Pēda Flashcards
Artt.tibiofibularae proximale et distale
o proksimālā locītava ir sinoviāla locītava, ko stabilizē priekšējā un mugurējās saites, un tajā ir iespējamas nelielas slīdošas kustības. Vienlaicīgi kustība notiek arī distālajā locītavā, kas ir fibroza locītava. Starp abiem kauliem atrodas membrana interosea.
o Kopumā kustības starp tibiu un fibulu ir mazas, slīdošas, bet tās ir nepieciešamas, lai notiktu pilna apjoma dorsālā un plantārā fleksija art.talocruralis.
Art.talocruralis tibiotalārā un fibulotalārā locītava
o Enģes veida locītava ar 1 brīvības pakāpi.
o Locītavas stabilitāti galvenokārt nodrošina kaulu virsmu atbilstība – talus forma un tā ciešā atbilstība ar tibiu un fibulu, kā arī membrana interosea starp tibiu un fibulu. Locītava stabilāka ir dorsālās fleksijas stāvoklī, jo talus augšējā virsma ir salīdzinoši platāka priekšpusē nekā mugurpusē.
Art. talocruralis saites
Lig.talofibulare anterior un lig.calcaneofibulare stabilizē laterāli, bet lig.deltoidea – mediāli. Saitēm ir izšķirošā loma stabilitātes nodrošināšanā tieši plantārās fleksijas stāvoklī, kad samazinās kaulu virsmu atbilstība
Talus kustības
Notiek sagitālajā plaknē ap transversālo asi, kas iet slīpi – novirzoties uz mugurpusi no frontālās plaknes laterālajā pusē (triplanārā ass, kas iet caur laterālo un mediālo potīti)
Osteokinemātiskās kustības potītē
dorsālā fleksija (10 līdz 20 grādi)
plantārā fleksija (25 līdz 45 grādi)
Artrokinemātiskās kustības talokurālajā locītavā
Kustības sākumā notiek neliela locītavu virsmu distrakcija (tibiotalārajā un fibulotalārajā savienojumā) un pēc tam notiek slīdēšana, bet kustības beigās notiek neliela kompresija („saspiešanās”). Plantārās fleksijas laikā notiek arī neliela slīdēšana distālajā tibiofibulārajā locītavā, lai pielāgotos talus sašaurinājumam
Tibia torsijas leņķis
Leņķis starp ceļa un potītes locītavas transversālajām asīm. Tā lielums variē no 15 līdz 20 grādiem. Klīniski var noteikt: cilvēks sēž, atbalstot pēdas pret zemi; tiek projicēti perpendikuli no laterālā un mediāļā femur epikondiļa un no mediālās un laterlālās potītes; caur projekcijas punktiem uzzīmējot līnijas, izveidojas leņķis – tibias torsijas leņķis
Plantārie fleksori
m. triceps surae – m. gastrocnemius un m.soleus
m. tibialis posterior
m. peroneus longus et brevis
m. flexor digitorum longus
m. flexor hallucis longus
m. plantaris
Dorsālie fleksori
m. tibialis anterior
m. extensor digitorum longus
m. extensor hallucis longus
Art. subtalaris artikulējošās virsmas
Priekšpusē talus convex virsma artikulē ar calcaneus concave virsmu, bet mugurpusē talus concave virsma ar calcaneus convex virsmu; starp abiem kauliem veidojas rieva – sinus tarsi
sinus tarsi atrodas lig. talocalcanea un asinsvadi
art. subtalaris artikulējošā ass
Kustības locītavā notiek ap slīpu asi (Henkes ass) (3.att.) – iet apmēram 45 grādu leņķī uz augšu un priekšu no papēža pamatnes un slīpi no pēdas viduslīnijas (16 grādu mediāla deviācija). Vidēji locītavā var notikt 20 grādu inversija un 5 grādu eversija
art. subtalaris inversijas muskuļi
m. tibialis anterior
m. tibialis posterior
m. flexor digitorum longus
m. hallucis longus
m. extensor hallucis longus
art. subtalaris eversijas muskuļi
m. peroneus longus et brevis
m. extensor digitorum longus pars lateralis
Art. tarsi transversa locītavas
art. talocalcaneonavicularae
art. calcaneocuboideus
Art. tarsi transversa saites
ligg. talonaviculare et calcanecuboidea augšpusē
lig. bifurcatum laterāli
lig. calcaneocuboidea, lig. plantare longus et lig. calcaneonavicularae plantare apakšpusē
Art. tarsi transversa kustības asis
Es šitonemācīšos
Kustības notiek ap divām asīm: medio-laterālās rotācijas ass un fleksijas-ekstenzijas ass. (4.att.) Pirmā ass iet 15 grādu leņķī uz priekšu un augšu no pamatnes un deviē mediāli (9 grādus) no viduslīnijas. Ap šo asi notiek pēdas vidusdaļas iekšējā un ārējā rotācija, kas ir nozīmīga gaitas laikā, ļaujot pēdai pielāgoties dažādām virsmām. Otra ass novietota slīpāk – apm.52 grādi uz priekšu un augšu no pamatnes un deviē mediāli par 57 grādiem. Ap šo asi notiek pēdas vidusdaļas fleksija un ekstenzija, kas gaitas laikā pielāgo garenisko velvju augstumu
- Artt. tarsometatarsea et intertarsea
o Plakanas locītavas; locītavu kustības ierobežo gan kaulu virsmu forma, gan daudzās saites (pēdā kopumā ir 108 saites), gan muskuļu darbība;
o Notiek slīdošas kustības. Gaitas laikā notiek slīdēšana starp os cuneiforme un os cuboideum, kā arī starp tarsāliem un metatarsāliem kauliem. I metetarsālais kauls artikulē tikai ar mediālo os cuneiforme, un locītavai ir savs sinoviālais dobums; II metarsālais kontaktē ar visiem trim os cuneiforme, III ar laterālo os cuneiforme, IV un V ar os cuboideum, visiem viens sinoviālais dobums.
o Kopējais kustības apjoms variē no dažiem dorsālās fleksijas grādiem līdz 15 plantārās fleksijas grādiem
Artt. metatarsophalangea
Metatarsofalangeālās locītavas pēc formas ir sfēriskas locītavas, ar 3 brīvības pakāpēm.
Kustības:
ekstenzija līdz 90 grādiem
fleksijas 30 – 45 grādi
abdukcija un addukcija, rotācija
Metatarsal break
Gaitas laikā, kad svars tiek pārnests uz pēdas priekšējo virsmu, visos pirkstos notiek ekstenzija metatarsofalangeālajās locītavās ap slīpu asi, tās leņķis var variēt starp indivīdiem (50 – 70 grādi) un apvieno visu piecu metarsofalangeālo locītavu rotācijas centrus
Rieva, kas izveidojas apavos
Svara sadalījums pēdā
Stāvot uz abām kājām 50% no svara tiek nests caur papēdi, bet pārējie 50% sadalās uz meterasālo kaulu galviņām – no tiem 50% uz pirmā metarsālā kaula galviņu un pārējie 50% uz pārējiem četriem
Mediālās gareniskās pēdas velves kauli
5
calcaneus
talus
naviculare
mediālais cuneiforme
I metarsālais
Mediālās gareniskās pēdas velves saites
talocalcanea,
calcaneonavicularae
īsās saites starp cuneiforme un naviculare,
I metatarsālo
Mediālās gareniskās pēdas velves muskuļi
m. abductor hallucis
m. tibialis posterior
m. peroneus longus
m. flexor hallucis longus
Laterālās gareniskās pēdas velves kauli
calcaneus
cuboideum
V metarsālais
Laterālās gareniskās pēdas velves saites
īsā plantārā calcaneocuboidea,
garā plantārā saite,
plantārā fascija
Laterālās gareniskās pēdas velves muskuļi
m. peroneus longus et brevis
Pēdas šķērsvelves
Kopumā 3; vislabāk izteikta ir vidējā; augstāka mediāli (os navicularae), bet zemāka laterāli (os cuboideum); muskuļi: m.adductor hallucis, m.peroneus longus, m.tibialis posterior, mm.interosei.
Pes valgus
pēdā eversijas stāvoklis, svars tiek nests vairāk uz mediālās daļas, samazinās mediālā gareniskā velve un šķērsvelve, pakāpeniski var veidoties plakanā pēda (pes planus)
Pes varus
Pēda inversijas stāvoklī, svars tiek nests vairāk uz laterālās malas, pēdas mediālās daļa ir minimālā saskarē vai nenonāk saskarē ar pamatni
Pes calcaneus
Pēdas priekšējā daļa nenonāk saskarē ar pamatni
Pes equinus
Papēdis nenonāk saskarē ar pamatni
Pes cavus
Palielinātas pēdas velves
Hallux valgus
I pirksta laterāla deviācija metarsofalangeālajā locītavā
