Latentā noziedzība

Question 1

Latentā noziedzība

Answer 1

tāda noziedzība, kas paliek slēpta no institūcijām, kuras izmeklē vai izskata lietas par veiktajiem noziedzīgajiem nodarījumiem; noziedzīgi nodarījumi, kurus šīs struktūras nav atklājušas un kuri nav atspoguļoti noziedzīgo nodarījumu uzskaitē - nav reģistrēti.

Question 2

Latentās noziedzības veidi

Answer 2

Noziedzīgie nodarījumi, par kuriem nevienam nav zināms;

Noziedzīgie nodarījumi, par kuriem tiek ziņots, bet kuri netiek atklāti;

Noziedzīgie nodarījumi, par kuriem tiek ziņots, bet kuri netiek reģistrēti;

Noziedzīgie nodarījumi, kuriem ir liecinieki, kuri tomēr par šiem nodarījumiem neziņo;

Noziedzīgie nodarījumi, par kuriem ir zināms cietušajiem, tomēr cietušie par tiem neziņo.

Question 3

Latentās noziedzības indekss

Answer 3

tas ir latentās noziedzības (vai konkrētā latentās noziedzības veida) rādītājs, kas norāda attiecību starp nereģistrēto noziedzības apjomu un noziedzības reģistrēto daļu. Latentās noziedzības indeksu aprēķina, izmantojot šādu formulu:

L = N/n vai L = N/n*100%, kur

L – noziedzības latentuma indekss (jeb latentās noziedzības indekss),

N – konkrētajā teritorijā noteiktajā laikposmā nereģistrētais noziedzīgu nodarījumu skaits,

n – šajā pašā teritorijā šajā pašā laikposmā reģistrētais noziedzīgu nodarījumu skaits.

Question 4

Kapēc personas izvēlas nevērsties tiesībsargajošajās iestādēs?

Answer 4

Persona (īpaši cietušais) neuzticas tiesībsargājošajām iestādēm un netic tam, ka noziedzīgs nodarījums tiks atklāts.

Nav pārliecības par to, ka vēršanās tiesībsargājošajās iestādēs nesīs vēlamo rezultātu.

Nav pārliecības par to, ka tiesībsargājošās iestādes spēs viņus aizsargāt no noziedznieku atriebības.

Bailes no tā, ka notikušais tiks pagriezts pret pašu personu.

Nevēlēšanās darīt zināmu noziedzīga nodarījuma faktu.

Noziedznieks ir atlīdzinājis cietušajam nodarīto kaitējumu.

Question 5

Trīs latentuma līmeņi

Answer 5

Zems līmenis

(īstenotie noziedzīgie nodarījumi, kurus grūti noslēpt un kuru atklāšanā cietušais ir ieinteresēts – piemēram, slepkavība, smagi miesas bojājumi, laupīšana, ceļu satiksmes negadījumi, masu nekārtības utt.);

Vidējais līmenis

(noziedzīgi nodarījumi, par kuriem no malas retu kurš uzzina, par kuriem ir zināms cietušajam, taču cietušais ne vienmēr uzskata par nepieciešamu vērsties tiesībsargājošajās iestādēs, ņemot vērā nenozīmīgu kaitējumu vai neticību tiesībsargājošajām iestādēm un to efektivitātei – piemēram, zādzība, huligānisms. Šajā sadaļā ietilpst arī tādi noziedzīgie nodarījumi, kurus cietušais ne vienmēr apzinās – piemēram, mazgadīgo pavešana netiklībā, atstāšana bezpalīdzības stāvoklī u.tml.);

Augsts līmenis

(vairākums tādu noziedzīgu nodarījumu, kur cietušais ir nevis konkrēta fiziska persona, bet organizācija, iestāde, sabiedrība kopumā – piemēram, dienesta stāvokļa ļaunprātīga izmantošana, kukuļņemšana, tirgošanās ar ietekmi. Šajā sadaļā ietilpst arī tādi noziedzīgie nodarījumi, kurus cietušais apzinās, taču ir ieinteresēts slēpt no tiesībsargājošajām iestādēm un citām personām).