Homeostāze

Question 1

Kas ir fizioloģija ?

Answer 1

Zinātne par organisma funkcijām un regulācijas mehānismiem

Question 2

Kas ir homeostāze?

Answer 2

homeostāze ir mehānisms, kas uztur stabilu iekšējo vidi, neskatoties uz izmaiņām ārējā vidē.
Homeostāze ir diezgan izšķiroša organismu izdzīvošanai. To bieži uzskata par izturību pret izmaiņām ārējā vidē. Turklāt homeostāze ir pašregulējošs process, kas regulē iekšējos mainīgos, kas nepieciešami dzīvības uzturēšanai.

Question 3

Fizioloģisko funkciju izmeklēšanas metodes

Answer 3

• Novērošana
• Mērīšana
• Reģistrēšana
• Invazīvas un neinvazīvas metodes
• Tiešas un netiešas metodes

Question 4

Šūnas membrāna

Answer 4

• Bilipīdu slānis
• Olbaltumvielas

Question 5

Šūnas membrānas funkcijas

Answer 5

• Atdala intracelulāro un ekstracelulāro vidi
• Nodrošina intracelulārās vides nemainību
• Nodrošina selektīvu vielu transportu
• Uztver informāciju no ekstracelulārās vides un nodod to šūnas iekšienei
• Uztur un pārvada elektriskus lādiņus
• Uztur šūnas formu un normālu lielumu
• Nodrošina kontaktu ar citām šūnām

Question 6

Informācijas nodošana šūnai

Answer 6

Šūnā informācijas nesēji – ligandi – parasti neiekļūst!

Question 7

Vielu transporta pamatveidi caur bioloģiskām membrānām

Answer 7

Galvenā atšķirība – vai transportam tiek tērēta vielu maiņas enerģija

Question 8

Pasīvais transports

Answer 8

• Bez enerģijas patēriņa
• Notiek pa gradientu (koncentrācijas vai elektrisko)
• Ātrumu ietekmē
  o Membrānas caurlaidība
  o Gradienta lielums
• Relatīvi ātrs

Question 9

Aktīvais transports

Answer 9

• Patērējot enerģiju
• Notiek neatkarīgi no koncentrācijas vai elektriskā gradienta (parasti pret)
• Ātrums - nemainīgs
• Relatīvi lēns

Question 10

Aktīvais transports

Answer 10

• Aktīvais transports – tieši izmanto ATP enerģiju.

Question 11

Pasīvie vielu transporta mehānismi

Answer 11

• Difūzija
• Atvieglotā difūzija

Question 12

Šūnas aktivitātes ietekmēšana izmantojot jonu kanālus šūnas membrānā

Answer 12

• Ligandatkarīgie kanāli
• Lādiņatkarīgie kanāli
• Deformācijas atkarīgie kanāli
• Temperatūras atkarīgie kanāli
  Kanāli var būt aizvērti vai atvērti

Question 13

Uzbudināmie audi

Answer 13

• Uzbudināmība – tā ir īpašība
• Uzbudinājums – tas ir process

Question 14

Šūnas fizioloģiskie pamatstāvokļi

Answer 14

• Miera stāvoklis
• Aktivitātes stāvoklis
• Kavēšanas stāvoklis

Question 15

Kairinātāji (stimuli)

Answer 15

Kairinātājs – jebkura organismam vai šūnai apkārtējās vides parametra izmaiņa

Question 16

Kairinātāju iedalījums

Answer 16

• Pēc enerģijas veida:
  fizikāli (mehāniski, termiski, elektriski u.c.)
  ķīmiski
• Pēc izcelsmes
  dabiski
  mākslīgi
• Pēc atbilstības šūnai
  adekvāti
  neadekvāti
• Pēc stipruma
  zemsliekšņa
  sliekšņa
  virssliekšņa (optimāli, pesimāli)

Question 17

Kairinātāju iedalījums pēc stipruma

Answer 17

• Sliekšņa kairinātājs: visvājākais kairinātājs, kurš izraisa uzbudinājumu un atbildes reakciju
• Zemsliekšņa kairinātāji: vājāki par sliekšņa kairinātāju, uzbudinājumu un atbildes reakciju neizraisa
• Virssliekšņa kairinātāji: stiprāki par sliekšņa kairinātāju, izraisa uzbudinājumu un atbildes reakciju
  o optimāli kairinātāji: izraisa maksimālu atbildes reakciju
  o pesimāli kairinātāji: izraisa samazinātu atbildes reakciju vai to neizraisa vispār

Question 18

Šūnas un orgāna atbildes reakcijas atkarība no kairinātāja stipruma

Answer 18

• Viena muskuļa šķiedra
• Viss muskulis

Question 19

Regulācijas mehānismi-
Neirālā regulācija

Answer 19

• Precīza
• Ātra
• Ierobežota

Question 20

Regulācijas mehānismi-
Humorālā regulācija

Answer 20

– Hormonālā
– Nespecifiskā humorālā
* Precīza
* Lēna
* Visaptveroša

Question 21

Neirona uzbūve un funkcijas

Answer 21

• Uztverošā daļa
• Integrējošā daļa
• Pārvadošā daļa

Question 22

Visi homeostāzes mehānismi sastāv no četrām atsevišķām vienībām, kas ir:

Answer 22

1) Stimulu
2) Receptoru.
3) Vadības centrs.
4) Efektors.

Question 23

Stimulu homeostāzes mehānisms

Answer 23

Stimuls ir kaut kas tāds, kas izraisa izmaiņas sistēmā, iesaistot mainīgo.
Stimuls norāda, ka mainīgais ir attālinājies no normālā diapazona, uzsākot homeostāzes procesu.
Viens no piemēriem ir paaugstināta ķermeņa temperatūra virs 37°C dažādu iemeslu dēļ. Paaugstinātā temperatūra norāda, ka ķermeņa temperatūra ir kļuvusi augstāka par tās augstāko diapazonu.

Question 24

Sensoru/ receptoru homeostāzes mehānisms

Answer 24

Sensors vai receptors ir homeostāzes sensorā vienība, kur tas uzrauga un reaģē uz izmaiņām organismā.
Izmaiņas sistēmā realizē sensors, kas pēc tam nosūta informāciju vadības blokam.
Nervu šūnas un receptori, piemēram, termoreceptori un mehanoreceptori, ir sensoru / receptoru piemēri.

Question 25

Vadības centra/bloka homeostāzes mehānisms

Answer 25

Kad informācija ir nosūtīta vadības blokam, tā palielina mainīto vērtību līdz normālajai vērtībai.
Ja vērtība atšķiras no normālās vērtības, vadības centrs aktivizē efektorus pret stimulu.
Termoregulācijas vienība smadzeņu hipotalāmā, kas kontrolē ķermeņa temperatūru, ir vadības ierīces piemērs.

Question 26

Efektora homeostāzes mehānisms

Answer 26

Efektori var būt muskuļi, orgāni, dziedzeri vai citas līdzīgas struktūras, kas tiek aktivizētas vadības bloka signāla rezultātā.
Efektors ir mērķis, uz kuru iedarbojas vadības bloks, lai normalizētu mainīgā vērtību.
Efektors būtībā neitralizē stimulu, lai atceltu tā iedarbību. Termoregulācijas gadījumā sviedru dziedzeri ir efektori, uz kuriem iedarbojas termoregulācijas iekārta, lai radītu sviedrus, lai ķermeņa temperatūras vērtība atgrieztos normālā stāvoklī.

Question 27

Homeostāzes piemērs

Answer 27

1. Glikozes līmeņa homeostāze asinīs.
2. Asins skābekļa satura homeostāze.
3. Ekstracelulārā šķidruma pH homeostāze.
4. Plazmas jonizēta kalcija homeostāze.
5. Arteriālā asinsspiediena homeostāze.
6. Ķermeņa temperatūras homeostāze.
7. Ķermeņa ūdens homeostāzes tilpums.

Question 28

Homeostatiskās regulācijas veidi organismā (Osmoregulācija)

Answer 28

Osmoregulācija ir process, kurā tiek uzturēts pastāvīgs osmotiskais spiediens organismā, līdzsvarojot šķidrumu un sāļu koncentrāciju.
Šī procesa laikā no organisma tiek izvadīts liekais ūdens vai joni vai citas molekulas, piemēram, urīnviela, lai saglabātu osmotisko līdzsvaru.

Question 28

Homeostatiskās regulācijas veidi organismā (Termoregulācija)

Answer 28

Termoregulācija ir process, kas notiek ķermeņa iekšienē, kas ir atbildīgs par ķermeņa kodola temperatūras uzturēšanu.

Question 28

Homeostatiskās regulācijas veidi organismā (ķīmiskā regulacija)

Answer 28

Ķīmiskā regulēšana ir ķīmisko vielu, piemēram, glikozes un oglekļa dioksīda, koncentrācijas līdzsvarošanas process organismā, ražojot hormonus.
Šī procesa laikā hormonu, piemēram, insulīna, koncentrācija palielinās, kad cukura līmenis asinīs palielinās, lai normalizētu līmeni.

Question 29

Fizioloģisko funkciju izmeklēšanas metodes. Funkciju novērošana, mērīšana un reģistrēšana. (NOVĒROJUMS)

Answer 29

-Tiešā: fiziologi bieži novēro fizioloģiskās funkcijas tieši, piemēram, vērojot organisma uzvedību, muskuļu kontrakcijas vai ķermeņa kustības. Šī metode sniedz vērtīgu kvalitatīvu informāciju.
-Netiešā: Dažreiz fizioloģiskās funkcijas nevar novērot tieši, bet var secināt, izmantojot netiešas metodes. Piemēram, ādas krāsas izmaiņas var sniegt netiešu informāciju par asinsriti.

Question 29

invazīva metode

Answer 29

Invazīvi- Invazīvā izmeklēšana ir medicīniska procedūra, kas ietver medicīnisku instrumentu vai metožu ievadīšanu ķermenī, bieži vien caur iegriezumiem vai ievades punktiem, lai tieši piekļūtu iekšējiem audiem, dobumiem vai orgāniem. Šīs procedūras parasti izmanto diagnostikas, terapijas vai intervences nolūkos, taču tās rada lielāku invazivitātes pakāpi un risku pacientam.
Piemērs- Endoskopija- endoskopiskās procedūras ietver elastīgas caurules ar kameru ievietošanu ķermenī, lai vizualizētu un pētītu iekšējos orgānus vai audus. Kuņģa-zarnu trakta endoskopija ir izplatīts piemērs.

Question 29

neinvazīva metode

Answer 29

Neinvazīvi- Neinvazīvā izmeklēšana ir medicīnisks novērtējums vai procedūra, kuras laikā nav jāsalauž āda vai jāiekļūst ķermeņa dobumos. Neinvazīvās metodes parasti ir drošākas, mazāk sāpīgas un tām ir īsāks atveseļošanās laiks, salīdzinot ar invazīvām metodēm. Tos parasti izmanto diagnostikas, uzraudzības un skrīninga nolūkos, ja tieša piekļuve iekšējām struktūrām nav nepieciešama.
Piemērs- Funkcionālā attēlveidošana- funkcionālās attēlveidošanas metodes, piemēram, funkcionālā MRI (fMRI) un pozitronu emisijas tomogrāfija (PET), sniedz ieskatu smadzeņu darbībā, mērot izmaiņas asins plūsmā, vielmaiņā vai neirotransmitera aktivitātē.

Question 29

Fizioloģisko funkciju izmeklēšanas metodes. Funkciju novērošana, mērīšana un reģistrēšana. (MĒRĪJUMI)

Answer 29

-Kvantitatīvie- fizioloģiskos parametrus bieži mēra kvantitatīvi. Tas var ietvert tādus rīkus kā termometri (temperatūrai), sfigmomanometri (asinsspiediena noteikšanai) vai elektroencefalogrammas (EEG) smadzeņu darbībai.
-Ierakstīšanas ierīces- nepārtraukta fizioloģisko funkciju uzraudzība un reģistrēšana ir ļoti svarīga pētniecībā un klīniskajos apstākļos. Piemēri ir elektrokardiogrammas (EKG) sirdsdarbībai un spirometrija plaušu funkcijai.

Question 29

Tiešā metode

Answer 29

Tiešās metodes- šīs metodes ietver interesējošās fizioloģiskās funkcijas mērīšanu vai novērošanu bez jebkādiem starpposmiem. Piemēram, skābekļa līmeņa mērīšana asinīs ar pulsa oksimetru nodrošina tiešu asins skābekļa līmeņa novērtējumu.

Question 30

Netiešā metode

Answer 30

Netiešās metodes- Turpretim netiešās metodes balstās uz sekundāriem mērījumiem vai marķieriem, lai secinātu par fizioloģisko funkciju. Piemēram, sirds ritma mainīguma mērīšana var netieši norādīt uz autonomās nervu sistēmas darbību.

Question 30

Šūnas membrānas struktūra:

Answer 30

Fosfolipīdu slānis- Šūnu membrānas galvenā strukturālā iezīme ir fosfolipīdu divslānis. Šis divslāņu slānis sastāv no diviem fosfolipīdu molekulu slāņiem, kas sakārtoti ar to hidrofilajām (ūdeni piesaistošajām) galviņām uz āru un to hidrofobajām (ūdeni atgrūdošām) astēm uz iekšu, veidojot lipīdu barjeru.
Olbaltumvielas- membrāna satur arī dažādus proteīnus, kas iestrādāti lipīdu divslānī vai ir saistīti ar to. Šīs olbaltumvielas var iedalīt integrālās membrānas olbaltumvielās (aptver lipīdu divslāņu) un perifērās membrānas olbaltumvielas (saistītas ar membrānas virsmu). Šiem proteīniem ir galvenā loma membrānas funkcijās.
Holesterīns- Holesterīna molekulas ir iejauktas fosfolipīdu divslānī, palīdzot stabilizēt membrānas plūstamību un struktūru.

Question 31

Pasīvā difūzija

Answer 31

Pasīvā difūzija ir spontāna molekulu kustība no augstākas koncentrācijas apgabala uz zemākas koncentrācijas apgabalu. Tam nav nepieciešama enerģijas ievade.
Piem., Skābeklis un oglekļa dioksīds var pasīvi difundēt pa lipīdu divslāni.

Question 32

Atvieglotā difūzija

Answer 32

Atvieglinātā difūzija ietver molekulu kustību pa membrānu caur proteīna kanāliem vai nesējiem. Tas notiek arī pa koncentrācijas gradientu un neprasa enerģiju.
Piem., Glikozes transportētāji (GLUT proteīni) atvieglo glikozes difūziju šūnās.

Question 33

Aktīvais transports

Answer 33

Aktīvā transportēšana pārvieto molekulas pretēji to koncentrācijas gradientam, kam nepieciešama enerģija ATP veidā. Tas bieži ietver specifiskus nesējproteīnus (piemēram, nātrija-kālija sūkni).
Piem., nātrija-kālija sūknis aktīvi transportē nātrija jonus no šūnas un kālija jonus šūnā.

Question 34

Mazu daļiņu trasports, (endocitoze un eksocitoze)

Answer 34

Lielapjoma transportēšanas mehānismi ir saistīti ar lielu molekulu vai daļiņu transportēšanu. Endocitoze ievada šūnā vielas, iekļaujot tās pūslīšos, savukārt eksocitoze izspiež vielas no šūnas, sapludinot pūslīšus ar šūnas membrānu.
Piem., Fagocitoze (šūnu “ēšana”) un pinocitoze (šūnu “dzeršana”) ir endocitozes formas, savukārt neirotransmiteru izdalīšanās no nervu šūnām ir eksocitozes piemērs.

Question 35

Kas ir kairinātājs?

Answer 35

Kairinoši ir vielas vai līdzekļi, kas pēc iedarbības var izraisīt kairinājumu vai izraisīt reakciju šūnās, audos vai orgānos. Šīs reakcijas var ievērojami atšķirties atkarībā no kairinātāja rakstura un stipruma. Kairinošus faktorus parasti klasificē, pamatojoties uz to izcelsmi un iedarbību, un tos var iedalīt šādi:

Question 36

Ķīmiskie kairinātāji

Answer 36

ir vielas, kas var izraisīt kairinājumu to ķīmisko īpašību dēļ. Tie var būt dabiski vai sintētiski savienojumi.
Piem., Skābi vai sārmaini šķīdumi, stipras skābes, bāzes, noteikti šķīdinātāji un ķīmiski piesārņotāji.

Question 37

Fiziskie kairinātāji

Answer 37

līdzekļi, kas izraisa kairinājumu ar mehāniskiem vai fiziskiem līdzekļiem, piemēram, berzi vai spiedienu.
Piem., Abrazīvie materiāli, pārmērīgs karstums vai aukstums un mehāniskas traumas.

Question 38

Bioloģiskie kairinātāji

Answer 38

parasti ir bioloģiski aģenti, tostarp mikroorganismi, alergēni vai organismu ražoti toksīni.
Piem., alergēni, piemēram, ziedputekšņi, baktērijas, vīrusi un indīgu radījumu toksīni.

Question 39

Radiācijas kairinātāji

Answer 39

ietver jonizējošā vai nejonizējošā starojuma iedarbību, kas var bojāt šūnas vai audus.
Piem., Saules ultravioletais (UV) starojums, rentgena un gamma stari.

Question 40

Uzbudināmie audi

Answer 40

Uzbudināmie audi ir specializēti bioloģisko audu veidi, kas spēj radīt elektriskus signālus un reaģēt uz stimuliem. Šie audi ietver nervu šūnas (neironus) un muskuļu šūnas (muskuļu šķiedras).

Question 41

Miera stāvoklis

Answer 41

Neironi- miera stāvoklī neironu membrānas potenciāls ir relatīvi stabils un negatīvs iekšpusē, salīdzinot ar ārpusi (apmēram -70 milivolti cilvēkiem). To sauc par miera membrānas potenciālu. Šajā stāvoklī neironi ir polarizēti, kas nozīmē, ka šūnas membrānā notiek elektriskā lādiņa atdalīšanās.
Muskuļu šķiedras- miera stāvoklī muskuļu šķiedrām ir miera stāvoklī esošais membrānas potenciāls, kas ir līdzīgs neironiem, un tās arī ir polarizētas. Šajā stāvoklī muskuļu kontrakcija ir minimāla.

Question 42

Aktivitātes stāvoklis-

Answer 42

Neironi- ja tos stimulē pietiekams depolarizējošais signāls (piemēram, neirotransmitera saistīšanās ar receptoru), neironi var pāriet no miera stāvokļa uz aktīvo stāvokli. Tas noved pie straujām membrānas potenciāla izmaiņām, kas pazīstamas kā darbības potenciāls, kur šūnas iekšpuse kļūst pozitīvi uzlādēta attiecībā pret ārpusi.
Muskuļu šķiedras- muskuļu šķiedru ierosināšana ietver kalcija jonu izdalīšanos no sarkoplazmatiskā tīkla, reaģējot uz neironu signālu. Kalcijs nodrošina aktīna un miozīna pavedienu slīdēšanu, izraisot muskuļu kontrakciju.

Question 43

Inhibīcijas stāvoklis-

Answer 43

Neironi- inhibīcija rodas, kad neironi ir hiperpolarizēti, kas nozīmē, ka šūnas iekšpuse kļūst vēl negatīvāka nekā miera stāvoklī esošais membrānas potenciāls. Tas samazina darbības potenciāla iespējamību, reaģējot uz stimulāciju. Inhibīciju var izraisīt inhibējošo neirotransmiteru saistīšanās.
Muskuļu šķiedras- Muskuļu šķiedru inhibīcija var ietvert samazinātu kalcija izdalīšanos, novēršot muskuļu kontrakciju vai atslābināšanos pēc kontrakcijas.

Question 44

Uzbudināmība

Answer 44

attiecas uz uzbudināmu audu, piemēram, neironu un muskuļu šūnu, īpašību reaģēt uz konkrētiem stimuliem, ģenerējot elektriskus signālus vai fizioloģiskas reakcijas. Tas ir saistīts ar šo audu spēju aktivizēties vai uzbudināties, ja tie tiek pakļauti atbilstošiem iedarbināšanas signāliem.
Piem., neironi ir uzbudināmi, jo tie var radīt darbības potenciālu, reaģējot uz neirotransmitera signāliem, savukārt muskuļu šūnas ir uzbudināmas, jo tās var sarauties, ja tos stimulē nervu impulsi.
Uzbudināmība ir šūnu un audu pamatīpašība, kas ļauj tām veikt savas īpašās funkcijas, piemēram, pārraidīt nervu impulsus vai sarauties, lai radītu kustību.

Question 45

Uzbudinājums

Answer 45

uzbudinājumam ir dažādas nozīmes atkarībā no konteksta. Psiholoģijā un apziņas izpētē uzbudinājums attiecas uz fizioloģiskas un psiholoģiskas reakcijas vai nomoda stāvokli. Tas raksturo indivīda prāta un ķermeņa vispārējo modrības, modrības un gatavības līmeni.
Piem., uzbudinājums var izpausties kā paaugstināta apziņa, paātrināta sirdsdarbība, izmaiņas elpošanas modeļos un uzlabota maņu uztvere. Tas var rasties, reaģējot uz dažādiem stimuliem, tostarp emocionāliem, sensoriem vai vides signāliem.

Question 46

Neironu uzbūve

Answer 46

1) Šūnas ķermenītis- atrodas kodols un lielākā daļa organellu, kas nepieciešamas neirona vielmaiņas un sintētiskajām funkcijām. Tas integrē ienākošos signālus no dendritiem un ģenerē izejošos signālus gar aksonu.
2) Dendrīti- sazaroti paplašinājumi, kas saņem ienākošos signālus (parasti neirotransmiteru veidā) no citiem neironiem vai sensoriem receptoriem. Viņi pārraida šos signālus uz šūnas ķermeni integrācijai.
3) Aksoni- garš, tievs pagarinājums, kas vada elektriskos impulsus prom no šūnas ķermeņa uz citiem neironiem, muskuļiem vai dziedzeriem. To pārklāj mielīna apvalks, kas palīdz paātrināt signāla pārraidi.
4) Mielīna apvalks- Mielīna apvalks ir taukains izolācijas slānis, kas ieskauj aksonu, ko veido specializētas glia šūnas (Švana šūnas perifērajā nervu sistēmā un oligodendrocīti centrālajā nervu sistēmā). Tas palielina nervu impulsu izplatīšanās ātrumu.

5) Aksons- aksona gals, un tajā ir sinaptiskas pūslīši, kas piepildīti ar neirotransmiteriem. Kad elektriskais signāls sasniedz aksona termināli, tas izraisa neirotransmiteru izdalīšanos sinapsē, atvieglojot saziņu ar nākamo neironu vai mērķa šūnu.
6) Sinapses- savienojums starp viena neirona aksona galu un cita neirona dendrītu vai šūnas ķermeni (vai mērķa šūnu, piemēram, muskuļu vai dziedzera). Tur notiek neirotransmisija. Sinapsē nonākušie neirotransmiteri pārraida signālu no viena neirona uz nākamo.
7) Ranvjē mezgli- ir mazi spraugas mielīna apvalkā gar aksonu. Viņiem ir izšķiroša nozīme, ļaujot nervu impulsiem “pārlēkt” no viena mezgla uz otru, paātrinot signāla izplatīšanos mielinizētajos neironos.
8) Neirotransmitters- ķīmiski ziņotāji, ko neironi atbrīvo sinapsēs. Tie pārraida signālus pa sinapsēm, saistoties ar receptoriem uz mērķa šūnas membrānas, ierosinot reakciju. Dažādiem neirotransmiteriem ir noteiktas funkcijas, kas veicina dažādus fizioloģiskos procesus.
9) Receptori- ir proteīni, kas atrodas uz postsinaptisko šūnu (piemēram, citu neironu, muskuļu šūnu vai dziedzeru) membrānām. Tie saistās ar neirotransmiteriem, ierosinot reakciju postsinaptiskajā šūnā. Neirotransmiteru saistīšanās ar receptoriem var izraisīt postsinaptiskās šūnas ierosmi vai inhibīciju.
10) Sensorie receptori- ir specializēti dendriti vai citas šūnas, kas uztver ārējos stimulus (piemēram, gaismu, temperatūru, spiedienu vai ķīmiskas vielas) un pārvērš tos elektriskos signālos. Pēc tam šie signāli tiek nosūtīti uz centrālo nervu sistēmu apstrādei.

Question 47

Kāpēc mūsu ķermenī ir nepieciešami neironi?

Answer 47

Neironi ir būtiski daudzām ķermeņa dzīvībai svarīgām funkcijām, un to klātbūtne ir izšķiroša vairāku iemeslu dēļ:
1) Info apstrāde- Neironi ir atbildīgi par informācijas apstrādi un pārraidi nervu sistēmā. Viņi saņem signālus no sensorajiem receptoriem, apstrādā šo informāciju un pārraida atbilstošas atbildes uz citiem neironiem, muskuļiem vai dziedzeriem. Tas ļauj organismiem uztvert un reaģēt uz savu vidi.
2) Sensorā uztvere- neironi pārraida sensoro informāciju no ārējās vides (piemēram, redzes, skaņas, taustes, garšas un smaržas) un iekšējās vides (piemēram, sāpes, temperatūra un iekšējo orgānu stāvoklis) uz smadzenēm. apstrādei. Šī informācija ir būtiska, lai izprastu pasauli un mijiedarbotos ar to.
3) Motoriskā funkcija- Neironi kontrolē muskuļu kontrakcijas un ir atbildīgi par brīvprātīgu kustību un piespiedu refleksu ierosināšanu. Tie pārraida signālus no smadzenēm un muguras smadzenēm uz muskuļiem un koordinē muskuļu kontrakciju laiku un intensitāti.

4) Kognitīvās funkcijas- smadzeņu neironi ir iesaistīti augstākas pakāpes kognitīvās funkcijās, tostarp domāšanā, atmiņā, lēmumu pieņemšanā un emocijās. Šīs funkcijas ir cilvēka intelekta un apziņas pamatā.
5) Autonomās funkcijas- neironi regulē automātiskas ķermeņa funkcijas, piemēram, sirdsdarbības ātrumu, elpošanu, gremošanu un hormonu izdalīšanos. Tas nodrošina ķermeņa iekšējās vides stabilitāti un optimālu darbību.
6) Komunikācija- Neironi nodrošina saziņu starp dažādām nervu sistēmas daļām un starp nervu sistēmu un citām orgānu sistēmām. Šī komunikācija ir būtiska ķermeņa procesu koordinēšanai un integrācijai.
7) Adaptācija- Neironiem ir būtiska nozīme mācīšanās procesā, atmiņā un pielāgošanās mainīgajiem apstākļiem. Tie ļauj organismiem mainīt savas atbildes, pamatojoties uz pagātnes pieredzi un mācīšanos.
8) Sāpes- neironi pārraida ar sāpēm saistītus signālus, kas ir būtiski, lai atklātu traumas vai potenciāli kaitīgus stimulus un reaģētu uz tiem. Sāpes kalpo kā aizsargmehānisms.
9) Homeostāze- Neironi palīdz uzturēt homeostāzi, regulējot ķermeņa temperatūru, asinsspiedienu un dažādus vielmaiņas procesus. Viņi nepārtraukti uzrauga un pielāgo šos parametrus, lai nodrošinātu optimālus fizioloģiskos apstākļus.
10) Survival- Neironi ir vitāli svarīgi izdzīvošanas pamatfunkcijām, tostarp elpošanas un sirdsdarbības kontrolei. Konkrētu neironu bojājumiem vai disfunkcijām var būt dzīvībai bīstamas sekas.

Question 48

Neirālā regulācija

Answer 48

nervu kontrole, ietver nervu sistēmas fizioloģisko funkciju kontroli, jo īpaši ar neironu un nervu impulsu darbību.
Darb. Process- neironi pārraida elektriskos signālus, ko sauc par nervu impulsiem vai darbības potenciālu, lai ātri nodotu informāciju visā ķermenī. Šie impulsi pārvietojas pa nervu ceļiem un var stimulēt vai kavēt dažādas mērķa šūnas, audus vai orgānus.
Piem., Autoimūnā nervu sistēma- ANS kontrolē piespiedu funkcijas, piemēram, sirdsdarbības ātrumu, gremošanu un elpošanas ātrumu. ANS simpātiskais sadalījums var palielināt sirdsdarbības ātrumu un paplašināt elpceļus “cīņas vai bēgšanas” reakciju laikā, savukārt parasimpātiskais sadalījums veicina relaksāciju un gremošanu.
Centrālā nervu sistēma (CNS) smadzenēm ir galvenā loma daudzu fizioloģisko funkciju regulēšanā, tostarp temperatūras regulēšanā, izsalkuma, slāpju un miega un nomoda ciklos.

Question 49

Humorālā regulācija

Answer 49

ietver fizioloģisko funkciju kontroli, atbrīvojot un cirkulējot asinsritē ķīmiskos vēstnešus (hormonus).
Darb. Process- hormonus izdala endokrīnie dziedzeri, un tie pārvietojas pa asinsriti, lai sasniegtu mērķa šūnas vai audus, kas aprīkoti ar hormonu receptoriem. Šie hormoni var stimulēt vai kavēt šūnu aktivitātes, bieži izraisot pakāpeniskas, ilgstošas fizioloģisko procesu izmaiņas.
Endokrīnā sistēma- endokrīnā sistēma, kurā ietilpst tādi dziedzeri kā vairogdziedzeris, virsnieru dziedzeri un aizkuņģa dziedzeris, atbrīvo hormonus, kas regulē vielmaiņu, cukura līmeni asinīs, stresa reakcijas un augšanu.