Brainscape's Knowledge GenomeTM

Browse over 1 million classes created by top students, professors, publishers, and experts.


See full index

Citoloģija un ģenētika > Ievads bioloģijā. Prokarioti, eikarioti. Plazmatiskā membrāna, šūnu kontakti, transports šūnā. > Flashcards

Ievads bioloģijā. Prokarioti, eikarioti. Plazmatiskā membrāna, šūnu kontakti, transports šūnā. Flashcards

1
Q

Dzīvība- Īpaša matērijas eksistēšanas forma, kam raksturīgs: 6

A

Iedzimtība;
Kairināmība, Kustības;
Vielmaiņa un Spēja uzturēt homeostāzi;
Vairošanās;
Augšana, Attīstība, Adaptācija mainīgiem apstākļiem;
Nāve.

How well did you know this?
1
Not at all
2
3
4
5
Perfectly
2
Q

Klasiskās šūnu teorijas postulāti: 3

A
  1. Visi dzīvie organismi sastāv no vienas vai vairākām šūnām;
  2. Šūna ir dzīvo organismu uzbūves un funkcionālā pamatvienība;
  3. Jaunas šūnas rodas, esošajām šūnām daloties.
How well did you know this?
1
Not at all
2
3
4
5
Perfectly
3
Q

Mūsdienu papildinājumi Šūnu teorijai 4

A
  1. Šūnā noris enerģijas plūsma – metabolisms; 5. Šūnām ir līdzīgais ķīmiskais sastāvs;
  2. Visas šūnas satur iedzimtības informāciju (DNS veidā), kas tiek nodota no šūnas uz šūnu dalīšanās laikā.
  3. Visām vienas sugas īpatņa šūnām ir līdzīgs ķīmiskais sastāvs
How well did you know this?
1
Not at all
2
3
4
5
Perfectly
4
Q

Monomēri

A

mazmolekulārs ķīmisks savienojums, kuri polimerizējoties, veido polimēru.

How well did you know this?
1
Not at all
2
3
4
5
Perfectly
5
Q

Polimērs

A

ķīmisks savienojums, kas ir veidots no daudziem monomēriem, kuri ir ķīmiski savienoti savā starpā. Veido makromolekulas.

How well did you know this?
1
Not at all
2
3
4
5
Perfectly
6
Q

Šūnas ”būvkomponenti”
Lielāki šūnu komponenti

A

Cukuri- polisaharīdi
aminoskābes- proteīni
taukskābes- lipīd, fosfolipīdi
nukleotīdi- nukleīnskābes

How well did you know this?
1
Not at all
2
3
4
5
Perfectly
7
Q

Ogļhidrātu funkcijas
Monosaharīdi 3

A
  1. Enerģijas iegūšanai
    (g.k. oksidējot glikozi mitohondrijos);
  2. Polisaharīdu sintēzei;
  3. Plastiskā funkcija: Tiek izmantoti citu
    molekulu sastāvā (piem.,nukleotīdu) un modifikācijai (pievienojot proteīniem, lipīdiem).
How well did you know this?
1
Not at all
2
3
4
5
Perfectly
8
Q

Ogļhidrātu funkcijas
polisaharīdi 2

A
  1. Glikozes rezerves (glikogēns un ciete);
  2. Strukturāla un balstfunkcija:
    ● Celuloze – veido augu šūnapvalku; *Citi ogļhidrāti veido baktēriju un sēņu šūnapvalkus.
    ● Glikozaminoglikāni (GAG) u.c. – piedalās dzīvnieku ārpusšūnu vielas veidošanā
How well did you know this?
1
Not at all
2
3
4
5
Perfectly
9
Q

cik cilvēkam ir aminoskābes

A

Cilvēkam ir 20 AS, 8 no tām ir neaizvietojamas;

How well did you know this?
1
Not at all
2
3
4
5
Perfectly
10
Q

Aminoskābju funkcijas 6

A
  1. Tiek izmantotas proteīnu sintēzei (proteīnu monomēri);
  2. Tiek izmantotas hormonu, neirotransmiteru un bioloģiski aktīvo vielu sintēzei (Adrenalīns, vairogdziedzera hormoni u.c.);
  3. No neaizvietojamām AS, var uzsintezēt aizvietojamās;
  4. Tiek izmantots NO sintēzei (NO nepieciešams asinsspiediena u.c. regulācijā);
  5. Piedalās slāpekļa vielmaiņā;
  6. Ja šūnai un organismam beidzās ogļhidrāti un lipīdi (ilgstošs bads),
    AS var tikt izmantotas enerģijas iegūšanai.
How well did you know this?
1
Not at all
2
3
4
5
Perfectly
11
Q

no kā ir veidoti proteīni

A

Proteīni veidoti no aminoskābēm, kas savienotas savā starpā ar peptīdsaitēm;

How well did you know this?
1
Not at all
2
3
4
5
Perfectly
12
Q

Proteīnu funkcijas 8

A
  1. Katalītiskā funkcija - piedalās praktiski visu organismu bioķīmisko reakciju realizācijā (piemēram, veic monomēru polimerizāciju);
  2. Strukturālā funkcija - piedalās citoskeleta un ārpusšūnu vielas veidošanā (piem., kolagēns);
  3. Aizsargfunkcija - mikrobu atpazīšana un antivielu veidošana;
  4. Motorā funkcija - muskuļu kontrakcijas, vielu transports šūnā;
  5. Transportfunkcija - pārnes vielas uz/no šūnas, pārnes vielas pa organismu ar asinīm un limfu (piem., hemoglobīns, albumīns);
  6. Signālfunkcija - darbojas kā hormoni (piem., insulīns) un bioloģiski aktīvas vielas;
  7. Receptorfunkcija - nodod signālu šūnai;
  8. Regulatorā funkcija – regulē šūnas augšanu, dalīšanu, metabolismu u.c.
How well did you know this?
1
Not at all
2
3
4
5
Perfectly
13
Q

lipīdu galvenās grupas 4

A
  1. Taukskābes (daudz dažādu veidu);
  2. Triglicerīdi = 3 taukskābes + glicerols;
  3. Fosfolipīdi = 2 taukskābes + glicerols + fosforgrupa;
  4. Steroli:
    ● Holesterols jeb holesterīns;
    ● Steroīdie hormoni
    (testosterons, estrogēns, progesterons u.c.)
How well did you know this?
1
Not at all
2
3
4
5
Perfectly
13
Q

Lipīdu funkcijas

A
  1. Enerģijas iegūšana un uzglabāšana taukaudos;
  2. Veido visu šūnu plazmatiskās membrānas;
  3. Signālfunckija (piem., steroīdie hormoni).
How well did you know this?
1
Not at all
2
3
4
5
Perfectly
14
Q

ko dara nukleīnskābes

A

Nukleīnskābes = DNS un RNS;
Nukleīnskābes kodē informāciju par proteīnu AS secību;

How well did you know this?
1
Not at all
2
3
4
5
Perfectly
15
Q

no kā ir veidotas nukleīnskābes

A

Nukleīnskābes veidotas no nukleotīdiem.

How well did you know this?
1
Not at all
2
3
4
5
Perfectly
16
Q

Nukleotīdu funkcijas: 3

A
  1. Tiek izmantoti DNS un RNS sintēzei;
  2. Tiek izmantoti enerģijas pārnesei (ATF);
  3. Tiek izmantoti signālu nodošanai.
How well did you know this?
1
Not at all
2
3
4
5
Perfectly
17
Q

Šūnu ķīmiskais sastāvs

A

70% H2O, 30% ķīmiskās vielas

How well did you know this?
1
Not at all
2
3
4
5
Perfectly
18
Q

dzīvo organismu formu klasifikācija- prokarioti

A

1) Organismi, kam nav ar membrānu norobežota šūnas kodola;
2) Primitīvi;
3) Pieskaita: ● Monēru valsts:
- Baktērijas; - Arhejas.
vienšūnu organismi

How well did you know this?
1
Not at all
2
3
4
5
Perfectly
19
Q

dzīvo organismu formu klasifikācija- eikarioti

A

1) Organismi, kuru šūnas satur ar membrānu norobežotu kodolu;
2) Sarežģīta uzbūve;
3) Pieskaita:
● Dzīvnieku valsts; ● Augu valsts;
● Sēņu valsts;
● Protistu valsts.
Daudzšūnu organismi

How well did you know this?
1
Not at all
2
3
4
5
Perfectly
20
Q

Baktēriju šūnu īpašības un uzbūve 8

A
  1. Nav specifisko organoīdu:
    tikai ribosomas
    (kas ir atšķiras no eikariotu ribosomām);
  2. Šūnu norobežo no ārējas vides plazmatiskā membrāna;
  3. Apkārt plazmatiskai membrānai ir izturīgs šūnapvalks un daļai baktēriju papildus ir biezā
    kapsula (lai izdzīvotu ārējā vidē);
  4. Ģenētiskais materiāls (DNS):
    ● Viena cirkulāra hromosoma (lokalizēta citoplazmas daļā, ko sauc par nukleoīdu);
    ● Vairākas sīkas plazmīdas (kodē dažus gēnus, kas atbild par vienu funkciju, piemēram, rezistence pret antibiotikām).
  5. Daļa mēdz apmainīties ar DNS (galvenokārt ar plazmīdām, izmantojot pili);
  6. Daļa ir kustīgas (nodrošina viciņas);
  7. Dalās amitotiski
    (Dalās pārdaloties uz pusi);
  8. Nav dzimumvairošanās.
How well did you know this?
1
Not at all
2
3
4
5
Perfectly
21
Q

Baktēriju formu daudzveidība 3

A

spheres- cocci, rods- bacilli, spirals

22
Q

eikariots

A

Eikariots – šūna, kas satur sarežģītas struktūras, kuras ir norobežotas ar membrānu;

23
Q

eikariotu šūnas daļas 3

A
  1. Plazmatiskā membrāna.
  2. Citoplazma:
    ● satur organoīdus; ● notiek bioķīmiskās
    reakcijas;
    ● notiek vielu transports.
  3. Kodols:
    ● Satur ģenētisko informāciju; ● Regulē šūnas darbību.
24
Q

Plazmatiskā membrāna

A

PM – ir selektīvi caurlaidīga bioloģiska membrāna, 6-10nm bieza, kas nodala šūnas iekšējo vidi no ārvides;
PM un membrānas, kas sadala šūnu iekšējo vidi un veido organoīdus ir līdzīgas pēc uzbūves.

25
Q

Plazmatiskā membrāna sastāv no

A

1) Fosfolipīdu dubultslāņa (veido 75-25%,
vid. 50%, no PM masas), kurā ir iegremdētas holesterola molekulas;
2) Proteīniem
(veido 25-75%, vidēji 50%, no
PM masas).

26
Q

cik holesterola satur plazmatiskā membrană un kāpec

A

Dzīvnieku šūnu PM satur daudz holesterola (līdz pat 1:1 uz katru fosfolipīda molekulu);
Stabilizē fosfolipīdu dubultslāni; Samazina membrānas caurlaidību.

27
Q

plazmatiskās membrānas proteīni 2

A
  1. Transmembranālie – šķērso cauri lipīdu dubultslāni;
  2. Perifērie – piestiprinās pie PM no vienas puses (intra – VAI ekstra- cellulāri).
28
Q

Transmembranālo proteīnu funkcijas

A
  1. Transports caur PM;
  2. Receptorfunkcija – uztver signālus un nodod tos šūnai;
  3. Enzimātiskā funkcija;
  4. Stabilizē PM – saistoties ar citoskeletu;
  5. Piedalās starpšūnu kontaktu veidošanā.
29
Q

kur atrodas perifērie proteīni

A

Atrodas ekstracelulāri VAI intracelulāri pie PM;
Bieži piestiprinās pie lipīdiem, ogļhidrātiem vai transmembranāliem proteīniem.

30
Q

perifēro proteīnu funkcijas 4

A
  1. Enzimātiskā;
  2. Stabilizē PM, saistot transmembranālus proteīnus pie citoskeleta;
  3. Transportfunkcija (piedalās hidrofobu molekulu transportā caur PM, piem., retinolu);
  4. Piedalās šūnu signālceļos (pārraida signālus no receptoriem uz šūnu).
31
Q

Spektrīns

A

Perifēra olbaltumviela, kas saista PM ar citoskeletu;
Veido eritrocīta raksturīgo formu;
Defekts – iedzimtā sferocitoze: ● Eritrocītiem sfēriska forma;
● Samazināta eritrocītu izturība.

32
Q

Glikokalikss

A

Vērsts ekstracelulāri un klāj šūnu PM;
Veidots no ogļhidrātu slāņa, kuru veido: ● Glikolipīdi;
● Glikoproteīni.

33
Q

Glikokaliksa funckijas 4

A
  1. Kalpo šūnu atpazīšanai (šūnu “pirkstu nospiedumi”), palīdz atpazīst ”savu” no ”sveša”:
    ● Nosaka organismam specifisku audu tipus un asinsgrupu (AB0); ● Palīdz leikocītiem atpazīst mikrobus;
    ● Palīdz leikocītiem atpazīst vēža šūnas.
  2. Aizsargfunkcija – “spilvens”, kas pasarga PM; ● Pasargā asinsvadu endotēliju no bojājuma.
  3. Palīdz spermatozoīdam atpazīst olšūnu;
  4. Var glabāt sevī proteīnus (piem., zarnās epitēlijšūnu glikokaliksā ir gremošanas enzīmi).
34
Q

AB0 asinsgrupas nosaka

A

dažādi ogļhidrāti (veido glikokaliksu) eritrocītu virsmā

35
Q

Plazmatiskas membrānas funkcijas 8

A
  1. Barjerfunkcija: norobežo šūnu no ārējas vides!
  2. Nodrošina šūnas vides homeostāzi (nemainīgumu);
  3. Transportfunkcija: nodrošina selektīvo transportu UZ un NO šūnas;
  4. Receptor un signālfunkcijas (uztver signālus un nodod tos šūnai);
  5. Starpšūnu kontaktu veidošana;
  6. Šūnu atpazīšanas funkcija (proteīni un glikokalikss);
  7. Nodrošina biopotenciālu (piem., impulsi neironos) veidošanu un vadīšanu;
  8. Enzimātiskā funkcija (nodrošina PM enzīmi).
35
Q

plazmatiskās membrānas pasīvais transports 3

A

parastā difūzija
osmoze
atvieglotā difūzija

36
Q

plazmatiskās membrānas aktīvais transports 2

A

mikromolekulu
makromolekulu- endocitoze, pinocitoze, fagocitoze, eksocitoze

37
Q

lai notiktu difūzija

A

Lai vielas spētu iziet cauri lipīdu dubultslānim, tam jābūt - mazam un/vai nepolāram, piemēram:● Gāzes (O2, CO2);
● Spirti (Etanols);
● Steroīdie hormoni (estrogēns, testosterons u.c.).

38
Q

osmoze

A

Šķīdinātāja (ūdens) kustība caur puscaurlaidīgo membrānu no augstākas uz zemāku vielu koncentrāciju;
Šķīdinātāja (ūdens) kustība caur puscaurlaidīgo membrānu no augstākas uz zemāku vielu koncentrāciju;

39
Q

Nodrošina transmembranālie proteīni:

A

kanāli un nesējproteīni – katrs pārnes tikai vienu vielu, piemēram: glikozi, aminoskābes, jonus (Na+ vai K+ vai Cl- vai citus).

40
Q

Ūdens molekulu transports notiek

A

Izmantojot ūdens kanālus jeb akvaporīnus

41
Q

Aktīvais mikromolekulu transports

A

Notiek pretēji koncentrācijas gradientam;
Tiek patērēta enerģija (galvenokārt šķeļot ATF vai izmantojot jonu (piem., Na+) koncentrācijas gradientu);
Nodrošina transportproteīni, kas transportē tikai noteiktu vielu (vienu vai dažas)!
Tiek transportēti, piemēram: ● Joni (Na+, K+ u.c.);
● Glikoze;
● Aminoskābes;
● u.c.

42
Q

Na+/K+ sūknis

A

Transportē Na+ un K+ jonus caur PM, pretēji koncentrācijas gradientam:
● 3 Na+ jonus ārā no šūnas; ● 2 K+ jonus uz šūnu;
● Patērējot enerģiju, ko iegūst šķeļot ATF.
Veido Na+/K+ gradientu!
Patērē 1/5 līdz pat 2/3 no šūnas enerģijas (ATF);
Īpaši daudz uz neironu, muskuļšūnu PM.
K+
Na+
J.Snou 1997.g. saņēma Nobela prēmiju par Na+/K+ sūkņa atklāšanu.

43
Q

Na+ un K+ līdzsvars šūnā

A

Intracelulāri ir ļoti maz Na+, bet vairāk K+ → veidojās negatīvāks lādiņš;
Ekstracelulāti daudz Na+, bet ļoti maz K+ → veidojās pozitīvāks lādiņš;
Na+ un K+ koncentrācijas gradients ir vitāli svarīgs:
1. Impulsu vadīšanai nervu sistēmā, sirdī un muskuļos;
2. Vielu transportam caur PM (simportieru gadījumā);
3. Ūdens balansa nodrošināšanai šūnā.

44
Q

Eksocitoze

A

Tiek izvadītas šūnā saražotas molekulas:
● Proteīni (piem., gremošanas enzīmi no aizkuņģa dziedzera šūnām);
● Polisaharīdi;
● Neiromediatori sinapsēs;
● Hormoni (piem., insulīns).

45
Q

Endocitoze 2

A
  1. Fagocitoze – cieto daļiņu uzņemšana, piem.: ● Proteīnus;
    ● Baktērijas – “apēd” leikocīti.
  2. Pinocitoze – šķidro vielu endocitoze, piem.: ● Lipīdus.
45
Q

Šūnu komunikāciju veidi: 2

A
  1. Fiziskie kontakti;
  2. Sazināšanās ar signālmolekulu palīdzību.
46
Q

Šūnu fizisko kontaktu nozīme 7

A
  1. Turēties šūnām kopā savā starpā – veido daudzšūnu organismus;
  2. Turēties šūnām pie ārpusšūnu matriksa;
  3. Sadala mehānisko spiedienu starp vairākām šūnā;
  4. Ietekmē šūnu formu, transportu caur PM;
  5. Nodrošina leikocītu migrāciju uz iekaisuma perēkli;
  6. Nozīme asins recēšanas procesos – palīdz trombocītiem piestiprināties pie
    bojājuma;
  7. Šūnu diferencēšanās embrionālajā periodā.
47
Q

Šūnu signālsistēmu veidi: 4

A
  1. Endokrīna signalizēšana – darbojās uz attālām šūnām, signālmolekulas (hormoni) tiek pārnesti ar asinīm;
  2. Parakrīna signalizēšana – darbojās lokāli, uz blakus esošājām šūnām;
  3. Tieša signalizēšana – šūna tieši nodod signālu citai šūnai;
    ● Sinaptiska signalizēšana – neironi tieši nodod signālu citai šūnai caur sinapsi;
  4. Autokrīna signalizēšana – šūna pati sev nodod signālu (piem., vēža šūna pati sev var dot signālu dalīšanai).
48
Q

Receptori

A

šūnas komponenti (proteīni), kas uztver signālu, pārveido to un nodod to tālāk šūnai, izraisot atbildes reakciju;

49
Q

Ligandi

A

signālmolekulas, kas saistās pie sev atbilstošiem receptoriem.

50
Q

Receptoru lokalizācija:
1. Šūnas iekšā

A
  1. Šūnas iekšā (citoplazmā vai kodolā) - ligands ir maza, hidrofoba molekula (spēj iziet cauri PM, tad
    saistās ar receptoru); Ligandu piem.:
    * Steroīdie un vairogdziedzera hormoni;
    * Daži medikamenti.
51
Q

Receptoru lokalizācija: Uz šūnas virsmas (PM)

A

ja ligands ir liela un/vai hidrofīla molekula un nespēj iziet cauri PM; Ligandu piem.:
visi citi hormoni; medikamenti.

Citoloģija un ģenētika (3 decks)

Brainscape helps you reach your goals faster, through stronger study habits.
© 2024 Bold Learning Solutions. Terms and Conditions