8 - asinsrite asinsvados Flashcards
Kādi faktori ietekmē asins plūsmu pa asinsvadiem?
Spiedienu starpība starp asinsvada galiem
Pretestība:
-Elastīga - asinsvada elastība
-Perifērā:
asiņu viskozitāte
asinsvada garums
asinsvada rādiuss
Assinspiediena izmaiņas dažādās asinsrites sistēmas daļās
P, mmHg
100 - 70 ar svārstībām(no sistoles) Aortā; artērijās
70 - 35 Arteriolas
35 - 17 Kapilāri
17 - -3 Vēnulas; vēnas
Summārā šķersgriezuma laukuma izmaiņas dažādās asinsrites sistēmas daļās
cm^2
4 Aorta - artērijas
2000 Kapilāri
8 Vēnas
(tas kas pa vidu ir iztēlei)
Lineārās plūsmas izmaiņas dažādās asinsrites sistēmas daļās
0,5 m/s Aorta; artērijas
0,5 mm/s Kapilāri
0,2 m/s Vēnas
Norm sistoliskais spiediens
100 - 120 mmHg
Norm diastoliskais spiediens Pd
60 - 80 mmHg
Pulsa spiediena formula
Pp= Ps-Pd
Vidējā spiediena formula
1/3Ps +2/3Pd = Pd+1/3Pp
Kas ietekmē pulsa spiedienu?
Sistoles tilpums
Kas ietekmē diastoles spiedienu?
Perifērā pretestība
Kas ietekmē sistoles spiedienu?
Kambaru kontrakcijas spēks
Elastīgā pretestība
Tiešā arteriālā asinsspiediena reģistrācijas līkne un tajā redzamās svārstības
Pulsatorās svārstības - da zigzags, sirds mehāniskā darbība
Respiratorās svārstības - mazi pauguri; saistībā, ka spiediens samazinās ieelpojot un palielinās izalpojot
Vazomotorās svārstības - garš paugurs; iegarenās smadzenes cenšas uzturēt nemainīgu asinsspiedienu
Netiešās arteriālā asinsspiediena noteikšanas metodes, to pamatprincipi
Korotkova metode
*kad mančetē spiediens lileāks nekā sistoliskais, tad nav skaņu
*kad mančetē spiediens mazāks kā Ps, bet lielāks kā Pd, tad skaņa(nosaka sistoles spiedienu)
*kad Pm<Pd skaņas nav
Palpatorā jeb Riva-Roči metode
*tausti pulsu yo, var tikai sistoles spiedienu noteikt
Oscilometriskā metode
* aparāts, neviens nezina kā viņš strādā
Ātrie arteriālā asinsspiediena regulācijas mehānismi
sekundes – minūtes
o Baroreceptīvais reflekss – tiek ierosināts no spiedienu receptoriem. Aktivējas, ja palielinās asinsspiediens, samazina to. Palielina sirds darbību kavējošo centru, samazina sirds darbību stimulējošos centru, samazina vazomotoro centru
o Hemoreceptīvais reflekss – atrodas karotīda sīnusam blakus esošajiem asinsvadiem. Saņem intensīvu asinsapgādi. Aktivizējas, kad samazinās parciālais asinspiediens skābeklim asinīs
o CNS išēmiskā regulācija – ieslēdzās, ja iepriekšējie varianti nenostrādā. Sūta visu uz vazimotoro un samazina asinsplūsmu uz perifērejām arteriolām, sūtot vairāk asinis uz smadzenēm. Savā ziņā krīzes regulācija.
Vidēji ātrie arteriālā asinsspiediena regulācijas mehānismi (minūtes – stundas)
o Renīna-angiotenzīna sistēma – aknas visu laiku izdala angiotenzinogēnu, ja asinspiediens samazinās, tad virsnieru dziedzeri izdala hormonus renīnu, kur tie pārvērš angiotenzinogēnu par angiotenzīnu 1, tas nonāk līdz plaušām, kur tiek izdalīts enzīms – angiotenzīma konvertējošais enzīms(AKE), kas pārvērš to par angiotenzīnu 2. Angiotenzīns 2 ir ļoti stiprs asinsvadu sašaurinātājs.
o Asinsvadu gludās muskulatūras atslābšana – its in the name
o Šķidruma sadale starp asinīm un starpšūnu šķidrumu – saistīta ar filtrācijas un reabsorbcijas izmaiņu kapilāros. Jo lielāks spiediens kapilāros, jo lielāka filtrācija, bet reabsorbcija samazinās. Vairāk šķidrums paliek starpšūnu telpā un asinsspiediens samazinās. Var arī notik otrādi
Lēnie arteriālā asinsspiediena regulācijas mehānismi (stundas - dienas)
o Nieru asiņu tilpuma regulācija – filtrācijas un reabsorbcijas izmaiņas, līdzīgi kā pie vidēji ātrajiem, tikai cauri nieru nefronu kapsulām un kapilāru.
o Aldosterons – hormons, to regulē renīna angiotenzīna sistēma. Ja asinsspiediens pārāk zems
o Vazopresīns (ADH – antidiurētiskais hormons)
o ANUP – ātrija nātrija urētiskais peptīds. Izdalīts nierēs, kavē Na un H2O reabsorbciju, samazinot reabsorbciju
Asinsrite vēnās, tās atšķirības no asinsrites artērijās.
- Zems asinsspiediens un tas ir atkarīgs no ķermeņa stāvokļa,
- Mazāks spiediena kritums nekā artērijās (17 – -3 mmHg),
- Lēns asins straumes ātrums (0,2 m/s)
- Vēnas ir tilpuma asinsvadi. ~65 % asiņu atrodas lielā asinsrites loka vēnās,
- Venozās asinis plūst pretēji gravitācijas spēkam.
Palīgmehānismi, kas veicina asins plūsmu vēnās
- Muskuļu sūknis - pirms kontrrakcijas asinis ieplūst vēnās, kontrakcijas laikā spiež asinis uz sirdi
- Elpošanas sūknis – ielpojot diafragma iet uz leju, palielinot spiedienu vēdera dobumā, saspiežas vēnas. Krūškurvis piepūšās un spiediens paliek mazāks, paplašinot vēnas. Vēnas asinsplūsma iet uz augšu. Izelpā notiek pretējas izmaiņas, bet vēnām aktivizējas vārstules, kuras neatļauj pretējam notikt
- Sirds piesūcošā darbība asiņu izgrūšanas fāzē – atverās semilunārās vārstules, grūž asinis uz artērijām, vlkot uz leju priekškambari un velkot iekšā venozās asinis
- Artēriju pulsācijas - artērijas ar savu elastīgumu spiež apkārtējās vēnas, līdzīgi kā muskuļu sūknis
Mikrocirkulācijas asinsvadu raksturojums un to funkcijas
Ietilpst mazi asinsvadi, kas saistīti ar audu apasiņošanu
* Arteriolas – pirmās audu apasiņošanā
* Prekapilārie sfinkteri – pēdējie gludās muskulatūras slāņi pirms ieejas kapilāros, noslēdz vai atver kapilārus
* Kapilāri – plāna sieniņa, mazs diametrs, lēns asinsplūsmas ātrums
* Postkapilārie sfinkteri – var noslēgt vai atvērt kapilārus, tikai no otras puses
* Vēnulas
* Arteriovenozās anastomozes – apiet kapilārus, ja gadījumā ir bojājumi kapilāros, kāarī izmanto asinsšūnas ar lielu diametru
Kapilāri, to veidi, kur dažādie veidi atrodas organismā
Plāna sieniņa – bazāla membrāna un 1 endotēliju šūnas slānis
Taukšķiedra var caur sieniņu izplūst, bet ūdenī šķīustošās vielas ir spiestas iet cauri endotēlija šūnu spraugas
Kapilāru grupas pēc uzbūves:
Nepārtrauktie:
* Endotēlijšūnas cieši vienas pie otras, tāpēc laiž cauri tikai taukos šķīstošās vielas.(CNS, muskuļos)
Logotie:
* Ar caurumiņiem endotēlijā, tāpēc var nodrošināt intensīvu ūdenī šķīstošu vielu apmaiņu (nieres kamoliņā, zarnu bārkstiņās)
Pārtruktie(kaulu smadzenēs, liesā):
* Lielas spraugas starp endotēliju šūnām
* Var laist cauri tīri lielas šūnas
Vielu apmaiņas mehānismi caur kapilāra sieniņu
- Filtrācija un reabsorbcija
- Difūzija (CO2 un O2)
- Mikropinocitoze – mazos pūslīsos tiek ieslēgtas vielas, kuras tiek transportētas cauri epitēlija šūnām
Filtrācija un reabsorbcija kapilāros
Hidrostatiskais spiediens kapilārā(spiediens, kas spiež asinis uz audiem) (Ph):
Arteriālajā galā – 35 mmHg,
Venozajā galā – 17 mmHg
Koloidāli-osmotiskais spiediens asinīs(spiež šķidrumu uz asinsvadiem) (πc) ~ 25 mmHg
Limfas veidošanās
Kad koloidāli osmotiskais šķidrums nav pietiekams, lai vēl paņemtu šķidrumu no audiem, bet tur vēl paliek starpšūnu šķidrums, veidojas limfa, ko savāc limfvadi.
