Tiesvedības apturēšana Flashcards
Tiesas pienākums apturēt tiesvedību:
ja mirst fiziska persona vai beidz pastāvēt juridiska persona, kas ir puse vai trešā persona lietā – tiesai jāvērtē tiesvedību apturēt vai izbeigt (vai saistībām un tiesībām ir pārmantojamība, vai tās nav personiskas); tiesvedību atliek līdz brīdim, kad tiek pārņemtas tiesības;
ja puse vai trešā persona zaudē rīcībspēju, tiesvedību aptur līdz pārstāvja iecelšanai;
personas veselība, invaliditāte, slimība un vecums, kuru dēļ nevar ierasties uz tiesas sēdi, tiesvedību aptur līdz pārstāvja iecelšanai;
Satversmes tiesā ierosināta lieta sakarā ar konstitucionālo sūdzību, lietu aptur līdz Satversmes tiesas sprieduma spēkā stāšanās brīdim;
pieņem lēmumu par jautājuma uzdošanu Eiropas Savienības Tiesai prejudiciāla nolēmuma pieņemšanai;
lietas izskatīšana nav iespējama iekams nav izskatīta cita civillieta, krimināllieta vai administratīvā lieta, jo šajās lietās pieņemtie spriedumi var ietekmēt konkrētās lietas izskatīšanu.
Tiesas tiesības apturēt lietu:
puse vai trešā persona atrodas ārpus LR robežām sakarā ar ilgstošu komandējumu vai valsts pienākumu pildīšanu, tiesvedību jāaptur līdz brīdim kad persona atgriežas LR;
ja ir noteikta atbildētāja meklēšana, tiesvedību aptur līdz brīdim, kad atradīs atbildētāju;
ja persona slimības dēļ nevar piedalīties lietas izskatīšanā, tiesvedību aptur līdz brīdim, kad persona atveseļosies;
ja puses savstarpēji vienojušās par tiesvedības apturēšanu, piem., atbildētājs izpildīs kādu saistību noteiktā termiņā, bet puses nevēlas noslēgt izlīgumu.
tiesa nosaka ekspertīzi;
mantiska rakstura prasībās atbildētājam ir pasludināts juridiskās personas maksātnespējas process vai fiziskās personas maksātnespējas process.
Tiesvedības atjaunošana
Tiesvedību atjauno tiesa ar lēmumu pēc savas iniciatīvas vai pēc lietas dalībnieku pieteikuma.
Ja mantiska rakstura prasībās atbildētājam pasludināts juridiskās personas maksātnespējas process vai fiziskās personas maksātnespējas process, tiesa atjauno apturēto tiesvedību:
o pēc kreditora lūguma, ja maksātnespējas procesa administrators ir pieņēmis lēmumu par kreditora prasījuma neatzīšanu vai daļēju atzīšanu, pamatojoties uz to, ka pastāv strīds par tiesībām;
o ja, izskatot sūdzību par maksātnespējas procesa administratora lēmumu, ir konstatēts, ka pastāv strīds par tiesībām, un tiesas noteiktajā termiņā ir lūgts atjaunot tiesvedību
Tiesas pienākums atstāt prasību bez izskatīšans:
ja nav ievērota noteiktā ārpustiesas izskatīšanas kārtība;
ja ir iesniegusi pieteikumu tiesā rīcībnespējīga persona;
ja nepastāv vajadzīgā kārtībā noformēts pilnvarojums un šis pārstāvis bija cēlis prasības pieteikumu tiesā;
ja strīds starp tām pusēm par to pašu priekšmetu un uz tā paša pamata atrodas tajā pašā vai citā tiesā izskatīšanā.
Ja prasība atstāta bez izskatīšanas,
prasītājs ir tiesīgs no jauna iesniegt prasības pieteikumu tiesā, ievērojot noteikto kārtību.
Tiesa izbeidz tiesvedību, ja:
1) lietas izskatīšana nav pakļauta tiesai;
2) prasību cēlusi persona, kurai nav prasības tiesības;
3) likumīgā spēkā stājies tiesas spriedums, kas taisīts strīdā starp tām pašām pusēm, par to pašu priekšmetu un uz tā paša pamata, vai arī tiesas lēmums, ar kuru izbeigta tiesvedība;
4) prasītājs atteicies no prasības;
5) puses noslēgušas izlīgumu un tiesa to apstiprinājusi;
6) puses likumā noteiktajā kārtībā vienojušās par strīda nodošanu izskatīšanai šķīrējtiesā;
7) mirusi fiziskā persona, kura ir viena no pusēm lietā, un apstrīdētā tiesiskā attiecība nepieļauj tiesību pārņemšanu;
8) beigusi pastāvēt juridiskā persona, kura ir viena no pusēm lietā, un nav tās tiesību pārņēmēja;
9) izbeigts fiziskās personas maksātnespējas process un saskaņā ar Maksātnespējas likuma 164.pantu fiziskā persona atbrīvota no attiecīgajām saistībām.
Ja tiesvedība izbeigta, atkārtota griešanās tiesā strīdā starp tām pašām pusēm, par to pašu priekšmetu un uz tā paša pamata nav pieļaujama.
Izlīgums pieļaujams:
jebkurā procesa stadijā.
Izlīgums nav pieļaujams:
o strīdos, kas saistīti ar grozījumiem civilstāvokļa aktu reģistros;
o strīdos, kas saistīti ar aizbildnībā vai aizgādnībā esošu personu mantiskajām tiesībām;
o strīdos par nekustamo īpašumu, ja dalībnieku vidū ir personas, kuru tiesības iegūt nekustamu lietu īpašumā vai valdījumā ir likumā noteiktajā kārtībā ierobežotas;
o ja izlīguma noteikumi aizskar citas personas tiesības vai ar likumu aizsargātās intereses.
Izlīgumu tiesa var apstiprināt bez puses klātbūtnes tiesas sēdē vai rakstveida procesā, ja
izlīgums taisīts pie notāra notariālā akta formā un tajā ietverts pušu paziņojums, ka tām ir zināmas izlīguma apstiprināšanas procesuālās sekas.
Izlīgumā norāda:
1) prasītāja vārdu, uzvārdu, personas kodu, deklarēto dzīvesvietu, bet, ja tādas nav, — dzīvesvietu; ja prasītājs ir juridiskā persona, — tās nosaukumu, reģistrācijas numuru un juridisko adresi;
2) atbildētāja vārdu, uzvārdu, personas kodu, deklarēto dzīvesvietu, deklarācijā norādīto papildu adresi (adreses) un dzīvesvietu, ja tās ir zināmas, bet, ja atbildētājs ir juridiskā persona, — tās nosaukumu, reģistrācijas numuru un juridisko adresi;
3) strīda priekšmetu;
4) katras puses saistības, ko tā labprātīgi uzņemas izpildīt.
Ar tiesas lēmumu apstiprinātais izlīgums izpildāms, ievērojot tiesas spriedumu izpildes noteikumus.
