Noziedzība Flashcards
Noziedzība
izplatīta vēsturiski mainīga, sociāla, krimināltiesiskā parādība, kas ietver noziedzīgus nodarījumus, kuri fiksēti noteiktā laikposmā attiecīgajā valstī vai reģionā (pilsētā, rajonā, pagastā utt.). Lielos vilcienos var teikt, ka noziedzība – tas ir visu noziedzīgo nodarījumu, kas izdarīti konkrētajā laikā konkrētajā teritorijā, kopums.
Kriminologiem par noziedzību ir trīs visizplatītākie viedokļi:
noziedzība parāda sabiedrības tradicionālās vērtības un ētiku;
noziedzība atspoguļo sociālās un politiskās varas pārstāvju vajadzības;
noziedzība ir sabiedrībā valdošās morāles un uzskatu darbība.
Noziedzības pazīmes:
izplatība noteiktā teritorijā,
vēsturiskā attīstība,
tās krimināltiesiskais raksturojums,
sociālā izcelsme,
noziedzība veidojas no atsevišķu noziedzīgu nodarījumu kopuma.
Noziedzības kvalitatīvās iezīmes (parametri, rādītāji):
noziedzības struktūra (tas ir, dažādu noziedzīgu nodarījumu veidu un formu īpatsvars kopējā noziedzībā, kāda ir valstī vai noteiktā teritorijā noteiktā laikposmā),
noziedzības raksturs (smagu un sevišķi smagu noziegumu īpatsvars kopējā noziedzības struktūrā un noziedznieku rakturojums).
Noziedzības kvantitatīvās iezīmes (parametri, rādītāji):
noziedzības stāvoklis (konkrētajā teritorijā noteiktā laikposmā izdarīto noziedzīgo nodarījumu skaits. Vērtējot noziedzības stāvokli, tiek ņemts vērā arī noziedznieku skaits. Noziedzības stāvokli var vērtēt arī pēc noziedzības veida – organizētā noziedzība, profesionālā noziedzība, recidīvā noziedzība, nepilngadīgo noziedzība, sieviešu noziedzība u.c.);
noziedzības dinamika (viens no būtiskākajiem noziedzības rādītājiem. Dinamika norāda uz noziedzības izmaiņām laika gaitā).
Noziedzības kvantitatīvās iezīmes (parametri, rādītāji):
noziedzības stāvoklis (konkrētajā teritorijā noteiktā laikposmā izdarīto noziedzīgo nodarījumu skaits. Vērtējot noziedzības stāvokli, tiek ņemts vērā arī noziedznieku skaits. Noziedzības stāvokli var vērtēt arī pēc noziedzības veida – organizētā noziedzība, profesionālā noziedzība, recidīvā noziedzība, nepilngadīgo noziedzība, sieviešu noziedzība u.c.);
noziedzības dinamika (viens no būtiskākajiem noziedzības rādītājiem. Dinamika norāda uz noziedzības izmaiņām laika gaitā).
Noziedzības stāvoklis ir
noziedzīgu nodarījumu un noziedznieku skaits, kuri veikuši noziedzīgus nodarījumus konkrētā teritorijā noteiktā laikposmā.
Sabiedriskā bīstamība
izpaužas tajā, ka noziedzība nodara kaitējumu vai rada šāda kaitējuma apdraudējumu ar Krimināllikumu aizsargātajām interesēm.
Noziedzību var iedalīt šados veidos:
pēc noziedznieka personības motivācijas rakstura (vardarbīga, mantkārīga, mantkārīgi-vardarbīga noziedzība),
pēc apdraudējuma objekta (ekonomiskā, ekoloģiskā, pret personu, amata noziegumi, korupcija, pret īpašumu, pret valsts iekārtu, pret sabiedrisko drošību, pret sabiedrības kārtību, pret dzimumneaizskaramību utt.).
pēc noziedznieka vainas (ar nodomu (tīši) vai aiz neuzmanības)
pēc subjekta pazīmēm: 1) pēc noziedznieka vecuma (nepilngadīgo noziedzība, pieaugušo noziedzība); 2) pēc īpašām pazīmēm (piemēram, amatpersonu noziedzība, medicīnas personāla noziedzība, militārā noziedzība); 3) pēc noziedznieka dzimuma (vīriešu, sieviešu noziedzība); 4) pēc tā, vai persona ir iepriekš izdarījis noziedzīgu nodarījumu (pirmreizējā noziedzība, recidīvā noziedzība);
pēc organizācijas pakāpes (individuālā, grupas, organizētā noziedzība);
pēc noziedzības teritorijas (noziedzība Rīgā, noziedzība Latvijā, noziedzība Kurzemē, noziedzība Ķengaragā u.tml.);
pēc īpašiem izdarīšanas apstākļiem (kara laikā, soda izpildes iestādēs).
Noziedzības struktūra
ir noziedzīgu nodarījumu veidu, kas izdarīti konkrētā teritorijā noteiktā laikposmā, vai noziedzīgu nodarījumu grupu attiecība vienam pret otru.
Noziedzības struktūru var veidot pēc dažādiem kritērijiem:
ņemot vērā noziedzīgu nodarījumu kategoriju (piemēram, ir vardarbīgie un mantiskie noziedzīgie nodarījumi);
ņemot vērā ģeogrāfisko vietu, kur izdarīts noziedzīgs nodarījums (piemēram, noziedzība Latvijas Republikā (100%), kuru veido: katras pilsētas noziedzība, lauku rajonu noziedzība kopā, katra lauku rajona noziedzība, noziedzīgi nodarījumi Rīgā, noziedzīgi nodarījumi ieslodzījuma vietās);
ņemot vērā to, kas izdarījis noziedzīgu nodarījumu (ir sieviešu un vīriešu noziedzība, nepilngadīgo noziedzība);
ņemot vērā noziedznieku vecumu (ir nepilngadīgo un pieaugušo noziedzība, var būt arī vecuma struktūras detalizētāka analīze).
Noziedzības raksturs
Biežāk to definē vienkārši kā smagu noziedzīgu nodarījumu īpatsvaru noziedzībā.
Noziedzības dinamika
viens no svarīgākajiem noziedzības rādītājiem, kas norāda uz noziedzības izmaiņām laika gaitā (pieaugumu vai samazināšanos). Noziedzības dinamikas mērķis ir: 1) parādīt noziedzības rādītāju izmaiņas par pagājušo periodu, atklāt to tendences un likumsakarības un, pamatojoties uz tām, 2) prognozēt noziedzības iespējamo attīstību nākotnē. Tāda informācija ir jāizmanto, plānojot pasākumus noziedzības novēršanai.
Noziedzības līmenis (koeficients) ir
noziedzīgu nodarījumu skaita (kas izdarīti konkrētā teritorijā noteiktā laikposmā) attieksme pret noteiktu iedzīvotāju kopumu. Šo rādītāju bieži sauc arī par noziedzības koeficientu.
Noziedzības līmeni (jeb koeficientu) var aprēķināt ar formulu:
K=N/Ie*10 000, kur:
K – noziedzības līmenis;
N – visu noziedzīgu nodarījumu skaits, kas izdarīti konkrētā teritorijā noteiktā laikposmā;
Ie – iedzīvotāju skaits šajā teritorijā;
10 000 – iedzīvotāju skaits, attiecībā uz kādu tiek noteikts noziedzības līmenis.