Muskulis kā orgāns Flashcards
Aktīvais kustību aparāts
Muskuļi
Cik cilvēkam ir muskuļi
ap 639
Skeleta muskuļu masa
Jaundzimušajiem ~23%
Pieaugušajiem vīriešiem ~ 42%
Pieaugušajiem sievietēm ~36% no ķermeņa masas
Muskuļu sastāvs
75% ūdens
25% blīvvielas- olbaltumvielas, tauki, sāļi, ogļhidrāti, ekstraktvielas
Muskuļu nosaukums
Mus musculus
Muskuļu funkcijas 7
1) Kustību funkcija;
2) Balsta funkcija;
3) Aizsargfunkcija;
4) Elpošanas funkcija;
5) Balss veidošanas funkcija;
6) Termoregulācijas funkcija;
7) Citu orgānu darbības veicināšanas funkcija.
Ko spēj muskuļaudi
Muskuļaudi spēj sarauties un atslābt
Origo
Stabilais punkts kurā kusrības nenotiek
Muskuļa vidus punkts
venter, caput
Muskuļa kustīgais gals
insertio
Muskuļaudu veidi
Gludie
Šķērssvītrotie
Sirds
Mācība par muskuļiem
Mioloģija
Gludie muskuļaudi
Nepakļaujas mūsu gribai
Atrodas iekšējos orgānos
Sastāv no šūnām, kas saraujas pamazām, ilgāku laiku
Šķērssvītrotie muskuļaudi
Pakļauti gribai
Saraujas strauji
Sirds muskuļaudi
Nepārtraukti strādā
Nav pakļauti gribai
Darbojas pēc automātijas principa- saraušanās notiek kā atbildes reakcija uz kairinājumu
Skeleta muskulatūra
Visi muskuļi, kas piestiprinājušies pie kauliem
Kontrahējoties kustina kaulus vai cīpslas
Kustinot kaulus pārvieto organismu
Audi no kā sastāv visi muskuļi
Muskuļa karkasu veido saistaudi
Darbīgā daļa ir muskuļu šķiedru kūlīši
Katram muskulim ir vidējā daļa jeb vēderiņš
Un beigu daļās cīpslas, kas sastāv no blīvajiem saistaudiem un ir savienotas ar kauliem
Endomīzijs
Apņem šķiedru
Viirs muskuļa šķiedras novietots saistaudu apvalks, kas savieno šķiedras
Perimīzijs
Apkārt šķiedrām
Muskuļa šķiedrām apvienojoties, izveidojas šķiedru grupa jeb kūlītis, ko no ārpuses apņem saistaudi
Epimīzijs
Apņem muskuli
Kūlīšiem apvienojoties, izveidojas muskulis, kuru no ārpuses apņem saistaudu apvalks
Cīpsla
tendo
Muskuļu galos veidojas
cīpsla vai vai aponeiroze
Katru muskuļa šķiedru sedz
Apvalks- sarkolemma
Muskuļu šķiedras saraušanās elementi, kas veido galveno šķiedras masu
Miofibrillas
Miofibrillas struktūras vienība
Sarkomērs
Muskuļu iedalījums pēc formas formas
Garie muskuļi
Īsie muskuļi
Platie muskuļi
Gredzenveida muskuļi
musculi longi
Garie muskuļi
musculi breves
Īsie muskuļi
musculi vasti
Platie muskuļi
musculi orbicularis
Gredzenveida muskuļi
Garie muskuļi (kā izskatās, kur atrodas)
To izskats ir līdzīgs
vārpstai. Tā vidējo muskuļaino daļu sauc par vēderiņu (venter). Uz galiem tas sašaurinās un pāriet cīpslās. Šāda tipa muskuļi parasti ir ekstremitātēs, un tie rada lielas amplitūdas kustības (veiklības muskuļi).
Īsie muskuļi (kā izskatās, kur atrodas)
ir īsi, šauri un atrodas pēdā, plaukstā starp diviem blakus skriemeļiem.
Platie muskuļi (kā izskatās, kur atrodas)
ir plakani un relatīvi plāni. Tie novietojušies uz vidukļa, veidojot vēdera un muguras virsējās kārtas muskuļus, arī krūšu muskuļus. To cīpslainai daļai ir platas, plakanas, plānas plātnītes veids un to sauc par aponeirozi.
Gredzenveida muskuļi (kā izskatās, kur atrodas)
novietoti apkārt dabiskajām ķermeņa atverēm. Tie kalpo kā slēdzējmuskuļi (sfinkteri), jo, tiem sasprindzinoties, atvere daļēji vai pilnīgi tiek aizvērta.
Pēc funkcijas muskuļus iedala: (pamatojoties uz darbību):
fleksori (saliecēji),
ekstenzori (atliecēji),
rotatori (griezēji),
abduktori (atcēlējs), adduktori (pievilcējs), supinatori, pronatori, iekšpusgriezēji, ārpus griezēji, cēlāji, nolaidēji u.c.
Skeleta muskuļus, atkarībā no muskuļa šķiedru kūlīšu novietojuma, iedala:
1) Vārpstveida;
2) Vienspalvu;
3) Divspalvu;
4) Vēdekļveida.
Pēc ģeometriskās formas muskuļus iedala
deltveida, rombveida, trapecveida u.c.
Muskuļu palīgaparāti
Fascijas
Ģļotu, sinoviālās somiņas un sinoviālās makstis
Papildkauli- samazina muskuļu un cīpslu berzi un atvieglo to darbu
Gļotu somiņas
Izdala gļotas, kas ieziež maisiņu iekšējo virsmu
Fascijas
Saistaudu plēves, kurās ietverti atsevišķi muskuļi un muskuļu grupas
Sinoviālās makstis
Līdzīgas gļotu somiņām, aptver cīpslas un novērš to berzi ar kaulu
Papildkauli
Izmaina piestiprināšanās lenņķi un tādējādi avieglo muskuļu darbu (ceļa kauls, potella)
Muskuļu mehānisko darbu iedala
Dinamisks- saraujoties muskulim, kustas kauls
Statisks- saraujoties muskulim, nekustās kauls (turot smagumu)
Lai notiktu kustība muskuļa galam jābūt
piestiprinātam virs locītavas un otram zem locītavas
Aktīvās muskuļu grupas muskuli, kam ir noteicošā loma kustības radīšanā, sauc par
agonistu
sauc muskuļus, kas palīdz agonistam, radot to pašu kustību vai samazinot nevēlamo vai nevajadzīgo kustību.
Sinerģisti
Antagonisti
Muskuļi kas veic pretēji vērstas darbības
Muskuļu nogurums
Ir muskuļu darbaspēju pārejoša samazināšanās
Ko sauc par muskuļu tonuss
Visi dzīva organisma muskuļi vienmēr atrodas neliela sasprindzinājuma stāvoklī. Šo parādību sauc par muskuļu tonusu.
No kā ir atkarīgs muskuļu spēks
1) No muskuļa iekšējās uzbūves, no tā izmēriem (no muskuļa
šķērsgriezuma laukuma);
2) No šķiedru (muskuļa kūlīšu) novietojuma attiecībā pret muskuļa
garenisko asi;
3) No muskuļa iestiepuma pirms kontrakcijas, t. i., atkarīgs no locītavas
stāvokļa, no leņķa, kādu locītavā veido 2 savstarpēji savienoti kauli;
4) No tā, cik motorās vienības ir iesaistītas kontrakcijā. Par motoro vienību (MV) sauc vienu motoneironu jeb kustību neironu un tā
aktivētās muskuļa šķiedras;
5) No nerva izraisītā uzbudinājuma frekvences muskuļa šķiedrā.
Muskuļu iedalījums pēc novietojuma
Rumpja muskuļi
Galvas muskuļi
Kakla muskuļi
Augšējo locekļu muskuļi
Apakšējo locekļu muskuļi
Rumpja muskuļus iedala
Krūšu muskuļi
Vēdera muskuļi
Muguras muskuļi
