Brainscape's Knowledge GenomeTM

Browse over 1 million classes created by top students, professors, publishers, and experts.


See full index

Fizioloģija > Šūnas fizioloģija > Flashcards

Šūnas fizioloģija Flashcards

1
Q

Kas ir uzbudināmība?

A
  • Audu spēja reaģēt un atbildēt uz specifisku kairinātāju.
  • Spēja ģenerēt un pārvadīt darbības potenciālu.

Piemērā - refleksa loks. Sensorie neironi (receptori) uztver sveces radīto siltuma kairinājumu, pārvada signālu uz muguras smadzenēm, kas pēc tam signālu caur motoro neironu pārvada uz muskuļiem (efektoru), atraujot roku no sveces.

How well did you know this?
1
Not at all
2
3
4
5
Perfectly
2
Q

Ko nozīmē atrašānās uzbudināmā stāvoklī?

A

Ir sasniegts darbības potenciāls. Notikusi šūnas depolarizācija, sasniegts depolarizācijas slieksnis.

Piemērā - membrānas sprieguma izmaiņas.

How well did you know this?
1
Not at all
2
3
4
5
Perfectly
3
Q

Kā kairinājums atšķiras no uzbudināmības?

A

Kairinājuma gadījumā, netiek sasniegts nepieciešamais -55 mV slieksnis un neveidojas darbības potenciāls.

How well did you know this?
1
Not at all
2
3
4
5
Perfectly
4
Q

Nosauc trīs uzbudināmo audu veidus!

A
  • Nervaudi jeb neironi
  • Muskuļaudi
  • Šķērssvītrotie (skeleta)
  • Gludie (miocīti lat. myocytus)
  • Sirds (kardiomiocīti)
  • Dziedzeršūnas
How well did you know this?
1
Not at all
2
3
4
5
Perfectly
5
Q

Kādos stāvokļos var atrasties uzbudināmie audi?

A

1.Fizioloģiskā miera

2.Funckionālās aktivitātes

3.Kavēšanas

How well did you know this?
1
Not at all
2
3
4
5
Perfectly
6
Q

Kas ir fizioloģiskā miera stāvoklis?

A

Stacionārs stāvoklis, kurā šūna atrodas tik ilgi, kamēr uz to neiedarbosies kairinātājs. Neironam to raksturo membrānas miera potenciāls, kas atbilst -70 mV.

How well did you know this?
1
Not at all
2
3
4
5
Perfectly
7
Q

Kas ir funkcionālās aktivitātes stāvoklis?

A

Aktivētājkairinātāja, kas izraisa membrānas depolarizāciju un darbības potenciāla (DP) ģenerēšanu, ierosināts stāvoklis, kurā šūna veic savu specifisko funckiju.

How well did you know this?
1
Not at all
2
3
4
5
Perfectly
8
Q

Raksturo atjaunošanās procesu!

A

Aktīvs(patērē ATF) process, kurā norisinās šūnas membrānas repolarizācija (atjauno sākotnējos -70 mV.) Enerģiju patērē, piem., jonu sūkņi.

How well did you know this?
1
Not at all
2
3
4
5
Perfectly
9
Q

Raksturo kavēšanas stāvokli!

A

Kavētājkairinātāja izraisīts stāvoklis, kurā notiek membrānas hiperpolarizācija, lai nomātku šūnas specifisko funckiju.

Pēc kavēšanās atkal notiek aktīva atjaunošanās līdz atjaunojas membrānas miera potenciāls MMP.

How well did you know this?
1
Not at all
2
3
4
5
Perfectly
10
Q

Kas ir automātija?

A

Spēja pašuzbudināties, kurā šūnai nav nepieciešams aktivētājkairinātājs. Tā spēj veikt ritmiskus pašuzbudinājumus.

Specializētās šūnas:

  • kardiomiocīti
  • viscerālie gludie miocīti
  • specifiski neironi galvas smadzenēs
How well did you know this?
1
Not at all
2
3
4
5
Perfectly
11
Q

Kas ir kairinātājs?

A

Informatīvs signāls šūnai par pārmaiņām ārvidē vai iekšvidē. Tas izved šūnu no fizioloģiskā miera stāvokļa.

How well did you know this?
1
Not at all
2
3
4
5
Perfectly
12
Q

Kā iedala kairinātājus?

A
  • pēc enerģijas veida
  • mehāniskie
  • elektriskie
  • termiskie
  • ķīmiskie
  • pēc stipruma
  • zemsliekšņa
  • sliekšņa (vismazākais stiprums, kas spēj izraisīt darbības potenciālu)
  • virssliekšņa
  • pēc rakstura
  • ritmiski

-atsevišķi

How well did you know this?
1
Not at all
2
3
4
5
Perfectly
13
Q

Kāda ir sakarība starp audu uzbudināmību un uzbudinājuma slieksni?

A

Jo zemāks slieksnis, jo uzbudināmāki audi.

Zemākam slieksnim (threshold) nav nepieciešami spēcīgi kairinātāji, lai uzbudinātu audus.

How well did you know this?
1
Not at all
2
3
4
5
Perfectly
14
Q

Raksturo “Visu vai neko!” likumu!

A

Ja uzbudinājums ir sācies, tad tas īstenosies pilnībā.

Priekšnosacījums - sliekšņa vai virssliekšņa kairinājums, radies DP.

How well did you know this?
1
Not at all
2
3
4
5
Perfectly
15
Q

Vai uzbudinājuma intensitāte, reakcijas, izpausmes ir atkarīgas no kairinātāja stipruma(ja tas ir sliekšņa vai virssliekšņa)?

A

Nē, bet stirps kairinātājs var nepārtraukti kairināt un radīt DP biežāk.

How well did you know this?
1
Not at all
2
3
4
5
Perfectly
16
Q

Ko nozīmē termins “derīgais laiks”?

A

Minimālais ilgums ar kādu sliekšņa stipruma kairinātājam ir jāiedarbojas uz šūnu, lai izraisītu atbildi.

How well did you know this?
1
Not at all
2
3
4
5
Perfectly
17
Q

Ko nozīmē termins “hronaksija”?

A

Minimālais ilgums ar kādu kairinātājam, kas ir divreiz spēcīgāks par sliekšņa stirpumu, ir jāiedarbojas uz šūnu, lai izraisītu atbildi.

Nozīme hronaksimetrijā, lai izmērītu nervaudu bojājumu pakāpi.

How well did you know this?
1
Not at all
2
3
4
5
Perfectly
18
Q

Kas ir plazmolemma?

A

Šūnas membrāna. To raksturo selektīva caurlaidība.

How well did you know this?
1
Not at all
2
3
4
5
Perfectly
19
Q

Ko plazmolemma nelaiž no šūnas(intracelulāro) uz ārvidi(ekstracelulāro)?

A

1.Proteīnus - organiskos anjonus(-).

2.Fosfātus (-)

Citu vielu pārnese atkarīga no molekulas:

1.Lieluma

2.Šķīdības lipīdos

3.Lādiņa

Ūdens brīvi sķērso plazmolemmu!

How well did you know this?
1
Not at all
2
3
4
5
Perfectly
20
Q

Kas ietekmē jonu sadalījumu abpus membrānai? (kurš kurā pusē)

A

1.Caurlaidības selektivitāte.

2.Pieejamie transporta mehānismi.

Tāpēc daudzi joni ir nelīdzsvarā. Piemēram, Na+/Ka+ ATFāze (jonu sūknis) nodrošina to, ka ekstracelulārajā vidē ir krietni vairāk Na+ joni savukārt citoplazmā ir krietni vairāk K+ joni. Šo starpību sauc par ķīmisko gradientu.

How well did you know this?
1
Not at all
2
3
4
5
Perfectly
21
Q

Kas ir elektriskais gradients?

A

Elektriskais nelīdzsvars (potenciālu starpība) abpus membrānai.

22
Q

Kas ir priekšnosacījumi pasīvai vielu pārnesei? Kādus pasīvās pārneses mehānismus izšķir?

A

Lai notiktu pasīvais vielu transports, jāpastāv ķīmiskajam(koncentrācijas) vai spiediena gradientam.

1.Difūzija (vienkāršā un atvieglotā)

2.Osmoze

3.Filtrācija

4.Elektrokinētiskā pārnese

23
Q

Kas ir difūzija? No kā tā ir atkarīga?

A

Molekulu transports no vides ar lielu koncentrāciju uz vidi ar mazu koncentrāciju kamēr pastāv gradients.

Caur membrānu difundē lipīdos šķīstošas molekulas (vienkāršā difūzija). Vēl vienkāršā difūzija ir atkarīga no molekulas lieluma, membrānas lipīdu dubultslāņa īpašībām, temperatūras, attāluma.

Vielas, kuras šķīst ūdenī, difundē caur speciāliem transmembranāliem kanāliem.

24
Q

Kas ir atvieglotā difūzija? Kas to ietekmē? Nosauc divus transportproteīnu piemērus!

A

Difūzija caur specializētu olbaltumvielu. Tā ir specifiska.

Piemēri:

  • GLUT - glikozes transportproteīns
  • SGTL - transportproteīns, kas vienlaicīgi pārnes glikozes

molekulu un Na+ jonu.

Ietekmējošie faktori:

1.Specifiskums

2.Piesātinājums (membrānā ir noteikts kanālu skaits)

25
Q

Kas ir uniports?

A

Kanāl olbaltumviela, kas pārnes vienu vielu.

26
Q

Kas ir kotransports?

A

Transports, kurā notiek divu vielu pārnese.

Simports - viena viela, kas transportējas gradienta virzienā, paķer līdzi citu vielu.

Antiports - viena transportējas iekšā, otra izlido ārā.

27
Q

Kas ir osmoze?

A

Šķīdinātāja molekulas pārvietošanās uz mazāk atšķaidītu vidi.

28
Q

Kas ir filtrācija?

A

Šķīduma plūsma caur membrānas porām, kuru nodrošina spiediena gradients.

Norisinās nierēs - Boumena kapsulas dobumā, pateicoties atšķirīgam hidrostatiskajam spiedienam.

29
Q

Kas ir elektrokinētiskā pārnese?

A

Vielu transports, kuru izraisa elektriskais gradients - jonu kustība caur membrānu.

30
Q

Raksturo primāri aktīvo pārnesi!

A

Vielu transports, kas notiek pretēji gradienta virzienam, izmantojot ATF enerģiju.

Šī transporta pārneses olbaltumvielām ir:

1.Enzimātiska aktivitāte - šķeļ ATF

2.Transporta funkcija.

Piem., Na+/K+ ATFāze.

Ir arī jonu kanāli, kas nepatērē ATF. Tie ir visu laiku atvērti, notiek pasīvs jonu transports. K+ jonu kustība ir ātrāka par Na+ jonu kustību.

31
Q

Nosauc citus primāri aktīvos transportierus!

A
  • Ca2+ ATFāze - sūknē Ca2+ ārā no šūnas, vai uz ET, mitohondrijiem.

H+ ATFāze - sūknē H+ ārā nošūnas vai uz lizosomām, mitohondrijiem.

H+/K+ ATFāze - H+ ārā, bet K+ iekšā. Antiports.

32
Q

Raksturo sekundāri aktīvo transportu!

A

Transporta veids, kurā vienas vielas pārvietošanās ir saistīta ar citas vielas pārvietošanos.

Piem., SGTL olbaltumviela. Na+ jons pie tās piesaistās, kam pēc tam seko glikoze

33
Q

Raksturo SGTL veikto transportu!

A

1.Na+ joni saistās ar SGTL. Pēc tam piesaistās glikozes molekula. Process notiek apikālajā(augšpusējā) membrānā.

2.Na+ jons tiek nests iekšā šūnā elektroķīmiskā gradienta virzienā, sajūgti kopā ar glikozi.

3.Lai uzturētu elektroķīmisko gradientu, Na+/Ka+ ATFāze sūknē Na+ jonus ārā no šūnas.. Process notiek bazolaterālajā(sānu) membrānā

34
Q

Raksturo jonu kanālus!

A

Kanāli, kurus veido kanālolbaltumvielas. Nodrošina pasīvu jonu transportu caur plazmolemmu.

Ir divu veidu jonu kanāli:

  • Atvērtie
  • Ar vārtiem regulētie
35
Q

Kā jonu kanālus iedala pēc to regulācijas mehānisma?

A

Iedalījums pēc regulācijas mehānisma:

  • Lādiņatkarīgie (potenciāl - regulētie)
  • atveras, aizveras elektriskā potenciāla ietekmē, mainot konformāciju.
  • piem., Na+ jonu kanāls ir aizvērts kamēr membrānas iekšpusē ir pozitīvs lādiņš. Depolarizācijas gadījumā tas atveras.
  • Ligandatkarīgie (receptor - regulētie)
  • atveras, aizveras pēc liganda piesaistīšanās pie receptora.
  • ir intracelulārie un ekstracelulārie ligandi.
  • Mehanosensitīvie
  • atveras, aizveras izraisa mehāniska ietekme.
  • piem., proprioreceptori(atveras, kad iestiepj membrānu) un baroreceptori.
36
Q

Kas ir transcitoze?

A

Endocitoze -> Pūslīšu transports -> Eksocitoze

37
Q

Kas ir paracelulārais vielu transports?

A

Lielu molekulu transports starpšūnu telpā.

38
Q

Raksturo ligandu - receptoru mijiedarbību!

A

Specifiska mijiedarbība, kas nodrošina šūnu komunikāciju, organisma funkcionēšanu. Tā ir šauri specifiska.

Liganda piesaistīšanās receptoram izraisa receptora konformācijas maiņu, kas beigās izpaužas kā izmaiņas šūnas funkcionēšanā.

39
Q

Kas ir primārais un sekundārais starpnieks?

A
  • Primārais starpnieks ir ekstracelulārais signāls (ligands).
  • Sekundārais starpnieks ir intracelulārais signālpārnesējs.
40
Q

Kā ligands var ietekmēt jonu kanālu, enzīmu, ar G proteīnu saistīto receptoru?

A

1.Atvērt vai aizvērt jonu kanālu.

2.Aktivizēt enzīmu.

3.Ģenerēt sekundāros starpniekus.

41
Q

Kādas sekas var būt pēc liganda piesaistīšanās receptoram?

A
  • Liganda - receptora kompleksu endocitozē, atdala un pēc tam notiek receptora reciklēšanās.
  • Var sintezēt papildus receptorus vai samazināt to skaitu.
  • Var notikt receptoru desensitizācija.
42
Q

Raksturo nikotīnjutīgo (N) holinoreceptoru!

A

Ar jonu kanālu saistītais receptors. Tas ir jūtīgs pret ligandu acetilholīnu. Pēc liganda piesaistīšanās tiek atvērts jonu kanāls.

43
Q

Raksturo GABAa receptoru!

A

Ar jonu kanālu saistītais receptors. Jūtīgs pret GASS vai GABA (angliski), kas ir gamma - aminosviestskābe.

GABA piesaistoties receptoram, notiek Cl- kanālu atvēršanās, sekmējot neirona hiperpolarizāciju.

44
Q

Kas ir tirozīnkināzes?

A

Ar enzīmu saistītie receptori, kurus aktivē ligandi, bieži, - augšanas faktori.

Receptors pēc liganda pievienošanās, veic dimerizāciju un pēc tam autofosforilējas, iegūstot enzimātisku aktivitāti.

45
Q

Raksturo ar G proteīnu saistītos receptorus (GPCR)!

A

Receptori, kas, saistoties ar ligandu, aktivē G proteīnu, kas pēc tam aktivē citu enzīmu, veidojot sekundāros starpniekus.

Receptors piesaista G proteīnam guanozīntrifosfātu (GTF), aktivizējot to. Pēc tam no proteīna alfa subvienības atdalās beta un gamma subvienības.

Ir divu veidu G proteīni.

  • Gi - inhibitorais (nomāc).
  • Gs - stimulējošais (stimulē).
46
Q

Raksturo adenilciklāzes (AC) ceļu!

A

G proteīna alfa subvienība piesaistās enzīmam adenilciklāzei, kas veic adenozīntrifosfāta (ATP) pārveidošanu uz ciklisko adenozīnmonofosfātu (cAMP). cAMP ir sekundārais starpnieks, kas darbojas kā aktivators vai inhibitors.

Tas var aktivēt proteīnkināzes A, kas fosforilē proteīnus.

47
Q

Raksturo GABAb receptoru!

A

Ar G proteīnu saistītais receptors, kas saistās ar gamma - aminosviestābi (ang. GABA), un aktivē Gi proteīnu.

Beta un gamma subvienības var savienoties ar jonu kanāliem, atverot vai aizverot tos

48
Q

Raksturo fosfolipāzes-C (PLC) ceļu!

A

Kad Gq proteīns aktivē fosfolipāzi-C (PLC), tad tā veido divus sekundāros starpniekus:

  • DAG - aktivē DAG atkarīgās proteīnkināzes.
  • IP3 - izraisa Ca2+ jonu kanālu atvēršanos, atbrīvo jonus intracelulārajā vidē, piem., no ET.

Vienam un tam pašam ligandam var būt dažādi efekti dažādās šūnās!

49
Q

Kas notiek, ja viens ligands saistās ar dažādiem receptoriem?

A

Vienam un tam pašam ligandam var būt pretēji efekti atkarībā no receptora.

50
Q

Raksturo Ca2+ jonu kā sekundāro starpnieku!

A

1.Caur adenilciklāzes (AC) vai fosfolipāzes-C (PLC) ceļu var atvērt kalcija jonu kanālus, piem., sarkoplazmatiskajā tīklā, kas izraisa muskuļu kontrakciju.

2.Ca2+ kanālus var atvērt arī depolarizācija vai aizvērt hiperpolarizācija gludajos miocītos.

3.Ca2+ kanālus var atvērt arī mehāniski.

51
Q

Kādus procesus regulē Ca2+ joni?

A

1.Joni var saistīties ar intracelulārajiem proteīniem.

  • kalmodulīnu - jona un proteīna komplekss aktivē kināzes (MLCK), kas var izraisīt gludo muskuļu kontrakciju.
  • Aktivējot citus proteīnus - var iesaistīties eksocitozē.
52
Q

Raksturo guanilātciklāzes (GC) ceļu!

A

Ir divu veidu guanilātciklāzes:

sGC - šķīstošā, kas atrodas citosolā.

pGC - ar membrānu saistītā.

Ligands saistās ar receptoru, kas bez G proteīna, aktivē guanilciklāzi, kas no guanozīntrifosfāta (GTF) veido sekundāro starpnieku ciklisko guanozilmonofosfātu (cGMP).

cGMP izraisa, piemēram, vazodilatāciju.

Fizioloģija (19 decks)

Brainscape helps you reach your goals faster, through stronger study habits.
© 2024 Bold Learning Solutions. Terms and Conditions