CIVILLIETAS IZTIESĀŠANA

Question 1

Sagatavojošā daļa:

Answer 1

Sēdi atklāj tiesas sēdes vadītājs, paziņojot kāda lieta tiks izskatīta,
 nosauc tiesas sastāvu, sēdes sekretāru, tulku.

Question 1

sekretārs sagatavojošajā daļā ziņo:

Answer 1

 par lietas dalībnieku ierašanos,
 šo personu neierašanās iemesliem.

Question 2

Tiesa sagatavojošajā daļā:

Answer 2

 pārbauda ieradušos personu identitāti un pārstāvju pilnvaras.
 Izraida lieciniekus no tiesas zāles.
 izskaidro dalībniekiem viņu procesuālās tiesības un pienākumus, procesuālo darbību
izpildīšanas vai neizpildīšanas sekas,
 uzdod jautājumu par pieteiktiem noraidījumiem un noskaidro, vai dalībniekiem ir
lūgumi, kas saistīti ar lietas iztiesāšanu, un izlemj tos.

Question 3

Lietaz izskatīšana pēc būtības sākas:

Answer 3

ar tiesneša ziņojumu par lietas apstākļiem.
 Noskaidro, vai prasītājs uztur prasību, vai atbildētājs prasību atzīst, vai puses
nevēlas noslēgt izlīgumu vai nodot lietu izskatīšanai šķīrējtiesā.
 (tiesa pieņem lēmumu, ar kuru vienlaicīgi izbeidz tiesvedību Civillietā.)
 Dalībnieki sniedz paskaidrojumus par apstākļiem, uz kuriem pamatoti viņu
prasījumi vai iebildumu, iesniedz pierādījumus vai norāda uz tiem.

Question 4

Paskaidrojumu sniegšanas kārtība

Answer 4

1) Vispirms prasītājs, tad 3. personas ar patstāvīgiem prasījumiem un atbildētājs.
2) Ja piedalās 3. personas bez patstāvīgajiem prasījumiem, tās dod paskaidrojumus pēc
prasītāja vai atbildētāja atkarībā no tā, kurā pusē tā piedalās.
3) Ja prasību cēlis prokurors, valsts vai pašvaldības iestāde vai persona, kurai likums
piešķīris šādas tiesības, tā dod paskaidrojumus pirmā.
 Ar tiesas atļauju dalībnieki var uzdot jautājumus cits citam;
 tiesnesis var uzdot jautājumus dalībniekiem;
 tiesa, uzklausījusi dalībnieku viedokli, nosaka pierādījumu pārbaudes kārtību;
 pēc visu pierādījumu pārbaudes tiesa noskaidro dalībnieku viedokli par iespēju
pabeigt lietas izskatīšanu pēc būtības.

Question 5

Rakstveida pierādījumu pievienošana lietai:

Answer 5

 Tiesa izlemj pēc tam, kad tā iepazīstinājusi lietas dalībniekus ar šo pierādījumu saturu
un uzklausījusi viņu viedokli;
 Ja pierādījumu iesniegšana nav argumentēta vai pamatota (attiecināmība), tiesa var
atteikt pievienotot pierādījumus lietai un atdot tos atpakaļ iesniedzējam;
 Tiesas darbība nav pārsūdzama, reakcija – apelācijas sūdzība.

Question 6

Rakstveida pierādījumu apstrīdēšana:

Answer 6

• apstrīdēt var tikai rakstveida pierādījumu patiesīgumu
  Īpatnības:
• nevar iebilst persona, kas to pati parakstījusi;
• var apstrīdēt, ceļot atsevišķu prasību, ja paraksts dots vardarbības, draudu vai viltus ietekmē (pierādījumi)
   Īpaša ticamība – publisko reģistru ierakstiem, notariālajiem aktiem.
   Pierādījuma iesniedzējam ir tiesības lūgt to izslēgt no pierādījumiem.
   Pierādījuma neizslēgšanas gadījumā – tiesa vērtē tā pieļaujamību.

Question 7

Rakstveida pierādījuma viltojums:

Answer 7

 iesniedz motivētu pieteikumu par rakstveida pierādījuma viltojumu;
 persona, kura iesniegusi šo pierādījumu, var lūgt tiesu to izslēgt;
 tiesa var noteikt ekspertīzi vai pieprasīt citus pierādījumus;
 ja tiesa atzīst, ka rakstveida pierādījums viltots:
 - tā izslēdz šo pierādījumu;
 - par viltojuma faktu paziņo prokuroram.

Question 8

Tiesu debates: uzstāšanās kārtība:

Answer 8

 pirmais runā prasītājs vai viņa pārstāvis, tad atbildētājs vai viņa pārstāvis. Ja lietā piedalās 3. persona ar patstāvīgiem prasījumiem, tā runā pēc pusēm.
 persona bez patstāvīgiem prasījumiem runā pēc prasītāja vai atbildētāja, kura pusē tā atrodas.
 Dalībnieki nevar atsaukties uz pierādījumiem, kas nav pārbaudīti tiesas sēdē.
 Dalībniekiem, kas runājuši debatēs, ir tiesības uz vienu repliku.
 Ja lietā piedalās prokurors, kurš nav cēlis prasību, viņš pēc tiesas debatēm un replikām dod atzinumu par prasības pamatotību.

Question 9

Rakstveida procesa īpatības
Vienkāršotās procedūras lietas

Answer 9

 lietu izskata rakstveida procesā, laikus paziņojot pusēm par datumu, kad tiesas kancelejā varēs saņemt saīsinātā sprieduma norakstu;
 informē par tiesas sastāvu, kas izskatīs lietu, un izskaidro tiesības pieteikt noraidījumu tiesnesim.
 Datums, kad saīsinātā sprieduma noraksts ir pieejams tiesas kancelejā, uzskatāms par sprieduma sastādīšanas datumu.
Prasības pieteikums
 prasītājs var lūgt iztiesāšanu tiesas sēdē
 skata rakstveida procesā
 pieteikumu nosūta atbildētājam paskaidrojumu sniegšanai (30 dienas)
 Izskaidro pušu tiesības, informē par tiesas sastāvu
Atbildētāja paskaidrojumi
 paskaidrojumus sniedz atbilstoši 250.23 panta prasībām
 ietver lūgumus
 var iesniegt arī pretprasību
Lietas izskatīšana
 laikus paziņo pusēm datumu, kad tiks sastādīts saīsinātais spriedums
 informē par sprieduma sastādīšanas lūgumu

Question 10

Tiesas lēmumi:

Answer 10

 Tiesas nolēmumu, ar kuru lieta netiek izspriesta pēc būtības, pieņem lēmuma veidā.
 Lēmumu sastāda:
o - atsevišķa procesuālā dokumenta veidā;
o - ieraksta tiesas sēdes protokolā;
o - rezolūcijas veidā.

Question 11

Lēmumu klasifikācija: Pēc mērķa:

Answer 11

 sagatavojošie (nodrošina lietas virzību);
 papildinošie (novēršs pieļautās kļūdas, nepilnības, trūkumus);
 noslēdzošie (tiesvedības izbeigšana);
 blakus lēmumi (likuma ievērošanas veicināšana).

Question 12

Lēmumu klasifikācija: Pēc formas:

Answer 12

 atsevišķs procesuāls dokuments;
 tiesas sēdes protokolā ierakstāms;
 rezolūcijas veidā.