Ievads cilvēka anatomijā Flashcards
anatomija (GR. - ANATOMĒ)
Zinātne, kas pēta ķermeņa uzbūvi saistībā ar funkciju, pēta ķermeņa formu un ķermeņa attīstības likumsakarības;
* Apskata cilvēka organismu kā vienotu veselu.
CILVĒKA ĶERMEŅA SASTĀVDAĻAS
Nervi
* Āda
* Asinis
* Tauki
* Kauli
* Muskuļi
Nervi–3%;
* Āda–4%;
* Asinis–8%;
* Tauki–17%;
* Kauli–18%;
* Muskuļi–42%.
Anatomijas pētīšanas metodes 15
Apskate (inspectio);
* Iztaustīšana (palpatio);
* Preparēšana (preparatio);
* Balzamēšana;
* Plastinācija;
* Antropometrijas metode;
* Injekcija (injectio);
* Korozija (corrosio);
Balināšana (perlucidatio);
* Rentgenoloģija (perlustratio);
* Elektrorentgenoloģija;
* Optiskā metode (makro – un mikrostruktūras, endoskopija);
* Eksperimentālā metode;
* Datortomogrāfija;
* Kodolmagnētiskā rezonanse.
Cilvēka ķermeņa uzbūves organizācijas līmeņi 7
- Atomi;
- Molekulas;
- Šūnas;
- Audi;
- Orgāni;
- Orgānu sistēmas;
- Organisms.
Audi
Audi ir lidzigas izcelsmes vienadi darbojosos sünu grupa kopa ar sûnstarpas vielu;
plaknes 4
- Frontālā plakne; prieksa aizmugure
- Sagitālā plakne; sāni
- Horizontālā plakne; augša apakša
- Vidusplakne (mediānā) plakne viebmēr būs pa vidu un sadalīs vienādās daļās
Cilvēka ķermeņa uzbūves pamatprincipi 4
- Vertikāla stāja;
- Polaritāte;
- Metamērija;
- Bilaterālā simetrija.
asis 3
- Frontālā ass;
- Sagitālā ass;
- Vertikālā ass.
Cilvēka organisms iziet trīs attīstības etapus:
1) Evolūcijas (no jaundzimušā līdz pieaugušajam) – jaunveidošanās procesi prevalē, aug masa, notiek ķermeņa izmēru palielināšanās;
2) Stabilais;
3) Involūcijas.
Ontoģēnēze
organisma individuālā attīstība, kas aptver visas pārmaiņas, kas notiek ar organismu no tā rašanās brīža līdz nāvei. (divi periodi
Embrija skelets attīstās 3 stadijās:
1) Saistaudujebdesmostadija(3.-4.ned.);
2) Skrimšļajebhondrostadija(4.-7.-11.ned.);
3) Kaulu jeb osteostadija (no 3. mēn. – uterīnais laiks – pēc dzimšanas).
Individuālo cilvēka attīstību pēta:
1) Līdzdzimšanai–embrioloģija;
2) Pēc dzimšanas (postnatālais periods) – vecuma anatomija;
3) Gerontoloģija–pētanovecošanaslikumsakarības.
Ontoģenēzes periodi:
1) Jaundzimušais–līdz10dienām;
2) Zīdainis–10dienas–12mēn.;
3) Mazbērnaperiodsjebagrābērnība–1–3gadi;
4) Pirmābērnība–4–7gadi;
5) Otrā bērnība: zēni: 8 – 12 gadi; meitenes: 8 – 11 gadi;
6) Pusaudžu periods: zēni: 13 -16 gadi; meitenes: 12 – 15 gadi;
7) Jauniešu periods: jaunieši: 17 – 21 gads; jaunietes: 16 – 20 gadi.
1) Briedumagadi:
1. periods: vīrieši: 22 – 35 gadi; sievietes: 21 – 35 gadi;
2. periods: vīrieši: 36 – 60 gadi; sievietes: 36 – 55 gadi;
2) Padzīvojuša cilvēka periods: vīrieši: 61 – 74 gadi; sievietes: 56 – 74 gadi;
3) Vecacilvēkaperiods:75–90gadi;
4) Ilgdzīvotāji:≥90gadi.
Ontoģenēzes kritiskie periodi: 8
1) Apaugļošanās;
2) Implantācija(7.–8.embrioģenēzesdiena);
3) Orgānu aizmetņu ass veidošanās un placentācija (3. – 8. ned.);
4) Galvassmadzeņuattīstība(15.–20.ned.);
5) Organisma galveno orgānu sistēmu veidošanās (20. – 24. ned.);
6) Piedzimšana;
7) Periodslīdz1gadavecumam;
8) Dzimumnobriešana.