Brainscape's Knowledge GenomeTM


Top Flashcards (Certified)
All Flashcards

Bio > Uzturs/nukleinskabes > Flashcards

Uzturs/nukleinskabes Flashcards

1
Q

Kas ir veselīga uztura pamatprincipi?

A

Mērenība, dažādība, sabalansētība

How well did you know this?
1
Not at all
2
3
4
5
Perfectly
2
Q

Uztura funkcija -

A

Uzturam jānodrošina ķermeni ar nepieciešamo enerģijas
daudzumu. To parasti mēra kilokalorijās (kcal).

How well did you know this?
1
Not at all
2
3
4
5
Perfectly
3
Q

Kādu slimību risku var palielināt pārmērīga uztura lietošana, pat ja tiek uzņemts nepieciešamais enerģijas daudzums?

A

Dažādu hronisku neinfekcijas slimību, piemēram, aptaukošanās, paaugstināts asinspiediens un holesterīns, diabēts. Šīs slimības veicina miokarda infarkta un insulta
attīstību.

How well did you know this?
1
Not at all
2
3
4
5
Perfectly
4
Q

Kādam uzturvielu procentuālajam sastāvam jābūt sabalansētā uzturā?

A

Ogļhidrāti 55-60%,
Tauki 25-30%,
Olbaltumvielas 10-15%

How well did you know this?
1
Not at all
2
3
4
5
Perfectly
5
Q

Ko ietver sabalansētība?

A

Sabalansētība ietver bioloģiski aktīvo vielu
(vitamīni, minerālvielas), ūdens un šķiedrvielu
uzņemšanu nepieciešamajā daudzumā

How well did you know this?
1
Not at all
2
3
4
5
Perfectly
6
Q

Kas ir galvenais mūsu organisma enerģijas avots?

A

Ogļhidrāti

How well did you know this?
1
Not at all
2
3
4
5
Perfectly
7
Q

Kādu enerģijas veidu nodrošina vienkāršie ogļhidrāti - cukurs?

A

Tūlītēju enerģiju

How well did you know this?
1
Not at all
2
3
4
5
Perfectly
8
Q

Kādu enerģijas veidu nodrošina saliktie ogļhidrāti (ciete)?

A

Ilgstošu enerģiju

How well did you know this?
1
Not at all
2
3
4
5
Perfectly
9
Q

Cik kcal dod 1g ogļhidrātu?

A

4 kcal

How well did you know this?
1
Not at all
2
3
4
5
Perfectly
10
Q

Kāda ir cukura dienas norma?

A

25 g

How well did you know this?
1
Not at all
2
3
4
5
Perfectly
11
Q

Kur pievieno cukuru?

A

• Konditorejas izstrādājumiem, cepumiem, šokolādei, saldumiem
• Augļu dzērieniem, saldinātiem gāzētiem dzērieniem (limonādēm), alkoholiskajiem kokteiļiem
• Jogurtiem, piena dzērieniem
• Mērcēm, kečupam

How well did you know this?
1
Not at all
2
3
4
5
Perfectly
12
Q

Kam ir nepieciešamas OBV organismā?

A

Organisma augšanai, attīstībai, šūnu un audu atjaunošanās procesiem, kā arī tās pilda organisma aizsargfunkcijas.

How well did you know this?
1
Not at all
2
3
4
5
Perfectly
13
Q

Cik kcal dod 1g olbaltumvielu?

A

4,1 kcal

How well did you know this?
1
Not at all
2
3
4
5
Perfectly
14
Q

Kā var uzņemt OBV?

A
  1. Lietojiet uzturā pienu un piena produktus ar
    pazeminātu tauku saturu.
  2. Ēdiet pākšaugus, zivis vai liesu gaļu. Liesa gaļa 300-600 g nedēļā, zivis vismaz 2x nedēļā
How well did you know this?
1
Not at all
2
3
4
5
Perfectly
15
Q

Cik pieaugušam cilvēkam jāuzņem OBV?

A

Pieaugušam cilvēkam jāuzņem 0,8 – 1 g olbaltumvielu uz 1 kg ķermeņa masas

How well did you know this?
1
Not at all
2
3
4
5
Perfectly
16
Q

Kas notiek, ja traucēta insulīna sintēze organismā?

A

Ja traucēta insulīna sintēze organismā var būt traucēta glikozes līmeņa regulācija, jo insulīns samazina glikozes koncentrāciju asinīs.

How well did you know this?
1
Not at all
2
3
4
5
Perfectly
17
Q

Iesaki, kas vegānam vai veģetārietim jāņem
vērā, veidojot savu ikdienas ēdienkarti, lai
netiktu traucēta insulīna sintēze!

A

Jānoskaidro zinātniski pamatota informācija,
kuros produktos ir olbaltumvielas, kuru
sastāvā ir neaizvietojamās aminoskābes.
Vēlams griezties pie uztura speciālista, kurš
ieteiks kā veidot pilnvērtīgu ēdienkarti.

How well did you know this?
1
Not at all
2
3
4
5
Perfectly
18
Q

Tauku funkcijas

A

• Nodrošina siltumizolāciju, uztur ķermeņa
temperatūru
• Amortizē iekšējos orgānus
• Veido organisma enerģijas rezerves
• Vajadzīgi smadzeņu darbībai, ādas un matu
veselībai, hormonu sintēzei
• Nodrošina taukos šķīstošo vitamīnu uzsūkšanos
• Iesaistīti imūnreakcijās.

How well did you know this?
1
Not at all
2
3
4
5
Perfectly
19
Q

Cik kcal dod 1g tauku?

A

9 kcal

How well did you know this?
1
Not at all
2
3
4
5
Perfectly
20
Q

Kādi ir divi galvenie tauku veidi?

A

Atklātie tauki (sviests, speķis, augu eļļas) un slēptie tauki (piena produkti, gaļas izstrādājumi, šokolāde, rieksti).

How well did you know this?
1
Not at all
2
3
4
5
Perfectly
21
Q

Kādi ir labi tauki?

A

kvalitatīvas augu eļļas (olīveļļa, linsēklu eļļa, rapšu eļļa, sojas eļļa, valriekstu eļļa, kukurūzas eļļa, saulespuķu eļļa, mandeles, zemesrieksti, lazdu rieksti, avokado, saulespuķu sēklas), zivs tauki (lasis, siļķe, skumbrija, tuncis)

How well did you know this?
1
Not at all
2
3
4
5
Perfectly
22
Q

Kādi ir “sliktie” tauki? (Tauki, kuru daudzums ir jākontrolē)

A

dzīvnieku un piena tauki (speķis, trekna sarkanā gaļa – liellopa, jēra, cūkas gaļa, piens, sviests, siers, krējums, saldējums).

How well did you know this?
1
Not at all
2
3
4
5
Perfectly
23
Q

Kuros pārtikas produktos var atrast ogļhidrātus?

A

Maize, makaroni, rīsi, kartupeļi, dārzeņi,
augļi, auzu pārslas, putraimi, dažādu miltu
izstrādājumi (pankūkas, lavaši, saldās
maizītes, cepumi utt.), griķi, saldumi,
saldinātie dzērieni.

How well did you know this?
1
Not at all
2
3
4
5
Perfectly
24
Q

Kuros pārtikas produktos var atrast OBV?

A

Gaļa, zivis, piena produkti, olas, pākšaugi
(zirņi, pupas, pupiņas, lēcas, soja), sēnes,
rieksti, sēklas, griķi, rīsi

How well did you know this?
1
Not at all
2
3
4
5
Perfectly
25
Kuros pārtikas produktos var atrast taukus?
Eļļa, treknas zivis, gaļa, rieksti, sēklas, siers, krējums, sviests, margarīns, desas, pastētes, šokolāde, majonēze
26
Kas ir šķiedrvielas?
Visu augu sastāvdaļa, kas tievajā zarnā nesadalās un neuzsūcas, jo gremošanas orgāni neizdala fermentus, kas varētu tās sašķelt. Līdz ar to tām nav uzturvērtības, bet dod sāta sajūtu.
27
Kāpēc organismam nepieciešamas škiedrvielas (balastvielas)?
Uzturā nepieciešamas, jo stimulē zarnu peristaltiku,veicina gremošanas sulu izdali un holesterīna izvadi no organisma, pazemina tā līmeni asinīs, labvēlīgi ietekmē zarnu mikrofloru.
28
Vai visas uzturvielas iespējams uzņemt ar dabiskiem produktiem?
Optimālos apstākļos visas uzturvielas iespējams uzņemt ar dabiskiem produktiem. To kavē: ▪ ēšanas ieradumi, aizspriedumi, ▪ fizioloģiski stāvokļi (sportisti, grūtnieces, veci cilvēki), ▪ zināšanu trūkums.
29
Kam ir jābūt uzturā?
Uzturam jāsatur olbaltumvielas, ogļhidrāti, tauki un vitamīni.
30
Kas ir jāsedz uzturam? Vai var našķoties pa vidu?
Uzturam ir jāsedz enerģijas patēriņš, bet tas nedrīkst piegādāt lieku enerģiju. Jāēd ir tikai ēdienreizēs
31
Kas ir celiakija?
glutēna nepanesamības izraisīta autoimūna slimība
32
Kas ir glutēns?
glutēns (lipeklis) ir olbaltumviela, kviešos, rudzos, miežos.
33
Ko nevar lietot cilvēks, kuram ir celiakija?
Ja cilvēkam ir celiakija, tad viņš nevar lietot uzturā produktus, kuri satur glutēnu.
34
Ko izraisa glutēns?
Glutēns izraisa imūnās sistēmas uzbrukumu paša organismam. Tievo zarnu gļotādas bārkstiņas tiek bojātas un tiek traucēta uzturvielu uzsūkšanās organismā.
35
Vai var pats uzsākt bezglutēna diētu? Un ja ir aizdomas par celiakiju, kā to apstiprina?
nedrīkst uzsākt bezglutēna diētu bez gastroenterologa apstiprinājuma par celiakijas diagnozi! ja asins analīzes ir pozitīvas, aizdomas par celiakiju apstiprina ar tievās zarnas biopsiju.
36
Kas ir diēta?
Diēta ir ēšanas režīms un ēšanas paradumi, kuri piemīt konkrētam indivīdam. Eksperimenti ar diētām var radīt smagas slimības, tādēļ lēmumu par specifiskas diētas izvēli un tās uzsākšanu ir jāpieņem kopā ar ārstu vai uztura speciālistu
37
Ko dara ar pienu, kad to pasterizē?
Pasterizējot pienu karsē ne mazāk kā 72ºC temperatūrā 15 sek
38
Ko dara ar pienu, kad to sterilizē?
Sterilizējot pienu karsē līdz 136ºC, tas paildzina glabāšanas laiku.
39
Konservantu piemēri
Konservanti - sāls, benzoskābe, sorbīnskābe, oglekļa dioksīds, etiķis, u.c.
40
No kā sastāv nukleotīds?
No slāpekļa bāzes, ogļhidrāta (cukura) un fosfāta grupas.
41
No kā sastāv ATP?
ATP (ATF) – adenozīntrifosforskābe (adenozīntrifosfāts) sastāv no: adenīna, ribozes, 3 fosforskābes atlikuma grupām.
42
Kā atbrīvojas enerģija?
Enerģija atbrīvojas, no ATF atšķeļoties fosfāta grupai
43
Kam izmanto ATF?
Visi organismi izmanto ATF enerģiju metaboliskajiem procesiem.
44
Cik ATF satur cilvēka organisms?
Cilvēka organisms satur ap 250 g ATF.
45
Kādas ir ATF funkcijas?
• Izmanto enerģijas uzkrāšanai no barības. • Homeostāzes uzturēšana. • Organismam vajadzīgo vielu sintēzes nodrošināšana. • Muskuļu kontrakcijas. • Vielu transports. • Nervu impulsu vadīšana. • Šūnas bojājumu likvidēšana.
46
Kas ir nukleīnskābes?
Nukleīnskābes ir polimēri, kas sastāv no monomēriem – nukleotīdiem
47
Nukleīnskābju piemēri
Dezoksiribonukleīnskābe (DNS) un ribonukleīnskābe (RNS)
48
Kur ir sastopamas nukleīnskābes?
Sastopamas visās dzīvajās būtnēs, visās šūnās, (izņemot eritrocītus)
49
Kur atrodas DNS?
prokariotos – citoplazmā nukleoīda un plazmīdu formā, eikariotos – kodolā, mitohondrijos, hloroplastos.
50
Kur atrodas RNS?
RNS atrodas visu šūnu (izņemot eritrocītus) citoplazmā.
51
Kāda ir RNS molekulas uzbūve?
RNS molekula ir vienpavediena – 1 polinukleotīdķēde
52
Cik veidu RNS ir šūnā? Un kādi? Kāda ir kopējā funkcija?
3 veidu RNS i- RNS – informācijas jeb m-RNS – matricu r- RNS – ribosomālā t-RNS - transporta Kopējā funkcija - olbaltumvielu sintēze
53
Ko dara i-RNS jeb m-RNS?
nokopē 1 struktūrgēna informāciju no DNS un nogādā to citoplazmā pie ribosomām.
54
Ko dara r-RNS?
ribosomālā RNS atrodas ribosomās, stabilizē to struktūru.
55
Ko dara t-RNS?
t-RNS piegādā aminoskābes no citoplazmas ribosomām
56
Kāda ir DNS funkcija?
Iedzimtības informācijas saglabāšana un tās darbības regulācija
57
Kā atšķiras DNS no RNS?
DNS sastāv no 2 spirālē sagrieztām polinukleotīdu ķēdēm (divpavedienu) RNS sastāv no 1 polinukleotīdu ķēdes (vienpavediena).
58
DNS un RNS atšķirības
Dezoksiribonukleīnskābes (DNS) nukleotīdos ietilpst ogļhidrāts dezoksiriboze Ribonukleīnskābes (RNS) nukleotīdos ietilpst ogļhidrāts riboze
59
Kādas slāpekļa bāzes ir DNS?
• Adenīns (A) • Citozīns (C) • Guanīns (G) • Timīns (T)
60
Kādas ir slāpekļa bāzes RNS?
• Adenīns (A) • Citozīns (C) • Guanīns (G) • Uracils (U)
61
Adenīns = …
Timīns
62
Citozīns = …
Guanīns
63
Kas ir komplementaritāte?
bāzu atbilstības princips
64
Kā var mērīt DNS molekulas garumu?
DNS molekulas garumu var mērīt bāzu pāros (bp). 1 kbp = 1000 bp 1 Mbp = 1.000.000 bp 1 Gbp = 1.000.000.000 bp Cilvēka genoma garums ir: 3000 Mbp = 3 Gbp
65
Kā veidojas RNS?
Veidojas kodolā nokopējoties no DNS esošajiem RNS gēniem pēc komplementaritātes principa.
66
Amēbā noteica RNS daudzumu, tad no šūnas izņēma kodolu. Pēc 10 dienām RNS daudzums samazinājās par 60 %. Kāpēc?
RNS veidojas kā DNS daļas kopija. DNS atrodas kodolā. Ja kodola nav, jauna RNS neveidojas. Iepriekš izveidotās RNS molekulas nolietojas un sairst.
67
Kas ir gēns?
Gēns ir DNS fragments, kas satur informāciju par RNS molekulas vai proteīna uzbūvi. iedzimtības funkcionāla un fiziska pamatvienība, ko vecāki nodod pēcnācējiem.
68
Kas ir ģenētiskais kods?
vārdnīca” ar kuras palīdzību DNS slāpekļa bāzu secībā iekodētā informācija tiek pārtulkota aminoskābju secībā, kas veido olbaltumvielas. Ģenētiskais kods ir universāls – vienāds visos organismos (mazliet atšķiras mitohondrijos un hloroplastos).
69
Kas ir triplets?
Gēnos kodētās informācijas vienība ir triplets - 3 secīgi nukleotīdi (slāpekļa bāzes). Viens triplets ir vienas aminoskābes nosaukums.
70
Kā sauc RNS tripletu?
RNS tripletu sauc par kodonu.
71
Kas norāda katra gēna sākumu?
Katra gēna sākumu norāda startkodons (iniciators).
72
Kas norāda katra gēna beigas?
Katra gēna beigas norāda stopkodons (terminators)
73
Kas ir DNS sekvencēšana?
Ir nukleotīdu (slāpekļa bāzu) secības noteikšana DNS molekulā.
74
Kur izmanto DNS sekvencēšanu?
• Izmanto, lai: – noteiktu vai kādā gēnā nav izmaiņas (mutācijas), – noteiktu iedzimtās slimības (DNS izmeklējumi ļauj atklāt slimību izraisošās mutācijas ne tikai pēc slimības parādīšanās, bet arī pirms slimības iestāšanās un arī pirms dzimšanas), – noteiktu paternitāti (analizē DNS rajonus, kuros ir secību atkārtojumi - SSR – simple sequence repeat), – ģenētiskā profilēšana – nākotnes medicīnas stūrakmens utt. – kriminālistikā - atrisina krimināllietas identificējot cilvēkus (dažādu cilvēku bp secība atšķiras par 0,1%. Atšķirības ir izkaisītas pa visu genomu. (Vienolu dvīņiem visu lokusu alēles pilnīgi sakrīt, jālieto citas metodes), – lai noteiktu sugu radniecību taksonomijā, noteiktu sugu izcelsmi. Fosīliju analīze
75
Kā sauc enzīmus, kas veic DNS molekulu “sagriešanu”?
DNS molekulu “sagriešanu” veic īpaši enzīmi, kurus sauc par restriktāzēm. Restriktāzes pazīst noteiktas DNS secības, un šajā vietā sašķeļ fosfodiestera saites.
76
DNS analīze - paskaidrot secību un soļus
1. DNS molekulu “sagriešanu” veic īpaši enzīmi, kurus sauc par restriktāzēm. 2. DNS paraugus uzpilina uz agarozes gēla plates. 3. Gēla platei pieslēdz elektrisko strāvu. 4. Elektriskajā laukā DNS fragmenti pārvietojas uz pozitīvā pola pusi, jo ir lādēti negatīvi. 5. Īsākie DNS fragmenti pārvietojas vistālāk no paraugu uzpilināšanas vietas. 6. DNS fragmentus var nofotografēt, jo gēla plate tiek apstrādāta ar fluorescentu krāsvielu.
77
Kādiem audiem var veikt DNS analīzi?
• DNS analīzi var veikt jebkuram audu paraugam, ir nepieciešamas kodolu saturošas šūnas. Visbiežāk izmanto asins leikocītus un mutes gļotādas šūnas. • Tiesu medicīnā cilvēka identifikācijai izmanto plašāku audu klāstu: asins, sviedru, siekalu un spermas traipus, matus, kaulu fragmentus.
78
Kas ir polimerāzes ķēdes reakcija?
• Metode ar kuru var radīt miljoniem 1 gēna vai cita DNS fragmenta kopiju. • Metode nosaukta pēc DNS polimerāzes – enzīma, kas veic DNS replikāciju. • DNS polimerāze replikāciju var veikt atkārtoti daudzas reizes. • PĶR sākas ar DNS denaturāciju karsējot, lai atdalītu abas DNS ķēdes.
79
20 bāzu garas DNS secības -…
Tad pievieno ~20 bāzu garas DNS secības - praimerus, kas nepieciešami, lai DNS polimerāze uzsāktu replikāciju. Praimeri ir komplementāri pavairojamās DNS secības galiem.
80
Kāda ir DNS otrējā struktūra? Kāda ir DNS trešējā struktūra?
DNS otrējā struktūra ir dubultspirāle DNS trešējā struktūra ir dezoksiribonukleoproteīns (DNP)
81
Kā ir spiralizēta DNS?
Visu šūnas dzīves laiku DNS ir spiralizēta par hromatīnu.
82
Kas ir hromosomas?
Hromosomas ir vēl ciešāk saspiralizēts hromatīns, veidojas tikai šūnas dalīšanās laikā. Kodola struktūra, kas sastāv no DNS un ar to saistītām olbaltumvielām un nodod ģenētisko informāciju pēcnācējiem
83
Kad hromatīns spiralizējas?
Hromatīns spiralizējas par hromosomām šūnu dalīšanās laikā
84
Cik hromosomas satur dzimumšūnas?
Satur n hromosomas
85
Cik hromosomas satur somatiskās šūnas?
Satur 2n hromosomas
86
Ko nozīmē haploīds?
Haploīds = haploidāls (n) hromosomu komplekts dzimumšūnās (gametās). Cilvēkam 23 hromosomas
87
Ko nozīmē diploīds?
Diploīds = diploidāls (2n) hromosomu komplekts somatiskajās šūnās. Cilvēkam 46 hromosomas
88
Cik somatisko šūnu kariotipā ir hromosomu?
Cilvēka somatisko šūnu kariotipā ir 46 hromosomas jeb 23 homologo hromosomu pāri.
89
Kas ir kariotips?
Kariotips – sugai raksturīgais hromosomu komplekts
90
Kas ir homoloģiskās hromosomas?
Homologās (homoloģiskās) hromosomas – 1 pāra hromosomas, vienādas pēc izskata, satur gēnus,kas nosaka 1 un tās pašas pazīmes.
91
Kā sadalās hromosomu skaits?
44 autosomas + 2 dzimumhromosomas (XX un XY)
92
Kā šūnas vairojas?
Šūnas vairojas daloties.
93
Kas notiek ar DNS pirms šūnu dalīšanās?
Pirms šūnu dalīšanās DNS dubultojas – notiek replikācija - ģenētiskās informācijas nodošana no mātšūnas meitšūnām (nākamajai šūnu paaudzei).
94
Kas rodas replikācijas rezultātā?
• Replikācijas rezultātā no 1 DNS molekulas rodas 2 identiskas molekulas • DNS replikācija ir ļoti precīzs process. • Replikācijas laikā radušos kļūdu biežums ir 1/10-9 (1 no 1.000.000.000 nukleotīdiem tiek nomainīts). Cilvēka šūnā notiek ~3 nukleotīdu nomaiņas katrā šūnu dalīšanās laikā.
95
Kas ir DNS replikācija?
Replikācija ir jaunu DNS molekulu sintēze no iepriekš esošajām Replikācija ir puskonservatīva – katrā jaunajā molekulā ir puse (viens pavediens) no vecās molekulas.
96
Kas notiek DNS replikācijā?
Replikācijas procesā: ➢ DNS dubultspirāle atritinās ➢ Pēc komplementaritātes principa uz abiem esošajiem DNS pavedieniem veidojas jauni. Katrs dubultspirāles pavediens kalpo par matrici, no kuras sintezē jauno DNS pavedienu:
97
DNS replikācijas virziens
5’———->3’
98
Kas nodrošina jauno DNS pavedienu sintēzi?
Jauno DNS pavedienu sintēzi nodrošina vairāki enzīmi – DNS polimerāzes DNS polimerāze pievieno vecajam DNS pavedienam komplementārus nukleozīdtrifosfātus (dNTP) polimerāze
99
Ko katalizē DNS polimerāze?
DNS polimerāze katalizē fosfodiestersaites veidošanos starp blakus esošajiem nukleotīdiem
100
DNS funkcija šūnā ir iedzimtības informācijas glabāšana un pārnešana. Kādas uzbūves īpatnības to nodrošina?
Garu polinukleotīdķēžu slāpekļa bāzu secībā ir iekodēti aminoskābju nosaukumi. Iedzimtības pārnešanu nodrošina polinukleotīdķēžu komplementaritāte un replikācijas process.

Bio (6 decks)

Brainscape helps you reach your goals faster, through stronger study habits.
© 2025 Bold Learning Solutions. Terms and Conditions