Brainscape's Knowledge GenomeTM


Top Flashcards (Certified)
All Flashcards

Anatomija. Sirds. Asinsvadi > Aorta. Miegartērija. Roka > Flashcards

Aorta. Miegartērija. Roka Flashcards

1
Q

Aortas daļas

A

Aorta ascendens (augšupejošā aorta)
Arcus aortae (aortas loks)
Aorta descendens – lejupejošā aorta, kas iedalās:
aorta thoracica – krūšu aorta
aorta abdominalis – vēdera aorta

How well did you know this?
1
Not at all
2
3
4
5
Perfectly
2
Q

Aorta ascendens – augšupejošā aorta

A

sākas no sirds kreisā kambara 3 ribstarpas līmenī aiz sternum iet uz augšu un pa labi, 2. labās ribas skrimšļa līmenī pāriet par arcus aortae.

How well did you know this?
1
Not at all
2
3
4
5
Perfectly
3
Q

No aorta ascendens atiet:

A

a. coronaria cordis dextra et
a. coronaria cordis sinistra.

How well did you know this?
1
Not at all
2
3
4
5
Perfectly
4
Q

A. coronaria cordis dextra apasiņo

A

labo priekškambari, priekškambaru starpsienu, labo kambari, mugurējo daļu kambaru starpsienai, kreisā kambara mugurējo sienu.

How well did you know this?
1
Not at all
2
3
4
5
Perfectly
5
Q

A. coronaria cordis sinistra apasiņo

A

kreiso priekškambari, kreiso kambari (izņemot daļu no mugurējās sienas), priekšējās 2/3 kambaru starpsienas

How well did you know this?
1
Not at all
2
3
4
5
Perfectly
6
Q

Arcus aortae – aortas loks

A

sākas 2. labās ribas skrimšļa līmenī, veido loku no labās puses uz kreiso, no priekšpuses uz mugurpusi un 4. krūšu skriemeļa (Th4) līmenī pāriet par aorta descendens ( lejupejošo aortu).
Mugurpusē lokam atrodas trahejas zarošanās, zem loka truncus pulmonalis sadalās par plaušu artērijām.

How well did you know this?
1
Not at all
2
3
4
5
Perfectly
7
Q

No aortas loka augšējās virsmas atiet

A

1) truncus brachiocephalicus (galvas un pleca stumbrs)
2) a. carotis communis sinistra (kopējā miega artērija)
3) a. subclavia sinistra

How well did you know this?
1
Not at all
2
3
4
5
Perfectly
8
Q

Truncus brachiocephalicus – galvas un pleca stumbrs

A

Asinsvads atiet no aortas loka, tas ir 2 – 3 cm garš stumbrs, kas iet uz augšu un pa labi, aiz art. sternoclavicularis dextra sadalās 2 gala zaros –
1) a. carotis communis dextra
2) a. subclavia dextra

How well did you know this?
1
Not at all
2
3
4
5
Perfectly
9
Q

A. carotis communis – kopējā miega artērija

A

Abu pušu artērijas sākas asimetriski, labajā pusē no galvas un pleca stumbra, bet kreisajā pusē no aortas loka (tapēc kreisā ir garāka).
Kopējā miega artērija iziet no krūšu dobuma, iet kakla asinsvadu un nervu kūlīša sastāvā līdz trigonum caroticum, kur zarosies gala zaros.

How well did you know this?
1
Not at all
2
3
4
5
Perfectly
10
Q

Kakla asinsvadu un nervu kūlīti veido:

A

a)a. carotis communis
b) v. jugularis interna
c) n. vagus(X)
d) ansa cervicalis no kakla pinuma

How well did you know this?
1
Not at all
2
3
4
5
Perfectly
10
Q

Kakla asinsvadu un nervu kūlītis

A

Kakla asinsvadu un nervu kūlīti aptver kakla fascija un veido saistaudu maksti, pie kuras pieaug m. omohyoideus starpcīpsla (uzlabo venozo atteci no galvas un kakla). Kūlītis pieguļ dziļajiem un laterālajiem kakla muskuļiem, no priekšpuses to pārklāj m. sternocleidomastoideus un m. platysma, zemāda un āda.

How well did you know this?
1
Not at all
2
3
4
5
Perfectly
11
Q

Abas kopējās miega artērijas

A

ir maģistrālie asinsvadi, tās pa ceļam nedod zarus, bet sasniedzot trigonum caroticum, sadalās 2 gala zaros (vairogskrimšļa līmenī).

How well did you know this?
1
Not at all
2
3
4
5
Perfectly
12
Q

Kopējās miega artērijas gala zari ir:

A

1) a. carotis externa
2) a. carotis interna

How well did you know this?
1
Not at all
2
3
4
5
Perfectly
13
Q

A. Carotis communis zarošanās vietā atrodas

A

ovāls veidojums – glomus caroticum (refleksogēnā zona, kuru veido veģetatīvās nervu sistēmas simpātiskās daļas un 9. galvas smadzeņu nerva šķiedras). Tajā atrodas hemoreceptori, kas uztver asins ķīmiskās izmaiņas.

How well did you know this?
1
Not at all
2
3
4
5
Perfectly
14
Q

A. carotis externa – ārējā miega artērija

A

ieiet glandula parotis masā, iet līdz collum mandibulae līmenim, kur sadalās 2 gala zaros:
1) a. temporalis superficialis
2) a. maxillaris

How well did you know this?
1
Not at all
2
3
4
5
Perfectly
15
Q

Carotis externa ir 6 sānu zari, kas iedalās 3 grupās:

A

priekšējā grupa – a. thyroidea superior, a. lingualis, a. facialis;
mediālā grupa – a. pharyngea ascendens
mugurējā grupa – a. occipitalis, a. auricularis posterior

How well did you know this?
1
Not at all
2
3
4
5
Perfectly
16
Q

A. temporalis superficialis – virspusējā deniņu artērija

A

Artērija iet uz augšu gar auss gliemežnīcas priekšpusi, šķērso arcus zygomaticus (var taustīt pulsu), uz galvas sadalās pieres un paura zaros – r. (ramus) frontalis un r. parietalis. Apasiņo pieres, paura apvidus mīkstos audus, ārējo ausi, glandula parotidea, daļēji mīmikas muskuļus un ādu sejas sānu virsmā. Pieres apvidū zari anastomozē (savienojas) ar a. ophthalmica zariem no a. carotis interna, pakauša apvidū anastomozē ar a. occipitalis un a. auricularis posterior zariem

How well did you know this?
1
Not at all
2
3
4
5
Perfectly
17
Q

A. maxillaris – augšžokļa artērija

A

A. maxillaris ir a. carotis externa dziļais gala zars. Sākumā artērija iet aiz collum mandibulae, tālāk iziet caur fossa infratemporalis, tad ieiet fossa pterygopalatina, kur sazarojas gala zaros. Katrā daļā artērijai ir zari

How well did you know this?
1
Not at all
2
3
4
5
Perfectly
18
Q

A. maxillaris zari, kas atiet no artērijas aiz collum mandibulae

A

a) a. alveolaris inferior – ieiet apakšžokļa kanālā, iznāk no tā pa foramen mentale, kur apasiņo mīmikas muskuļus un ādu zoda apvidū. Pa ceļam apasiņo visus apakšējos zobus, smaganas, mutes dobuma apakšējo sienu (muskuļus uz kakla I žaunu loka derivātus);
b) a. meningea media – caur foramen spinosum ieiet galvaskausā un apasiņo galvas smadzeņu cieto apvalku vidējā galvaskausa bedrē

How well did you know this?
1
Not at all
2
3
4
5
Perfectly
19
Q

A. Maxillaris zari in fossa infratemporalis -

A

Dod zarus uz košļāšanas muskuļiem un m. buccinator –
a) a. massaterica uz m. masseter
b) aa. temporales profundae uz m. temporalis
c) rr. pterygoidei uz m. pterygoideus medialis et lateralis
d) a. bucalis uz m. buccinator

How well did you know this?
1
Not at all
2
3
4
5
Perfectly
20
Q

A. Maxillaris zari in fossa pterygopalatina

A

a) aa. alveolares superiores pasteriores caur tuber maxillae atverēm ieiet augšžoklī un apasiņo mugurējos augšējos zobus un smaganas;
b) a. infraorbitalis caur fissura orbitalis inferior ieiet orbītā, kur iet pa sulcus et canalis infraorbitalis, caur foramen infraorbitale iznāk ārā sejas priekšējā virsmā, kur apasiņo mīmikas muskuļus un ādu apvidū starp acs spraugu un mutes atveri. Pa ceļam artērija apasiņo augšžokļa priekšējos un vidējos zobus, smaganas, sinus maxillaris gļotādu;
c) a. palatina descendens iet pa canalis palatinus major un apasiņo cietās un mīkstās aukslējas
d) a. sphenopalatina iet caur foramen sphenopalatinum uz deguna dobumu, kur apasiņo gļotādu

How well did you know this?
1
Not at all
2
3
4
5
Perfectly
21
Q

A. Carotis externa priekšējie zari

A

A. thyroidea superior
A. Lingualis
A. facialis

How well did you know this?
1
Not at all
2
3
4
5
Perfectly
22
Q

A. thyroidea superior (a. carotis externa priekšējais zars)

A

iet uz leju un sazarojas vairogdziedzerī, apasiņo to. Anastomozē ar a. thyroidea inferior no truncus thyrocervicalis no a. subclavia. Pa ceļam no a. thyroidea superior atzarojas a. laryngea superior uz balseni un zari uz kakla taisno muskuļu grupu un m. sternocleidomastoideus;

How well did you know this?
1
Not at all
2
3
4
5
Perfectly
23
Q

A. Lingualis (a. carotis externa priekšējais zars)

A

atiet mēles kaula līmenī ieiet mēles saknē un apasiņo visu mēli, zemmēles siekalu dziedzeri, mutes dobuma gļotādu apakšējā sienā.

How well did you know this?
1
Not at all
2
3
4
5
Perfectly
24
A. facialis (a. carotis externa priekšējais zars)
atiet no a. carotis externa angulus mandibulae līmenī, pieguļ glandula submandibularis vai iet cauri dziedzera masai, tālāk apliecas ap basis mandibulae, iet gar mutes kaktiņu, gar deguna spārnu un beidzas acs mediālajā kaktiņā ar gala zaru a. angularis, kas anastomozē ar a. dorsalis nasi no a. carotis interna. A. facialis pa ceļam apasiņo – sejas mīkstos audus, aukslējas, tonsilla palatina, glandula submandibularis, mutes dobuma apakšējo sienu, abas lūpas. Ap mutes atveri lūpu artērijas izveido arteriālo gredzenu.
25
A. carotis externa mediālās grupas zari
Viena artērija – a. pharyngea ascendens, kas iet no a. carotis externa sākuma daļas, iet vertikāli uz augšu gar rīkles sānu sienu, beidzas ar gala zaru a. meningea posterior, kas apasiņo cieto smadzeņu apvalku mugurējā galvaskausa bedrē. Pa ceļam a. pharyngea ascendens apasiņo rīkli, dziļos kakla muskuļus, vidusauss gļotādu (bungdobuma gļotādu).
26
A. carotis externa mugurējās grupas asinsvadi
1.A occipitalis ieguļ sulcus a. occipitalis un apasiņo mīkstos audus pakauša rajonā. 2.A. auricularis posterior iet uz augšu gar auss mugurpusi un apasiņo ārējo ausi, bungdobuma gļotādu, cellulae mastoidea gļotādu
27
A. carotis interna – iekšējā miega artērija
ir a. carotis communis otrs gala zars. A. carotis interna sākumā ir paplašinājums sinus caroticus, kurā atrodas īpaši receptori, kas piedalās asins cirkulācijas regulēšanā. A. carotis interna ieiet canalis caroticus, tad fossa cranii media, iet pa sulcus caroticus, ieiet sinus cavernosus (venozo asinsvadu tīklojums), pie ala minor processus clinoideus anterior izveido nelielu izliekumu uz augšu un uz mugurpusi un beidzas sadaloties zaros
28
A. caroticis interna zari
1. a. ophthalmica 2. a. cerebri anterior 3. a. cerebri media 4. a. communicans posterior 5. a. chorioidea anterior
29
A. Ophthalmica – acs dobuma artērija
A. ophthalmica acs dobumā ieiet caur fissura orbitalis superior, tālāk iet pa acs dobuma mediālo sienu līdz acs mediālajam kaktiņam, beidzas ar gala zaru – a. dorsalis nasi. Tā veido anastomozi ar a. angularis no a. facialis, no a. carotis externa. Pa ceļam a. ophthalmica apasiņo visu acs dobuma saturu, plakstiņus, pieri, deguna dobuma gļotādu, sinus frontalis, cellulae ethmoidales gļotādu. Lielākais zars ir a. centralis retinae – tīklenes centrālā artērija, ieiet tīklenē kopā ar n. opticus, iet kopā ar nerva šķiedrām un apasiņo tīkleni.
30
A. cerebri anterior – smadzeņu priekšējā artērija
atiet no a. carotis interna, iet mediāli un uz priekšu pa smadzeņu pusložu mediālo virsmu. Pašā sākumā starp abu pušu artērijām veidojas savienotājartērija, ko sauc par a. communicans anterior (1.0 – 1.5cm). Tālāk a. cerebri anterior apliecas ap corpus collosum (lielais smadzeņu saiklis, baltās vielas šķiedras, kas savieno abas smadzeņu puslodes), iet pa pusložu mediālo virsmu līdz sulcus parietooccipitalis. Apasiņo galvas smadzeņu pieres, paura daivu mediālās virsmas.
31
A. cerebri media – vidējā smadzeņu artērija
iet pa sulcus lateralis cerebri, pieguļ pie insula (smadzeņu saliņa, daļa no puslodes, kas atrodas rievas dziļumā), ar sānu zariem apasiņo insulu, pieres, deniņu, paura daivu augšēji laterālās virsmas, pusložu zemgarozas kodolus.
32
A. communicans posterior – mugurējā savienotājartērija
Artērija iet mugurējā virzienā gar sella turcica sānu malām un veido anastomozi ar a. cerebri posterior no a. basilaris no a. vertebralis no a. subclavia.
33
A. chorioidea anterior – priekšējā pinumu artērija
Artērija ieiet galvas smadzeņu sānu ventrikuļa apakšējā ragā veido pinumus – plexus chorioideus ventriculi lateralis et tertii. Šie pinumi producē galvas un muguras smadzeņu šķidrumu – liquor cerebrospinalis, kas atrodas smadzeņu dobumos un baro smadzenes no iekšpuses.
34
Visas galvas smadzeņu artērijas sazarojas un apasiņo
galvas smadzeņu garozu, balto vielu un zemgarozas kodolus.
35
Zematslēgas artērija (a.subclavia)
Zematslēgas artērija sākas asimetriski: labajā pusē no truncus brachiocephalicus, bet kreisajā pusē no arcus aortae. Iznākot no krūšu dobuma, tā kopā ar plexus brachialis (pleca pinums) iziet pa spraugu starp trepjveida muskuļiem (mm. scalenus anterior et medius). Tad artērija iegulst uz I ribas sulcus a. subclaviae un pie I ribas ārējās malas pāriet par a. axillaris.
36
No a. subclavia atiet:
1. mugurkaula artērija (a. vertebralis), 2. iekšējā krūšu artērija (a. thoracica interna), 3. kakla un vairogdziedzera stumbrs (truncus thyrocervicalis) 4. ribu un kakla stumbrs (truncus costocervicalis).
37
Mugurkaula artērija (a.vertebralis)
Mugurkaula artērija iet vertikāli uz augšu caur VI līdz I kakla skriemeļu foramina transversaria, caur foramen magnum ieet galvaskausa dobumā, kur uzgulstas uz clivus. Šeit abu pušu artērijas tuvojas viena otrai un saplūst kopējā stumbrā, veidojot pamata artēriju - a. basilaris.
38
Kakla apvidū no mugurkaula artērijas atiet zari
kas caur starpskriemeļu atverēm ieiet mugurkaula kanālā un piedalās muguras smadzeņu apasiņošanā, un zari, kas apasiņo dziļos kakla muskuļos
39
Pamata artērija (a.basilaris)
iet pa tilta priekšējo virsmu un sadalās 2 gala zaros – mugurējās smadzeņu artērijas (a. cerebri posterior dextra et sinistra), kas apasiņo smadzeņu pusložu pakauša daivu un deniņu daivas apakšējo virsmu.
40
No a. basilaris atiet sānu zaru grupas uz
smadzenītēm, tiltu, vidussmadzenēm un iekšējo ausi.
41
Smadzeņu pamatnē ap hypothalamus atrodas
smadzeņu arteriālais loks (circulus arteriosus cerebri (Willis)), kuru veido a. carotis interna un a. basilaris zari. Smadzeņu arteriālais loks nodrošina optimālu smadzeņu apasiņošanu.
42
Smadzeņu arteriālo loku veido:
a. communicans anterior, a. cerebri anterior dx. et sin., a. carotis interna dx. et sin. lūmens, a. communicans posterior dx. et sin. a. cerebri posterior dx. et sin., a. basilaris bifurkācijas vieta.
43
Iekšējā krūšu artērija (a. thoracica interna)
Artērija iet uz leju pa krūškurvja priekšējās sienas iekšējo virsmu 1-1,5 cm attālumā no krūšu kaula malas. Pie 7. ribas tā sadalās 2 gala zaros: augšējā pakrūtes artērija (a. epigastrica superior); a. musculophrenica, kas apasiņo vēdera priekšējo sienu un diafragmu.
44
No a. thoracica interna atiet
priekšējās ribstarpu artērijas, kas apasiņo ribstarpu mukuļus un krūts dziedzeri, un sānu zari uz krūšu kaulu, elpvadu, daļēji uz parietālo pleiru un perikardu, citiem videnes orgāniem.
45
Vairogdziedzera un kakla stumbrs (truncus thyrocervicalis
Tas ir l,5 cm garš stumbrs, kas sadalās četros zaros
46
Vairogdziedzera un kakla stumbra (truncus thyrocervicalis) zari:
Apakšējā vairogdziedzera artērija (a. thyroidea inferior) apasiņo vairogdziedzera apakšējo daļu, balseni, elpvadu, barības vada kakla daļu. Augšupejoša kakla artērija (a. cervicalis ascendens) iet uz augšu un dod zarus uz muguras smadzenēm un dziļajiem kakla muskuļiem. Virslāpstiņas artērija (a. suprascapularis) apasiņo m. supraspinatus un m. infraspinatus. Kakla šķērsartērija (a. transversa colli) iet laterāli un uz mugurpusi, un pie lāpstiņas augšējās malas sadalas par zariem, kas apasiņo m. trapezius, m. levator scapulae, mm. rhomboidei.
47
Paduses artērija (a. axillaris)
a. subclavia turpinājums. Artērija sākas 1. ribas ārējās malas līmenī, ieiet paduses bedrē. A. axillaris ar sānu zariem apasiņo: krūškurvja virspusējos muskuļus un daļēji krūts dziedzeri sievietēm; plecu joslas muskuļus un pleca locītavu un m. latissimus dorsi (muguras virspusējais muskulis). M. pectoralis major brīvās malas līmenī a. axillaris pāriet par a. brachialis.
48
Augšdelma artērija (a.brachialis)
iet pa rievu mediāli no m. biceps brachii kopā ar divām vv. brachiales un fasciculus medialis nerviem, apasiņo augšdelma priekšējās grupas muskuļus, tad šķērso elkoņa bedri un collum radii līmenī dalās divās gala artērijās - a. radialis un a. ulnaris.
49
A. brachialis sānu zari:
Augšdelma dziļā artērija (a. profunda brachii) - ir lielākais sānu zars (iet kopā ar 2 vv. profundae brachii un n. radialis). Tā apasiņo augšdelma mugurējās grupas muskuļus un sadalās par divām kollāterālajām artērijām uz elkoņa tīklojumu - rete articulare cubiti radiālajā pusē. Kollaterālās artērijas (2) uz rete articulare cubiti ulnārajā pusē.
50
Spieķakaula artērija (a.radialis)
iet uz leju starp m.brachioradialis un m. flexor carpi radialis un apasiņo apakšdelma priekšējās un laterālās grupas muskuļus (rievā artēriju pavada 2 vv. radiales un r. superficialis n. radialis). Rievas distālajā daļā artēriju sedz tikai fascija, zemāda un āda, tādēļ šeit var taustīt a. radialis pulsu. Pie processus styloideus artērija nonāk plaukstas dorsālajā virsmā, tālāk izurbjas caur I metakarpālās spraugas muskuļiem un nonāk plaukstas palmārajā virsmā, kur veido plaukstas dziļo arteriālo loku – arcus palmaris profundus, anastomozējot ar zaru no a. ulnaris.
51
Pa ceļam no a. radialis atiet sānu zari:
atgriezeniskais zars uz rete articulare cubiti (anastomozē ar kollaterālo artēriju no a. profunda brachii), zari uz plaukstas pamata palmāro un dorsālo tīklojumu (rete carpi dorsale), zars uz plaukstas seklo arteriālo loku (anastomozē ar a. ulnaris nobeigumu), artērija uz 1. un 2. pirkstu palmārajā virsmā
52
Elkoņa kaula artērija (a.ulnaris)
iet kopā ar 2 vv. ulnares un n. ulnaris starp apakšdelma priekšējās grupas muskuļiem ulnārajā pusē un apasiņo tos. Caur canalis ulnaris artērija nonāk plaukstas palmārajā virsmā, kur veido plaukstas seklo arteriālo loku – arcus palmaris superficialis, anastomozējot ar zaru no a. radialis
53
A. ulnaris sānu zari:
atgriezeniskais zars uz rete articulare cubiti (anastomozē ar kollaterālajām artērijām no a. brachialis), kopējā starpkaulu artērija (a. interossea communis) - atiet no a. ulnaris augšējā daļā un sadalās par priekšējo un mugurējo starpkaulu arteriju, kas apasiņo attiecīgi apakšdelma priekšējās grupas dziļo slāņu muskuļus un mugurējās grupas muskuļus, zars uz plaukstas pamata palmāro un dorsālo tīklojumu, zars uz plaukstas dziļo arteriālo loku (anastomozē ar a. radialis nobeigumu).
54
Plaukstas arteriālā asinsapgāde palmārajā virsmā Arcus palmaris superficialis. To veido
a. ulnaris nobeigums, kas anastomozē ar zaru no a. radialis. Seklais loks atrodas plaukstas vidusdaļā zem aponeurosis palmaris.
55
Plaukstas arteriālā asinsapgāde palmārajā virsmā Arcus palmaris superficialis. No tā atiet
3 kopējās pirkstu artērijas, kas pie pirkstu pamatnēm katra sadalās par 2 pirkstu artērijām (kopā 6). Tās iet pa otrā, trešā, ceturtā un piektā pirkstu savērstajām virsmām un apasiņo to palmārās virsmas (mazā pirkstiņa ārējo malu apasiņo zars tieši no a. ulnaris). Īkšķi un pusi no otrā pirksta apasiņo 3 pirkstu artērijas no a. radialis zara.
56
Arcus palmaris profundus veido
a. radialis nobeigums, kas anastomozē ar zaru no a. ulnaris. Loks atrodas proksimālāk - pie metakarpālo kaulu pamatnēm uz mm. interossei palmares
57
No arcus palmaris profundus atiet
3 metakarpālās artērijas, kas ieplūst pirkstu kopējās artērijās, tādējādi pastiprinot asins plūsmu seklā loka asinsvados.
58
Plaukstas arteriālā asinsapgāde dorsālajā virsmā Rete carpale dorsale
Atrodas karpālo kaulu dorsālajā virsmā un to veido zari no a. radialis, a. ulnaris, a. interossea anterior et posterior.
59
No rete carpale dorsale atiet
metakarpālās artērijas, kas sadalās par pirkstu artērijām un apasiņo pirkstu dorsālās virsmas.
60
Rete carpale dorsale apasiņo
art. radiocarpalis, tuvākās plaukstas locītavas un muskuļus.

Anatomija. Sirds. Asinsvadi (4 decks)

Brainscape helps you reach your goals faster, through stronger study habits.
© 2025 Bold Learning Solutions. Terms and Conditions