Asinsrites hidrodinamika. Asinsspiediens. Flashcards

1
Q

Kādas ir asinsrites galvenās funkcionālās daļas?

A
  1. Sirds
  2. Artērijas
  3. Vēnas
  4. Kapilāri
  5. Asinis
How well did you know this?
1
Not at all
2
3
4
5
Perfectly
2
Q

Par ko asinsritē atbild sirds?

A

Sirds ir muskuļu orgāns, kas kalpo kā asinsrites sistēmas sūknis. Tas ritmiski saraujas, lai izspiestu asinis caur asinsvadiem. Tas sastāv no četrām kamerām: kreisā un labā ātrija un kreisā un labā kambara. Sirds kreisā puse sūknē ar skābekli bagātas asinis uz ķermeni, bet labā puse sūknē ar skābekli nabadzīgas asinis uz plaušām, lai nodrošinātu skābekļa piegādi.

How well did you know this?
1
Not at all
2
3
4
5
Perfectly
3
Q

Par ko asinsritē atbild artērijas?

A

Artērijas: artērijas ir biezu sienu asinsvadi, kas pārvadā ar skābekli bagātinātas asinis (izņemot plaušu artēriju) no sirds uz dažādām ķermeņa daļām. Artēriju galvenā funkcija ir transportēt asinis ar augstu spiedienu, lai nodrošinātu, ka tās sasniedz visus audus un orgānus.

How well did you know this?
1
Not at all
2
3
4
5
Perfectly
4
Q

Par ko asinsritē atbild vēnas?

A

Vēnas ir asinsvadi, kas pārvadā deoksigenētas asinis (izņemot plaušu vēnas) no ķermeņa audiem un orgāniem atpakaļ uz sirdi. Vēnām parasti ir plānākas sienas nekā artērijās, un tajās ir vārsti, kas neļauj asinīm plūst atpakaļ. Viņiem ir izšķiroša loma asiņu atgriešanā sirdī.

How well did you know this?
1
Not at all
2
3
4
5
Perfectly
5
Q

Par ko asinsritē atbild kapilāri?

A

kapilāri ir sīki, plānsienu asinsvadi, kas savieno artērijas ar vēnām. Tās ir barības vielu, skābekļa un atkritumu apmaiņas vieta starp asinīm un apkārtējiem audiem. Kapilāriem ir izšķiroša nozīme skābekļa un barības vielu piegādē šūnām un vielmaiņas atkritumu produktu izvadīšanā.

How well did you know this?
1
Not at all
2
3
4
5
Perfectly
6
Q

Kas ir mikrocirkulācija?

A

mikrocirkulācija attiecas uz mazākajiem asinsvadiem organismā, kas ietver arteriolus, venulas un kapilārus.Tai būtiska loma asinsrites regulēšanā un asins izplatīšanās kontrolēšanā noteiktos audos un orgānos.

How well did you know this?
1
Not at all
2
3
4
5
Perfectly
7
Q

Kas ir limfātiskā sistēma?

A

Limfātiskā sistēma ir asinsvadu un orgānu tīkls, kas ir paralēli asinsrites sistēmai. Tas transportē limfu, dzidru šķidrumu, kas satur imūnās šūnas, no audiem uz asinsriti, palīdzot uzturēt šķidruma līdzsvaru un atbalstīt imūnsistēmu.

How well did you know this?
1
Not at all
2
3
4
5
Perfectly
8
Q

Asinis.

A

Asinis ir šķidra vide, kas cirkulē visā asinsrites sistēmā. Tas nogādā skābekli, barības vielas, hormonus un imūnās šūnas uz dažādām ķermeņa daļām, vienlaikus noņemot atkritumus un oglekļa dioksīdu. Asinis sastāv no sarkanajām asins šūnām (eritrocītiem), baltajām asins šūnām (leikocītiem), trombocītiem un plazmas.

How well did you know this?
1
Not at all
2
3
4
5
Perfectly
9
Q

Kas ir Tilpuma ātrums (Q)?

A

tilpuma ātrums attiecas uz asins tilpumu (parasti izteikts mililitros vai litros), kas laika vienībā iet caur noteiktu punktu asinsvadā (parasti izsaka sekundēs). To sauc arī par asins plūsmas ātrumu. Tilpuma ātrumu nosaka asinsvada šķērsgriezuma laukums un asins lineārais ātrums.

How well did you know this?
1
Not at all
2
3
4
5
Perfectly
10
Q

Kas ir lineārais ātrums (V)?

A

lineārais ātrums, kas pazīstams arī kā asins plūsmas ātrums vai plūsmas ātrums, ir ātrums, ar kādu asinis pārvietojas pa asinsvadu. To parasti mēra centimetros sekundē (cm/s) vai metros sekundē (m/s). Lineāro ātrumu aprēķina, dalot tilpuma ātrumu (Q) ar asinsvada šķērsgriezuma laukumu (A): V = Q / A.

How well did you know this?
1
Not at all
2
3
4
5
Perfectly
11
Q

Attiecība starp lineāro un tilpuma ātrumu.

A

Attiecība starp tilpuma ātrumu un lineāro ātrumu ir apgriezti proporcionāla, kas nozīmē, ka, ja asinsvada šķērsgriezuma laukums samazinās (piemēram, sašaurināšanās dēļ), lineārais ātrums palielinās, lai saglabātu nemainīgu asins plūsmas ātrumu. Un otrādi, ja šķērsgriezuma laukums palielinās (piemēram, paplašināšanās dēļ), lineārais ātrums samazinās, lai saglabātu tādu pašu asins plūsmas ātrumu. Šo sakarību apraksta nepārtrauktības vienādojums, kas nosaka, ka šķērsgriezuma laukuma un lineārā ātruma reizinājums ir nemainīgs noteiktam plūsmas ātrumam (Q = A x V).

How well did you know this?
1
Not at all
2
3
4
5
Perfectly
12
Q

Kas ir Laminārā plūsma?

A

Lamināro plūsmu raksturo vienmērīga, sakārtota un racionāla asins plūsma. Laminārā plūsmā asins slāņi pārvietojas paralēli ar minimālu sajaukšanos. Šāda veida plūsma ir raksturīga lielākās artērijās un vēnās, kā arī taisnās asinsvadu daļās. Plūsmai ir raksturīgs paraboliskais ātruma profils ar lielāko ātrumu asinsvada centrā un samazinot ātrumu pret asinsvadu sieniņām.

How well did you know this?
1
Not at all
2
3
4
5
Perfectly
13
Q

Kas ir Turbulentā plūsma?

A

Turbulentu plūsmu raksturo haotiska, neregulāra un traucēta plūsma. Turbulence var rasties, ja plūsmas ātrums ir pārāk liels, asinsvads ir saspiests vai neregulāras formas, vai krasi mainās asinsvadu virziens (piemēram, bifurkācijās vai stenozes reģionos). Turbulentā plūsma ir saistīta ar virpuļiem un virpuļiem asinīs, un tā var palielināt enerģijas zudumus un, iespējams, radīt turbulentas skaņas, piemēram, trokšņus.

How well did you know this?
1
Not at all
2
3
4
5
Perfectly
14
Q

Kādi faktori var izraisīt turbulento plūsmu?

A
  • Liels plūsmas ātrums.
    • asinsvadu stenoze (sašaurināšanās) vai nelīdzenumi.
    • Bifurkācijas (atzarojuma punkti) asinsvados.
    • Aneirismas (paplašinātas zonas asinsvados).
    • raupjas vai neregulāras asinsvadu sienas.
    • augsta asins viskozitāte (biezums).
How well did you know this?
1
Not at all
2
3
4
5
Perfectly
15
Q

Kas ir asins cirkulācijas laiks?

A

laiks, kas nepieciešams, lai asins tilpums pārvietotos pa visu asinsrites sistēmu, atgriežoties sirdī pēc izsūknēšanas. Vidēji ir nepieciešamas aptuveni 20-30 sekundes, lai asinis pabeigtu vienu cirkulāciju caur ķermeni, lai gan šis laiks var atšķirties atkarībā no tādiem faktoriem kā sirdsdarbība un fiziskās aktivitātes.

How well did you know this?
1
Not at all
2
3
4
5
Perfectly
16
Q

Pēc kādas formulas aprēķina asinsrites laiku?

A

**Cirkulācijas laiks **= kopējais asins tilpums / sirdsdarbība

How well did you know this?
1
Not at all
2
3
4
5
Perfectly
17
Q

Kas ir asinsrites perifērā pretestība?

A

Perifērā pretestība ir kritisks faktors asinsrites regulēšanā asinsrites sistēmā. Tas attiecas uz pretestību vai pretestību, ar kuru asinis saskaras, plūstot cauri sistēmiskajai cirkulācijai, īpaši perifērajās artērijās un arteriolās. Perifēro pretestību ietekmē vairāki faktori, un tā ir pakļauta tādiem fiziskiem likumiem kā Oma likums un Hāgena-Puaza likums.

How well did you know this?
1
Not at all
2
3
4
5
Perfectly
18
Q

Oma likums asinsritē

A

Oma likumu, ko parasti saista ar elektriskām ķēdēm, var piemērot asinsritei vienkāršotā veidā. Šajā kontekstā Oma likumu var izteikt šādi:
Asins plūsma (Q) = (vidējais arteriālais spiediens - labā priekškambara spiediens) / perifērā pretestība
Kur:
- Asins plūsma (Q) apzīmē asins plūsmas ātrumu noteiktā asinsvadu gultnē.
- Vidējais arteriālais spiediens (MAP) ir vidējais spiediens artērijās, ko nosaka gan sistoliskais, gan diastoliskais spiediens.
- Labā priekškambara spiediens atspoguļo spiedienu sirds labajā ātrijā.
- Perifērā pretestība ir pretestība, ar ko saskaras asinis, plūstot cauri perifērajām artērijām un arteriolām.

How well did you know this?
1
Not at all
2
3
4
5
Perfectly
19
Q

Hāgena-Puaza likums

A

Hāgena-Puaza likums apraksta attiecības starp faktoriem, kas ietekmē pretestību plūsmai cilindriskā caurulē, piemēram, asinsvadā. To var izteikt šādi:
Pretestība (R) = (8 * η * L) / (π * r^4)
Kur:
- Pretestība (R) ir pretestība plūsmai asinsvadā.
- η (eta) apzīmē asins viskozitāti.
- L apzīmē asinsvada garumu.
- r apzīmē asinsvada rādiusu.
Hagen-Puiseuille likums parāda, ka pretestība pret asins plūsmu ir tieši proporcionāla asinsvada garumam un asins viskozitātei un apgriezti proporcionāla asinsvada rādiusa ceturtajai pakāpei. Tas nozīmē, ka nelielas izmaiņas kuģa rādiusā var būtiski ietekmēt pretestību un līdz ar to arī asins plūsmu.

20
Q

Kādi faktori var ietekmēt perifēro pretestību?

A

1. Asinsvada diametrs: Vazokonstrikcija (asinsvadu sašaurināšanās) palielina pretestību un samazina asins plūsmu, savukārt vazodilatācija (asinsvadu paplašināšanās) samazina pretestību un palielina asins plūsmu.
**2. Asins viskozitāte: ** Paaugstināta viskozitāte rada lielāku pretestību un samazina asins plūsmu.
3. Asinsvada garums: garāki asinsvadi palielina pretestību.
4. Turbulence: Gludai, laminārai plūsmai ir mazāka pretestība, salīdzinot ar turbulento plūsmu.
5. Elastība.
6. Arteriālā asinsspiediena paaugstināšanās var palielināt pretestību.

21
Q

Asins cirkulācija artērijās.

A

** Artērijas ir asinsvadi, kas ir atbildīgi par skābekļa asiņu nogādāšanu prom no sirds un izplatīšanu dažādās ķermeņa daļās.** Arterijām ir biezākas, elastīgākas sienas, salīdzinot ar vēnām, un tās ir paredzētas, lai izturētu sirds kontrakciju radītos augstspiediena pārspriegumus. Kad asinis tiek izvadītas no sirds kreisā kambara, tās pārvietojas pa aortu un pēc tam sazarojas mazākās artērijās, galu galā sasniedzot arteriolus un kapilārus, kur notiek gāzu apmaiņa un barības vielu piegāde.

22
Q

Asinsrites sistēmas elastīgā pretestība

A

Asinsrites sistēmas elastīgo pretestību nodrošina artēriju sieniņu elastīgās īpašības, īpaši tādās lielās artērijās kā aorta. Šīs artēriju sienas ir bagātas ar elastīgām šķiedrām, piemēram, elastīnu, kas ļauj tām paplašināties un atkāpties, reaģējot uz pulsējošo asins plūsmu. Šī elastība palīdz uzturēt relatīvi nemainīgu spiedienu artērijās, kas pazīstams kā diastoliskais spiediens, pat starp sirdspukstiem.

23
Q

Kādas ir aortas funkcijas?

A

**Aorta, lielākā ķermeņa artērija, darbojas kā kompresijas kamera sirds sistoles (kambaru kontrakcijas) laikā. **
Funkcijas:
1. Asins rezervuāra uzglabāšana un uzturēšana sistoles laikā.
2. Sirds kontrakciju radīto spiediena svārstību slāpēšana.
3. Nepārtrauktas asins plūsmas nodrošināšana uz perifērajām artērijām diastoles laikā, kad sirds aktīvi nesaraujas.

24
Q

Kā veidojas impulsa vilnis?

A

Kad kreisais ventriklis sistoles laikā saraujas, tas ar spēku izspiež asinis aortā. Tas izraisa aortas paplašināšanos un uzglabā daļu asiņu, radot potenciālo enerģiju. Kambara atslābināšanās laikā diastola laikā aortas un citu artēriju elastīgais atsitiens virza asinis uz priekšu. Tā rezultātā veidojas pulsa vilnis, ritmisks un pulsējošs spiediena vilnis, kas virzās pa artērijām. Pulsa vilnis ir tas, ko jūs jūtat kā savu pulsu.

25
Q

Kā mainās kompersijas kameras funkcijas cilvēkam novecojot?

A

1. Artēriju stingrība: laika gaitā artēriju sienas var kļūt mazāk elastīgas, jo pakāpeniski noārdās elastīna šķiedras un palielinās kolagēna saturs. Tas izraisa palielinātu artēriju stīvumu.
2. Palielināts pulsa viļņa ātrums: palielināts artēriju stīvums izraisa ātrāku pulsa viļņa izplatīšanos. Pulsa vilnis ātrāk pārvietojas no sirds uz perifērajām artērijām, kas var izraisīt augstāku sistolisko asinsspiedienu.
3. Augstāks sistoliskais spiediens un zemāks diastoliskais spiediens: novecošana ir saistīta ar sistoliskā asinsspiediena paaugstināšanos un diastoliskā asinsspiediena pazemināšanos. Tā rezultātā palielinās pulsa spiediens (starpība starp sistolisko un diastolisko spiedienu).
** 4. Palielināta sirds slodze.** Sirdij, iespējams, būs jāstrādā vairāk, lai sūknētu asinis stingrākajās artērijās, kas var izraisīt kreisā kambara hipertrofiju un citas sirds un asinsvadu problēmas.

26
Q

Kas ir asinsspiediens?

A

Asinsspiediens ir spēks, ko asinis iedarbojas pret artēriju sieniņām, plūstot caur tām. To parasti mēra dzīvsudraba staba milimetros (mm Hg). Asinsspiediens ir būtisks, lai nodrošinātu, ka asinis var pienācīgi sūknēt visā asinsrites sistēmā, lai apmierinātu ķermeņa vielmaiņas vajadzības. Asinsspiediens mainās visā sistēmiskajā cirkulācijā.

27
Q

Asinsvadu kopējais šķērsgriezumu laukums

A

Kopējais asinsvadu šķērsgriezuma laukums attiecas uz visu asinsvadu kopējo laukumu noteiktā asinsrites sistēmas daļā. Tas ir visaugstākais mazākajos asinsvados, kapilāros, un samazinās, kad asinis plūst no artērijām uz arteriolām uz kapilāriem uz venulām un pēc tam uz vēnām.

28
Q

Kas ir asins plūsmas lineārais ātrums?

A

Lineārais ātrums ir ātrums, ar kādu asinis plūst cauri asinsvadam, un to parasti mēra centimetros sekundē (cm/s). Asins plūsmas lineārais ātrums mainās apgriezti ar kopējo asinsvadu šķērsgriezuma laukumu noteiktā asinsrites sistēmas vietā. Palielinoties šķērsgriezuma laukumam, lineārais ātrums samazinās, lai nodrošinātu nemainīgu asins plūsmas ātrumu (saskaņā ar nepārtrauktības principu).

29
Q

Kā mainās asinsrites lineārais spiediens dažādās loka daļās?

A

1)Artērijās:
- Artērijām ir salīdzinoši mazs kopējais šķērsgriezuma laukums, salīdzinot ar pārējo asinsrites sistēmu.
- Šis mazais šķērsgriezuma laukums kopā ar augstu spiedienu, ko rada sirds kontrakcija, izraisa augstu asinsspiedienu artērijās.
- Lineārais ātrums artērijās ir salīdzinoši liels, jo to šķērsgriezuma laukums ir mazs.
2)Arteriolās
- Arteriolām ir lielāks kopējais šķērsgriezuma laukums, salīdzinot ar artērijām.
- Šis šķērsgriezuma laukuma pieaugums izraisa asinsspiediena pazemināšanos no arteriālās puses uz arteriolāro pusi.
- Lineārais ātrums samazinās arteriolās, jo palielinās šķērsgriezuma laukums.
3) Kapilāros:
- Kapilāriem ir lielākais kopējais šķērsgriezuma laukums no visiem asinsvadiem, nodrošinot plašu tīklu barības vielu, skābekļa un atkritumu apmaiņai ar audiem.
- Spiediena kritums no arteriolām uz kapilāriem ir ievērojams, veicinot efektīvu barības vielu un gāzu apmaiņu.
- Lineārais ātrums ir vislēnākais kapilāros, ļaujot pietiekami daudz laika apmaiņas procesiem.
4) Vēnulās un vēnās:
- Venulām un vēnām ir lielāks kopējais šķērsgriezuma laukums, salīdzinot ar kapilāriem.
- Spiediens turpina samazināties, asinis plūstot no kapilāriem uz venulām un pēc tam uz vēnām.
- Lineārais ātrums saglabājas salīdzinoši zems venulās un vēnās.

30
Q

Kas ir sistoliskais asinsspiediens (SBP)?

A

** - Sistoliskais asinsspiediens** ir lielākā no divām asinsspiediena vērtībām, un tas atspoguļo spiedienu artērijās sirds kreisā kambara kontrakcijas (sistoles) laikā.
- To mēra dzīvsudraba staba milimetros (mm Hg).
- Normāls SBP parasti ir aptuveni 120 mm Hg, lai gan tas var atšķirties atkarībā no indivīda.

31
Q

Kas ir diastoliskais asinsspiediens (DBP)?

A

**- Diastoliskais asinsspiediens **ir zemākā no divām asinsspiediena vērtībām un atspoguļo spiedienu artērijās sirds relaksācijas (diastoles) laikā, īpaši, kad sirds kambari piepildās ar asinīm.
- To mēra arī mm Hg.
- Normāls DBP parasti ir aptuveni 80 mm Hg, taču šī vērtība var arī atšķirties.

32
Q

Kas ir impulsa spiediens?

A
  • Pulsa spiediens ir atšķirība starp sistolisko un diastolisko asinsspiedienu. Tas atspoguļo asins plūsmas pulsējošo raksturu un sniedz informāciju par artēriju elastību un atbilstību.
    • To aprēķina šādi: Impulsa spiediens = SBP - DBP.
    • Normāls pulsa spiediens parasti ir aptuveni 40 mm Hg (120 mm Hg - 80 mm Hg).
33
Q

Kas ir vidējais areriālais spiediens?

A
  • Vidējais arteriālais spiediens ir vidējais svērtais spiediens visā sirds ciklā, un to izmanto, lai novērtētu vidējo spiedienu, kas virza asinis audos.
    • To aprēķina šādi: MAP ≈ DBP + 1/3 (SBP - DBP).
    • Vidējais arteriālais spiediens ir labāks audu perfūzijas rādītājs, salīdzinot ar SBP vai DBP atsevišķi.
    • Parastā MAP parasti ir aptuveni 93 mm Hg.
34
Q

Kā veic arteriālo asinsspiediena mērīšanu?

A

Tieša arteriālā asinsspiediena mērīšana un reģistrēšana parasti tiek veikta, izmantojot metodi, ko sauc par arteriālā asinsspiediena uzraudzību, kas ietver katetra vai kanulu ievietošanu artērijā. Šim nolūkam visbiežāk izmantotā artērija ir radiālā artērija, lai gan var izmantot arī citas vietas, piemēram, augšstilba vai pleca artērijas.

35
Q

Arteriālā asinsspiediena mērīšanas darbības princips.

A

1. Katetra ievietošana:
- Pēc pareizas sagatavošanas un vietējās anestēzijas izvēlētajā artērijā tiek ievietots sterils katetrs vai kanula.
- Katetrs parasti ir savienots ar devēju, kas pārveido uz to izdarīto mehānisko spiedienu elektriskā signālā.
** 2. Pārveidotājs:**
- Pārveidotājs ir būtiska uzraudzības sistēmas sastāvdaļa. Tas pastiprina un apstrādā spiediena signālu.
- Pārveidotājs ir savienots ar monitoru vai ierakstīšanas sistēmu, kurā tiek parādīta un reģistrēta asinsspiediena viļņu forma.

36
Q

Arteriālā asinsspiediena līkne; komponentes.

A

Arteriālā asinsspiediena līkne:
- Arteriālā asinsspiediena līkne, ko bieži dēvē par arteriālo viļņu formu, nodrošina dinamisku asinsspiediena izmaiņu attēlojumu laika gaitā.
- Līkne sastāv no vairākām raksturīgām iezīmēm:
** a. Sistoliskais maksimums: Līknes augstākais punkts atbilst sistoliskajam asinsspiedienam, kad kreisais kambaris saraujas un izspiež asinis artērijās.
** b. Dikrotisks iegriezums:
neliels iegriezums, kas novērots neilgi pēc sistoliskā maksimuma, kas atbilst aortas vārstuļa slēgšanai, radot īsu arteriālās plūsmas pārtraukumu.
** c. Diastoliskais spiediens:** Līknes zemākais punkts apzīmē diastolisko asinsspiedienu, kas rodas sirds relaksācijas fāzē, kad kreisais kambaris piepildās ar asinīm.
** d. Beigu diastoliskais spiediens**: spiediens diastola beigās, tieši pirms nākamās sistoliskās kontrakcijas sākuma.

37
Q

Arteriālā asinsspiediena līknes svārstības.

A

** a. Impulsa vilnis:** Līknes cikliskais pieaugums un kritums atspoguļo asins plūsmas pulsējošo raksturu, augstākais punkts atbilst sistolai un zemākais punkts diastolei.
** b. Elpošanas sistēmas izmaiņas:** dažos gadījumos arteriālā asinsspiediena līknē var būt elpošanas izmaiņas, ko izraisa intratorakālā spiediena izmaiņas elpošanas laikā. Šīs variācijas ir izteiktākas pacientiem ar mehānisko ventilāciju.
** c. Slāpēšana:** slāpēšana ir arteriālās viļņu formas amplitūdas samazināšanās, ko bieži novēro nepietiekami slāpētu vai pārāk slāpētu viļņu formu gadījumos, kas var liecināt par problēmām ar uzraudzības sistēmu.

38
Q

Netieša arteriālā asinsspiediena mērīšana

A

Netieša arteriālā asinsspiediena mērīšana ir plaši izmantota metode klīniskajā praksē, un tā parasti ietver sfigmomanometra, stetoskopa un asinsspiediena aproces izmantošanu. Trīs primārās arteriālā asinsspiediena netiešās mērīšanas metodes ir **Korotkoff metode, Riva-Rocci metode un oscilometriskā metode. **

39
Q

Kas ir Korotkova metode?

A

Mērīšanas tehnika:
- Asinsspiediena aproci jeb sfigmomanometru novieto ap pacienta roku, parasti brahiālās artērijas līmenī.
- Manšete ir piepūsta līdz tādam spiedienam, kas uz laiku aizsprosto artēriju.
- Stetoskops tiek novietots virs pleca artērijas, tieši zem manšetes.
- Manšetes spiediens tiek pakāpeniski atbrīvots, un veselības aprūpes sniedzējs klausās skaņas, izmantojot stetoskopu.
** Teorētiskais pamatojums:**
- Korotkoff skaņas ir atšķirīgu skaņu virkne, kas dzirdama manšetes iztukšošanas laikā. Šīs skaņas atspoguļo nemierīgu asins plūsmu, kad tā sāk iet cauri daļēji aizsprostotai artērijai.
- Pirmā Korotkoff skaņa (K1) atbilst sistoliskajam asinsspiedienam, norādot spiedienu, pie kura asinis sāk plūst garām aprocei, kad manšetes spiediens samazinās.
- Skaņas turpinās līdz pēdējai Korotkoff skaņai (K5), kas atbilst diastoliskajam asinsspiedienam, norādot punktu, kurā artērija vairs nav daļēji aizsprostota manšetes deflācijas laikā.

40
Q

Kas ir Riva-Rocci metode?

A

Mērīšanas tehnika:
- Riva-Rocci metode būtībā ir Korotkoff metodes manuāla versija, un tajā tiek izmantots dzīvsudraba vai aneroidālais sfigmomanometrs kopā ar stetoskopu.
- Manšete ir piepūsta līdz tādam spiedienam, kas aizsprosto artēriju.
- Veselības aprūpes sniedzējs pakāpeniski atbrīvo manšetes spiedienu, vienlaikus palpējot radiālo vai brahiālo pulsu un klausoties skaņas, izmantojot stetoskopu.
Teorētiskais pamatojums:
- Riva-Rocci metode balstās uz tiem pašiem principiem kā Korotkoff metode, ar vienādām K1 (sistoliskais) un K5 (diastoliskais) skaņām, kas norāda asinsspiediena vērtības.

41
Q

Kas ir Oscilometriskā metode.?

A

Mērīšanas tehnika:
- Oscilometriskā metode ir automatizēta un neinvazīva metode, ko parasti izmanto automatizētos asinsspiediena monitoros.
- Asinsspiediena manšete ir aptīta ap roku vai citu piemērotu vietu (plaukstas locītavu, pirkstu utt.).
- Manšete tiek piepūsta un pēc tam pakāpeniski iztukšota, kamēr monitors nosaka spiediena svārstības, kas saistītas ar asins plūsmu.
Teorētiskais pamatojums:
- Oscilometriskās metodes pamatā ir princips, ka, samazinoties manšetes spiedienam, tā ļauj atvērties un aizvērt pamata artēriju, reaģējot uz pulsējošu asins plūsmu.
- Monitors nosaka šīs svārstības un izmanto algoritmus, lai aprēķinātu sistoliskā un diastoliskā asinsspiediena vērtības.

42
Q

Kas ir sirds jauna (CO)?

A
  • Sirds jauda ir asins tilpums, ko sirds, īpaši kreisā kambara, izspiež vienas minūtes laikā.
    • Ietekme uz asinsspiedienu:
      • Sirds izsviedes palielināšanās izraisa sistoliskā asinsspiediena (SBP) paaugstināšanos, jo sistoles laikā artērijās tiek iesūknēts vairāk asiņu.
      • Sirds izsviedes samazināšanās rada pretēju efektu, izraisot SBP samazināšanos.
43
Q

Kas ir Kopējā perifērā pretestība (TPR)?

A
  • Kopējā perifērā pretestība ir pretestība asins plūsmai, ko piedāvā arterioli un mazākās artērijas visā ķermenī.
    • Ietekme uz asinsspiedienu:
      • TPR palielināšanās izraisa sistoliskā asinsspiediena (SBP) un diastoliskā asinsspiediena (DBP) paaugstināšanos, jo tas apgrūtina sirds sūknēšanu pret paaugstinātu pretestību.
      • TPR samazināšanās noved pie SBP un DBP samazināšanās.
44
Q

Asins tilpums.

A
  • Asins tilpums atspoguļo kopējo asins tilpumu, kas cirkulē organismā.
    • Ietekme uz asinsspiedienu:
      • Asins tilpuma palielināšanās izraisa asinsspiediena paaugstināšanos, jo tas palielina asiņu daudzumu, kas tiek izspiests cauri asinsrites sistēmai, kā rezultātā palielinās sirdsdarbība.
      • Asins tilpuma samazināšanās rada pretēju efektu, izraisot asinsspiediena pazemināšanos.
45
Q

Kas ir sirdsdarbības ātrums (HR)?

A
  • Sirdsdarbības ātrums ir sirdsdarbības sitienu skaits minūtē.
    • Ietekme uz asinsspiedienu:
      • Sirdsdarbības ātruma palielināšanās paaugstina gan sistolisko, gan diastolisko asinsspiedienu (SBP un DBP) biežāku sirds kontrakciju dēļ.
      • Sirdsdarbības ātruma samazināšanās rada pretēju efektu, kā rezultātā samazinās SBP un DBP.
46
Q

Kas ir trieciena apjoms (SV)?

A
  • Insulta tilpums ir asins daudzums, ko vienā sirdspukstā izspiež kreisais kambars.
    • Ietekme uz asinsspiedienu:
      • Insulta apjoma palielināšanās izraisa SBP palielināšanos, jo ar katru kontrakciju tiek izvadīts vairāk asiņu.
      • Insulta tilpuma samazināšanās rada pretēju efektu, izraisot SBP samazināšanos
47
Q

Kādi ir faktori, kas nosaka arteriālā asinsspiediena lielumu?

A
  1. Sirds jauda
  2. Kopējā perifērā pretestība
  3. Asins tilpums
  4. Sirdsdarbības ātrums
  5. Triecienu apjoms
  6. Artēriju atbilstība
  7. Hermoni un nervu faktori
  8. Nieru funkcija
  9. Asins viskozitāte