Krūšu aorta. Vēdera aorta. Iegurnis. Kāja

Question 1

Lejupejošā aorta (aorta descendens)

Answer 1

arcus aortae turpinājums no 4. krūšu līdz 4. jostas skriemeļa līmenim, kur sadalās par divām kopējām iegurņa artērijām (a. iliaca communis dextra et sinistra).

Question 2

Lejupejošā aorta (aorta descendens)
iedalījums no topogrāfiskā viedokļa

Answer 2

aorta descendens dala aorta thoracica un aorta abdominalis. Robeža starp tām ir 12. krūšu skriemeļa līmenis, kur aorta, izejot caur hiatus aorticus, no krūšu dobuma ieiet vēdera dobumā.

Question 3

Krūšu aorta

Answer 3

atrodas mugurējā videnē (no 4. krūšu līdz 12. krūšu skriemeļa līmenim), mugurkaula priekšpusē nedaudz pa kreisi no viduslīnijas. Tās priekšējo virsmu šķērso barības vads (Th8-9 līmenī), no kreisās puses pieguļ pleura, no labās nepāra vēna (v. azygos) un krūšu limfvads (ductus thoracicus).

Question 4

No krūšu aortas atiet

Answer 4

parietālie un viscerālie zari

Question 5

Krūšu dobuma parietālie zari

Answer 5

apasiņo krūšu dobuma sienas:
1. Augšējās diafragmālās artērijas (aa. phrenicae superiores) - sazarojas diafragmā un tās pārklājos.

2. Mugurējās ribstarpu artērijas (aa. intercostales posteriores, 10 pāri).
   Ribstarpu artērijas ir simetriskas un metamēriskas artērijas (to nav pirmajā un otrajā ribstarpā, kur ir 2 ribstarpu artērijas no a. subclavia zara), kas iegulst sulcus costae kopā ar v. intercostalis posterior un n. intercostalis. Aa. intercostales posteriores, kas iet zem 12. ribām, sauc par aa. subcostales.

Question 6

Krūšu dobuma viscerālie zari apasiņo

Answer 6

orgānus:

Bronhu zari (rr. bronchiales) - iet plaušu saknes sastāvā, apasiņo bronhus, plaušas un viscerālo pleiru.
Barības vada zari (rr. oesophageales) - apasiņo barības vadu krūšu dobumā. Zari veido anastomozes ar citām barības vada artērijām.
Zari uz perikardu (rr. pericardiaci).
Videnes zari (rr. mediastinales) - apasiņo mugurējās videnes saistaudus, taukaudus un limfmezglus.

Question 7

Krūšu aorta atrodas

Answer 7

mugurējā videnē (no 4. krūšu līdz 12. krūšu skriemeļa līmenim), mugurkaula priekšpusē nedaudz pa kreisi no viduslīnijas. Tās priekšējo virsmu šķērso barības vads (Th8-9 līmenī), no kreisās puses pieguļ pleura, no labās nepāra vēna (v. azygos) un krūšu limfvads (ductus thoracicus)

Question 8

Aorta abdominalis atrodas

Answer 8

mugurkaula priekšpusē nedaudz pa kreisi no viduslīnijas. Pa labi no aortas atrodas v. cava inferior, bet aortas priekšējo virsmu šķērso corpus pancreatis, duodenum un radix mesenterii.

Question 9

No aorta abdominalis atiet

Answer 9

parietālo un viscerālo zaru grupas.

Question 10

Vēdera aortas parietālie zari

Answer 10

Apakšējās diafragmālās artērijas (aa. phrenicae inferiores) - apasiņo diafragmu, tās pārklājus un dod zaru uz virsnieri.
Jostas artērijas (aa. lumbales, 4 pāri). Artērijas apasiņo vēdera dobuma mugurējo un laterālo sienu (muskuļus), No tām atiet dorsālie zari uz muguras dziļajiem muskuļiem, ādu, muguras smadzenēm un to apvalkiem

Question 11

Vēdera aortas viscerālie pāra zari (3)

Answer 11

apasiņo pāra orgānus:
Vidējā virsnieru artērija (a. suprarenalis media) apasiņo virsnieri (glandula suprarenalis).
Nieres artērija (a. renalis) pa nieres vārtiem ieiet nierē, apasiņo to. Dod sānu zarus uz virsnieri un urīnvada augšējo trešdaļu.
Sēklinieka artērija (a. testicularis) iet uz leju pa vēdera dobuma mugurējo sienu, iziet caur canalis inguinalis sēklas saiška saistāvā un apasiņo sēklinieku un sēklinieka piedēkli. Dod zarus uz urīnvada vidējo trešdaļu.
Olnīcas artērija (a. ovarica, sievietei) iet uz leju pa vēdera dobuma mugurējo sienu, ieiet mazajā iegurnī, kur apasiņo olnīcu un olvadu. Pa ceļam a. ovarica dod sānu zarus uz urīnvada vidējo trešdaļu.

Question 12

Vēdera aortas nepāra zari (3)

Answer 12

Pakrūtes stumbrs (truncus coeliacus) - atiet uzreiz zem diafragmas un ir īss
Augšējā apzarņa artērija (a. mesenterica superior)
Apakšējā apzarņa artērija (a. mesenterica inferior)

Question 13

Pakrūtes stumbrs (truncus coeliacus) . Sadalās 3 artērijās, kas apasiņo orgānus, kas atrodas vēdera dobuma augšdaļā:

Answer 13

Kreisā kuņģa artērija (a. gastrica sinistra)
Liesas artērija (a. splenica)
Kopējā aknu artērija (a. hepatica communis)

Question 14

Kreisā kuņģa artērija (a. gastrica sinistra)

Answer 14

iet gar mazo kuņga loku un beidzas, anastomozējot ar a. gastrica dextra. Ar sānu zariem apasiņo kuņģi un barības vada vēdera daļu.

Question 15

Liesas artērija (a. splenica)

Answer 15

iet pa kreisi līdz liesai un apasiņo to. Ar sānu zariem apasiņo aizkuņģa dziedzera ķermeni un asti, kuņģi, lielo taukplēvi.

Question 16

Kopējā aknu artērija (a. hepatica communis)

Answer 16

iet pa labi, dod labo kuņģa artēriju (a. gastrica dextra) un sadalās 2 gala artērijās, kas apasiņo aknas, žultspūsli (a. hepatica propria), kuņģi lielā loka apvidū, lielo taukplēvi, daļu no duodenum un caput pancreatis.

Question 17

Kopējā iegurņa artērija (a. iliaca communis)

Answer 17

veidojas 4. jostas skriemeļa līmenī, sadaloties vēdera aortai. Tālāk artērijas iet slīpi uz leju un laterāli, un art. sacroiliaca līmenī katra sadalās divās artērijās - a. iliaca externa un a. iliaca interna.

Question 18

Kopējā iegurņa artērija (a. iliaca communis)
sānu zarus

Answer 18

nedod

Question 19

Ārējā iegurņa artērija (a. iliaca externa)

Answer 19

iet gar linea terminalis uz priekšu, paiet zem lig. inguinale un, ejot caur lacuna vasorum, pāriet par a. femoralis.

Question 20

Ārējā iegurņa artērija (a. iliaca externa)
pa ceļam dod

Answer 20

2 sānu zarus (a. circumflexa ilium profunda un a. epigastrica inferior), kas apasiņo iegurņa muskuļus un vēdera presi vēdera priekšējā sienā zem nabas, sēklas saišķa apvalkus vīrietim un dzemdes apaļo saiti sievietei.

Question 21

Iekšējā iegurņa artērija (a. iliaca interna)

Answer 21

iet uz leju pa mazā iegurņa laterālo sienu un sadalās parietālos un viscerālos zaros.

Question 22

Iekšējā iegurņa artērija (a. iliaca interna)
parietālie zari

Answer 22

apasiņo iegurņa sienas:
Zarnkaula un jostas artērija (a. iliolumbalis)
Laterālās krustu kaula artērijas (aa. sacrales laterales)
Slēdzējartērija (a. obturatoria)
Augšējā un apakšējā gūžas artērijas (a. glutea superior un a. glutea inferior)

Question 23

Zarnkaula un jostas artērija (a. iliolumbalis)

Answer 23

apasiņo muskuļus vēdera dobuma mugurējā sienā (iegurņa joslas un vēdera muskuļus).

Question 24

Laterālās krustu kaula artērijas (aa. sacrales laterales)

Answer 24

veido arteriālu tīklojumu krustu kaula iegurņa virsmā un apasiņo dažus iegurņa un starpenes muskuļus

Question 25

Slēdzējartērija (a. obturatoria)

Answer 25

iet uz priekšu un pāriet augšstilbu caur kanālu (canalis obturatorius). Apasiņo augšstilba mediālās grupas muskuļus un gūžas locītavu.

Question 26

Augšējā un apakšējā gūžas artērijas (a. glutea superior un a. glutea inferior)

Answer 26

iziet no mazā iegurņa zem m. piriformis un apasiņo iegurņa joslas mugurējās grupas muskuļus un art. coxae.

Question 27

Iekšējā iegurņa artērija (a. iliaca interna) viscerālie zari:

Answer 27

apasiņo mazā iegurņa orgānus Nabas artērija (a. umbilicalis) Apakšējās urīnpūšļa artērijas (aa. vesicales inferiores) Sēklvada artērija (a. ductus deferentis) uz sēklvadu (vīrietim). Dzemdes artērija (a. uterina) (sievietei) Vidējā taisnās zarnas artērija (a. rectalis media) Iekšējā kaunuma artērija (a. pudenda interna)

Question 28

Nabas artērija (a. umbilicalis)

Answer 28

visā garumā funkcionē embrionālajā periodā, iet pa vēdera dobuma priekšējās sienas iekšējo virsmu līdz nabas gredzenam. Pēc dzimšanas tā funkcionē tikai apakšējā daļā un dod zarus uz urīnpūšļa augšējo daļu (aa. vesicales superiores).

Question 29

Apakšējās urīnpūšļa artērijas (aa. vesicales inferiores)

Answer 29

- apasiņo urīnpūsļa apakšējo daļu, vīrietim – prostatu, sievietei – maksts priekšējo sienu.

Question 30

Dzemdes artērija (a. uterina) (sievietei)

Answer 30

apasiņo dzemdi, maksti, daļēji olvadu un olnīcu (kopā ar a. ovarica zariem no aorta abdominalis) un urīnvada apakšējo trešdaļu.

Question 31

Vidējā taisnās zarnas artērija (a. rectalis media)

Answer 31

apasiņo rectum vidējo trešdaļu, vīrietim arī prostatu.

Question 32

Iekšējā kaunuma artērija (a. pudenda interna)

Answer 32

iziet no mazā iegurņa zem m. piriformis, iet uz mazā iegurņa apakšējo sienu – starpeni. Artērija apasiņo starpenes muskuļus, rectum beigu trešdaļu, urīnizvadkanālu un ārējos dzimumorgānus, izņemot vīrietim scrotum priekšējo virsmu un sievietei labium majus priekšējo daļu.

Question 33

Augšstilba (ciskas) artērija (a. femoralis)

Answer 33

ir a. iliaca externa turpinājums zem lig. inguinale. Tā šķērso trigonum femorale, pēc tam iet pa canalis adductorius līdz paceles bedrei, kur pāriet par a. poplitea. Pa ceļam a. femoralis dod seklos un dziļos zarus.

Question 34

Augšstilba (ciskas) artērija (a. femoralis) seklie zari

Answer 34

atiet a. femoralis sākuma daļā (a. epigastrica inferior, a. circumflexa ilium superficialis, a. pudenda externa) un apasiņo vēdera priekšējo sienu zem nabas, cirkšņa limfmezglus un ārējos dzimumorgānus - vīrietim scrotum priekšējo virsmu un sievietei labium majus priekšējo daļu

Question 35

A. femoralis dziļais zars (a. profunda femoris)

Answer 35

ar sānu zariem apasiņo visus augšstilba muskuļus un gūžas locītavu.

Question 36

Paceles artērija (a. poplitea) .

Answer 36

atrodas paceles bedrē, kur no tās atiet sānu zari, kas veido ceļa locītavas arteriālo tīklojumu - rete articulare genu. Bedres apakšējā stūrī a. poplitea sadalās par priekšējo un mugurējo lielā apakšstilba kaula artērijām - a. tibialis anterior un a. tibialis posterior.

Question 37

Priekšējā lielā apakšstilba kaula artērija (a. tibialis anterior)

Answer 37

no paceles bedres pāriet uz apakšstilba priekšpusi un iet uz leju starp apakšstilba priekšējās grupas muskuļiem, kurus apasiņo. Pie pēdas dorsālās virsmas iet zem ekstensoru cīpslu turētājiem un turpinās kā a. dorsalis pedis. Dod zarus uz ceļa locītavas arteriālo tīklojumu un tīklojumiem pie mediālās un laterālās potītes (rete malleolare mediale et laterale).

Question 38

Pēdas dorsālā artērija (a. dorsalis pedis)

Answer 38

iet pa pēdas dorsālo virsmu (šeit var sataustīt pulsu) un apasiņo visu pēdas dorsālo virsmu. Tās nobeigums pāriet uz pēdas plantāro virsmu un piedalās pēdas plantārā loka (arcus plantaris pedis) veidošanā.

Question 39

Mugurējā lielā apakšstilba kaula artērija (a. tibialis posterior)

Answer 39

iet starp apakšstilba mugurējās grupas muskuļiem, apliecas ap mediālo potīti, paiet zem fleksoru cīpslu turētāja, nonāk pēdas plantārajā (apakšējā) virsmā, kur sadalās par 2 plantārajām artērijām (a. plantaris lateralis un a. plantaris medialis). A. tibialis posterior apasiņo apakšstilba mugurējās un laterālās grupas muskuļus. Dod zarus uz ceļa locītavas, mediālās, laterālās potītes un papēža tīklojumiem.

Question 40

Plantārās artērijas

Answer 40

apasiņo pēdas plantāro virsmu (muskuļus, locītavas, ādu). Laterālā plantārā artērija izveido plantāro loku - arcus plantaris pedis. No arcus plantaris pedis atiet zari, kas nodrošina pirkstu apasiņošanu plantārajā virsmā.