9 - sirdsdarbības regulācija Flashcards
Sirdsdarbības miogēnā regulācija Heterometriskā
Heterometriskā – Franka-Stārlinga likums:
* priekšslodze – saistīts ar palielinātu asiņu atgriezšanos sirdī, ja kambarī ir lielāks asins daudzums, tad izraisa spēcīgāku kontrakciju
* pēcslodze – pretestība aortā asins plūsmai ārā no kambara. Ja palielinās pēcslodze(palielinās spiediens aortā), tad sirds kambaris kontrakcijas laikā varēs izgrūzt mazāku asins daudzumu. Ja izgrūž mazāk, tad kambarī paliek asins(diastoles beigu tilpums), kas atkal iestiepj sirds sieniņu, palielinot kontrakciju spēku.
Sirdsdarbības miogēnā regulācija homometriskā
- Nav saistīta ar muskuļu šūnas garumu izmaiņām, bet gan ar frekvences.
- Palielinot sirdsdarbības frekvenci, palielināsies arī sirds muskuļu darbības spēks
- Palielinot frekvenci, visi Ca joni nespēj izkļūt ārā un ar nākamo Ca daļu ieplūstot šūnā, kontrakcijas spēks palielinās.
Sirdsdarbības neirālā regulācija ekstrakardiālā
- Simpātiskā nervu sistēma:
o Centri – Th1-4 muguras smadzeņu segmentos
o Mediators – Noradrenalīns
o Receptors – β adrenoreceptors
o Efekti – pozitīvi – palielina frekvenci, kontrakcijas spēku uzbudināmību un uzbudinājuma vadīšanas ātrumu - Parasimpātiskā nervu sistēma:
o Centri – n. vagus kodoli iegarenajās smadzenēs
o Mediators – Acetilholīns
o Receptors – M holinoreceptors
o Efekti – negatīvi – samazina frekvenci, kontrakcijas spēku uzbudināmību un uzbudinājuma vadīšanas ātrumu.
Sirdsdarbības neirālā regulācija intrakardiālā
Sirds sieniņā atrodas receptori, kas uztver mehāniskus vai ķīmiskus kairinātājus. Sūta impulsus uz gangliju, kas atrodas sirds sieniņā. Eferentās šķiedras iet uz sirds muskuļšūnām, ietekmējot to darbību. Tas pats parasimpātiskais ganglijs.
Sirdsdarbības humorālā regulācija
- Vielas, kas stimulē sirdsdarbību:
o Adrenalīns, noradrenalīns no virsnieru serdes – ar asinīm saistās sirdi un saistās ar Beta 1 receptoriem, tā rezultātā izraisa visus pozitīvos efektus
o Vairogdziedzera jodu saturošie hormoni – palielina Beta 1 adronoreceptoru skaitu un jūtīgumu sirds muskulatūrā
o Kalcija joni - Vielas, kas nomāc sirdsdarbību:
o Kālija joni – konc palielināties ārpusšūnu vidē, K joniem nepatiks no sirds plūst ārā un sirds nevēlēsies repolarizēties un sirds muskulis nespēs uzbudināties.
Centrālā neirālā asinsvadu tonusa regulācija
- Asinsvadu sašaurinātājnervi – visiem asinsvadiem
o Simpātiskās vazokonstriktorās šķiedras (noradrenalīns-> alfa adrenoreceptori) - Asinsvadu paplašinātājnervi – nav visiem asinsvadiem, nepiedalās asinsspiediena regulācijā, tikai regulē audos vai orgānos:
o Parasimpātiskās nervu šķiedras (acetilholīns ->M holinoreceptori)
o Simpātiskās holīnerģiskās šķiedras (acetilholīns -> Mholinoreceptori). Paplašina arteriolas:
-Skeleta muskuļos
-Sirdī
-Galvas smadzenēs
o Mugurējo saknīšu vazodilatatori – aksona reflekss
-Impulsi pa aksonu sānu zariņiem izplūst uz asinsvadiem
-Realizējās pa aksona zariņiem, tāpēc impulsam nav nepieciešamas muguras vai galvas smadzenes, lai realizētu efektu uz asinsvadiem
-Reaģē uz sāpēm un temp izmaiņām
Centrālā humorālā asinsvadu tonusa regulācija
- Hormoni, kas sašaurina asinsvadus – ja arteriālais asinsspiediens ir par zemu:
o Angiotenzīns II – renīna-angiotenzīnas sistēmas rezultātā(no iepriekšējās tēmas)
o Adrenalīns, noradrenalīns (alfa) – nodrošina asinsvadu sašaurināšanos
o KO – hipotālama hormons, zidalās, ja asinssvadu spiediens ir samazinājies - Hormoni, kas paplašina asinsvadus:
o Adrenalīns (beta)
o ANUP (ātriju nātrija urētiskais peptīds) – izdalās no sirds endokrīnajām muskuļšūnām, bija iepriekšējā tēmā
Perifērā miogēnā asinsvadu tonusa regulācija
Iestiepjot asinsvadu sieniņas gludās muskuļšūnas, tās kontrahējas
Perifērā humorālā asinsvadu tonusa regulācija
- Asinsvadu sašaurinātājvielas:
o Serotonīns – izdalās, kad kkur ir bojājums asinsvados
o Tromboksāns A2 – izdalās, kad kkur ir bojājums asinsvados - Asinsvadu paplašinātājvielas:
o Histamīns – izdalās no tuklajām šūnām alerģisku reakciju rezultātā
o Kinīni – nodrošina asinsv. paplašināšanos blakus esošajām šūnām un iekaisuma gadījumā
o Prostaciklīns – neļauj sašaurināt asinsv., kas nav bojāts
o NO (slāpekļa oksīds)
Perifērā metabolā asinsvadu tonusa regulācija
Asinsvadus paplašina:
* ↑CO2
* ↓O2
* ↓pH (pienskābe)
* adenozīns
Reģionālā asinsrite
Reģionālā asinsrite – asinsrite orgānos un audos
Asins plūsma orgānos ir nepieciešama:
* lai nodrošinātu vielu apmaiņu audos
* lai nodrošinātu specifiskās funkcijas
Minūtes tilpuma sadalījums miera apstākļos dažādiem orgāniem un audiem
Ja pieņem 5l/min
27% 1350 gremošanas trakts
20% 1000 nieres
20% 1000 muskuļi
14% 700 smadzenes
5% 250 āda
4% 200 sirds
Minūtes tilpuma sadalījums fiziskas slodzes apstākļos dažādiem orgāniem un audiem
Ja pieņem 25l/min
2% 500 gremošanas trakts
1% 250 nieres
85% 21 000 muskuļi
3% 750 smadzenes
3% 750 āda
4% 1000 sirds
Asinsrites īpatnības skeleta muskuļos
- Miera stāvoklī 20% no minūtes tilpuma (1000 ml/min)
- 4-7 ml/min/100g miera stāvoklī
- Fiziskā slodzē 75 ml/min/100g, oksidatīvajā daļā pat 300-400 ml/min/100g
- Atslābšanas fāzē lielāka asins apgāde nekā kontrakcijas fāzē
- Dinamiskā slodzē intensīvāka nekā statiskā
Skeleta muskuļu asinsrites regulācija
* Neirālā
* Hormonālā
* Miogēnā
* Humorālā
* Metabolā
Asinsrites īpatnības smadzenēs
- Miera stāvoklī 14% no minūtes tilpuma (700 ml/min)
- Relatīvi nemainīga dažādos fizioloģiskos apstākļos – lai nemainītos intrakraniālais spiediens
- Pelēkā smadzeņu viela apasiņota labāk nekā baltā
- Faktori, kas ietekmē smadzeņu asinsriti:
o Dažādu centru aktivitāte – aktīvajos centros asinsrite ir intensīvāka nekā neaktīvajos
o Arteriālais asinsspiediens – bīstama samazināšanās zem 60 mmHg
o Intrakraniālais spiediens
Smadzeņu asinsrites regulācija
* Neirālā
* Hormonālā
* Miogēnā
* Humorālā
* Metabolā
o ↓pH (↑ PCO2)
* CNS išēmiskā regulācija
Koronārā asinsrite
- Miera stāvoklī 4 % no minūtes tilpuma (200 ml/min)
- Fiziskas slodzes laikā 1000 ml/min
- Koronārajiem asinsvadiem ir vislielākā arteriovenozā starpība (10-15 %)
- Daudz kapilāru un anastomožu
- Koronārā asinsapgāde ir atkarīga no:
o koronāro artēriju diametra – jo šaurākas, jo mazāk asiņu varēs piegādāt sirds muskulim
o sirds cikla fāzes – asinsrite samazinātā sirds kontrakcijas laikā, it īpaši izovolumetriskajā, diastoles laikā asinsrite sirds muskulī kļūst intensīvāka
o diastoliskā spiediena aortā – ja spiediens aortā diastoles laikā būs augstāks, vairāk asinis ieplūdūns koronārajās artērijās
o sirdsdarbības frekvences – visvairāk saīsinās diastoles fāze, tāpēc ar lielāku frekvenci, būs mazāk asiņu
Koronārās asinsrites regulācija - Neirālā
- Hormonālā
- Miogēnā
- Humorālā
- Metabolā
Asinsrites īpatnības mazajā asinsrites lokā
- Zemāks spiediens un pretestība nekā lielajā asinsrites lokā. Plaušu stumbrā:
- Ps = 25-30 mmHg
- Pd = 6-12 mmHg
- Hidrostatiskais spiediens kapilāros ir mazāks par koloidāli-osmotisko – filtrācija nenotiek un neveidojas audu šķidrums
- Asinsriti plaušās ietekmē gravitācijas spēks – plaušu pamatnes ir labāk apasiņotas nekā galotnes
- PO2 samazināšanās izraisa arteriolu sašaurināšanos
