Pēc dotajām tēmām/punktiem Flashcards
Tauku gremošanas process, žultsskābju funkcija.
-Enzīms α lipāze (producējas visās gremošanas sulās, bet nefunkcionē)
Žultsskābes veidojas aknās no holesterola, uzkrājas žultspūslī. Ēšanas laikā tiek transportētas uz gremošanas traktu, kur nodrošina emulsijas veidošanos. Pēc gremošanas procesa žultsskābes nodrošina taukskābju un taukos šķīstošo vitamīnu uzsūkšanos.
Lipolīzes procesa raksturojums, hormonu loma.
Taukaudos notiek tauku lipolīze jeb hidrolīze.
To veic enzīms- iekššūnas lipāze.
Tauki tiek sadalīti par glicerolu un 3 taukskābēm.
Hormoni aktivē lipolīzes procesu
Taukskābju katabolisms(noārdīšanās) (Knopa cikls), enerģētiskais efekts.
Lai dabūtu enerģiju-noārdītu tauksskābes (katabolisms), tauksskābes jānogādā uz izmantošanas vietu. Tauksskābes- nešķīstoši savienojumi, Lai tie pārvietotots, ir jābūt transporta formai.
Tauksskābes, kas no taukaudiem nonāk asinīs-saistīties ar asins plazmas proteīniem- olbaltumvielām.
Tauksskābes nonāk asinīs+albumīni (proteīni) -> transporta forma.
(Albumīni taukskābes nogadā līdz attiecīgo šūnu citoplazmai)
Lai no aktivētās tauksskābes iegūtu enerģiju, tās ir jādabū mitohondrijos. To veic karnitīns.
pakāpenisks process, enzīmi aktīvi fosforilētā veidā, notiek aknu šūnu mitohondrijos
Ketonvielas (ketonķermeņi), to veidošanās iemesli, iespējamā izmantošana un pārprodukcijas sekas.
Galvenās ketonvielas ir: acetoacetāts, βhidroksi-sviestskābe, acetons
Ketonvielas veidojas niecīgos daudzumos, neietekmējot metabolismu
Pastiprināta ketonvielu sintēze notiek:
pie bada
pie nesabalansētām diētām (daudz tauku, maz pārējās sastāvdaļas-ogļhidrāti, olb.v….)
pie diabēta
Ketonvielu sintēze notiek Aknu (šūnu) mitohondrijos.
Kentonvielas kā enerģijas avotu var izmantot viss organisms izņemot aknas un eiritrocīti.
“Negatīvais kentovielās”: -Sintēzes daļa netiek regulēta. Rezultātā ketonvielas veidojas vairāk kā organisms spēj oksidēt
-Notiek ketoze- ketonvielu veidošanās ātrums ir lielāks kā izmantošana
- Ketonvielas uzkrājas asinīs-ketonēmija
-Ieslēdzas nieres un bufersistēma- ketonvielas tiek izvadītas ar urīnu- ketonūrija
-Izjaucot fosfātu bufersistēmu- iestājas ketoacidoze (pacients var iet bojā).
Taukskābju sintēzes raksturojums
-Pārsvarā norisinās aknās, citoplazmā, enzīmi aktīvi defosforilētā veidā
-Visi oglekļi nāk no AcetilCoA
-Process ir izteikti reduktīvs: Vajadzīgi reducētie NAD fosfāti (NADPH+H)
Procesi norisinās pakāpeniski, katru pakāpi katalizē vieni un tie paši enzīmi, kas savā starpā saistīt ar vitamīnu B5.
Triacilglicerolu (tauku) un glicerolfosfolipīdu izmantošana un īss sintēzes procesa raksturojums, to transportformas.
Ja triacilgliceroli veidojušies taukaudos, tie turpat arī deponējas(uzkrājas).
Ja triacilgliceroli veidojas aknās, uz deponēšanās vietu tos pārvieto ĻZBL vai VLDL (ļoti zema blīvuma lipoproteīni) Tie uztver no aknām triacilglicerolus, holesterolu nonāk asinīs, kur tie pārveidojas – tauki deponējas, bet paliek holesterols - šo formu sauc par ZBL (veidojas asinīs no ĻZBL).
Veidojas tikai aknās – Glicerols+ nepiesātinātas taukskābes → + aminoskābes
Noteicošais faktors: -nepiesātinātas taukskābes pietiekošā daudzumā - aminoskābes Fosfolipīdus uz izmantošanas vietu nogādā ABL vai HDL (augsta blīvuma lipoproteīni)
Olbaltumvielu gremošanas procesa īpatnības.
Aminoskābes nonāk organismā ar pilnvērtīgu proteīnu. Pilnvērtīgā proteīnā ir gan aizvietojamās, gan neaizvietojamās aminoskābes.(piem.- piens, vistas olas baltums)
Gremošanas traktā var uzsūkties tikai aminoskābes!
Lai dabūtu aminoskābes, gremošanas traktā ir enzīmi- peptidāzes, kas veic olbaltumvielu hidrolīzi. Vajag sadalīt peptīdsaiti, atbrīvot aminoskābes , jo uzsūksies tikai aminoskābes.
Enzīms, kas sāk pārveidot olbaltumvielas ir jau kuņģī- enzīms pepsīns. Aktivēsies un veidosies sālsskābe (sālsskābe ir pepsīna aktivators). Sālsskābe- denaturējošs savienojums.
Tālāk process norisināsies aizkuņģa dziedzerī ar enzīmiem- tripsīnu un himotripsīnu. Procesā jāiesaistās visiem 3 enzīmiem (pepsīnam,tripsīnam, himotripsīnam) . Tievajās zarnās beidzas hidrolīzes process, atbrīvojas aminoskābes, kas uzsūcas un nonāk organismā.
Aminoskābju fonda avoti un izmantošanas ceļi.
Galvenais aminoskābju fonds: ir uzturs- olbaltumvielas.
80% jābūt visām 20 aminoskābēm, tās pārsvarā aiziet organisma proteīnu sintēzē.
No aminoskābes var uzsintizēt slāpekli saturošus savienojumus, kas nebūs olbaltumvielas.Visi savienojumi cilvēka organismā, kas satur slāpekli, veidojas no aminoskābēm.
Atlikušās skābes (apm. 20%) tiek noārdītas.
Bada stāvoklī paša organisma proteīni sāk noārdīties un piegādā aminoskābes organismam.
Aminoskābju deaminēšana.(noārdīšanās)
Aminoskābēm tiek noņemta aminogrupa un rezultātā rodas amonjaks- NH3. Ja rodās amonjaks, tad droši var teikt, ka aminoskābe tiek noārdīta.
Noārdīšanās:
Norit ļoti dažādi. Tas ir atkarīgs no tiem enzīmiem, kādi ir izveidojušies cilvēka organismā.
-Specifiskām liāzēm (koenzīms-B6) noārdās- serīns, cisteīns, treonīns.
Lielākajai daļai enzīmu, kas nodrošina aminoskābju ražošanu organismā, aktivajā centrā ir vitamīns B6. B6 vitamīs nodrošina aminoskābju metabolismu.
-Oksidatīvi tieši
Aminoskābes- glicīns, glutamīnskābe
Pārējās aminoskābes deaminējas netieši oksidatīvi- norit pakāpeniski. Vispirms notiek aminogrupu pāraminēšanas process, tad seko deaminēšana (noārdīšanās)
Pāraminēšana- katalizē (veic) enzīmi - aminotransferāzes (aktīvajā centrā-B6). Pēc tam, aminotransferāzes pārnes aminogrupu no alfa aminoskābes uz alfa-ketoskābi.
Aminoskābju deaminēšana nozīme
Procesa nozīme: divējāda nozīme
-Aminoskābe var tikt noārdīta
- Atkarībā no situācijas, pāraminēšanās process ļauj veidoties aizvietojamām aminoskābēm.
Netiešā oksidatīvā deaminēšana:
Netiešā oksidatīvā deaminēšana:
Vispirms notiek pāraminēšana (alanīna aminotransamināze/ALAT), pārnes aminogrupu no alfa-aminoskābes uz alfa-ketoskābi, tad seko tiešā deaminēšana un atbrīvojas amonjaks. (veidojas glutamīnskābe, kas tālāk tiek oksidatīvi deaminēta ar glutaminātdehidrogenāzi.)
Ja cilvēkam asinīs palielinās ALAT aktvitāte, tad iekaisuma process norisinās aknās.
Pāraminēšanas process, tā nozīme.
Pāraminēšana:-aizvietojamo aminoskābju sintēze (aminogrupas pārnešana)
Procesa nozīme:
Aminotransferāze pārnes aminogrupu, procesa rezultātā izmantojot alfa-ketoskābi (oksālacetāts), iegūst aminoskābi asperagīnskābi. (Tiek noārdīts alanīns, pievienots oksālacetāts un iegūst aizvietojamo aminoskābi- asparagīnskābe.)
Asparagīnskābe ir aivietojama, jo tā veidojas metabolisma laikā. Aminoskābe netiek veidota no jauna, bet tiek noārdīts alanīns.
Aminoskābju dekarboksilēsana. Biogēnie amīni
HISTAMĪNS- veidošanās,funkcija
Histamīns:
Veidojas no aminoskābes histidīna- veido enzīms- histidīna dekarboksilāze. Noņekot nost karboksila grupu, veidojas histamīns.
Funkcija:
1.Aktivē sālsskābes producēšanos (kuņģa sulas veidošanos), aktivē gremošanas traktā enzīmus (pepsīnu), kas noārda olbaltumvielas->
2.Paplašina asinsvadus, pazemina asinspiedienu
3.“Iekaisumu mediators” veidojas apkārt iekaisumiem/ procesiem un maina asinsvadu caurlaidību. Pirmā molekula, kas sāk apturēt iekaisumu.
Serotonīns-veidošanās,funkcija
Serotonīns:
Veidojas no aminoskābes triptofāns.
Funkcija:
1.Sašaurina asinsvadus-paaugstina asinsspiedienu
2.Stimulē gludās muskulatūras saraušanos
3.Atbilda par cilvēka garastāvokli- uzbudinošs mediators (Ja trūkts- ir depresija. Antidepresanti- MAO inhibitori (neļauj noārdīties biogēna amīnam un like veikt funkciju ilgāk)
GABA- veidošanās,funkcija
GABA:
Veidojas no aminoskābes- glutamīnskābe, tai dekarboksilējoties.
Funkcijas:
-Veidojas tikai smadzenēs, nomierinoša darbība uz CNS (centrālo nervu sistēmu)
(Lielas amonjaka devas saista glutamīnskābi, kas pāriet par glutamīnu (transporta forma). Var būt situācija, ka pietrūkst glutamīnskābe , tad nevar veidoties biogēnais amīns-GABA. Ja nav GABA, rodas stipri krampji, itīpaši smadzenēs).
Amonjaka avoti un tā transporta forma.
!!Amonjaks (NH3) ir toksisks savienojums. Amonjaks rodas metabolisma laikā un mums no tā ir jāmāk atbrīvoties.
Amonjaka avoti, kas to ražo:
-aminoskābju deaminēšana (noārdīšanās)
-noārdoties biogēniem amīniem
- noārdoties nukleīnskābēm (jo nukleīnskābes ir bagātas ar slāpekli)
Jebkurā vietā, kur būs radies amonjaks, to saistīs glutamīnskābe pārjot par glutamīnu (NH3 pagaidu arindēšana)
Urīnviela.
Urīnviela:
-Maza molekula
-Nonāk asinīns, nieres nepakļaujas reabsorbcijai, tiek izvadīta ar urīnu
Normā: asinīs 3.3-6 mmol/L; urīnā 20-35g/diennakts urīnā.
(rādītāji)Var mainīties:
Fizioloģiski- ietekmē uzturs. Ja ar pārtiku tiek uzņemtas daudz olbaltumvielas- tad urīna ir augsts urīnvielas līmenis, maz uzņem olb.v.-pazemināts rādījums.
Pie slimībām- paaugstinās pie iekaisuma procesiem proteīnos (olbaltumvielās. Tās sabrūk)
-pazemināts pie aknu iekaisumiem. (urīniela veidojas aknās un jebkurš aknu iekaisums ved pie tā, ka tiek traucēts sintēzes process un organismsnespēj atbrīvoties no liekā slāpekļa)
Urīnvielas sintēzes process
Urīnvielas sintēzes process (ornitīna cikls):
-Norisinās nepārtraukti aknās
- Iesākas mitohondrijos, bet pats cikls noriss citoplazmā
- Process vienmēr norit kopā ar krebsa ciklu
Urīnvielas sintēzes process ir liels enerģijas patērētājs
Aminoskābju specifiskās funkcijas – izmantošana slāpekli saturošu neolbaltuma vielu sintēzē.
N (slāpekli) saturošu savienojumu sintēze:
No aminoskābēm var veidoties amīni
Amīnus veido enzīmi- dekarboksilāzes (aktīvajā centrā B6)
Ja amīns ņem dalību metabolismā, tad to apzīmē ka biogēno amīnu. Svarīgi ir amīni- histamīns, GABA, serotonīns.
Amīni darbojas īslaicīgi, tie ir ķīmiski aktīvas vielas. Ātri noārdās ar enzīmu kompleksu.
Metionīna funkcijas.
Aminoskābei ir tāds nosaukums, jo tā piegādā metabolismam metilgrupas.
-Ja šo aminoskābi noārda, tad no tās var izmantot sēru, lai organismā izveidotu aminoskābi-cisteīnu
Lai no aminoskābes atņemtu metil-grupu, ir jānotiek aminoskābes “aktivācijai”(kaut kas ir jāpievieno) ar ATP.
- jāveido aktīvais metionīns-SAM. SAM atdod metil-grupu metabolismam.
- No pāri palikušās aminoskābes paliek savienojums homocisteīns
Lielākā daļa no homocisteīna tālāk var tik reģenerēta(var pievienot atpakaļ metil-grupu) par aminoskābi metionīnu.
Lai pievienotu metil-grupu, ir vajadzīgs enzīms, kuram aktīvā centrā ir vitamīns B12-metilkobalamīns.
Kreatīna sintēze un loma.-funkcijas
Kreatīna sintēzei ir nepieciešamas aminoskābes: arginīns, glicīns un aktīvais metionīns
-Process sākas nierēs, pēc tam, tas norisinās aknās
Kreatīns ar asinīm nonāk:
- visvairāk muskuļos
- mazāk miokardā
- vismazāk smadzenēs
Funkcija:
Kreatīns miera apstākļos veido fosfokreatīnu (to veido enzīms- kreatīnfosfokināze/KFK). Fosfokreatīns ir ātrā enerģijas rezerve muskuļiem, tā ir enerģija/impulss, kas ļauj muskuļiem ātri uzsākt kustību.
Slodzes apstākļos enzīms KFK veic reakciju uz otru pusi, kas ļauj atjaunoties ATP un no tā enerģiju uztver muskuļi.
Miera apstākļos KFK katalizē kreatīna fosforilēšanu.
Holīna sintēze un izmantošana.
No aminoskābēm var uzsintizēt arī tādu savienojumu kā Holīns.
Lai holīnu uzsintizētu ir vajadzīga aminoskābe serīns un aktīvais metionīns(3 metil-grupas)
Funkcija:
Bioķīmijā- membrānu veidojošie savienojumi
Fizioloģijā- nodrošina visu impulsu pārnesi
Adrenalīna sintēze un loma metabolismā.
- No tirozīna var uzsintizēt hormonus: adrenalīns un vairogdziedzera hormonus
- No tirozīna veidojas pigmenti
Hormons adrenalīns:
-Veidojas virsnieres serdes daļā, vajadzīga aminoskābe tirozīns, sintēzei nepieciešams C vitamīns
Adrenalīns- nonākot asinīs, enzīmi pāriet fosforilētā veidā - kā enerģijas avots kļūst tauki, glikogens noārdās
Vairogdziedzera jodsaturošo hormonu sintēze:
Vairogdziedzerī veidjas specifiska olbaltumviela no aminoskābes tirozīna.
Jods tiek uzņemts ar pārtiku un to saista tirozīna atliekas- tās tiek jodētas.
Tālāk seko jodēto atlieku kondensācija- veidojas hormoni tiroksīns un trijodtironīns.
Abi hormoni nodrošina katabolisma un anabolisma līdzsvaru, ar tendenci pastiprināt katabolismu.
Pigmentu veidošanās:
Pigmenti aizsargā iekšējos orgānus no UV staru apdegumiem
Ja nav tirozināze- neveidojas pigments -> albīnsims
Cisteīns funkcijas.
- aktīvais sulfāts darbojas kā atindētājs
- matu, nagu un ādas olbaltumvielu sastāvdaļa
-ieiet glutationā- nodrošina aminoskābju pārnesi caur membrānām;antioksidatīvās sistēmas savienojums.
