elkonis Flashcards
Kolaterālo saišu (stabilitātes) testi
Mērķis: pārbaudīt kolaterālo saišu veselumu
Pacienta pozīcija: stāvus vai sēdus. Apakšdelms pilnā supinācijā, elkonī 20-30 grādu
fleksija (lai neveidojas slēgts locītavas stāvoklis).
FT pozīcija: stāvus blakus testējamajai rokai.
Darbība: pārbaudot laterālo kolaterālo saiti, terapeits ar vienu roku stabilizē
augšdelma distālo galu mediāli un ar otru roku satver apakšdelma distālo daļu no
laterālās puses un mēģina veikt addukciju elkoņa locītavā. Tādā veidā tiek iestiepta
laterālā saite. Pārbaudot mediālo saiti tāpat ar vienu roku stabilizē augšdelmu, bet
šoreiz no laterālās puses un ar otru roku satver apakšdelmu no mediālās puses un
mēģina veikt abdukcijas kustību elkoņa locītavā.
Rezultāts: tests pozitīvs, ja ir palielināts kustības apjoms salīdzinot ar otru roku
un/vai testa laikā ir sāpes.
Laterālā epikondilīta tests ( tenisista elkonis)
Mērķis: pārbaudīt audu veselumu laterālā epikondiļa apvidū
Pacienta pozīcija: sēdus vai stāvus
FT pozīcija: stāvus blakus pacientam.
Darbība : testam ir trīs daļas: 1. Iestiepums – terapeits novieto roku tā, lai elkonī ir
pilna ekstenzija, apakšdelms ir pronācijā, plaukstas pamatnes locītava ir fleksijā un
ulnārajā deviācijā. 2. Spēka tests – roku novieto tā, lai elkonis ir nelielā fleksijā,
apakšdelms ir pronēts, plaukstas pamatnes locītavā ir ekstenzija un radiālā deviācija.
Pacientam lūdz noturēt šādu pozīciju un terapeits liek pretestību plaukstas fleksijas
un ulnārās deviācijas virzienā. 3. Palpācija – palpē laterālā epikondiļa rajonu.
Rezultāts: tests būs pozitīvs, ja iepriekšminētās darbības rada sāpes, diskomfortu.
Mediālā epikondilīta tests (golfera elkonis)
Mērķis: pārbaudīt audu veselumu mediālā epikondiļa apvidū.
Pacienta pozīcija: sēdus vai stāvus.
Darbība: arī šim testam ir 3 daļas: 1. Iestiepums – terapeits novieto roku tā, lai
elkonis ir pilnā ekstenzija, apakšdelms supinēts un plaukstas pamatnes locītavā ir
ekstenzija un radiālā deviācija. 2. Spēka tests – roku novieto tā, lai elkonī neliela
fleksija, apakšdelms ir supinēts un plaukstas pamatnes locītava ir fleksijā un ulnārajā
deviācijā. Pacientam šo pozīciju lūdz noturēt un terapeits liek pretestību uz
plaukstas, ekstenzijas un radiālās deviācijas virzienā. 3. Palpācija – palpē mediālo
epikondili.
Rezultāts: tests būs pozitīvs, ja iepriekšminētās darbības rada sāpes vai diskomfortu.
Epikondilītu gadījumos vienmēr jāpatur prātā perifēro vai kakla daļas nervu
kairinājums, īpaši, ja ārstēšanai nav nekāda efekta. Laterālā epikondilīta tests var
radīt slodzi arī uz n. radialis un radīt līdzīgu simptomātiku kā pie epikondilīta, lai
saprastu, kura struktūra ir „vainīga” jāveic izmeklējumi (USG,
neirogrāfija/elektromiogrāfija).
Tuneļa sindroms (n. ulnaris neiroma)
Mērķis: pārbaudīt n. ulnaris mobilitāti, brīvību.
Pacienta pozīcija: pacients sēdus pozīcijā ar elkoņiem 20 grādu fleksijā un
apakšdelmiem supinācijā.
Darbība: terapeits uzliek pirkstus uz n. ulnaris projekcijas vietas un veic nelielu
spiedienu, ko notur 60 sekundes.
Rezultāts: tests ir pozitīvs, ja parādās simptomātika pa n.ulnaris gaitu. Simptomātika
var parādīties arī ilgstošāk sēžot ar saliektiem elkoņiem.
Tuneļa sindroms (Cubital tunnel sindrome) ir otrā biežāk sastopamā neiropātija
augšējā ekstremitātē. Kad elkonis ir pilnā fleksijā, kubitālais tunelis sašaurinās par
aptuveni 55%, jo fleksor carpi ulnaris apaneiroze un lig. arcuate, kas iet pāri
tunelim, nospriegojas, palielinot spiedienu uz ulnāro nervu. Pacienti bieži var
sūdzēties, ka tieši šī ir pozīcija, kas visvairāk pastiprina simptomātiku. Tāpat
kairinājumu uz nervu var izraisīt iepriekšēji lūzumi un arī artrītiskas pārmaiņas, kā arī
rētaudu veidošanās pēc dažādu mīksto audu bojājumiem elkoņa mediālajā daļā.
