Redzes sensorā sistēma Flashcards
Acs caurspīdīgās struktūras
- Radzene
- Priekšējās kameras šķidrums
- Lēca
- Stiklveida ķermenis
Emetropa redze
lieto, lai aprakstītu normālu, veselīgu redzi, kur tālu objektu gaisma tiek fokusēta precīzi uz tīkleni bez nepieciešamības izmantot koriģējošās lēcas. Citiem vārdiem sakot, emmetropiskiem indivīdiem ir ideāls līdzsvars starp acs ābola garumu un radzenes un lēcas refrakcijas spēju.
Ametropijas veidi
- Miopija
- Hipermetropija
- Astigmātisms
Kas ir miopija?
tuvredzības gadījumā acs fokusa punkts atrodas tīklenes priekšā, tāpēc attālie objekti izskatās izplūduši. Tas notiek, ja acs ābols ir pārāk garš vai radzenei un lēcai ir pārāk liela refrakcijas spēja.
Kas ir hipermetropija?
Hipermetropiskās acīs fokusa punkts atrodas aiz tīklenes, izraisot tuvplāna objektu izplūdumu. Hipermetropiju bieži koriģē ar izliektām (plus) lēcām, kas saplūst gaismu un virza fokusa punktu uz priekšu uz tīkleni.
Kas ir astigmātisms?
- rodas, ja radzenei vai lēcai ir neregulāra forma, kas noved pie dažādiem fokusa punktiem dažādos meridiānos. Tā rezultātā tiek izkropļota vai neskaidra redze gan tuvu, gan tālu. Astigmatismu parasti koriģē ar cilindriskām lēcām vai toriskām kontaktlēcām, kas kompensē acs optiskās sistēmas nelīdzenumus.
Kas ir akomodācijas mehānisms?
Izmitināšanas procesu kontrolē ciliārais muskulis, kas ieskauj lēcu. Kad acij jākoncentrējas uz tuvu objektu, ciliārais muskulis saraujas, samazinot sasprindzinājumu uz balsta saitēm (zonulām), kas notur lēcu vietā. Tas ļauj objektīvam kļūt noapaļotākam, palielinot tā refrakcijas spēku, lai fokusētos uz tuvumā esošo objektu. Fokusējot uz attāliem objektiem, ciliārais muskulis atslābinās, un lēca saplacinās, lai samazinātu refrakcijas spēku.
Kas ir akomodācijas amplitūda?
Akomodācijas amplitūda attiecas uz acs spēju mainīt lēcas jaudu un fokusēties uz objektiem dažādos attālumos. Jaunai, veselai acij akomodācijas amplitūda var būt ap 15-20 dioptrijām, kas ļauj skaidri redzēt dažādos attālumos.
Kas ir presbiopija?
Ar vecumu lēca kļūst mazāk elastīga un pakāpeniski zaudē spēju efektīvi mainīt formu. Šo ar vecumu saistīto izmitināšanas zudumu sauc par presbiopiju
Fotoreceptori- nūjiņas
šūnas ir fotoreceptori, kas ir ļoti jutīgi pret zemu gaismas līmeni un galvenokārt ir atbildīgi par nakts redzamību (skotopisko redzi). Tie ir izplatīti visā tīklenē, bet ir vairāk koncentrēti perifērajos reģionos. Stieņi nenodrošina krāsu redzi, bet ir svarīgi, lai noteiktu kustību un formas.
* 120 miljoni
* Skotopiskā redze
* Augsta gaismas jutība
Fotoreceptori- vālītes
šūnas ir fotoreceptori, kas atbild par krāsu redzi (fotoredzi). Ir trīs veidu konusi, no kuriem katrs satur dažāda veida fotopigmentu, kas ir jutīgs pret noteiktiem gaismas viļņu garumiem: sarkans, zaļš un zils. Konusi ir visvairāk koncentrēti tīklenes centrālajā reģionā, ko sauc par fovea, kas ir atbildīga par augstu asumu, detalizētu redzi un krāsu atšķiršanu.
* 6 miljoni
* Fotopiskā redze
* Zema gaismas jutība
Fotoreceptoru izvietojums tīklenē.
Nūjiņas ir jutīgāki pret gaismu un ir piemēroti vāja apgaismojuma apstākļiem. Tie galvenokārt atrodas tīklenes perifērajos reģionos.
Vālītes ir atbildīgi par augstas izšķirtspējas redzi un krāsu atšķiršanu, un tie ir koncentrēti tīklenes centrālajā reģionā, īpaši fovea.
Gangliozo šūnu receptīvais lauks
fotoreceptoru kopums, kurš nodod informāciju vienai gangliozai šūnai
Centrālā redze
- Liels fotoreceptoru blīvums
- Mazi receptīvie lauki (no 1:1), tādēļ:
- Redzes asums – liels (visus līdz 1)
- Pašā centrā – tikai vālītes, tādēļ:
- Krāsu redze (fotopiskā)
- Funkcija: detaļu saskatīšana
Perifērā redze
*Mazs fotoreceptoru blīvums
*Lieli receptīvie lauki, tādēļ:
*Redzes asums – mazs (visus no 0,03)
*Gandrīz tikai nūjiņas, tādēļ:
* Melnbalta redze (skotopiskā)
* Funkcija: kustības pamanīšana
Gaismas uztveres fotoķīmiskais mehānisms
pazīstams arī kā fototransdukcija, ir process, kurā gaismas enerģija tiek pārveidota elektriskos signālos tīklenes fotoreceptoru šūnās. Šis mehānisms galvenokārt ietver fotopigmentus, kas atrodas stieņa un konusa šūnās.
Gaismas uztveres mehānisms
Rodopsīns = opsīns + 11-cis-retināls
Gaismas uztveres mehānisms
1. Gaismas absorbcija- fotoreceptoru šūnas absorbē gaismas fotonus
2. Fotopigmentu aktivizēšana- fotopigments (rodopsīns)-sastāv no proteīna, ko sauc par opsīnu, tīklene tiek izomerizēta no saliektas (cis) konfigurācijas uz taisnu (trans) konfigurāciju.
3. Membrānas hiperpolarizācija-nātrija kanālu slēgšanas fotoreceptoru šūnu membrānā, iekšējais elektriskais potenciāls kļūst negatīvāks.
4. Signāla pastiprināšana-fotoreceptoru šūnas hiperpolarizāciju vēl vairāk pastiprina intracelulārie signalizācijas procesi, izraisot neirotransmitera molekulu (parasti glutamāta) izdalīšanos no fotoreceptora sinaptiskajā spraugā.
5. Bipolāru šūnu aktivizēšana- atbrīvotie neirotransmiteri saistās ar receptoriem uz bipolārajām šūnām, kas ir nākamais neironu slānis tīklenē
6. Signāla pārraide- Bipolārās šūnas savukārt pārraida modificēto signālu ganglija šūnām
**7. Smadzeņu pārraide- **elektriskie signāli no ganglija šūnām virzās pa redzes nervu uz dažādiem vizuālās apstrādes centriem smadzenēs, piemēram, talāmu un primāro redzes garozu
Fotopiskā redze
- Krāsu redze
- Nodrošina vālītes (3 veidi)
- Mazi receptīvie lauki, tādēļ:
- Redzes asums – liels (visus līdz 1)
- Apgaismojuma izmaiņām adaptējas ātri
- Spēj funkcionēt tikai labā apgaismojumā
Skotopiskā redze
- Melnbalta redze
- Nodrošina nūjiņas
- Lieli receptīvie lauki, tādēļ:
- Redzes asums – mazs (visus no 0,03)
- Apgaismojuma izmaiņām adaptējas lēni
- Spēj funkcionēt vājā apgaismojumā
Redzes leņķis
Redzes leņķis α = 1’ (1/60o)
visus = 1’ / α kur α = redzes leņķis (leņķa minūtēs)
visus = d / D kur d = max. attālums, no kura redz; D = max. attālums, no kura jāredz
Binokulārā telpiskā redze
attiecas uz vizuālo uztveri, kas rodas, integrējot vizuālo informāciju no abām acīm. Tas ir cilvēka redzes pamataspekts un ir būtisks dziļuma uztverei un spējai uztvert vides trīsdimensiju aspektus.
Stereopsis:
Stereopsis ir spēja uztvert dziļumu vai trīsdimensionalitāti vizuālajā pasaulē. Tas rodas no nelielas horizontālās atdalīšanas starp acīm, kā rezultātā katra acs redz nedaudz atšķirīgu vienas ainas skatu. Smadzenes apvieno šos divus nedaudz atšķirīgos attēlus, lai radītu dziļuma un attāluma uztveri.
Binokulārā saplūšana
Binokulārā saplūšana ir process, kurā smadzenes nemanāmi apvieno vizuālo ievadi no abām acīm vienā, saskaņotā attēlā. Šī saplūšana ļauj mums redzēt vienotu, vienotu redzes lauku, nevis piedzīvot dubulto redzi.
Binokulārā atšķirība
Binokulārā atšķirība ir atšķirība objektu novietojumā redzes laukā, ko redz katra acs. Smadzenes izmanto šīs atšķirības, lai aprēķinātu objektu dziļumu un attālumu. Objektiem, kas atrodas tuvāk, būs lielākas atšķirības, savukārt attālos objektos ir mazākas atšķirības.
Monokulārā telpiskā redze
- Pārklāšanās
- Lineārā perspektīva
- Gaisa perspektīva
- Ēnas
- Kustību paralakse
Redzes ilūzijas
Vizuālās ilūzijas ir uztveres parādības, kurās smadzenes nepareizi interpretē vai izkropļo no acīm saņemto sensoro informāciju. Tie rodas, kad mūsu smadzenes apstrādā vizuālo ievadi tādā veidā, kas atšķiras no stimula fiziskās realitātes.
Tās iedala:
* Ģeometriskās ilūzijas: šīs ilūzijas ietver izkropļotu formu, izmēru vai leņķu uztveri.
* **Neviennozīmīgas ilūzijas: **Neviennozīmīgas ilūzijas rada attēlus vai modeļus, kurus var interpretēt dažādos veidos.
* **Kustības ilūzijas. **Kustības ilūzijas rada kustības uztveri tur, kur tās nav, vai liek nekustīgiem objektiem kustēties.
* Krāsu ilūzijas. Krāsu ilūzijas ietver nepareizu krāsu uztveri konkrētos kontekstos, piemēram, krāsu pēcattēla efektu, kad pēc ilgstošas skatīšanās uz noteiktu nokrāsu tiek parādītas papildu krāsas.
* **Spilgtuma ilūzijas: **Gaismas ilūzijas ietekmē spilgtuma vai viegluma uztveri. Piemēram, vienlaicīga kontrasta ilūzija padara pelēku plankumu tumšāku vai gaišāku atkarībā no apkārtējām krāsām.
Krāsu redze:
Krāsu redze ir redzes sistēmas spēja uztvert un atšķirt dažādas krāsas. Šo spēju nodrošina specializētas tīklenes fotoreceptoru šūnas, ko sauc par konusiem, kas satur fotopigmentus, kas ir jutīgi pret dažādiem gaismas viļņu garumiem. Cilvēkiem parasti ir trīs veidu konusi: sarkani jutīgi (L-konusi), zaļi jutīgi (M-konusi) un zili jutīgi (S-konusi). Smadzenes apstrādā signālus no šiem konusiem, lai radītu krāsu uztveri.
Krāsu viļņu garuma iedalījums
1. Violeta: viļņa garums ir aptuveni 380 līdz 450 nm
2. Zils: viļņa garums aptuveni no 450 līdz 495 nm
3. Zaļš: viļņu garums aptuveni no 495 līdz 570 nm
4. Dzeltens: viļņa garums aptuveni no 570 līdz 590 nm
5. Oranžs: viļņu garums ir aptuveni 590 līdz 620 nm
6. Sarkans: viļņa garums aptuveni 620 līdz 750 nm
Konusa veidi acs šūnas tīklenē
1. S-konusi (īsa viļņa garuma konusi) ir visjutīgākie pret viļņu garumiem no 420 līdz 440 nm (zili violeti).
2. M-konusi (vidēja viļņa garuma konusi) ir visjutīgākie pret viļņu garumiem no 530 līdz 540 nm (zaļi-dzelteni).
3. L-konusi (gara viļņa garuma konusi) ir visjutīgākie pret viļņu garumiem aptuveni 560 līdz 580 nm (sarkanīgi oranži).
Krāsu redzes traucējumi
- Trihromātiska redze
TRAUCĒJUMI - Protanopija – sarkanās krāsas aklums
- Deiteranopija – zaļās krāsas aklums
- **Tritanopija **– zilās krāsas aklums
- Protanomālija, deiteranomālija, tritanomālija – pavājināta atbilstošās krāsas uztvere
- Ahromāzija – pilnīgs krāsu aklums
Gaismas - tumsas adaptācija
* Zīlīte
– 200 – 500 ms; ~ 20 reizes
* **Redze ar vālītēm ** Redze ar nūjiņām
Mazi receptīvie lauki Lieli receptīvie lauki
* Fotoķīmiskais mehānisms
Daudz rodopsīna Maz rodopsīna
