.
3. Vielu uzkrāšana dobumos.
4. Šūnas membrānu atjaunošana.
Graudainais ET parasti saistīts ar kodola apvalku.
100
Graudainā ET funkcijas
Sintezē, modificē, uzkrāj, transportē proteīnus.
101
Gludā ET funkcijas
Sintezē, uzkrāj, transportē lipīdus.
102
Kā notiek ET saražotā transportēšana?
ET saražoto ietver vakuolās (pūslīšos) un transportē uz Goldži kompleksu.
103
No kā sastāv Goldži komplekss?
Cisternām, ko saista sarežģīta caurulīšu sistēma.
Pūslīšiem (vakuolām), kas atrodas cauruļu galos.
Membrānām.
104
Goldži komplekss. Kur ir labi attīstīts?
• No Goldži kompleksa nepārtraukti atdalās pūslīši, kuros ir sintezētās un modificētās vielas, kā arī lizosomas.
• Pūslīši var tikt eksocitēti no šūnas (dziedzeru šūnām hormoni, enzīmi u.c. vielas)
• vai palikt šūnā kā ieslēgumi vai lizosomas.
• Dziedzeru šūnās ir labi attīstīts Goldži komplekss.
105
Goldži kompleksa funkcijas
1. Sintezē polisaharīdus.
2. Modificē lipīdus, pievienojot tiem ogļhidrātus (veido glikolipīdus).
3. Modificē no ET saņemtās OBV, pievienojot tām ogļhidrātus (veido glikoproteīnus un proteoglikānus) u.c. vielas.
4. Atjauno novecojušās un bojātās plazmatiskās membrānas.
5. Transportē jaunsintezētās vielas ārā no šūnas.
6. Veido lizosomas, peroksisomas, ieslēgumus.
106
Lizosomas. Kur var daudz atrast?
Katra satur ~ 60 dažādus hidrolītiskos fermentus.
Daudz ir leikocītos.
107
Lizosomu funkcijas
1. Veic iekššūnas gremošanu.
Endocitozie pūslīši saplūst ar lizosomām.
Lizosomu enzīmi sašķeļ pūslīšos esošās vielas.
Šūnā izmantojamās sašķeltās vielas difundē
no lizosomām uz citoplazmu, lizosomās paliek tikai neizmantojamās vielas
Tagad lizosomas sauc par atlieku ķermenīšiem.
2. Veic autofāgiju – sadala novecojušas vai bojātas šūnas daļas (membrānas, ribosomas, mitohondriji u.c.)
3. Veic autolīzi – sašķeļ šūnu
Augu šūnās pārplīst centrālā vakuola un hidrolītiskie fermenti sadala citoplazmas
olbaltumvielas.
108
Peroksisomas (mikroķermenīši). Kur var atrast? Kādas funkcijas? Kāds blakusprodukts rodas?
•Daudz zīdītāju aknu, nieru šūnās, augu pamataudos, sevišķi sēklās
•Funkcija - lipīdu un taukskābju šķelšana
(oksidēšana).
•Reakcijās rodas blakusprodukts H2O2.
109
Hloroplastu un mitohondriju endosimbiotiskās rašanās teorija
Plastīdas un mitohondriji radās no primitīviem
prokariotiem, kas iekļuvuši primitīvās eikariotiskās šūnās un kļuvuši par patstāvīgiem simbiotiskiem šūnas veidojumiem
110
Kāda ir mitohondriju funkcija?
Iegūt enerģiju
Mitohondrijos notiek ogļhidrātu, lipīdu oksidēšana līdz CO2 un H2O, lai ražotu ATF!
To sauc arī par šūnas elpošanu jeb iekššūnu elpošanu.
111
Mitohondriju īpašības. Vai spēj pārvietoties un mainīt formu? Cik ilgi ~dzīvo? Kur atrodas daudz mitohondriju? Kā tie atjaunojas?
Mitohondriji
• Spēj pārvietoties pa šūnu, mainīt savu formu.
• Dzīvo ~ 10 dienas.
• Daudz ir šūnās, kurās notiek sintēzes reakcijas
(dziedzeršūnās, aknu šūnās), muskuļšūnās,
neironos.
• Atjaunojas daloties.
112
No kurienes zigota saņem mintohondrijus? mtDNS.
• Zigota mitohondrijus u.c. organoīdus saņem no olšūnas.
• mtDNS ir cirkulāra 16 569 bp gara, satur 37 gēnus.
• mtDNS mutācijas notiek 5 - 10 x ātrāk nekā kodola DNS.
113
Kas nodrošina aktīvāku sintēzi mitohondrijos?
jo visvairāk kristu, tātad lielāks iekšējo membrānu virsmas laukums, tas var veikt visaktīvāko ATF sintēzi
114
Vai dzīvnieku šūnās ir vakuolas?
Dzīvnieku šūnās ir samērā sīkas vakuolas -
fagocitārās, gremošanas u.c. vakuolas.
115
Kas ir ieslēgumi?
Ieslēgumi - nav obligātas šūnas sastāvdaļas;
(trofiskie - glikogēns, lipīdi, sekretorie,
ekskretorie, pigmenta – melanīns).
116
Šūnā ir struktūra, kas satur ~ 60 hidrolītisku
fermentu un nodrošina dažādu vielu pārstrādi.
• Kā to sauc?
• Kuros organoīdos vēl norit vielu šķelšana?
• Kādas vielas šķeļas šūnā?
• Kādi ir to šķelšanās produkti?
Lizosoma
Mitohondriji, peroksisomas
Glikoze, aminoskābes, taukskābes, glicerīns utt.
Ogļskābā gāze, ūdens, amonjaks
117
Cik kodolu ir katrā eikariotu šūnā? (Kādi ir izņēmumi, ja tādi ir?)
Katrā eikariotu šūnā 1.
Izņēmums eritrocīti – nav kodola
118
No kā sastāv kodols?
• kodola apvalks
• kodola sula (nukleoplazma, kariolimfa)
• kodoliņš
• hromatīns
119
Kas veido kodola apvalku? Kas izvietojies kodola apvalkā?
Kodola apvalku veido 2 membrānas. Uz
ārējās membrānas atrodas ribosomas.
Kodola apvalkā izvietojušās poras, caur kurām notiek vielu apmaiņa starp kodolu un citoplazmu.
120
Kas ir kodoliņš? Ko tas dara? Kurās šūnās nav? Pie kā ir pievienots?
• Apaļš vai ovāls veidojums kodola karioplazmā, nav klāts ar membrānu, skaits variē.
•Sintezē ribosomas
•nav šūnās, kuras nesintezē OBV,
•ir pievienots pie DNS
121
Kādas ir kodoliņa funkcijas?
Kodoliņa funkcijas:
• ribosomālās RNS sintēze
• rRNS saistīšana ar olbaltumvielām
• ribosomu veidošana un izvadīšana citoplazmā.
122
Kas atrodas kodola sulā? Kas atrodas kodolā visu šūnas dzīves laiku?
Kodola sulā atrodas hromosomas/hromatīns, kas sastāv no DNS un proteīniem.
Visu šūnas dzīves laiku (izņemot dalīšanos) kodolā ir hromatīns, kas gaismas mikroskopā nav saskatāms
123
Kādas ir kodola funkcijas?
• Glabāt un replicēt iedzimtības (ģenētisko)
informāciju.
• RNS sintēze
• Ribosomu subvienību veidošana
Šūna izmanto informāciju, lai regulētu un
koordinētu savu darbību.
– Nodrošina vairošanos;
– Nodrošina diferenciāciju.
124
Cik šūnā var būt kodoliņi?
neviens, 1, 2 vai vairāki
125
Cik membrānas veido kodola, mitohondriju,
hloroplastu apvalkus?
2
126
Kas kopīgs abām attēlotajām šūnām?
Asins šūna, leikocīts Un Neirons
a. plazmatiskā membrāna un citoplazma
b. viens kodols
c. gari un zaroti plazmatiskās membrānas izaugumi
d. apaļa forma
e. māņkājiņas
a. plazmatiskā membrāna un citoplazma
b. viens kodols
127
Kas raksturīgs augu šūnai?
plastīdas
vakuola ar šūnsulu
celulozes šūnapvalks
128
Ko dara šunapvalks?
balsta un aizsargā
129
Šūnapvalka sastāvdaļas
• celuloze
• pektīnvielas
• hemiceluloze
130
Kas var uzkrāties šūnapvalkā?
Šūnapvalkā var uzkrāties dažādas vielas
131
Paskaidro: pārkoksnēšanās
koksnē uzkrājas lignīns īdzīgi kā betons starp armatūras stieņiem - izturība.
Pasargā no mikroorganismiem.
132
Kutinizācija -
kutīns izdalās šūnu ārpusē, pārklājot lapu vai stumbra epidermu ar plānu, blīvu slāni – kutikulu– samazina transpirāciju.
133
Kas ir vakuola? Kā sauc vakuolu ietverošo membrānu?
Vakuola ir ar šūnsulu pildīta un vienkāršu membrānu pārklāta cisterna.
Vakuolu ietverošo membrānu sauc par
tonoplastu.
134
Vakuolas funkcijas
Uzkrāj rezerves barības vielas.
• Šūnsulā izšķīdušie, cukuri, proteīni, organiskās skābes pievilina augļu izplatītājus.
• Negatavu augļu vakuolās ir daudz miecvielu, kas dod savelkošu garšu.
135
Kādi ir plastīdu veidi?
Hloroplasti
Hromoplasti
Leikoplasti
136
Kas ir hloroplasti?
Zaļās plastīdas, krāsu nosaka hlorofils.
137
Kas ir hromoplasti?
Dzeltenās, oranžās un sarkanās plastīdas
138
Kas ir leikoplasti?
Bezkrāsainās plastīdas, nesatur pigmentus.
139
Kā no hloroplastiem rodas hromoplasti?
Augļiem nogatavojoties
140
Kā no leikoplastiem rodas hloroplasti?
Kartupeļu bumbuļi gaismā
141
Kā no hloroplastiem plastīdas pārvēršas par leikoplastiem?
Etiolācija
142
Kas nosaka hromoplastu krāsu?
Krāsu nosaka karotinoīdi.
143
Kur atrodas leikoplasti?
atrodas uzkrājējorgānos (saknēs, sēklās, lapu,
vasas pārveidnēs)
144
Kādus veidus izšķir leikoplastam?
Izšķir:
• amiloplastus (uzkrājas ciete)
• lipidoplastus (uzkrājas eļļas)
• proteoplastus (uzkrājas proteīni)
145
Kāds organoīds ir tikai dzīvniekiem?
Centrosomas
146
No kā sastāv sēņu šūnapvalks?
No hitīna
147
Kādi organoīdi ir sēņu šūnās? Kāda rezerves viela sēņu šūnās?
• Organoīdi tādi paši kā dzīvnieku šūnās, izņemot centrosomu.
• Rezerves viela glikogēns
148
Kādas šūnas ir baktēriju šūnas (eikarioti vai prokarioti)
Baktēriju (monēru valsts) šūnas ir prokariotiskas
149
Kas veido baktēriju šūnu šunapvalku?
• Šūnapvalku veido peptidoglikāni (mureīns)
150
Kāda DNS ir baktēriju šūnās? Vai ir plazmīdas?
Vai ir kodols?
• Cirkulāra DNS citoplazmā (nukleoīds), var būt plazmīdas.
• Nav kodola.
151
Kādi organoīdi ir baktēriju šūnām?
Nav membrānā ietvertu organoīdu.
Ribosomas mazākas kā eikariotu
ribosomas.
