Šūnas uzbūve, Citoplazma, Šūnas organoīdi

Question 1

Citosols

Answer 1

Homogēna vai smalkgraudaina, caurspīdīga, pusšķidra viela, kas aizpilda šūnu. Tajā atrodas visi organoīdi.
Sastāv no dažādām neorganiskām un organiskām vielām (Na+, K+, Cl-, bikarbonāti, magnijs, kalcijs, OBV), visvairāk tajā ir H2O.
Dzīva citoplazma vienmēr kustas.

Question 2

Citosola funkcijas 3

Answer 2

◼Apvieno visas šūnas struktūras un nodrošina to mijiedarbību.
◼Transportē pa šūnu dažādas vielas, vakuolas, organoīdus.
◼Šeit notiek daļa no bioķīmiskām reakcijām (lielākā daļa bioķ. reakciju notiek organoīdos).

Question 3

Šūnas organoīdi

Answer 3

Citoplazmas sastāvdaļas, kurām piemīt specifiska uzbūve, un kas izpilda noteiktas funkcijas

Question 4

Speciālas nozīmes organoīdi

Answer 4

organoīdi ir tikai īpaši diferencētās šūnās, piemēram, miofibrillās – muskuļu šūnās; tonofibrillas – epitēlija šūnās.

Question 5

Vispārējas nozīmes organoīdi

Answer 5

organoīdi ir tie organoīdi, kas sastopami katrā šūnā.

Question 6

Organoīdu iedalījums pēc morfoloģiskām īpatnībām- nemembranozie 4

Answer 6

◼Citoskelets
◼ Centriolas;
◼Ribosomas;
◼ Kodoliņš

Question 7

Organoīdu iedalījums pēc morfoloģiskām īpatnībām- membranozie 4

Answer 7

◼Endoplazmatiskais tīkls, ◼Goldži komplekss;
◼ Lizosomas;
◼ Peroksisomas; ◼Vakuolas
Ar vienkāršu membrānu
◼ Kodols;
◼ Mitohondriji; ◼ Hloroplasti
Ar dubultu membrānu

Question 8

citoskeleta uzbūve

Answer 8

◼OBV pavedienu un caurulīšu tīkls, kas caurauž
visu citoplazmu.
◼3 galvenie citoskeleta pavedienu
veidi ir:
– mikrotubuļi
– starpdiedziņi – mikrofilamenti

Question 9

citoskeleta funkcijas 3

Answer 9

◼Nosaka šūnas formu (neironiem vairāk nekā 1m garu aksonu, gludo muskuļu šūnām vārpstveida formu utt.).
◼Palīdz pārvietoties organoīdiem (mitohondrijiem, dažādiem pūslīšiem).
◼Palīdz pārvietoties šūnai (skropstiņas, viciņas).

Question 10

Centriolas funkcijas:

Answer 10

◼Šūnas dalīšanās laikā palīdz veidot dalīšanās vārpstu. Tā sadala ģenētisko materiālu 2 vienādās daļās – lai katrai meitšūnai būtu nepieciešamais DNS daudzums.

Question 11

Medikamenti, kuri nomāc mikrotubuļus:

Answer 11

• Kolhicīns (podagras, artrīta gadījumā)

Question 12

Ribosome uzbūve

Answer 12

◼ Ļoti sīki organoīdi.
◼Sastāv no 2 daļām – lielās un mazās subvienības. Abas subvienības sastāv no OBV un ribosomālās RNS (rRNS).
◼Atrodas visās šūnās (gan prokariotos, gan eikariotos).
◼Eikariotos atrodas gan brīvi citoplazmā, gan uz graudainā ET membrānām, gan uz kodola apvalka ārējās membrānas.

Question 13

Ribosome funkcijas

Answer 13

◼Sintezē OBV, savienojot aminoskābes savā
starpā.
◼Sintezētās OBV tiek izmantotas dažādi:
-Citoplazmas brīvo ribosomu OBV – paliek šūnā un
tiek izmantotas šūnas vajadzībām.
-Kodola apvalka ribosomu OBV – transportē iekšā kodolā un izmanto ribosomu sintēzei.
-Graudainā ET ribosomu OBV – transportē uz Goldži kompleksu, modificē un tad transportē no šūnas ārā.
-Mitohondrijos – mitohondriju vajadzībām

Question 14

Endoplazmatiskā tīkla funkcijas

Answer 14

šūnas iekšējā piegādes sistēma

Question 15

Endoplazmatiskā tīkla uzbūve

Answer 15

◼ET veido sarežģīta kanāliņu, vakuolu un cisternu sistēma
◼Šīs struktūras norobežo membrāna, kuras uzbūve ir tāda pati kā plazmatiskajai membrānai
◼ET sadala šūnu noteiktās daļās
◼ET ir saistīts ar kodola ārējo apvalku, kā arī ar perinukleāro telpu, kas atrodas starp kodola abiem apvalkiem

Question 16

Endoplazmatiskā tīkla daļas

Answer 16

◼Izšķir divas morfoloģiski un funkcionāli atšķirīgas daļas:
»graudaino ET »gludo ET

Question 17

Graudainā endoplazmatiskā tīkla funkcijas 4

Answer 17

◼Olbaltumvielu sintēze »ar ribosomu palīdzību
◼olbaltumvielu modifikācija » glikolizēšana
◼olbaltumvielu foldings »ar čaperonu palīdzību
◼dažādu šūnas daļu sasaistīšana »šūnas membrānas atjaunošana

Question 18

Gludā Endoplazmatiskā tīkla funkcijas 7

Answer 18

◼lipīdu sintēze un noārdīšana
◼polisaharīdu sintēze un noārdīšana
◼steroīdo hormonu sintēze
◼dažādu šūnas daļu saistīšana savā starpā
◼dažu medikamentu un vielmaiņas kaitīgo produktu atindēšana
◼dažādu sintezēto vielu uzkrāšana un transportēšana
◼citoplazmas sadalīšana atsevišķās daļās

Question 19

Goldži kompleksa funkcijas

Answer 19

• Funkcija: iepako, pārveido un transportē vielas uz dažādām vietām gan šūnā, gan ārpus tās
  ◼Savāc, šķiro, iepako, iezīmē, sadala makromolekulas
  ◼Modificē makromolekulas, nosakot to transporta virzienu
  ◼Šūnā pārvietojamo makromolekulu uzkrāšana un koncentrēšana
  ◼Līdzdalība šūnas membrānu aprite ◼Sfigolipīdu, glikozaminoglikānu un
  proteoglikānu sintēze ◼Lizosomu veidošana
• Saņem vielas (lipīdus, proteīnus, ogļhidrātus) no gludā un graudainā ET

Question 20

Goldži kompleksa uzbūve

Answer 20

◼Goldži kompleksu veido diktiosomu apkopojums
◼Diktiosomas uzbūve: »plakanu maisiņu jeb cisternu
veidota sistēma
»sīki, brīvi mikropūslīši, kas atrodas plakano maisiņu galos
»lielāki pūslīši jeb vakuolas

Question 21

Lizosomas

Answer 21

◼ Apaļi organoīdi, bet lielāki kā ribosomas
◼Pūslīši, kurus apņem vienkārša membrāna.
◼Tajās atrodas enzīmi (hidrolītiskie), kas spēj šķelt OBV, polisaharīdus, nukleīnskābes, lipīdus.
◼Veidojas Goldži kompleksā.

Question 22

Lizosomu funkcijas

Answer 22

» sašķelt ķīmiskas reakcijas ceļā makromolekulas un nolietojušās šūnas daļas un pašas šūnas,
» iekaisuma procesa likvidācija
◼Sagremo makromolekulas, baktērijas, vīrusus (piedalās organisma imūnajā atbildē)
◼Sašķeļ novecojušos un bojātos organoīdus (autofāgija). Normāls process jebkurā šūnā, jo organoīdi novecojas nepārtraukti.
◼Sašķeļ novecojušas un bojātas šūnas (autolīze). Lizosomu saturs atbrīvojas no membrānas un citoplazmā izkļuvušie enzīmi sašķeļ šūnu. Tas ir normāls process
◼Piedalās skrimšļaudu pārvēršanā par kaulaudiem.

Question 23

Lizosomu veidošanās

Answer 23

◼Fermenti tiek sintezēti ar ribosomu palīdzību
◼Uzsintezētie fermenti ar vezikulārā transporta palīdzību tiek transportēti uz Goldži kompleksu
◼No Goldži kompleksa noraisās vezikulas - lizosomas

Question 24

ATF

Answer 24

Adenozīntrifosfāts

Question 25

Lizosomu enzīmi

Answer 25

satur ap 50 enzīmiem

Question 26

Peroksisomas uzbūve

Answer 26

Pēc uzbūves līdzīgas lizosomām, tikai tajās ir mazāk enzīmu un nenotiek tik daudz vielu šķelšanu

Question 27

Peroksisomas Funkcijas

Answer 27

◼Notiek taukskābju un aminoskābju oksidēšana.
◼Šo reakciju blakusprodukts ir ūdeņraža peroksīds. Lai noārdītu peroksīdu, peroksisomās ir enzīms katalāze.

Question 28

Mitohondriji Uzbūve:

Answer 28

◼Dažādas formas (ovāli, apaļi, nūjiņveida u.c.) www.reddit.com
◼Sieniņas sastāv no 2 membrānām – ārējā ir gluda, iekšējā veido krokas, kuras sauc par kristām.
◼Satur ribosomas (mazākas kā citoplazmā esošās) ◼Satur mtDNS

Question 29

Mitohondriji Funkcijas: 2

Answer 29

◼Uz kristām un mitohondrija iekšienē novietoti enzīmi, kuri veic ogļhidrātu un tauku šķelšanu. Šajā procesā tiek izmantots O2 un izdalās enerģija, kura tūlīt pāriet ATF makroerģisko saišu enerģijā.
◼Sintezē ATF, tātad apgādā šūnu ar enerģiju.
◼ Mitohondrijos notiek specifisko OBV sintēze
◼ Daļa OBV tiek sintezēta, izmantojot mitohondrija DNS (mtDNS) informāciju, bet citas OBV grupas sintēzi kontrolē kodola DNS

Question 30

Mitohondriālā DNS

Answer 30

◼mtDNS ir cirkulāra, maza DNS molekula, kas satur 37 gēnus (Kodolā >25,000 gēnu).
◼mtDNS mutācijas notiek apmēram 5-10 reizes ātrāk nekā kodola DNS.
◼mtDNS nav pasargāts ar proteīniem un ir ļoti neefektīvs labošanas mehānisms
◼Pārmanto tikai no mātes.

Question 31

Ieslēgumi

Answer 31

◼Ieslēgumi ir citoplazmas komponenti. Tie var būt gan kā šūnas gala produkti, gan kā rezerves vielas.
◼To daudzums šūnā variē atkarībā no šūnas funkcionālā stāvokļa.
◼Rezerves vielas: tauku pilieni un ogļhidrāti (glikogēns)
◼Ieslēgumiem var būt dažādas formas: granulas, diskveida, pilienu vai dažādu kristālu forma.

Question 32

Eritrocīti

Answer 32

dzīvo ap 120 dienām
◼Kodols izzūd (vairāk vietas hemoglobīnam) – eritrocīti nedalās
◼Nav mitohondriju (O2, ko pārnēsā neizlieto reakcijās)
◼Nav centriolu – eritrocīti nedalās.
◼Nav ET, nav Goldži kompleksa – nenotiek nekāda vielu sintēze un to transports.
◼Ja nav Goldži – nav lizosomu.

Question 33

Aknu šūnas (hepatocīti)

Answer 33

◼Ir kodols (mēdz būt pat 2).
◼Daudz mitohondriju – nepieciešams daudz enerģijas dažādiem
procesiem šūnā, ~22 % no šūnas aizņem mitohondriji.
◼Labi attīstīts ET – īpaši gludais jo piedalās organisma atindēšanā, jo sašķeļ taukos šķīstošās indes un vielmaiņas starpproduktus.
◼Ļoti daudz peroksisomu – notiek dažādu toksisko savienojumu un medikamentu atindēšana.
◼Tāpat daudz lizosomu.
◼Labi attīstīts Goldži komplekss.