gūžas locītava Flashcards
Kāju garuma tests
Kāju garumu var noteikt divos veidos – 1. Šķietamais kāju garums, kad pacients
apguļas uz muguras, fizioloģiskā pozīcijā un terapeits mēra attālumu no nabas līdz
mediālajai potītei, salīdzina abas puses. 2. Īstais kāju garums, kad pacients arī ir guļus
uz muguras un šoreiz terapeits mēra attālumu no SIAS līdz mediālajai potītei. Arī
salīdzina abas puses. Ja starpība starp abām kājām ir 1-1,5 cm, tas tiek uzskatīts par
normu, taču, arī šāda neliela starpība var izraisīt simptomātiku
Faber tests (4-nieka, Patrika tests)
Mērķis: notestēt gūžas locītavas intraartikulārās struktūras, bet tests izraisa
kairinājumu arī SI locītavā, mugurkaula L daļu un m. iliopsoas cīpslu.
Pacienta pozīcija: guļus uz muguras
FT pozīcija: stāvus blakus kušetei.
Darbība: testējamās puses kāja tiek novietota “četrinieka” pozīcijā – gūžā fleksija,
abdukcija un ārējā rotācija, ceļa locītavā fleksija. Testējamās kājas pēdas laterālā
mala balstās uz otras kājas ceļa locītavas priekšējās virsmas. Otra kāja taisna. Lūdz
pacientam nolaist celi tuvāk kušetei un terapeits papildus veic nelielu spiedienu
virzienā uz leju uz saliektās kājas ceļa un ar otru roku stabilizē iegurni, turot to uz
pretējās puses SIAS. Jautā, vai un kur parādās sāpes. Ja celis nolaižas vismaz līdz
otras kājas ceļa līmenim vai zemāk un abām kājām kustības amplitūda ir simetriska,
rezultāts uzskatāms par normu. Testu var ietekmēt adduktoru muskuļu garums!
FAIR tests (impingement tests, posterior labral tear test, apprehension sign,
piriformis test, psoas test)
Mērķis: radīt sāpes vai saspringumu, lai pārliecinātos par potenciālām gūžas
locītavas problēmām, piemēram, kā femoral - acetabular impingement (FAI), labrum
bojājumu, nestabilitāti, piriformis sindromu, psoas bursītu. Iestiepums tiek radīts arī
ischiofemorālajā saitē.
Pacienta pozīcija: guļus uz muguras.
FT pozīcija: stāvus testējamajā pusē.
Darbība: gūža tiek pasīvi novietota 90 grādu fleksijā, tad veic pilnu iekšējo rotāciju,
turot kāju pie ceļa ar vienu roku un papēža ar otru roku. Pēc tam vēl tiek veikta
addukcija, testējamās kājas celi pasīvi virzot otras puses gūžas locītavas virzienā.
Rezultāts: pozitīva testa gadījumā parādīsies sāpes. Ja problēma ir artikulāra vai pie
vainas ir psoas bursīts, tad sāpes būs ap cirksni un, ja bojāta labrum, tad var būt arī
klikšķēšana. Ja pie vainas ir piriformis sindroms, tad sāpes vairāk būs gluteālajā
reģionā vai arī radikulāras.
Ling test
Par gūžas patoloģiju (OA, labrum bojājumiem, femoro-acetabulāru iespiedumu,
lūzumiem, gūžas fleksoru bojājumiem) var liecināt arī aktīvs taisnas kājas pacelšanas
tests (Active straight leg rise) kāju paceļot 20-30 grādus no zemes un tad terapeitam
uz augšstilba distālā gala uzliekot pretestību ekstenzijas virzienā. Šādā leņķī uz gūžu
darbojas spēki, kas pielīdzināmi 1,8 x ķermeņa masa svaram. Pieliekot pretestību,
vairāk tiek radīta slodze uz gūžas fleksoriem (rectus femoris, sartorius, iliopsoas), L
daļu un SI loc. Ja sāpes lokalizēsies vairāk ap cirksni, tad tā būs gūžas patoloģija, ja ap
L daļu vai gluteālo apvidu, tad attiecīgi L daļas vai SI loc. problēmas. Šo pašu testu
izmanto arī, lai izvērtētu svara pārnesi no rumpja uz kājām jeb iegurņa stabilitāti,
šādam mērķim tests tiek lietots biežāk. ATKP testam ir arī variācija, kad pacients
paceļ kāju 20 grādus jeb apmēram 15 cm no zemes, tad sajūt sāpes, pēc tam
terapeits satver kāju aiz papēža un lūdz pacientam veikt ekstenziju pret pretestību, ja
sāpes samazinās, tad problēma vairāk ir gūžā, bet, ja simptomi nemainās, problēma
vairāk ir mugurkaulājā.
Sakroiliakālās locītavas mobilitātes testi (Gillet’s test)
Mērķis: izvērtēt SI locītavas mobilitāti
Tests sastāv no 2 daļām – 1. Pacients stāvus, fizioloģiskajā pozīcijā. Terapeits palpē
SIPS testa pusē un S2 skriemeļa processus spinosus. Saglabājot rokas uz orientieriem,
lūdz pacientu atcelt kāju no zemes tā, lai gūžā 90 un vairāk grādu fleksija. Ceļ to kāju,
kurā pusē palpē SIPS. Kājas celšanas laikā SIPS slīd uz leju attiecībā pret otru
orientieri, ja tas nenotiek, tests pozitīvs. 2. Pacients tāpat fizioloģiskā stāvus
pozīcijā. Terapeits sapalpē SIPS abās pusēs. Saglabājot rokas uz orientieriem, lūdz
pacientu noliekties uz priekšu. Noliekšanās laikā SIPS abās pusēs ir jāpaliek uz vietas.
Ja tā nenotiek, tests ir pozitīvs.
Sāpes SI locītavā var izraisīt arī vienkārša nostāšanās uz vienas kājas, jo šādā pozā
palielinās spiediens uz SI locītavu svaru nesošajā pusē. (Flamingo test). Vēl viens
tests, kas provecē sāpes SI locītavas reģionā ir Yeoman’s tests – pacients guļus uz
vēdera, celis 90 grādu fleksijā. Terapeits pasīvi veic gūžas ekstenziju. Ja sāpes parādās
ap SI locītavu, tās visbiežāk izraisa priekšējā sakroiliakālā saite, ja sāpes vairāk
lokalizējas L daļā, tad problēma būs tur.
