Muskuļi Flashcards
Aktīvais kustību aparāts
skeleta muskulatūra
Skeleta muskuļi nodrošina 4
cilvēka ķermeņa vertikālo stāvoki un pārvietošanos telpā, veido krūšu un vēdera dobuma sienas, sekmē asins un limfas cirkulāciju.
Muskuļi ir veidoti no
šķērssvītrotām muskuļšķiedrām, saistaudiem, asinsvadiem, nerviem.
Katru muskuļšķiedru apņem plāns saistaudu apvalks
endomīzijs
Vairākas šķiedras kopā izveido šķiedru kūlīšus, kurus arī apņem saistaudi
perimīzijs
No šķiedru kūlīšiem veidojas muskulis, ko no ārpuses klāj saistaudu apvalks
epimīzijs
cīpsla
tendo
Receptorus, kas uztver muskuļa šķiedru un cīpslas kolagēno šķiedru iestiepumu, sauc par
proprioreceptoriem
Muskuļu palīgaparāts 4
fascijas, cīpslu turētāji, sinoviālās makstis un somiņas.
Fascija- Muskuļu palīgaparāts
ir blīvo saistaudu apvalks, kas pārklāj visu skeleta muskulatūru no ārpuses un, pārejot no vienas ķermeņa daļas uz otru, maina nosaukumu. Vietām fascija veido starpsienas, kas sasniedz kaulu (ievijas tajā) un atdala vienu muskuļu grupu no otras, bet citviet veido starpsienas, kas atdala seklāk esošos muskuļus no dziļākiem. Fascija veido balstu muskuļiem, asinsvadiem un nerviem.
Cīpslu turētāji- Muskuļu palīgaparāts
jeb nostiprinātājsaites ir fascijas sabiezinājumi un veidojas vietās, kur muskuļu cīpslas pāriet no vienas ķermeņa daļas uz otru. Cīpslu turētāji piestiprinās kaulam, veidojot cīpslām atsevišķus vai kopīgus kanālus - tie notur cīpslu noteiktā vietā, lai muskulis varētu nodrošināt noteiktu kustību.
Sinoviālās makstis- Muskuļu palīgaparāts
ietver cīpslas tajās vietās, kur tās cieši pieguļ kaulam. Makstis pasargā cīpslas no berzes un atvieglo slīdēšanu cauri kanāliem. Makstij ir divas kārtas - iekšējā un ārējā, bet starp abām ir sinoviālais šķidrums.
Sinoviālās somiņas- Muskuļu palīgaparāts
atrodas starp kaulu un cīpslu, un arī pasargā no berzes.
muskuļu iedalījums pēc garuma un formas 7
īsie, garie, platie, gredzenveida, div-, trīs- un četrgalvainie muskuļi un citi.
muskuļu iedalījums Pēc šķiedru novietojuma
vārpstveida, spalvveida (vienpusējie, divpusējie).
Muskuļu iedalījums pēc funkcijas 4
saliecēji (fleksori), atliecēji (ekstensori), pievilcēji (adduktori), griezēji un citi.
1cm2 muskuļu šķiedru saraujoties attīsta spēku, kas nepieciešams, lai paceltu
10 kg
Skeleta muskuļu grupas, Galvas muskuļi 2
Košļāšanas muskuļi (4 pāri): deniņu, košļāšanas un divi spārnmuskuļi.
Sejas jeb mīmikas muskuļi - tiem ir vairākas īpatnības. Tie sākas no kaula, bet beidzas ādā; tiem nav fascijas; tiem ir plānu plātnīšu forma, lokalizēti ap galvas dabīgajām atverēm un iedarbojas uz tām veido mutes dobuma sienas un piedalās gremošanas un skaņu veidošanas procesos; tie veido mīmiku; tos inervē viens nervs.
Kakla muskuļi 1.
atrodas starp galvu un krūškurvi: galvas grozītājmuskulis (atrodas visseklāk) -
liec galvu atpakaļ vai uz sāniem un pagriež seju uz pretējo pusi; trapecveida muskulis
- iedarbojas uz plecu joslu (atrodas mugurpusē).
Kakla muskuļi 2.
atrodas starp mēles kaulu un apakšžokli - velk apakšžokli uz leju vai mēles
kaulu uz augšu, veido mutes dobumam apakšējo sienu.
Kakla muskuļi 3.
atrodas starp mēles kaulu un galvaskausu - velk mēles kaulu uz augšu.
Kakla muskuļi 4.
atrodas starp mēles kaulu, balseni un krūškurvi - velk mēles kaulu uz leju,
nodrošina nelielas balsenes kustības.
Kakla muskuļi 5.
atrodas starp mugurkaulu un 1. un 2. ribu - liec kaklu, ieelpas palīgmuskuļi.
Kakla muskuļi 6.
atrodas starp mugurkaulu un galvaskausu (visdziļāk) - liec galvu un kaklu uz
priekšu.
Kakla muskuļi 7.
diafragma (attīstās kā kakla muskulis, bet vēlāk noslīd uz leju un atdala krūšu
dobumu no vēdera dobuma - ieelpas muskulis).
Rumpja muskuļi - 3
Krūškurvja muskuļi, Vēdera muskuļi, Muguras muskuļi
Krūškurvja muskuļi 3
iedalās virspusējos un dziļos.
Krūškurvja virspusējie muskuļi (lielais un mazais krūšu muskulis, priekšējais zobainais muskulis) sākas ribu ārējā virsmā un beidzas pie plecu joslas kauliem un pie augšdelma; tie velk plecu joslu uz priekšu un uz leju, bet lielais krūšu muskulis iedarbojas arī uz pleca locītavu. Pie fiksētas plecu joslas darbojas kā ieelpas palīgmuskuļi.
Krūškurvja dziļie muskuļi atrodas starp ribām un piedalās krūškurvja sienu veidošanā. Ārējie ribstarpu muskuļi ir ieelpas muskuļi, bet iekšējie - izelpas.
Diafragma. Diafragmai ir 3 atveres: aortas (aortai un krūšu limfvadam), barības vada (barības vadam un klejotājnerviem) un apakšējās dobās vēnas atvere (apakšējai dobai vēnai). No augšas diafragmu pārklāj fascija un pleira, bet no apakšas - fascija un vēderplēve. Muskulim ir divkupolu forma, kur labais kupols ir augstāks par kreiso. Muskuļu šķiedrām saraujoties, kupoli slīd uz leju, palielinās krūškurvja tilpums vertikālā virzienā, kam seko ieelpa.
Muguras muskuļi 2
Muguras virspusējie muskuļi (trapecveida muskulis un muguras platais muskulis
atrodas pirmajā slānī, lāpstiņas cēlējmuskulis un rombveida muskuļi - otrajā, bet mugurējie zobainie - trešajā). Pirmā un otrā slāņa muskuļi iedarbojas uz plecu joslu - ceļ to uz augšu vai velk uz leju, tuvina lāpstiņas mugurkaulam, piedalās pareizas stājas veidošanā. Trešā slāņa muskuļi iedarbojas uz ribām - elpošanas palīgmuskuļi.
Muguras dziļie muskuļi - ļoti liela dažādība, atrodas rievā starp mugurkaulu un ribu leņķiem no krustu kaula līdz galvaskausam. Garie muskuļi atrodas seklāk un vairāki garie muskuļi kopā izveido muguras iztaisnotājmuskuli (m. erector spinae), zem kura atrodas garie un īsie griezējmuskuļi (rotatori), bet vēl dziļāk tikai īsie muskuļi. Muguras dziļie muskuļi notur ķermeni vertikālā stāvoklī, tiem ir liela loma pareizas stājas veidošanā. Saraujoties tie nodrošina rumpja atliekšanos, noliekšanos uz sāniem un pagriešanos.
Vēdera muskuļi - 3
Mugurējā grupā ir jostas kvadrātveida muskulis, kas atrodas starp gūžas kaulu un 12. ribu.
Sānu grupa - 3 muskuļi (vēdera ārējais slīpais, iekšējais slīpais un šķērsmuskulis). Ārējā slīpā muskuļa aponeiroze vēdera lejas daļā veido cirkšņa saiti (stiepjas no gūžas kaula smailes līdz simfīzei). Virs cirkšņa saites (lig. inguinale) atrodas cirkšņa kanāls - canalis inguinalis. Tā ir slīpa sprauga starp muskuļiem, pa kuru iet sēklas saišķis vīrietim un dzemdes apaļā saite sievietei.
Priekšējā grupa - vēdera taisnais muskulis. Muskuļi nodrošina rumpja kustības - noliekšanos uz priekšu un sāniem, pagriešanos. Tie darbojas kā izelpas muskuļi un piedalās visos fizioloģiskajos procesos (urīnpūšļa un taisnās zarnas iztukšošanā, dzemdībās u.c.).
Augšējās ekstremitātes muskuļi 3
Plecu joslas muskuļi, Augšdelma muskuļi,
Apakšdelma muskuļi
Augšējās ekstremitātes muskuļi
Plecu joslas muskuļi
6 muskuļi, no kuriem lielākais ir deltveida muskulis. Visi
sākas no lāpstiņas un beidzas pie augšdelma kaula, nodrošina visa veida kustības pleca locītavā.
Augšējās ekstremitātes muskuļi, Augšdelma muskuļi
2 grupas (priekšējā un mugurējā)
Priekšējā grupa - fleksori (3 muskuļi). Augšdelma divgalvainais muskulis - m. biceps brachii atrodas pirmajā slānī, sākas dažādās vietās no lāpstiņas un beidzas pie spieķa
kaula. Pārējie divi atrodas otrajā slānī. Muskuļi nodrošina saliekšanu gan pleca, gan elkoņa locītavā.
Mugurējā grupa - ekstensori. Augšdelma trīsgalvainais muskulis - m. triceps brachii ir galvenais atliecējs elkoņa locītavā.
Augšējās ekstremitātes muskuļi, Apakšdelma muskuļi
3 grupas (priekšējā, laterālā un mugurējā)
Priekšējā grupa - 4 slāņos, galvenokārt saliecēji.
Pirmā slāņa muskuļi (apaļais iekšpusgriezējs, ulnārais un radiālais plaukstas saliecējmuskulis un garais delnas muskulis) nodrošina saliekšanu elkoņa un plaukstas locītavā, kā arī apakšdelma pronāciju.
Otrā un trešā slāņa muskuļi (seklais un dziļais pirkstu saliecējmuskulis, garais īkšķa saliecējmuskulis) nodrošina plaukstas un pirkstu saliekšanu. Šiem muskuļiem ir garas cīpslas, tās iet caur kanāliem zem cīpslu turētājiem, un cīpslas ir ietvertas sinoviālās makstīs (tendovaginīts - cīpslas un maksts iekaisums).
Ceturtajā slānī - kvadrātveida iekšpusgriezējs nodrošina apakšdelma pronāciju.
Laterālā grupa - augšdelma un spieķkaula muskulis (nodrošina saliekšanu elkoņa locītavā), garais un īsais plaukstas radiālais atliecējmuskulis (nodrošina atliekšanu plaukstas locītavā).
Mugurējā grupa - 2 slāņos, galvenokārt atliecēji (pirkstu atliecējmuskulis, plaukstas ulnārais atliecējmuskulis, īkšķa īsais un garais atliecējmuskulis, otrā un mazā pirkstiņa atliecējmuskuļi, ārpusgriezējmuskulis). Tie nodrošina plaukstas un pirkstu atliekšanu, apakšdelma supināciju (ārpusgriešanu). Pirkstu un plaukstas atliecējmuskuļiem ir garas cīpslas, tās iet caur kanāliem, ietvertas sinoviālās makstīs.
Plaukstas muskuļi (īsie muskuļi - 3 grupas)
Īkšķa muskuļi īkšķi saliec, pievelk pie plaukstas un atvelk, nostāda pretim mazajam pirkstiņam.
Mazā pirkstiņa muskuļi saliec, atvelk un nostāda mazo pirkstiņu pretim īkšķim.
Vidējā grupā ir 7 starpkaulu muskuļi un 4 tārpveida muskuļi. Tie nodrošina pirkstu (2. - 5.) pievilkšanu un atvilkšanu, kā arī saliekšanu.
Augšējās ekstremitātes topogrāfiskie veidojumi: 3
paduses dobums, elkoņa bedre, plaukstas pamata kanāls un citi.
Apakšējās ekstremitātes muskuļi 4
Iegurņa joslas muskuļi, Augšstilba muskuļi, Apakšstilba muskuļi, Pēdas muskuļi
Apakšējās ekstremitātes muskuļi Iegurņa joslas muskuļi
2 grupas (priekšējā un mugurējā)
Priekšējā grupa - 2 muskuļi (jostas - zarnkaula muskulis un mazais jostas muskulis), piedalās rumpja noliekšanā un augšstilba saliekšanā.
Mugurējā grupa - 10 muskuļi, no kuriem lielākie ir 3 gūžas muskuļi (lielais, vidējais, mazais), platās fascijas stiepējmuskulis un bumbierveida muskulis. Visi muskuļi piedalās kājas ārpusgriešanā, bet lielie muskuļi arī atcelšanā (abdukcijā) un atliekšanā (ekstensijā).
Apakšējās ekstremitātes muskuļi, Augšstilba muskuļi
3 grupas (priekšējā, mediālā jeb iekšējā un mugurējā) Priekšējā grupa - augšstilba četrgalvainais muskulis (m. quadriceps femoris) un drēbniekmuskulis. Četrgalvainais muskulis sākas no gūžas kaula (viena galva) un no augšstilba kaula (trīs galvas), iet pāri ceļa kauliņam un beidzas pie lielā apakšstilba kaula nelīdzenuma. Tas ir vienīgais muskulis, kas iztaisno kāju ceļa locītavā.
Drēbniekmuskulis sākas no gūžas kaula un beidzas pie lielā apakšstilba kaula un saliec kāju gūžas un ceļa locītavā.
Mediālā grupa - 5 muskuļi (īsais, garais un lielais pievilcējmuskulis, šķieta un slaidais muskulis). Galvenokārt darbojas kā pievilcēji (adduktori) un ārpusgriezēji (lielais pievilcējmuskulis griež augšstilbu uz iekšu), bet daži piedalās augšstilba saliekšanā. Mugurējā grupa - 3 muskuļi (augšstilba divgalvainais, puscīpslainais un pusplēvainais muskulis). Tie sākas no gūžas kaula un beidzas pie apakšstilba kauliem, saliec kāju ceļa locītavā un atliec gūžas locītavā.
Apakšējās ekstremitātes muskuļi, Apakšstilba muskuļi
3 grupas (priekšējā, laterālā un mugurējā)
Priekšējā grupa - atliecēji (lielā apakšstilba kaula priekšējais muskulis, garais īkšķa un garais pirkstu atliecējmuskulis). Tie atliec pēdu un pirkstus, piedalās pēdas ārpusgriešanā (supinācijā). Tiem ir garas cīpslas, kas iet cauri kanāliem, ietvertas sinoviālās makstīs. Laterālā grupa - īsais un garais mazā apakšstilba kaula muskulis. Muskuļiem ir garas cīpslas, kas iet aiz laterālās potītes zem cīpslu turētājiem (sinoviālās makstīs) un beidzas pie pēdas kauliem. Piedalās pēdas saliekšanā un pronācijā (iekšpusgriešanā).
Mugurējā grupa - divos slāņos. Seklākajā slānī ir apakšstilba trīsgalvainais muskulis (m. triceps surae). Tas sākas no augšstilba un apakšstilba kauliem, bet beidzas pie papēža kaula ar papēža (Ahileja) cīpslu un piedalās apakšstilba un pēdas saliekšanā.
Dziļajā slānī ir pēdas un pirkstu garie saliecējmuskuļi. To cīpslas iet aiz mediālās potītes zem cīpslu turētājiem (sinoviālās makstīs) un beidzas pie pēdas un pirkstu kauliem - nodrošina pēdas un pirkstu saliekšanu, piedalās pēdas supinācijā.
Apakšējās ekstremitātes muskuļi, Pēdas muskuļi
2 grupas (augšējā un apakšējā).
Mugurējā (augšējā) virsmā ir pirkstu īsie atliecēji, bet apakšējā (plantārajā) virsmā ir īsie pirkstu saliecēji, pievilcēji un atvilcēji (līdzīgi plaukstas muskuļiem). Pirkstu rajonā cīpslas ir ietvertas sinoviālās makstīs.
Apakšējās ekstremitātes muskuļi, Topogrāfiskie veidojumi: 6
lielā sēžas atvere, asinsvadu sprauga, muskuļu sprauga, augšstilba trīsstūris, pievilcējmuskuļu kanāls, paceles bedre.
fascijas klāj
Visu skeleta muskulatūru, izņemot mīmikas muskuļus
