Muguras smadzeņu motoriskās funkcijas; refleksi

Question 1

CNS iedala:

Answer 1

Somatiskajā NS- nodrošina jušanas un motoriskās funkcijas
Veģetatīvajā NS- regulē organisma iekšējās vides homeostāzi

Question 2

Kas ir reflekss?

Answer 2

Reflekss ir NS pamatfunkcija. Tā ir atbildes reakcija uz kairinātāju, kas realizējas caur NS.

Question 3

Kas veido refleksa loku?

Answer 3

Receptors, kas uztver info signālu (kairinātāju)
Aferentais ceļš (sākas ar jušanas, aferento neironu), kas info aizvada uz refleksa centru CNS
Refleksa centrs- veido neironi CNS
eferentais ceļš (sākas ar eferento neironu)- aizvada info uz efektoru
efektors- realizē atbildes reakciju.

Question 4

Kāda veida refleksi pastāv?

Answer 4

Somato-somatiskie jeb somoto-motoriskie refleksi
Viscero-viscerālie refleksi

Question 5

Kas ir somato-somatiskie jeb somoto-motoriskie refleksi?

Answer 5

Gribai daļēji pakļauti refleksi, piemēram, rokas atraušana no karstas plīts, vai patellārais reflekss, uzsitot ar fizoloģisko āmurīti par patellu. Šie refleksi realizējas caur somatisko NS.
Efektori būs muskuļi!!

Question 6

Kas ir viscero-viscerālie refleksi?

Answer 6

Tie realizējas caur veģetatīvo NS
Efektori- iekšējie orgāni, dziedzeri, asinsrites sistēma, sirds muskulatūra, gremošanas trakts.
Piemēram, baroreceptīvais reflekss nodrošina asinsspiediena homeostāzi.

Question 7

Kas ir refleksa laiks?

Answer 7

Laiks no kairinātāja iedarbības sākuma līdz atbildreakcijai.

Question 8

No kā ir atkarīgs refleksa laiks?

Answer 8

Kairinātāja stipruma
Sinapšu skaita
Aktivizēto nervšķiedru veida

Question 9

Kā karinātāja stiprums ietekmē refleksa laiku?

Answer 9

Jo spēcīgāks karinātājs, jo īsāks laiks nepieciešams

Question 10

Kā sinpašu skaits ietekmē refleksa laiku?

Answer 10

Ja ir monosinaptisks refleksa loks, tad ir tikai 1 sinapse starp aferento un eferento neironu, tātad nav starpneironu.
Ja ir polisinaptiskais refleksa loks, tas ir vairāk kā viena sinapse un starpsinapse.

Question 11

Kā aktivizēto nervšķiedru veids var ietekmēt refleksa laiku?

Answer 11

Ja šķiedra ir mielinēta, tad nervu impulss ir ātrāks
Ja šķiedra ir nemielinēta, tad impulss ir lēnāks.
Ja nervu šķiedras diametrs ir lielāks, tad arī impulss tiks ātrāk nosūtīts.

Question 12

Kādi receptora veidi pasttāv? Kā tos iedala?

Answer 12

Receptoru lokalizācija- refleksi ko ierosina eksteroreceptori, interoreceptori un proprioreceptori

Refleksa centra- spinālie, bulbārie, kortikālie, u.c.

Efektoriskās atbildes- motoriskie, sekretoriskie, jušanas

Orgāna (efektora)- sirds (kardiālie), gastrokoliskais, u.c.

NS- somatiskie un veģetatīvie

bioloģiskās nozīmības- aizsargrefleksi, dzimumrefleksi, barošanās (nutritīvie), u.c.

Beznosacījuma (iedzimtie)- zīšana un rīšana, elpošana

Nosacījuma (iegūtie)- braukšana, staigāšana, dziedāšana

Question 13

Kas veido MS pelēko vielu?

Answer 13

Nervu šūnas
Nervu šūnu izaugumi
Neiroglija

Question 14

Kas veido MS balto vielu?

Answer 14

Mielinētas nervu šķiedras (spinālo gangliju jušanas (aferento) neironu aksoni; mugurējo ragu kodolu šūnas aksoni; nervšķiedras no dāžādām GS daļām)
Glijas šūnas

Question 15

Kāda ir attiecība starp afferentajām un efferentajām nervšķiedrām?

Answer 15

5:1

Question 16

Eferento neironus iedala:

Answer 16

Alfa un gamma motoneironi, kā arī veģetatīvie neironi

Question 17

ALFA motoneironi, definīcija

Answer 17

Lielie motoriskie neironi, mielinēti, kas veido aksomuskulārās sinapses ar šķērssvītru muskulatūras ekstrafuzālām muskuļšķiedrām (tās veido motoriskās vienības).

Question 18

No kā alfa motoriskie neironi var saņemt ietekmi?

Answer 18

Muskuļvārpstas sensorajiem neironiem (Ia un Ib)
Starpneironiem, kurus aktivē citi sesnorie neironi
Descendējošiem neironiem no CNS centriem (motoriskajiem)

Question 19

Gamma motoneironi, definīcija

Answer 19

Mazāk nekā alfa-motoriskie neironi, inervē intrafuzālās muskuļvārpstas šķiedras, mainot receptora jūtību.

Question 20

Kas aktivē gan alfa, gan gamma motoneironus?

Answer 20

Tiešā tuvumā esošie starpneironi, kā arī lejupejošo neironu ietekme.
Būtībā alfa un gamma motoriskie neironi tiek koaktivēti, tas ir, uzbudinās vienlaikus daudzu apzinātu kustību laikā.

Question 21

Kādā līmenī starpneironi aktivizē sakarus?

Answer 21

MS līmenī

Question 22

Kas ir koverģence?

Answer 22

No vairākiem neironiem pienāk info uz vienu

Question 23

Kas ir diverģence?

Answer 23

No 1 neirona info tiek nosūtīts uz vairākiem neironiem

Question 24

Ko realizē veģetatīvie neironi?

Answer 24

Simpātiskos un parasimpātiskos efektus iekšējos orgānos.
Simpātiskie centri atrodas krūšu un jostas
Parasimpātiskie- krusta segmentos

Question 25

Mediatori, piemēri:

Answer 25

ACH
glutamāts (uzbudinātājmediatori)
glicīns
GASS (kavētājmediatori)

Question 26

Kas ierosina MS realizētos kustības refleksus?

Answer 26

Proprioreceptoru un ādas receptoru aktivācija

Question 27

Proprioreceptori, kas piedalās reflektoriskās motoriskās reakcijās, ir:

Answer 27

Muskuļvārpstas receptori
Receptori cīpslās (muskuļu cīpslas vārpsta)
iekapsulētie nervgaļi (lamelozie jeb Fātera- Pačīni ķermenīši, Rufīni ķermenīši)
brīvie nervgaļi

Question 28

Kas īsteno ātro signālu pārvadi un cik tā ir gara?

Answer 28

Neiromediatori un ~1ms

Question 29

Neiromediatoru piemēri, kas īsteno ātro signālu pārvadi!

Answer 29

Ach caur N-holinoreceptoriem
Glutamāts
Asparāts
GASS
Glicīns

Question 30

Kas īsteno lēno signālu pārvadi, un cik tā ir ilga?

Answer 30

Neiropeptīdi un monoamīni; ~100ms-5s

Question 31

Nosauc neiropeptīdu piemērus, kas īsteno lēno signālu pārvadi!

Answer 31

P viela, metenkefalīni, leuenkefalīni, somatostatīns, luteinizētāj-hormona atbrīvotājhormons.

Question 32

Nosauc monoamīnu piemērus, kas īsteno lēno signālu pārvadi!

Answer 32

Dopamīns, serotonīns, noradrenalīns, adrenalīns, ACH cau M-holinoreceptoriem.

Question 33

Kas ir primārās recepcijas darbības mehānisms?

Answer 33

Sensorā neirona dendrīta nervgalis pats spēj uztver stimulu/ karinājumu (temperatūru, spiedienu, utt.)
Ja izraisītā depolarizācija ir bijusi pietiekami liela un ir sasniegts depolarizācijas slieksnis, tad tik ģenerēts DP, kas tālāk vadīs signālu uz MS.

Question 34

Kāds ir sekundārās recepcijas darbības mehānisms?

Answer 34

īpaša šūna, piemēram, maņu orgānos, kas uztvers kairinātāju. Šī speciālā šūna veiks signālpārvadi uz dendrītu, un ja UPSP ir pietiekami stiprs, tad tiks ģenerēts darbības potenciāls.
Piemērs- oža

Question 35

Kur var veidoties graduālā depolarizācija?

Answer 35

Visās refleksa loka sastāvdaļās:
Aferentajā neironā- sensorajā dendrītā
CNS starpneironā
Eferentajā neironā- motoriskajā
Efektorā
Lai refleksa loks īstenotos, tad kairinātājam ir jābūt pietiekami spēcīgam, lai radītu DP katrā no šīm vietām.

Question 36

Kādas šķiedras iet pa MS saknītēm?

Answer 36

1) Sensorās šķiedras ieiet MS pa mugurējo saknītni
Parasti sensorās šķiedras saistās ar starpneironiem
2) Motoriskās šķiedras iziet pa MS priekšējām saknītēm.

Question 37

Kādas šķiedras var ieiet par mugurējo saknīti?

Answer 37

Lielas, mielinētas aferento neironu šķiedras, kas pārvada sajūtas no proprioreceptoriem.
Mazas, nemielinētas aferento neironu šķiedras, kas pārvada sāpju un temperatūras sajūtas.

Question 38

Kas notiek, kad aferentā neirona aksons ir nonācis MS?

Answer 38

1) Aferentā informācija, piemēram, no proprioreceptoriem, mehanoreceptoriem, pārslēdzas tieši var ar starpneironiem uz tā paša MS segmenta, vai cita MS segmenta α-motoriskajiem neironiem, atkal ipsilaterāli vai kontralaterāli. (refleksu loks)
2)Tas var pārslēgties uz otro sensoro neironu, pāriet uz pretējo pusi, un veidot augšupejošo ceļu uz talāmu, kur atrodas trešo aferento neironu ķermeņi, kas tālāk aiziet uz galvas smadzeņu garozu. (tractus corticospinalis anterior & lateralis)
3) Tas var arī nepārslēgties un caur saknīti ipsilaterāli ieiet uzreiz baltajā vielā un iet uz augšu līdz iegarenajām smadzenēm, kur tas pārslēdzas uz otro neironu, kas aiziet uz talāmu.

Question 39

Ko vada lejuejošie trakti?

Answer 39

Informāciju no augstākiem CNS centriem.
Lejupejošajos traktos ietilpst:
Piramidālais trakts- sākas smadzeņu garozā
Ekstrapiramidālais trakts- nesākas smadzeņu garozā, bet, piemēram, no nucleus ruber.

Question 40

Kādi trakti ietilpst ekstrapiramidālajā sistēmā?

Answer 40

Rubrospinālais
Vestibulospinālais
Retikulospinālas

Question 41

Kādus eferentos neironus izdala?

Answer 41

• α - motoriskos neironus
• γ - motoriskos neironus
  Ir arī veģetatīvie neroni, kas iziet pa priekšējām saknītēm.

Question 42

Raksturo α - motoriskos neironus!

Answer 42

Vairāk iet uz ekstrafuzālajām muskuļu šķiedrām
Liela diametra, labi mielinēti neironi
Tie veido aksomuskulārās sinapses ar skeleta muskulatūras ekstrafuzālajām muskuļšķiedrām.
Uztver impulsus no muskuļvārpstas sensorajiem neironiem, starpneironiem un lejupejošiem neironiem no CNS centriem.
Kā arī α-motoriskie neironi ir spējīgi veidot kolaterāles, kuras savienojas ar Renšo neironiem.

Question 43

Raksturo γ - motoriskos neironus!

Answer 43

Mazāki nekā alfa-motorie neironi
Tie inervē muskuļvārpstas intrafuzālās šķiedras, mainot muskuļvārpstas jutību.
Intrafuzālās šķiedras pēc inervācijas nospriegojas. Tās tālak var sūtīt signālu pa aferento neironu uz muguras smadzenēm, kas tālāk pa motorisko neironu nonāk ekstrafuzālajā muskuļšķiedrā un veic muskuļa kontrakciju.

Jo nospriegotāka muskuļvārpsta, jo lielāka iespēja, ka tā ģenerēs šo darbības potenciālu, kas aizies uz muguras smadzenēm.

Question 44

Kas notiek ar saliekšanas antagonistiem, kad agonista muskulis kontrahējas?

Answer 44

Kad tiek aktivēts agonists, kurš veic saliekšanu, tad antagonists tiek kavēts ar kavētājstarpneironu.

Question 45

Ko dara Renšo neironi ar α-motoriskajiem neironiem?

Answer 45

α-motoriskie neironi izveido kolaterāli, kas savienojas ar Renšo neironu. Renšo neirons tālāk veido kavētājsinapses ar α-motorisko neironu un veic atgriezenisko kavēšanu.

Question 46

Ķas vēl var ietekmēt α-motoriskos neironus?

Answer 46

Šie neironi var saņemt signālus ne tikai no spinālajiem ceļiem, bet arī supraspinālajiem (no augstākiem centriem), kam ir gan uzbudinoša, gan kavējoša ietekme.

Vairāki aferentie neironi var konverģēt uz vienu eferento neironu.

Question 47

Nosauc neiromediatorus, kas iesaistās α-motorisko neironu darbībā!

Answer 47

• Acetilholīns - darbojas aksomuskulārajā sinapsē un sinapsē starp α motorisko neironu un Renšo neironu. Uzbudina.
• Glutamāts - darbojas uzbudinātājsinapsē ar α-motorisko neironu.
• Glicīns - darbojas starp Renšo neironu un α-motorisko neironu. Veic kavēšanu.
• Gamma - aminosviestskābe - kavē uzbudinātājneironu.

Question 48

Kas ir proprioreceptori, kur tie atrodas?

Answer 48

Tie ir receptori, kas veic kustību un pozas uztveri telpā. Tie atrodas:

• Muskuļvārpstās
• Muskuļu cīpslās vārpstās
• Iekapsulētajos nervgaļos (Pačīni un Rufīni ķermenīši)
• Brīvajos nervgaļos (lokalizējas ādā, cīpslās, muskuļos, saitēs, caurvij ādu, uztver sāpes, temperatūras izmaiņas).

Question 49

Kas ir Pačīni ķermenīši?

Answer 49

Receptori, kas atrodas roku un kāju zemādā, kaulu plēvēs, saitēs, locītavu kapsulās kā arī muskuļu un cīpslu apvalkos.

Tos aktivē spēcīgas, ātras spiediena izmaiņas, kas atver mehanosensitīvos Na+ kanālus.

Tie ir arī jutīgi pret vibrāciju un ir spējīgi ātri pielāgoties jauniem apstākļiem. To galvenā funkcija ir pasīvu ķermeņa kustību, pozas uztveršana.

Question 50

Kas ir Rufīni ķermenīši?

Answer 50

Receptori, kas atordas ādā un locītavu somiņās. To aktivācijai ir nepieciešams zemāks, nepārtraukts spiediens, salīdzinot ar Pačīni ķermenīšiem. Tie arī adaptējas lēnāk.

Tie aktivizējas locītavu kustību laikā, nodrošina pozīcijas jušanu, tāpēc ir iespējams aplaudēt ar aizvērtām acīm.

Question 51

Kas veido muskuļvārpstu?

Answer 51

Muskuļvārpstu veido intrafuzālās muskuļšķiedras, kas atrodas saistaudu kapsulā. Tā atrodas paralēli ekstrafuzālajām muskuļšķiedrām un tām ir kontraktīlā zona, kas atordas galos. Tos inervē γ-motoriskie neironi.

Question 52

Kā iedala nervu šķiedras?

Answer 52

• Primārajās (Iα) - apvijušās ap visām kodolķēdītēm un abu veido kodolsomiņām. Ļoti jutīgas pret muskuļa garuma maiņas ātrumu. Pārvada signālus no dinamiskajām kodolsomiņām par kustības ātrumu, ļauj izdarīt korekcijas kustībā. Daudz zemāks aktivācijas slieksnis par sekundārajām (II) šķiedrām. Neizteikts iestiepums paredz šo šķiedru aktivitāti.
• Sekundārājās (II) - ķekarveidīgi aptver kodolķēdītes un tikai statiskās kodolsomiņas. Kopā ar primārajām (Iα) pārvada signālus no statiskajām kodolsomiņām par muskuļa garuma noturību jeb statisko aktivitāti. Tās spēj ģenerēt impulsus ilgstoši, sadarbojoties ar α-motoriskajiem neironiem, izraisot statisku kontrakciju. Aktivizējot tās - agonisti tiek aktivizēti, bet antagonisti kavēti.

Question 53

Kā vēl iedala γ-motoriskos neironus?

Answer 53

γ1 dinamiskie, motoriskie - inervē tikai dinamiskās kodolsomiņas.

• γ2 statiskie, motoriskie - inervē kodolķēdītas un statiskās kodolsomiņas.

Question 54

Kā iestiepuma veids ietekmē muskuļvārpstu?

Answer 54

• Ātrs iestiepums - aktivē primārās (Iα) aferentās nervu šķiedras, kas izraisa dinamisku kontrakciju (mainās muskuļa garums).
• Lēns iestiepums - sākotnēji aktivē primārās (Iα), bet pēc tam sekundārās (II) statiskās, izraisot statisku saspringumu.

Question 55

Raksturo tiešo, monosinaptisko muskuļvārpstas refleksa ceļu!

Answer 55

1) Primārās (Iα) nervu šķiedras uztver iestiepumu un no muskuļvārpstas aizvada to uz muguras smadzenēm. Ja šī DP frekvence ir augsta, tad būs arī augsta frekvence α-motoriskajā neironā un radīsies dinamiska, fāziska kontrakcija. Ja DP frekvence ir zema, tad atbilde būs statiska, toniska.

2) Šķiedra tieši pārslēdzas uz α-motorisko neironu tajā paša segmentā.

3) α-motoriskais neirons aizvada signālu uz aksomuskulāro sinapsi un izraisa tā paša muskuļa kontrakciju uz kuras atradās muskuļvārpsta.

4) Šo informāciju arī aizvada uz augstākiem CNS centriem.

Muskuļvārpsta to dara, lai muskulis pretotos iestiepumam, lai izvairītos no traumām.

Question 56

Raksturo netiešo muskuļvārpstas refleksa ceļu!

Answer 56

1) Primārās (Iα) nervu šķiedras uztver iestiepumu un no muskuļvārpstas aizvada to uz muguras smadzenēm.

2) Nervu šķiedra savienojas ar starpneironiem, kuri:.

• aktivē agonistus
• kavē antagonistus

Šo procesu sauc par reciproko inervāciju!

Signālus arī var pārvadīt uz augstākiem centriem, kur tie tiek pārstrādāti un pēc tam lejupejoši tiek nosūtīta atbildes reakcija.

Question 57

Kuri ekstrapiramidālie trakti var ietekmēt γ-motoriskos neironus?

Answer 57

Rubrospinālais un retikulospinālais trakts. Uzbudinoša vai kavējoša ietekme uz šiem motoriskajiem neironiem maina muskuļvārpstas jutīgumu pret iestiepumu.

Question 58

Kuri neironi tiek koaktivēti?

Answer 58

α un γ motoriskie neironi var tikt vienlaicīgi atvērti.

α izraisa kontrakciju, bet γ palielina muskuļvārpstas jutīgumu. Tāpēc, ja tiek izraisīta kontrakcija, otra kontrakcija būs daudz spēcīgāka, jo muskuļvārpsta ir jutīgāka.

α motoriskais neirons pats arī var aktivēt γ motorisko neironu.

Question 59

Kādi procesi notiek muskulī, ja tas ir nedaudz iestiepts?

Answer 59

1) Nedaudz aktivējas primārās (Iα) šķiedras.

2) Tās aktivē α-motoriskos neironus.

3)Veidojas neliels muskuļa saspringums.

γ-motoriskie neironi būtiski netiek aktivēti, tāpēc muskuļvārpstas jutīgums nemainās.

Question 60

Kas ir iestiepuma reflekss?

Answer 60

Tas ir kustību reflekss, kuru īsteno muguras smadzeņu motoriskie neironi. Tā mērķis ir pasargāt organismu no traumām, kuras izraisītu muskuļa pārstiepšana.

Jo spēcīgāks muskuļa iestiepums, jo spēcīgāka tā kontrakcija.

Question 61

Kā un cik ilgi norisinās iestiepuma reflekss?

Answer 61

1) Iestiepjot muskuli, intrafuzālās šķiedras arī tiek izstieptas, tāpēc sensorie neironi producē darbības potenciālu atbilstoši iestiepuma pakāpei.

2) Tiek aktivēti α-motoriskie neironi, muskulis sasprindzinās vai kontrahējas.

3) Darbības potenciālu ģenerēšana apstājas līdz ar kontrakciju, jo, lai gan muskuļvārpsta ir garāka, tā nav iestiepta un neģenerē jaunus DP.

4) γ-motoriskie neironi aktivē intrafuzālās šķiedras, izraisot to saīsināšanos un iestiepšanu no jauna.

Ja muskuli iestiepj brīdī, kad γ-motoriskais neirons saīsina intrafuzālās šķiedras, tad šo šķiedru aktivitāte ir ļoti augsta.

Question 62

Kādā iestiepuma pakāpē ir intrafuzālās šķiedras miera stāvoklī?

Answer 62

γ-motoriskie neironi uztur nelielu intrafuzālo šķiedru kontrakciju, tāpēc muskuļvārpsta spēj sūtīt uz CNS informāciju par muskuļa iestiepuma pakāpi.

Question 63

Raksturo muskuļa tonusa uzturēšanu!

Answer 63

Muskuļu tonuss mainās līdz ar ķermeņa pozu un kustību, tam ir reflektoriska izcelsme. Tā balstās uz to, ka gravitācijas spēks iestiepj muskuļus un aktivē muskuļvārpstas, izraisot muskuļu saspringumu.

Šāds lēns muskuļa iestiepums sākumā nedaudz aktivē primārās nervu šķiedras, bet pēc tam vairāk sekundārās. Iznākums ir statisks muskuļa saspringums, jo α-motoriskajos neironos ir zemas frekvences DP impulsi.

Ja šī frekvence ir zema - muskuļu hipotonija.

Ja augsta - hipertonija.

Question 64

Kā atšķirās fleksori un ekstensori?

Answer 64

Pirmkārt, funckijas - viens saliec, otrs atliec. Otrkārt, runājot par to komponentiem, dinamiskas kontrakcijas ir labi attīstības abiem, gan ekstensoriem, gan fleksoriem, taču statiskie saspringuma komponenti ir labāk attīstīti ekstensoriem, jo tie ir vajadzīgi pozas noturēšanai.

Question 65

Kas ir cīpslu reflekss?

Answer 65

Muskuļa kontrakcija, kuru izraisa straujš uzsitiens pa cīpslu. Uzsitot pa to, notiek ātrs muskuļa iestiepums, kas izraisa muskuļvārpstas aktivāciju. Tas ir monosinaptisks refleksa loks. Šī refleksa laikā notiek arī Reciprokais process!

Question 66

Raksturo polisinaptiskos refleksu lokus!

Answer 66

Tie ir zaroti refleksu loki. Var būt vairāki sensorie neironi, kas savienojas ar vienu α-motorisko neironu. Rezultātā var notikt liela α-motoriskā neirona bombardēšana ar signāliem, pirmie neironu sasniedz impulsi no īsākā ceļa un tad attiecīgi no garākajiem.

Šeit arī var notikt reverberācijas process, tāpēc kairinātājs var izraisīt ilgstošu atbildes reakciju pat ilgi pēc tam, kad tas jau ir beidzies.

Question 67

Raksturo muskuļa cīpslas vārpstu!

Answer 67

Cīpslas vārpstu veido nervu izaugumu tīkls, kas caurvij cīpslu tās kūlīšos. No šīs vārpstas atiet Iβ sensorais neirons, kas vada impulsus uz mugras smadzenēm.

To aktivācija notiek brīdī, kad muskuļa kontrakcijas laikā tā saspringums ir pārāk spēcīgs. Rezultātā notiek muskuļa cīpslas aktivācija un muskulis pēkšņi atslābst. Tas ir aizsargmehānisms, lai muskulis netiktu atrauts no kaula.

Question 68

Raksturo cīpslas refleksa darbības mehānismu!

Answer 68

1) Ātra, spēcīga muskuļa kontrakcija aktivē Iβ sensoros neironus.

2) Tiek aktivēti kavētāj starpneironi, kuri izdala glicīnu.

3) α-motoriskajos neironos notiek hiperpolarizācija, kas pārtrauc muskuļa kontrakciju.

Iβ sensorais neirons aktivē arī uzbudinātāj starpneironus, kas aktivē antagonistus. Izpildot reciprokas principu.

Question 69

Nosauc somatiskos refleksus!

Answer 69

• Saliecējrefleksi
• Izstiepējrefleksi jeb krusteniskie ekstensoru refleksi
• Ritmiskie refleksi

Question 70

Raksturo saliecējrefleksus!

Answer 70

Tos var iniciēt sāpīgs ādas kairinājums. Tas ir domāts, lai izvairītos no ievainojuma.

1) Sensorais neirons sūta impulsu uz muguras smadzenēm.

2) Starpneironi izraisa lielu fleksoru α-motorisko neironu stimulāciju, bet vienlaicīgi arī ekstensoru α-motorisko neironu inhibīciju, kā rezultātā tie relaksējas.

3) Aktivējas fleksori un ekstremitāte tiek atrauta no kairinātāja.

4) Šo impulsu pēc tam pārvada uz augstākiem centriem, kā arī γ-motoriskie neironi palielina jutīgumu fleksoros.

Vājš stimuls var izraisīt atsevišķu muskuļu kontrakciju, bet stiprs stimuls var izraisīt kontrakciju sēriju, kura notiek pateicoties reverberācijai.

Question 71

Raksturo krustenisko ekstensoru refleksu!

Answer 71

Piemēram, var notikt vienas kājas saliekšana, kā atbilde uz kairinātāju, bet vienlaicīgi arī otras kājas izstiepšana, lai noturētu līdzsvaru.

Question 72

Raksturo ritmiskos refleksus!

Answer 72

Tie ir ciklisko kustību pamatā. Skriešanā, slēpošanā, peldēšanā. Notiek ritmiska fleksoru, ekstensoru kontrakciju maiņa.