Venozās sistēmas

Question 1

Visas lielā asinsrites loka artērijas, pienākot apasiņojamam orgānam,

Answer 1

sazarojas līdz kapilāru tīklam un nodrošina audu barošanu.

Question 2

No kapilāru tīklu venozās daļas sākas

Answer 2

vēnulas

Question 3

Vēnulām saplūstot veidojas

Answer 3

vēnas

Question 5

Vēnas

Answer 5

uzņem pietekas, saplūst savā starpā un veidojas arvien lielāki venozi stumbri, no kuriem izveidojas divas lielas vēnas – augšējā un apakšējā dobā vēna, kas sasniedz sirdi un ieplūst tās labajā priekškambarī.

Question 6

Visas vēnas, kas novada asinis augšējā dobajā vēnā, veido

Answer 6

augšējās dobās vēnas sistēmu

Question 7

Visas vēnas, kas novada asinis uz apakšējo dobo vēnu veido

Answer 7

apakšējās dobās vēnas sistēmu.

Question 8

Lielākā sirds vēna

Answer 8

vainagsinuss sinus coronarius

Question 9

vainagsinuss – sinus coronarius

Answer 9

ieguļ vainagrievā sirds mugurējā virsmā un atveras ar vainagsinusa atveri labajā priekškambarī.
Tajā ieplūst venozās asinis no 5 sirds vēnām, bet lielākās no tam ir trīs: v. cordis magna, v. cordis media, v. cordis parva.
Papildus asinis tiek novādītas pa nelielām vēnām no labā kambara (vv. anteriores cordis - patstāvīgi atveras labajā priekškambarī) un mazām sirds vēnām (vv. cordis minimae), kas atveras visos sirds dobumos.

Question 10

Augšējās dobās vēnas sistēma

Answer 10

savāc asinis no ķermeņa augšējās daļas virs diafragmas, izņemot sirdi

Question 11

Augšējā dobā vēna (vena cava superior)

Answer 11

veidojas krūšu dobumā, saplūstot labajai un kreisajai galvas un pleca vēnai (v. brachiocephalica dx. et sin.), un ir 5 - 6 cm gara. Tā uzņem vienu pieteku – nepāra vēnu (v. azygos).

Question 12

Nepāra vēna (v.azygos). Divas pieteku grupas:

Answer 12

Pietekas, kas nes asinis no labās krūšu dobuma mugurējās, sānu, apakšējās sienas; labās mugurējās ribstarpu vēnas.

Pietekas no krūšu dobuma orgāniem

Question 13

Lielālākā nepāra vēnas pieteka ir

Answer 13

pusnepāra vēna
(v. hemiazygos), kas atrodas pa kreisi no mugurkaula un savāc asinis no līdzīgiem apvidiem krūšu dobuma kreisajā pusē.

Question 14

Galvas un pleca vēna (v.brachiocephalica

Answer 14

veidojas, saplūstot zematslēgas vēnai (v. subclavia) ar iekšējo jūga vēnu (v. jugularis interna).

Question 15

zematslēgas vēnai (v. subclavia) ar iekšējo jūga vēnu (v. jugularis interna) saplūšanas vietā veidojas

Answer 15

venozs leņķis (angulus venosus juguli) – vieta, kur venozajā sistēmā ieplūst limfa.

Question 16

Galvas un pleca vēna uzņem vēnas no kakla rajona un no krūšu dobuma priekšējās sienas:

Answer 16

Mugurkaula vēna (v. vertebralis)
Apakšējā vairodziedzera vēna (v. thyroidea inferior)
Iekšējā krūšu vēna (v. thoracica interna)

Question 17

Mugurkaula vēna (v. vertebralis)

Answer 17

– iet cauri šķērsatverēm kopā ar mugurkaula artēriju, savāc asinis no muguras smadzenēs un apvalkiem, kakla dziļajiem muskuļiem.

Question 18

Apakšējā vairodziedzera vēna (v. thyroidea inferior)

Answer 18

– savāc asinis no vairogdziedzera un balsenes apakšējām daļām, barības vada kakla daļas, elpvada.

Question 19

Iekšējā krūšu vēna (v. thoracica interna)

Answer 19

– atrodas blakus līdzīga nosaukuma artērijai un savāc asinis no krūšu dobuma un vēdera dobuma priekšējās sienas, perikarda, diafragmas.

Question 20

Galvas un kakla vēnas

Answer 20

Intrakraniālās jeb galvaskausa iekšējās vēnas:
Venozie sinusi
Caurtekvēnas
Smadzeņu vēnas
Acs dobuma vēnas
Cietā smadzeņu apvalka vēnas
Ekstrakraniālās jeb galvaskausa ārējās vēnas:
Iekšējā jūga vēna (v.jugularis interna)
Sejas vēna (v.facialis)
Ārējā jūga vēna (v.jugularis extrena)

Question 21

Venozie sīnusi

Answer 21

Cietā smadzeņu apvalka veidojumi – sinus durae matris, tajos ieplūst galvaskausa dobuma vēnas. Visi sīnusi tiek mācīti pie galvas smadzeņu apvalkiem

Question 22

Caurtekvēnas – vv. emissariae

Answer 22

Īsi venozi stumbri, kas iet cauri galvaskausa dabīgajām atverēm (piem. foramen mastoideum, canalis condylaris u.c.).Šie stumbri savieno venozos sīnusus ar ekstrakraniālajām vēnām.

Question 23

Kaula vēnas – vv.diploicae

Answer 23

Atrodas galvaskausa kaulu porainajā kaulvielā. Savāc asinis no galvaskausa kauliem. Ar vienu galu vienmēr ieplūst venozajā sīnusā, bet ar otru kādā no ekstrakraniālajām vēnām

Question 24

Smadzeņu vēnas – vv. encephali, smadzeņu apvalku vēnas – vv.meningeae iedala

Answer 24

seklajās un dziļajās smadzeņu vēnās. Seklās vēnas savāc venozās asinis no galvas smadzeņu garozas un ieplūst tuvākajā venozajā sīnusā.

Question 25

Dziļās smadzeņu vēnas

Answer 25

savāc venozās asinis no smadzeņu baltās vielas, no zemgarozas kodoliem un smadzeņu dobumu pinumiem un ieplūst venozajos sīnusos.

Question 26

Vv. meningeae

Answer 26

savāc venozās asinis no galvas smadzeņu apvalkiem, ieplūst venozajos sīnusos

Question 27

Acs dobuma vēnas – vv. orbitae

Answer 27

V. ophthalmica superior un v. ophthalmica inferior Savāc venozās asinis no acu dobuma satura. Vēnas veido anastomozes starp ekstra- un intrakraniālajām vēnām.

Question 28

Vv. labyrinthi – labirinta vēnas

Answer 28

Savāc venozās asinis no iekšējās auss, kur atrodas dzirdes un līdzsvara receptori. Pa meatus et porus acusticus internus ienāk galvaskausā un ieplūst sinus petrosus inferior

Question 29

Ekstrakraniālās vēnas

Answer 29

atrodas galvaskausa mīkstajos audos un pavada tāda paša nosaukuma artērijas, izņemot v. retromandibularis. Šīs vēnas ir: 1. V. facialis 2. V. lingualis 3. V. temporalis superfacialis 4. V. auricularis posterior 5. V. occipitalis

Question 30

V. facialis

Answer 30

Sākas acs mediālajā kaktiņā kā v.angularis un anastomozē ar v. ophthalmica superior ( veidojas anastomoze starp intra- un ekstrakraniālajām vēnām). V. facialis iet kopā ar a. facialis tikai laterālāk, ir mazāk izlocīta, apliecas ap apakšžokļa malu nokļūst uz kakla trigonum caroticum apvidū savienojas ar v. retromandibularis priekšējo kājiņu, izveido kopēju v. facialis communis, kas ieplūst v. jugularis interna. V.facialis savāc venozās asinis no mīkstajiem audiem, kurus apasiņo a. facialis

Question 31

V. lingualis – mēles vēna

Answer 31

Mēles vēna savāc venozās asinis no mēles, zemmēles siekalu dziedzera, zemžokļa siekalu dziedzera, mutes dobuma apakšējās sienas un ieplūst v. jugularis interna

Question 32

V. temporalis superficialis – virspusējā deniņu vēna

Answer 32

Sākas no venoza tīklojuma galvas velves daļā, savāc venozās asinis no mīkstajiem audiem pieres, paura un deniņu rajona. Vēna iet kopā ar a. temporalis superficialis. Collum mandibulae līmenī v. temporalis superficialis savienojas ar v. maxillaris, kura sākas no plexus pterygoideus un izveidojas v. retromandibularis, kas tālāk iet uz leju caur glandula parotis masai un sadalās 2 kājiņās – priekšējā un mugurējā. Priekšējā kājiņa savienojas ar v. facialis (skat. Iepriekš), mugurējā kājiņa savienojas ar v. auricularis posterior un izveido v. jugularis externa. Kopumā v.temporalis superfacialis un v. retromandibularis savāc asinis no pieres, paura, deniņu apvidus, no sejas laterālās virsmas, no košļāšanas muskuļiem, ārējās auss, pieauss siekalu dziedzera

Question 33

Plexus pterygoideus – spārnaugslēju pinums

Answer 33

Atrodas fossa infratemporalis starp abiem košļāšanas muskuļiem (mm. pterygoides med. et later.). Venozais pinums savāc asinis no košļāšanas muskuļiem, zobiem, apakšžokļa un deniņkaula locītavas, glandula parotis, deguna dobuma, sinus maxillaris, ārējās auss. No pinuma asinis noplūst pa v. maxillaris uz v. retromandibularis un uz v. facialis.

Question 34

V. auricularis posterior un v. occipitalis

Answer 34

V.auricularis posterior sākas no venoza pinuma aiz auss apvidū, iet kopā ar artēriju, zem auss savienojas ar v. occipitalis un izveido v. jugularis externa. V. auricularis posterior savāc venozās asinis no pakauš apvidus un ārējās auss. V. occipitalis sākas no venozā pinuma pakauša apvidū, iet kopā ar a. occipitalis, savāc venozās asinis no pakauša mīkstajiem audiem.

Question 35

Vislielākā kakla vēna

Answer 35

V. Jugularis interna

Question 36

V. Jugularis interna

Answer 36

sākas pie foramen jugulare kā tiešs sinus sigmoideus turpinājums. Iet kakla asinsvadu un nervu kūlīša sastāvā, aiz art. sternoclavicularis saplūst ar v. subclavia un izveido v. brachiocephalica. Saplūšanas vietā laterāli veidojas angulus venosus juguli, kur ieplūst galvenie limfātiskie vadi (labajā jūga leņķī – ductus lymphaticus dexter, kreisajā – ductus thoracicus).

Question 37

V. Jugularis interna pietekas

Answer 37

1. Intrakraniālās – visi venozie sīnusi ar pieteku grupām. 2. Ekstrakraniālās pietekas – v.facialis, v. lingualis, v. thyroidea superior ( no vairogdziedzera un balsenes), vv. pharyngeae ( no rīkles, augslējām), no kakla muskuļiem.

Question 38

V.jugularis externa - ārējā jūga vēna

Answer 38

. Tā ir kakla seklā vēna, sākas angulus mandibulae līmenī saplūstot 2 saknītēm – mugurējai saknītei no v. retromandibularis un v. auricularis posterior un v. occipitalis kopējam stumbram. V. jugularis externa iet virs m. sternocleidomastoideus un to pārklāj no ārpuses m. platysma. Vēna ieplūst angulus venosus juguli. Lielākās pietekas ir: vv.transversae colli, v. suprascapularis, v. jugularis anterior. Tās savāc venozās asinis no muguras virspusējiem muskuļiem, no plecu joslas muskuļiem, no kakla priekšpuses seklajiem audiem

Question 39

Rokas vēnas iedalās

Answer 39

1. Dziļajās un 2. Seklajās.

Question 40

Dziļās rokas vēnas – vv.profundae s. vv. comitantes

Answer 40

pavada noteiktā apvidū tāda pat nosaukuma artēriju. Savāc asinis no kauliem, locītavām, muskuļiem. No pirkstiem līdz paduses vēnai katru artēriju pavada 2 vēnas. 2 vv. radiales, 2 vv. ulnares savienojas elkoņa locītavas apvidū un izveido 2 vv. brachiales, kas paduses dobumā saplūst un izveido 1 v. axillaris. V. axillaris pie pirmās ribas ārējās malas turpinās kā v. subclavia. V.subclavia iet pa muskuļu spraugu uz 1. ribas augšējās virsmas, aiz art. sternoclavicularis v. subclavia savienojas ar v. jugularis interna izveidojot v. brachiocephalica.

Question 41

Seklās rokas vēnas – virspusējās jeb zemādas vēnas

Answer 41

Savāc venozās asinis no ādas, zemādas audiem. Neiet kopā ar artērijām un limfvadiem. Vēnas sākas no venoza tīklojuma plaukstas dorzālajā (nagu) virsmā – rete venosum dorsale manus. No šī tīklojuma īkšķa pusē sākas v. cephalica, mazā pirkstiņa pusē sākas v. basilica. V. cephalica iet apakšdelmā spieķa kaula pusē, augšdelmā pa m. biceps brachii laterālo pusi un ieplūst v. axillaris.

Question 42

V. basilica

Answer 42

iet apakšdelmā elkoņa kaula pusē un augšdelmā ieplūst vienā no v. brachialis.

Question 43

v. mediana cubiti

Answer 43

Elkoņa locītavas apvidū starp v. cephalica un v. basilica veidojas anastomoze - v. mediana cubiti. Tajā veic i/v injekcijas

Question 44

Augšējās ekstremitātes vēnas. Dziļās

Answer 44

savāc asinis no kauliem, locītavām, muskuļiem, fascijām: 2 elkoņa (vv.ulnares) 2 spieķkaula (vv. radiales) 2 augšdelma vēnas (vv. brachiales) paduses vēna (v.axillaris) zematslēgas vēna ( v. subclavia)

Question 45

Augšējās ekstremitātes vēnas, Seklās

Answer 45

rokas garā zemādas vēna (v.cephalica) rokas īsā zemādas vēna (v.basilica)

Question 46

Apakšējās dobā vēnas sistēma

Answer 46

savāc asinis no ķermeņa apakšējās daļas zem diafragmas, un tai ir viena papildu sistēma – aknu vārtu vēnas sistēma.

Question 47

Apakšējā dobā vēna (v.cava inferior)

Answer 47

veidojas, saplūstot labai un kreisai kopējai iegurņa vēnai (v. iliaca communis dx. et sin.), 4. – 5. jostas skriemeļa līmenī. Savā gaitā uzņem pietekas no vēdera dobuma sienām, pāra orgāniem un aknām: Nieru vēnas (vv. renales), Virsnieru vēnas (vv. suprarenales), Sēklinieku vēnas (vv. testiculares) un olnīcu vēnas (vv. ovaricae) - vēnas sākas ar venozo pinumu - plexus pampiniformis, kas atrodas apkārt dzimumdziedzerim. Aknu vēnas (vv. hepaticae), Apakšējās diafragmālās vēnas (vv. phrenicae inferiores), Jostas vēnas (vv. lumbales).

Question 48

Aknu vārtu vēnas sistēma

Answer 48

savāc asinis no vēdera dobuma nepāra orgāniem, izņemot aknas. Tā sākas ar venozajiem kapilāru tīkliem orgānos un beidzas ar venozo kapilāru tīklu aknās. Tā ir apakšējās dobās vēnas papildu sistēma, jo pati sirdi nesasniedz. Šīs sistēmas asinis ir bagātas ar barības vielām, kas uzsūcas no gremošanas trakta orgāniem, tajās ir eritrocītu sabrukšanas produkti no liesas, insulīns un glikagons no aizkuņģa dziedzera.

Question 49

Aknu vārtu vēna (v. portae hepatis)

Answer 49

izveidojas aiz aizkuņģa dziedzera galvas, saplūstot 3 vēnām – augšējai, apakšējai apzarņa (v. mesenterica superior, v. mesenterica inferior) un liesas vēnai (v. splenica), ko sauc par v. portae hepatis saknēm. Vēnas atrodas blrakus tāda paša nosaukuma artērijām.

Question 50

Augšējā apzarņa vēna

Answer 50

– savāc asinis no tukšās, līkumainās zarnas, resnās zarnas līdz colon transversum beigu trešdāļai.

Question 51

Apakšējā apzarņa vēna

Answer 51

– savāc asinis no resnās zarnas kreisās puses līdz rectum augšējai trešdaļai.

Question 52

Liesas vēna

Answer 52

– savāc asinis no liesas, aizkuņģa dziedzera ķermeņa un astes, kuņģa augšējās daļas.

Question 53

V. portae hepatis

Answer 53

ir īsa (5 – 6 cm) un ieiet aknās pa aknu vārtiem. Pašai vēnai ir vairākas pietekas, kas papildus nes asinis no kuņģa (vv. gastricae), aizkuņģa dziedzera galvas, divpadsmitpirkstu zarnas (vv. pancreaticoduodenales), žultspūšļa (v. cystica), kā arī vēdera priekšējās sienas (vv. paraumbilicales).

Question 54

Venozās anastomozes

Answer 54

Cava-cava anastomozes Portae- cava anstomozes

Question 55

Portae- cava anstomozes

Answer 55

Hemoroīdi Barības vada vēnu paplašinājumi Caput medusae

Question 56

Kopējā iegurņa vēna (v. iliaca communis)

Answer 56

veidojas, saplūstot iekšējai un ārējai iegurņa vēnai. Pietiekas neuzņem

Question 57

Iekšējā iegurņa vēna (v. iliaca interna)

Answer 57

atrodas blakus a. iliaca interna un savāc asinis no iekšējās iegurņa artērijas apasiņošanas apvidiem, t.i. no mazā iegurņa orgāniem, sienām un daļēji ārējiem dzimumorgāniem.

Question 58

Galvenā v. iliaca interna īpatnība

Answer 58

daļa tās pieteku sākas no mazā iegurņa venozajiem pinumiem, kas atrodas ap orgāniem

Question 59

Daļa iegurņa venozo pinumu

Answer 59

Urīnpūšļa pinums (plexus venosus vesicalis). No pinuma sākas urīnpūšļa vēnas (vv. vesicales), kas ieplūst v. iliaca interna. Taisnās zarnas pinums (plexus venosus rectalis). No pinuma sākas augšējā, vidējā un apakšējā taisnās zarnas vēna, bet tikai vidējā taisnās zarnas vēna (v. rectalis media) ir v. iliaca interna pieteka. Priekšdziedzera pinums (plexus venosus prostaticus). No šī pinuma asinis aizplūst uz urīnpūšļa pinumu. Dzemdes pinums (plexus venosus uterinus). No pinuma sākas dzemdes vēnas (vv. uterinae). Pinuma ir savienots ar maksts pinumu (plexus venosus vaginalis).

Question 60

V. Iliaca externa – ārējā iegurņa vēna

Answer 60

Virs lig. inguinale ir v. femoralis turpinājums. Iet uz augšu caur lacuna vasorum, art. sacroiliaca līmenī saplūst ar v. iliaca interna, izveidojot v. iliaca communis. V. iliaca externa ir 2 pietekas – 1)v. epigastrica inferior, 2)v. circumflexa ilium profunda. V. epigastrica inferior sākas no venoza tīklojuma nabas apvidū (plexus venosus umbilicalis), kas ir arī anastomoze starp v.epigastrica superior – v. thoracica interna – v. brachiocephalica – VCS. Anastomoze – VCS – V. portae – VCI.

Question 61

V. Circumflexa ilium profunda

Answer 61

savāc asinis no vēdera preses un iegurņa joslas muskuļiem zarnu kaula apvidū.

Question 62

Dziļās kājas vēnas

Answer 62

vv. profundae s. vv. comitantes ( pavadītājvēnas). Savāc venozās asinis no kauliem, locītavām, muskuļiem. No pirkstiem līdz paceles bedrei katru artēriju pavada divas tāda pat nosaukuma vēnas: 2 vv. tibiales anteriores, 2 vv. tibiales posteriores saplūst un izveido vienu v. poplitea, kas augšstilbā turpinās par v. femoralis

Question 63

Virspusējās kājas vēnas

Answer 63

vv. superficiales s. vv. subcutaneae savāc asinis no ādas, zemādas audiem.

Question 64

Uz pēdas veidojas

Answer 64

rete venosum dorsale pedis no kura sākas arcus venosus dorsalis pedis

Question 65

No arcus venosus dorsalis pedis pēdas mediālajā malā sākas

Answer 65

v. marginalis medialis, kas mediālās potītes priekšpusē pāriet par v. saphena magna (lielā kājas ādas vēna). Vēna iet pa apakšstilba mediālo viesmu kopā ar ādas nervu n. saphenus, augšstilbā iet pa priekšēji mediālo virsmu un 2 – 3 cm zem lig. inguinale (hiatus saphenus apvidū) ieplūst v. femoralis. Pa ceļam v. saphena magna ieplūst asinis no vēdera preses seklajiem slāņiem, no ārējo dzimumorgānu priekšpuses.

Question 66

No arcus venosus dorsalis pedis mazā pirkstiņa pusē sākas

Answer 66

v. saphena parva (mazā kājas zemādas vēna). Vēna iet pa apakšstilba mugurējo virsmu, ieplūst v. poplitea. Savāc venozās asinis no apakšstilba laterālās un mugurējās virsmas seklajiem audiem.

Question 67

Apakšējās ekstremitātes dziļās vēnas

Answer 67

2 priekšējās un 2 mugurējās apakšstilba vēnas (vv. Tibiales anteriores et posteriores) V poplitea Augšstilba vēnā (v.femoralis)

Question 68

Apakšējās ekstremitātes seklās vēnas

Answer 68

Liela kājas vēna (v.saphena magna) Mazā kājas vēna (v.saphena parva)