Šūnu dalīšanās Flashcards
Šunas, kuras nedalās pēc audu diferenciācijas
Nervu šūnas un muskuļu šūnas
Šūnas, kuras parasti nedalās, bet kuras var stimulēt dalīties
Aknu šūnas
Šūnas, kuras dalās pastāvīgi un ātri
Ādas šūnas
Epitēlija šūnas
Spermatozoīdi
Sarkanās kaulu smadzenes
Pēc cik ilga laika atjaunojas ādas epitēlijs?
~pēc 14 dienām
Pēc cik ilga laika atjaunojas zarnu epitēlijs?
– pēc 5 dienām
Kas ir interfāze?
periods no vienas šūnas dalīšanās līdz nākamajai
Cik ilgs ir pirmssintēzes periods?
G1
10-20h
Cik ilgs ir sintēzes periods?
S
10-20h
Cik ilgs ir pēcsintēzes periods?
G2
1-7h
Cik ilgi ilgst šūnu dalīšanās (parasti mitoze)
1h
Kas notiek pirmssintēzes periodā?
• šūnā palielinās organoīdu skaits,
• sintezējas un uzkrājas olbaltumvielas, RNS,
• šūna aug, līdz sasniedz mātes šūnas lielumu,
• veic savas funkcijas
Kas notiek periodā G0?
šūnas miera (G0) periodā nedalās, bet var tikt “atsauktas atpakaļ” šūnas ciklā noteiktu ārējās vides apstākļu dēļ (aknu, nieru, plaušu šūnas, limfocīti
Kas notiek sintēzes periodā?
DNS replicējas, centriolas dubultojas
Kas notiek pēcsintēzes periodā?
dalīšanās procesam nepieciešamo olbaltumvielu un struktūru veidošana.
Interfāzē šūna….
a)uzņem barības vielas;
b) aug;
c) vairojas;
d) veic raksturīgās funkcijas
a)uzņem barības vielas;
b) aug;
d) veic raksturīgās funkcijas
Kādi ir šūnu dalīšanās veidi?
Mitoze
Mejoze
Amitoze
Šūnu dalīšanās jēga
- Vairošanās funkcija prokariotiem un vienšūnas eikariotiem.
- Augšana un attīstība daudzšūnu organismiem.
- Audu atjaunošana. Pieaugušam cilvēkam katru sekundi dalās > kā 25 mlj. šūnu. Saglabājas tomēr konstants kopējais šūnu skaits – 10^(13)
- Gametu veidošana
Spermatozoīdu veidošanās
spermatoģenēze
Olšūnu veidošanās
ovoģenēze
Somatisko šūnu skaits mitozē
2n—-> 2n. Nodrošina nemainīgu hromosomu skaitu šūnām daloties. Precīza ģenētiskā materiāla (DNS) sadale.
Kas notiek mitozē?
Atjaunojas āda, gļotādas, veidojas asins šūnas,
sadzīst brūces, cilvēks aug.
Nodrošina dzīvības nepārtrauktību uz Zemes.
Kodoldalīšanās
kariokinēze
Citoplazmas dalīšanās
citokinēze
Kādas ir mitozes fāzes?
Profāze
Metafāze
Anafāze
Telofāze
Profāze
- Hromatīns spiralizējas (kondensējas) par hromosomām.
- Kodoliņš izzūd, kodolapvalks fragmentējas.
- Centriolu pāri virzās uz šūnas poliem, starp tiem veidojas dalīšanās vārpsta.
Metafāze
- Pie visām hromosomām pievienojušies
dalīšanās vārpstas pavedieni pa 1 no katra pola. - Hromosomas izvietojas šūnas ekvatoriālajā plaknē. Katra hromosoma sastāv no 2 māshromatīdām.
Anafāze
- Centromēras atdalās un māshromosomas (katra sastāv no vienas hromatīdas un centromēras) virzās uz šūnas poliem.
- Hromatīdu kustību nodrošina pašu māshromatīdu atgrūšanās, dalīšanās vārpstas pavedienu saīsināšanās un šūnas stiepšanās.
- Anafāzes beigās katru šūnas polu sasniedz 1 hromatīdu komplekts.
Telofāze
Telofāze sākas, kad hromatīdas sasniegušas šūnas polus
1. Hromosomas despiralizējas (atritinās) par hromatīnu
2. Veidojas kodolu apvalki un kodoliņi.
3. Dalīšanās vārpsta izzūd.
4. Šūna pārdalās - citokinēze
Kā norisinās citokenēze augu šūnā?
Veidojas šūnapvalks (šūnas sieniņa)
Mejoze šūnu skaits
Dzimumšūnas 2n—-> n
Kur notiek mejoze? Kas notiek mejozē?
Sēkliniekos, olnīcās.
• Gametoģenēzes posms (veidojas dzimumšūnas).
• Nodrošina sugai raksturīgā hromosomu
komplekta saglabāšanos dzimumvairošanās
gadījumā.
• Pārkombinē ģenētisko materiālu.
Pirmā mejotiskā dalīšanās
Pirmo mejotisko dalīšanos sauc par redukcijas
dalīšanos (mejoze I), jo hromosomu skaits
reducējas (samazinās) 2x, dalīšanās sākumā
bija diploīds, dalīšanās beigās ir haploīds.
Otrā mejotiskā dalīšanās
Otro mejotisko dalīšanos sauc par ekvācijas
dalīšanos (mejoze II), tās beigās hromosomu
skaits nemainās, paliek haploīds.
Profāze I
Notiek homoloģisko hromosomu konjugācija
un krustmija (krosingovers)
Hiazma
Krustmijas vieta
Metafāze I
Ekvatoriālajā plaknē nostājas hromosomu pāri – bivalenti.
Anafāze I
Katru hromosomu veido 2 hromatīdas.
Hromosomas tiek atvilktas uz pretējiem šūnas poliem.
Telofāze I
- Depolimerizējas dalīšanās vārpsta.
- Hromosomas nedaudz despiralizējas, izveidojas kodola apvalks.
- Seko citokinēze.
- No 1 šūnas izveidojas 2 haploīdas meitšūnas.
Iežmauga
Plazmatiskās membrānas ieliekums
Interkinēze
Īsa interfāze, kurā nenotiek DNS replikācija.
Profāze II
Hromosomas spiralizējas.
Kodola apvalks sadalās.
Izveidojas dalīšanās vārpsta.
Katra hromosoma sastāv no 2 hromatīdām.
Metafāze II
Centriolas novietojušās šūnas polos.
Hromosomas izvietojas ekvatoriālajā plaknē.
Katras hromosomas abas hromatīdas ir savienotas centromēras rajonā.
Dalīšanās vārpsta, pievienojas pie abu
hromatīdu centromērām.
Anafāze II
Dalās centromēras.
Uz šūnas poliem virzās hromatīdas, kas kļūst par patstāvīgām meithromosomām.
Telofāze II
Dalās citoplazma.
Veidojas kodola apvalki.
Depolimerizējas dalīšanās vārpstas pavedieni.
Katrā šūnas polā ir haploidāls hromosomu komplekts.
Cik meitšūnas izveidojas pēc telofāzes II?
4 haploīdas meitšūnas
Cik šūnas izveidojas mejozes laikā no 1 diploidālas (2n) šūnas?
izveidojas 4 haploidālas (n) šūnas.
Kādi 3 unikāli notikumi raksturīgi mejozei?
▪ homoloģisko hromosomu konjugācija
▪ krustmija
▪ DNS replikācijas iztrūkums pirms mejozes II
Heteroploīdijas cēlonis
hromosomu neattiešana mitozē, mejozē I, mejozē II.
Monosomija
kādā hromosomu pārī ir tikai 1 hromosoma.
Trisomija
kādā hromosomu pārī ir 3 hromosomas.
- hromosomas trisomija
Dauna sindroms
Identiskas vienas hromosomas daļas, kas veidojas pēc DNS replikācijas
Hromatīdas
Sugai raksturīgais hromosomu skaits un forma
Kariotips
Kur šūnas ir ģenētiski identiskas (mitozē vai mejozē)?
Mitozē šūnas ir ģenētiski identiskas, mejozē šunas nav ģenētiski identiskas.
Bezdzimumiskā vairošanās
mitotiskā šūnu dalīšanās
Dzimumiskā vairošanās
mejotiskā šūnu dalīšanās
Amitoze
Tiešā dalīšanās
Kas notiek amitozē?
Tā ir ātra.
• Kodols pārdalās ar iežmaugu, hromosomas pa meitšūnām sadalās nevienmērīgi.
• Nenodrošina līdzvērtīgu ģenētiskās informācijas sadali starp meitšūnām
Amitoze noris
• šauri specializētos audos, kam ir īslaicīgas funkcijas:
– dzīvnieku dīgļapvalkos, placentā, olnīcas folikulārajās šūnās
– augu sēklotnes sieniņās, bumbuļu parenhīmā, sēklas endospermā;
• dažādu patoloģiju gadījumos
– iekaisuma vietās,
– ļaundabīgajos audzējos.
Kas notiek amitozes rezultātā?
Amitozes rezultātā radušās šūnas mitotiski dalīties vairs nespēj.
Kanceroģenēze
process, kura laikā normāla šūna transformējas ļaundabīgā šūnā un atkārtoti dalās, radot audzēju
Transformēta šūna
izgājusi no cikla regulējošās kontroles.
Var sākt dalīties nekontrolēti, bez attiecīgu signālu saņemšanas.
audzējus nomācoši jeb supresori gēni (TS gēni),
Gēni, kuru kodētās olbaltumvielas nomāc nekontrolētu šūnu dalīšanos
Normālas šūnas raksturo:
•ierobežota dalīšanās;
•viens slānis;
•diferencētas šūnas;
•normāli kodoli ar pareizu hromosomu skaitu un struktūru.
Audzēja šūnas raksturo:
• nekontrolēta dalīšanās;
• daudzi neorganizētu šūnu slāņi;
• nediferencētas šūnas;
• “nepareizi” kodoli ar kļūdainu hromosomu skaitu vai struktūru.
Ļaundabīgā audzēja audi atšķiras no normālajiem audiem :
• aug ātri,
• iespiežas veselajos audos un orgānos
Kā ļaundabīgi audzēji ietekmē audzēja nesēja organismu?
saindējot to ar audzēja audu vielmaiņas produktiem (audzēju izraisītā intoksikācija) un radot visa organisma novājēšanu.
Ļaundabīgo audzēju rašanos stimulējošie
faktori – kancerogēnie faktori
ķīmiskie kancerogēnie faktori:
vairāki 100 vielu (alkohols, tabakas izstrādājumi, kūpināti produkti, aflatoksīni, ko izdala pelējuma sēnes, transporta izplūdes gāzes).
Svarīga ir deva un saskarsmes ilgums.
fizikālie kancerogēnie faktori
UV starojums
