Noziedznieka personība

Question 1

Personība

Answer 1

tas ir cilvēks, kuram piemīt konkrētu sociālo un psiholoģisko īpašību kopums, ar kuru cilvēks pamato savu sabiedriski nozīmīgu rīcību; tā ir cilvēka iekšējā atšķirība no pārējiem cilvēkiem.

Question 2

Personības struktūrā var izšķirt trīs īpašību apakšsistēmas:

Answer 2

personības sociālā statusa apakšsistēma;

sociālās lomas un funkcijas;

morāli psiholoģiskā apakšsistēma.

Question 3

Ar noziedznieka personību saprot:

Answer 3

cilvēka sociāli nozīmīgu negatīvo īpašību kopumu, kura kopā ar ārējiem apstākļiem (situāciju) ietekmē cilvēka noziedzīgu uzvedību.

Question 4

Kriminoloģiskajos pētījumos var izšķirt šādus noziedznieku kriminālos tipus:

Answer 4

noziedzīgu nodarījumu subjektus;

personas, kuras ir izdarījušas dažādus nodarījumus, taču dažādu iemeslu dēļ nav sauktas pie kriminālatbildības;

personas, kuras veikušas nodarījumu, kam formāli ir kāda Krimināllikumā paredzētā noziedzīgā nodarījuma pazīmes, bet pret viņām nav uzsākts kriminālprocess;

personas, kuras ir izdarījušas noziedzīgus nodarījumus, tomēr šie fakti dažādu iemeslu dēļ nav fiksēti tiesībsargājošajās iestādēs vai arī nav atklāti, tas ir, nav noteikta šo personu saistība ar konkrētiem noziedzīgiem nodarījumiem.

Question 5

Visbiežāk pētītās iezīmes saistībā ar noziedznieka personību ir:

Answer 5

sociāli demogrāfiskās pazīmes;

krimināltiesiskās pazīmes;

pazīmes, kas raksturo indivīda sociālo statusu (nodarbošanās, intereses, vaļasprieki, mikrovide u. c.);

morāli tikumiskās īpašības;

psiholoģiskās iezīmes;

biofizioloģiskās pazīmes.

Question 6

Var izšķirt arī šādas noziedznieka personības raksturiezīmes:

Answer 6

objektīvi nosacītās – indivīda sociālās pozīcijas un lomas; darbības sfēra (profesija, amats, izglītība u. c.);

subjektīvi nosacītās – vajadzības, intereses, darbības motīvi, mērķi, vērtīborientācija, tiesiskās apziņas līmenis u. c.

Question 7

Noziedzniekus ir iespējams sadalīt grupās pēc

Answer 7

antisociālās virzības un vērtīborientācijas rakstura (gadījuma, situācijas, nestabilitātes, naidīgais, īpaši bīstamais noziedznieks).

Question 8

Noziedznieku personības var iedalīt tipos,

Answer 8

kas balstīti uz krimināli psihiatriskām īpatnībām (psihopatizētais, alkoholizētais, intelektuāli ierobežotais).

Question 9

Atkarībā no personības degradācijas pakāpes, noziedzīgās motivācijas rakstura un satura var izšķirt šādus noziedznieku tipus:

Answer 9

1) noziedznieki ar izteiktu morālo vērtību degradācijas pakāpi; 2) noziedznieki ar vidēju morālo vērtību degradācijas pakāpi; 3) personības ar nestabilu vērtīborientāciju un normām.

Question 10

Noziedznieka personība attīstās vairākos etapos, proti:

Answer 10

noziedznieka personības veidošanās, saikne ar konkrētu dzīves situāciju pirms noziedzīga nodarījuma un noziedzīga nodarījuma izdarīšanas laikā;

noziedznieka personība kriminālprocesā, kas tiek veikts sakarā ar viņa izdarīto noziedzīgo nodarījumu;

noziedznieka personība soda izciešanas laikā.

Question 11

Noziedznieka personības izziņai ir šādi uzdevumi:

Answer 11

pareizi kvalificēt izdarīto noziedzīgo nodarījumu;

izvēlēties taktiskos paņēmienus, kuri vislielākajā mērā sekmē izmeklēšanas darbību veiksmīgu veikšanu (īpaši pratināšanā);

pedagoģiskā ietekme uz noziedznieka personību ar mērķi panākt noziedznieka resocializāciju (tam ir jābalstās uz zināšanām par noziedznieka individuālajām īpatnībām un konkrētas personības attīstības dinamiku);

padziļināti noskaidrot noziedzīgā nodarījuma izdarīšanas iemeslus un apstākļus, ņemot vērā noziedznieka personības psiholoģiskās īpatnības.

Question 12

Krimināltiesību teorijā noziedzīgā nodarījuma subjekts ir

Answer 12

prettiesisko darbību izdarījusī vai bezdarbību pieļāvusī fiziska un pieskaitāma persona, kas sasniegusi Krimināllikumā paredzētu vecumu, un līdz ar to viņu par izdarīto noziedzīgo nodarījumu ir pamats saukt pie kriminālatbildības.

Question 13

Taču nodarījuma subjekta un noziedznieka personības jēdziena saturs un juridiska nozīme būtiski atšķiras:

Answer 13

noziedzīga nodarījuma subjektam piemīt tieši tās personas īpašības, bez kuru pastāvēšanas vispār nav nodarījuma sastāva (vispārīgās subjekta pazīmes) vai nav konkrēta nodarījuma sastāva (speciālās subjekta pazīmes);

noziedznieka personību savukārt raksturo viņa sociālais statuss (dzimums, vecums, izglītība, ģimenes stāvoklis u.c.), nodarbošanās, stāvoklis sabiedrībā, tikumiskais un morālais novērtējums u.tml. Noziedznieka personību pēta kriminoloģijas zinātne;

vēl var atzīmēt, ka noziedznieka personību raksturojošās ziņas neietekmē noziedzīgā nodarījuma sastāva esību vai neesību, tomēr šīm ziņām ir krimināltiesiskā nozīme, jo, nosakot vainīgajam sodu, tiesa ievēro arī vainīgā personību.

Question 14

Aizdomās turētais

Answer 14

persona, par kuru pierādījumu kopums procesa virzītājam dod pamatu pieņēmumam, ka izmeklējamo noziedzīgo nodarījumu, visticamāk, izdarījusi konkrētā persona. Persona aizdomās turētā statusu iegūst no brīža, kad procesa virzītājs pieņem attiecīgo lēmumu (KPL 65.pants).

Question 15

Apsūdzētais

Answer 15

persona, kura ar procesa virzītāja lēmumu saukta pie kriminālatbildības par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu un pret kuru uzsāktā kriminālvajāšana nav izbeigta, kura nav attaisnota vai atzīta par vainīgu ar spēkā stājušos tiesas spriedumu (KPL 69.panta pirmā daļa).

Question 16

Noziedznieka personības kriminoloģiskā struktūra ietver sevī:

Answer 16

personības psiholoģisko apakšstruktūru;

personības sociālo apakšstruktūru;

personības kriminogēno apakšstruktūru.

Question 17

Noziedznieka personības kriminoloģiskais raksturojums ietver sevī šādas pamatiezīmes:

Answer 17

biofizioloģiskās;

psiholoģiskās;

sociāli demogrāfiskās;

morāli tikumiskās;

sociālo lomu;

krimināltiesiskās un kriminoloģiskās.

Question 18

Noziedznieka krimināltiesiskais raksturojums ietver sevī šādas pazīmes:

Answer 18

izdarītā noziedzīgā nodarījuma veids, raksturs un smagums;

līdzdalība;

noziedzīga nodarījuma izdarīšana pirmo reizi;

recidīvs;

vai noziedzīgās darbības veiktas ilgstoši;

apdraudējuma objekts;

vainas forma;

piespriestā soda veids un mērs.