Brainscape's Knowledge GenomeTM

Browse over 1 million classes created by top students, professors, publishers, and experts.


See full index

Citoloģija un ģenētika > Šūnas kodols. Šūnas dzīves cikls. Mitoze > Flashcards

Šūnas kodols. Šūnas dzīves cikls. Mitoze Flashcards

1
Q

Kodols

A

Sastopams visās eikariotu šūnās (izņemot ļoti diferencētas šūnas, piem., eritrocītus)
Smadzenes

»cilvēka aknu un nieru šūnās var būt vairāki kodoli »cilvēka eritrocītiem kodola nav
»šķērssvītroto muskuļu šķiedrās katrā ir daudzi kodoli

How well did you know this?
1
Not at all
2
3
4
5
Perfectly
2
Q

Kodola funkcijas 4

A

◼Atdala DNS un RNS sintēzi no proteīnu sintēzes
◼Ģenētiskās informācijas uzkrāšana (DNS) un pavairošana
jeb replikācija
◼RNS sintēze
◼Ribosomu sintēze

How well did you know this?
1
Not at all
2
3
4
5
Perfectly
3
Q

Kodola uzbūve 4 daļas

A

»Kodola apvalks
»Kodola «sula» (nukleoplazma jeb karioplazma) »Kodoliņš
»Hromatīns

How well did you know this?
1
Not at all
2
3
4
5
Perfectly
4
Q

Kodola apvalks

A

Sastāv no divām membrānām starp kurām ir starpmembrānu perinukleārā telpa
Membrānas veido poras, kas savieno kodolu un citoplazmu
Kodola ārējā membrāna ir saistīta ar ET

How well did you know this?
1
Not at all
2
3
4
5
Perfectly
5
Q

Transports car kodola apvalku

A

◼ No kodola uz citoplazmu caur porām: »Visas RNS
»Ribosomu subvienības
◼No citoplazmas uz kodolu:
»Nukleotīdi RNS sintēzei un DNS replikācijai »OBV ribosomu subvienību veidošanai

How well did you know this?
1
Not at all
2
3
4
5
Perfectly
6
Q

Kodola sula

A

karioplazma jeb nukleoplazma

How well did you know this?
1
Not at all
2
3
4
5
Perfectly
7
Q

Kodoliņš

A

◼ Atrodas kodola karioplazmā
◼ Skaits variē no 1 līdz 20
◼ Nav membrānas
◼ Sastāv no DNS, tikko uzsintezētās r-RNS, OBV un gatavām ribosomu subvienībām.
◼Kodoliņā notiek r-RNS sintēze, to «samontē» ar OBV un izveido ribosomu subvienības.
◼Kodoliņa f-ja ir ribosomu sintēze

How well did you know this?
1
Not at all
2
3
4
5
Perfectly
8
Q

Hromatīns

A

◼Izskatās kā smalki pavedieni, kas vienmērīgi izkliedēti pa kodolu.
◼Katrs pavediens ir stipri spiralizēts DNP (dezoksiribonukleoproteīds).
◼DNP ir uz OBV uztīta DNS.
◼Visu šūnas dzīves laiku kodolā ir hromatīns, bet, ja šūna vēlas dalīties, hromatīns saspiralizējas ciešāk un tad to sauc par hromosomām.

How well did you know this?
1
Not at all
2
3
4
5
Perfectly
9
Q

No kā veidojas hromatīns

A

Hromatīns veidojas no DNS un olbaltumvielām. Un ir divu veidu olbaltumvielas histonu un nehostonu olbaltumvielas.

How well did you know this?
1
Not at all
2
3
4
5
Perfectly
10
Q

Hromosomālās olbaltumvielas

A

Histonu olbaltumvielas, Nehistonu olbaltumvielas

How well did you know this?
1
Not at all
2
3
4
5
Perfectly
11
Q

Hromosomālās olbaltumvielas
◼Histonu olbaltumvielas:

A

»Pozitīvi lādētas (daudz lizīns un arginīns) »Iedalās piecāš klasēs: H1, H2A, H2B, H3 un H4 » Funkcija:
- Nosaka hromosomu struktūru («iepako DNS»)
- Piedalās gēnu darbības regulācijā – histoni, piesaistoties pie DNS, to inaktivē, bloķējot transkripciju

How well did you know this?
1
Not at all
2
3
4
5
Perfectly
12
Q

Hromosomālās olbaltumvielas
◼Nehistonu olbaltumvielas:

A

»Aktivizē DNS, neitralizējot histonus;
»Darbojas kā enzīmi, kas nepieciešami transkripcijas un replikācijas procesiem.

How well did you know this?
1
Not at all
2
3
4
5
Perfectly
13
Q

DNS «iepakošanas» līmeņi 4

A

◼ Nukleosoma
◼Hromatīna pavediens
◼ Cilpas
◼ Hromosoma

How well did you know this?
1
Not at all
2
3
4
5
Perfectly
14
Q

DNS «iepakošanas» Nukleosoma

A

Vismazākā DNS «pakojuma» vienība
Divas kopijas no katra histony veida – kopā 8 veido
nukleosomas serdi
Histonu veidi: H1, H2, H2B, H3, H4
Apkārt nukleosomas serdei divreiz apvīta D spirāle Vienu nukleosomu ar otru kopā savieno histons 1 (H1)

How well did you know this?
1
Not at all
2
3
4
5
Perfectly
15
Q

DNS «iepakošanas» Hromatīna pavediens

A

Nukleosomas ar H1 palīdzību tiek savienotas līdz izveidojas hromatīna pavediens

How well did you know this?
1
Not at all
2
3
4
5
Perfectly
16
Q

DNS «iepakošanas» Cilpas

A

Hromatīna pavediens tiek savīts, līdz izveidojas cilpas

How well did you know this?
1
Not at all
2
3
4
5
Perfectly
17
Q

Hromatīns

A

Pavedienu komplekss, sastāv no DNS un
olbaltumvielām. Eksistē šūnas interfāzes laikā.

How well did you know this?
1
Not at all
2
3
4
5
Perfectly
18
Q

Hromosoma

A

DNS un olbaltumvielu komplekss, kas šūnu dalīšanās laikā sablīvējas un ir redzams gaismas mikroskopā kā atsevišķs nūjiņveida ķermenis.

How well did you know this?
1
Not at all
2
3
4
5
Perfectly
19
Q

Hromatīna veidi

A

Eihromatīns, Heterohromatīns- Konstitutīvais, Fakultatīvais

How well did you know this?
1
Not at all
2
3
4
5
Perfectly
20
Q

Eihromatīns

A

◼Ģenētiski aktīvais hromatīns
◼Difūzs (despiralizēts)
◼Gēni, kas lokalizēti eihromatīna rajonā ir ģenētiski aktīvi
◼Kondensējas tikai mitozes laikā
◼Ir ģenētiski aktīvs interfāzes laikā (DNS replikācijas, gēnu transkripcijas laikā)

How well did you know this?
1
Not at all
2
3
4
5
Perfectly
21
Q

Heterohromatīns

A

◼Ģenētiski neaktīvais hromatīns
◼Stipri spiralizēts, kondensēts, kompakts
◼Gēni, kas lokalizēti heterohromatīna rajonā ir ģenētiski neaktīvi
◼Lokalizēts centromērās un telomērās
◼ Nozīme:
» Aizsargfunkcija
»Evolucionāra nozīme (ietekmē rekombinācijas biežumu)

How well did you know this?
1
Not at all
2
3
4
5
Perfectly
21
Q

Konstitutīvais heterohromatīns

A

◼Viemēr ļoti spiralizēts, arī interfāzes laikā ◼Parasti satur atkārtotas DNS secības, sastāv no
satelītu DNS (ATCGCTATT)n
◼Tas atrodas:
»visu hromosomu centromērās
»1.,9.,16. hromosomu sekundārās iežmaugās
»13., 14., 15., 21.., un 22. hromosomu īsajos plecos »Y hromosomas distālajā daļa

How well did you know this?
1
Not at all
2
3
4
5
Perfectly
22
Q

Konstitutīvais heterohromatīns- funkcijas

A

»Homologo hromosomu atpazīšana mejozes laikā »Gēnu aktivitātes regulācija
»DNS «iepakošana»

How well did you know this?
1
Not at all
2
3
4
5
Perfectly
23
Q

Fakultatīvais heterohromatīns

A

◼Interfāzes laikā ir spiralizēti tikai daļā šūnu un tikai noteiktos ontoģenēzes periodos
◼Dažādās šūnās tas ir atšķirīgos hromosomu reģionos
◼Veido unikālas secības, kas satur gēnus
◼Fakultatīvā heterohromatīna rajons metafāzes laikā nav atšķirams no eikromatiskajiem rajoniem

How well did you know this?
1
Not at all
2
3
4
5
Perfectly
24
Q

X hromosomas inaktivācija
Laiona hipotēzes pamatprincipi: 3

A
  • viena no X hromosomām sievietes organismā ir neaktīva
  • viena un tā paša organisma šūnās neaktīvā hromosoma var būt iegūta vai nu no mātes vai no tēva
  • X hromosomas inaktivācija notiek agrā embrioģenēzē un turpmākajā šūnu attīstības laikā tā paliek fiksēta
How well did you know this?
1
Not at all
2
3
4
5
Perfectly
25
Q

Hromosomas

A

◼ Šūnas kodola uzbūves elementi, kuros ieslēgta šūnas galvenā ģenētiskā informācija.

How well did you know this?
1
Not at all
2
3
4
5
Perfectly
26
Q

Hromosomu funkcijas

A

◼ Ģenētiskā materiāla nesējas
◼ Regulē informācijas pārrakstīšanu no DNS uz RNS
◼ Ģenētiskā materiāla sadalīšana starp meitšūnām šūnu dalīšanās laikā
◼ Regulē gēnu darbību

27
Q

Hromosomu komplektu veidi 2

A

Diploīdais, haploīdais

28
Q

Hromosomu komplektu veidi- diploīdais

A

▪ Diploīdais jeb zigotiskais hromosomu komplekts, kas satur līdzīgu homoloģisko hromosomu pārus, raksturīgus somatiskām šūnām. To apzīmē ar 2n.

29
Q

Hromosomu komplektu veidi- haploīdais

A

▪ Haploīdais jeb gametiskais hromosomu komplekts, kas izvietots pieaugušās dzimumšūnās. To apzīmē ar n.

30
Q

Visu hromosomu kopumu, kas atrodas šūnas kodolā, sauc par

A

kariotipu.

31
Q

Cik cilvēkam ir hromosomas

A

Cilvēkam ir 46 hromosomas: »44 (22 pāri) autosomas un
»2 dzimumhromosomas.

32
Q

Hromasomu iedalījums atkarībā no centromēras novietojuma

A

◼ metacentriskās hromosomas
◼ submetacentriskās hromosomas
◼ akrocentriskās hromosomas

33
Q

Hromasomu iedalījums atkarībā no centromēras novietojuma metacentriskās hromosomas

A

◼ metacentriskās hromosomas: centromēra atrodas vidū un plecu garums ir vienāds (1., 3., 16., 19., 20. hromosomas);

34
Q

Hromasomu iedalījums atkarībā no centromēras novietojuma submetacentriskās hromosomas

A

◼ submetacentriskās hromosomas: centromēra novirzīta un plecu garums ir dažāds (4. – 12., 17., 18. un X-hromosoma);

35
Q

Hromasomu iedalījums atkarībā no centromēras novietojuma akrocentriskās hromosomas

A

◼ akrocentriskās hromosomas: viens plecs ir ļoti īss, otrs – ļoti garš (13. – 15., 21., 22. un Y hromosoma)

36
Q

Šūnas dzīves cikls

A

◼Laiks no vienas šūnas dalīšanās reizei līdz nākamajai vai līdz šūnas bojāejai.

37
Q

Šūnas mitotiskais cikls

A

Šūnas mitotiskais cikls – laiks no vienas šūnas dalīšanās reizei līdz nākamajai šūnas dalīšanās reizei.

38
Q

Šūnas dzīves cikls sastāv no

A
  1. Mitozes (šūnas dalīšanās);
  2. Interfāzes:
    - G1 pēcmitozes jeb pirmsintēzes periods
    - S – sintēzes periods
    - G2 – pirmsmitozes jeb pēcsintēzes periods
39
Q

Šūnas dzīves cikla interfāze

A

◼Šūnas dzīves laiks, kad tā nedalās.

40
Q

Šūnas dzīves cikla ilgums

A

◼In vitro zīdītāju šūna pabeidz savu dzīves ciklu ~ 16h laikā

41
Q

Šūnas dzīves cikla interfāze– G1 periods

A

◼G1 fāze ir periods starp mitozi un DNS sintēzi ◼Šajā fāzē notiek šūnas augšana:
- dubultojas organoīdi
- dubultojas centriolas
- meitšūnas kļūst tik pat lielas kā mātšūna
- notiek RNS, olbaltumvielu un histonu sintēze ◼Šūna sagatavo vajadzīgos fermentus S fāze

42
Q

Šūnas dzīves cikla interfāze– S periods

A

◼Ja šūna grib dalīties, tai ir jādubulto sava DNS, jo katrai meitšūnai vajag tikpat DNS, cik bija mātšūnā.
◼DNS replikācija. ◼Histonu sintēze.

43
Q

Šūnas dzīves cikla interfāze– G2 periods

A

◼G2 tiek pārbaudīts, vai visi nepieciešamie komponenti ir pareizi dubultoti, tai skaitā DNS
◼G2 fāzē šūna paspēj izaugt
◼Notiek enerģijas uzkrāšana un dalīšanās vārpstas pavedienu olbaltumvielu sintēze

44
Q

Ārpuscikla šūnas G0 šūnas

A

◼Šūnas, kas nedalās, bet var tikt “atsauktas atpakaļ” šūnas ciklā noteiktu ārējās vides apstākļu dēļ
Piem., aknu šūnas, nieru šūnas, plaušu šūnas (pieaugušajiem), limfocīti

45
Q

Ārpuscikla šūnas T šūnas

A

◼Šūnas, kas nekad nedalās
Piem.: nervu šūnas, šķērssvītrotās muskuļšūnas, eritrocīti

46
Q

Šūnu dalīšanās jēga 4

A

◼Vairošanās funkcija prokariotiem un vienšūnas eikariotiem
◼Augšana un attīstība daudzšūnu organismiem
◼Audu atjaunošana daudzšūnu organismiem
◼Gametu veidošana tiem organismiem, kas vairojas dzimumiski

47
Q

Šūnu dalīšanās prokariotiem

A

Binārā dalīšanās

48
Q

Šūnu dalīšanās eikariotiem

A

◼Mitoze – galvenais somatisko šūnu dalīšanās veids
◼Mejoze – dzimumšūnu dalīšanās veids

49
Q

Somatisko šūnu dalīšanās cikla Interfāze

A

◼Šūna uzkrāj enerģiju, sagatavojas mitozei
◼Hromosomas vēl nav skaidri saredzamas kodolā
◼Sāk parādīties kodoliņš
◼Iespējams redzēt centrosomu

50
Q

Somatisko šūnu dalīšanās cikla MITOZE - Profāze

A

◼Hromatīns spiralizējas par hromosomām.
◼Kodoliņš izzūd.
◼Kodola apvalks izzūd [prometafāze]. Hromosomas atrodas citoplazmā (redzamas gaismas mikroskopā, sastāv no 2 hromatīdām).
◼Dalās centrosoma, rezultātā veidojas divas centriolas, kas virzās uz šūnas poliem.
◼Starp centriolām veidojas dalīšanās vārpsta no mikrotubuļiem

51
Q

Somatisko šūnu dalīšanās cikla MITOZE - Metafāze

A

◼Pie centromērām (kinetohoriem) piesaistās dalīšanās vārpstas pavedieni – pa vienam no katra pola.
◼Hromosomas migrē uz šūnas ekvatoriālo plakni ◼Hromosomas ir visstiprāk spiralizētas – redzamas gaismas
mikroskopā.

52
Q

Somatisko šūnu dalīšanās cikla MITOZE - Anafāze

A

◼Visīsākā mitozes fāze.
◼Hromosomas pārdalās centromēru rajonā.
◼Katras hromosomas hromatīda virzās uz savu polu. Virzīšanos nodrošina šūnas izstiepšanās un dalīšanās vārpstas pavedienu saīsināšanās.

53
Q

Somatisko šūnu dalīšanās cikla MITOZE - Telofāze

A

◼Notikumi ir tieši pretēji profāzei.
◼Hromosomas despiralizējas par hromatīnu. ◼Veidojas kodoliņš.
◼Veidojas kodola apvalki abiem jaunajiem kodoliem.
◼Dalīšanās vārpsta noārdās.

54
Q

Mitozes citokinēze (citoplazmas dalīšanās) dzīvnieku un augu šūnās

A

Dzīvieku šūnās
◼Notiek ar iežmaugas (mikrofilamentu gredzena) veidošanos ekvatoriālajā plaknē
Augu šūnās
Notiek ar celulozes starpsienas veidošanos ekvatoriālajā plaknē

55
Q

Mitozes nozīme 2

A

◼Precīza ģenētiskā materiāla sadale ◼Ģenētiski identisku meitšūnu radīšana

56
Q

Citi eikariotu somatisko šūnu dalīšanās veidi 2

A

◼Amitoze – tiešā šūnu dalīšanās – notiek kodola dalīšanās (bez mitotiskā aparāta), kam seko citoplazmas dalīšanās, piem., aknu šūnas, vēža šūnas
◼Endomitoze – notiek DNS sintēze,hromosomu skaits dubultojas, bet nenotiek kario- un cito- kinēze, piem., poliploīdas šūnas

57
Q

Mitozes patoloģija

A

◼Mitozes kļūdu dēļ rodas šūnas ar nepareizu hromosomu skaitu, un organismā būs šūnas gan ar normālu, gan nepareizu hromosomu skaitu (ģenētiskā mozaīka)

58
Q

Ciklīni

A

◼Regulatorās olbaltumvielas
◼To daudzums mainās cikliski: ciklīnu koncentrācijas palielināšanās dod signālu šūnai ieiet noteiktā šūnas cikla fāzē un ierosināt nepieciešamo procesu realizāciju
◼Var saistīties ar citām regulatorām olbaltumvielām – ciklīnatkarīgām kināzēm un tās aktivēt

59
Q

Ciklīnu grupas

A

◼S fāzes ciklīni
»Koncentrācijas palielināšanās dod signālu šūnai ieiet S fāzē
un uzsākt DNS replikāciju
◼G2 fāzes ciklīni
»Koncentrācijas palielināšanās dod signālu šūnai ieiet M fāzē
un uzsākt šūnas dalīšanos
◼M fāzes ciklīni
»Koncentrācijas palielināšanās dod signālu šūnai pārbaudīt hromosomu sasaisti ar dalīšanās vārpstas pavedieniem

60
Q

Kināzes

A

◼Olbaltumvielas, kas kontrolē citu olbaltumvielu aktivitāti
◼Tās aktivē vai inaktivē citas olbaltumvielas tās fosforilējot (atšķeļot P grupu no ATP un pievienojot to olbaltumvielām)
◼Olbaltumvielas fosforilēšana «ieslēdz» vai «izslēdz» olbaltumvielu, mainot tās konformāciju
◼Kināzes, kas palīdz regulēt šūnas ciklu sauc par ciklīnatkarīgām kināzēm (Cdk) un tās ir aktīvas tikai tad, ja tās ir saistītas ar atbilstošajiem ciklīniem

61
Q

Šūnas nāve Apoptoze

A

Apoptoze ir ieprogrammēts process, kura rezultātā šūna sadalās atsevišķos apoptotiskos ķermenīšos, kas tiek lizēti makrofāgos un fagocītos. Pēc tam organisms izmanto visus derīgos komponentus.

61
Q

Šūnas cila regulēšanas molekulārais mehānisms 5

A

1 Ciklīni tiek sintezēto šūnas cikla laikā
2. Ciklīns saistās ar ciklīnatkarīgo kināzi un izveido aktīvu ciklīna – kināzes kompleksu
3. Aktīvais ciklīna-kināzes komplekss ierosina mitozi (no G2 uz M fāzi) vai DNS replikāciju (no G1 uz S-fāzi) fosforilējot daudzas olbaltumvielas, kas atbild par šiem procesiem
4. Kad process ir pabeigts cita ciklīnatkarīgā kināze aktivē olbaltumvielas, kas izjauc aktīvo ciklīna-kināzes kompleksu un degradē ciklīnu
5. Ciklīnatkarīgā kināze, kas tiek atbrīvota no kompleksa var tikt atbrīvota un izmantota nākamā cikla laikā

62
Q

Šūnas nāve- nekroze

A

Nekroze ir patoloģisks process. Notiek toksisko vielu vai baktēriju, vīrusu iedarbības rezultātā. Notiek šūnu līze, izdalās ļoti daudz toksisku vielu un notiek organisma saindēšanās.

63
Q

Morfologiskās pārmaiņas nekrotiskā šūnā 2

A

◼Šūnas un to organoīdi uzbriest, jo ir izjaukta plazmatiskās membrānas spēja kontrolēt jonu un ūdens transportu
◼Šūnas saturs izplūst no šūnas starpšūnu telpā un rada apkārtējo audu iekaisumu

64
Q

Morfoloģiskās pārmaiņas apoptotiskā šūnā 5

A

◼Šūna sačokurojas
◼Kodols un organoīdi fragmentējas
◼Izveidojas ar membrānu apņemti pūslīši – apoptotiskie pūslīši
◼Apoptotiskos pūslīšus atpazīst makrofāgi un «apēd»
◼Makrofāgi sintezē īpašu olbaltumvielu – citokīnu, kas nomāc iekaisuma procesus.

Citoloģija un ģenētika (3 decks)

Brainscape helps you reach your goals faster, through stronger study habits.
© 2024 Bold Learning Solutions. Terms and Conditions