Grāmatas Flashcards
Mateja evaņģēlijs
rakstīts jūdiem. Evaņģēlija centrālā tēma ir - Jēzus ir ķēnišķais Mesija no Dāvida ģimenes, Jūdas cilts. ir svarīgs pravietojuma piepildījums, jo Jēzus piepildīja visus mesiāniskos pravietojumus.
Marka evanģēlijs
ir visīsākais, uzskata par pirmo uzrakstīto evaņģēliju. Tas nodrošina Mateja un Lūkas evaņģēlijus ar pamatlīnijām un saturu.adresēts romiešiem, skaidro daudzus jūdu ieradumus un frāzes. autoritāte, spēks un sensācija, šādas tēmas Marks savā evaņģēlijā arī uzsver.
Lūkas evanģēlijs
uzrunā visus pagānus, universāls evaņģēlijs. Dievs mīl visus cilvēkus. Viņš īpaši mīl atstumtos, nabagos un vājos. īpašs uzsvars uz sievietēm un bērniem - uz tiem, kam nav varas un ietekmes. Šādiem cilvēkiem Dieva sirdī ir īpaša vieta. Pretēji Matejam, viņš bieži necitē Veco Derību, kā arī neuzsver pravietojuma piepildīšanos.
Jāņa evaņģēlijs
nav iekļauts sinoptiskajos evaņģēlijos. struktūra ir pavisam savādāka neseko sinoptisko evaņģēliju biogrāfiskajai pieejai. svarīgu demonstrēt Jēzus dievišķo dabu, uzsverot visus Kristus „Es esmu” un Tā Kunga spēkpilnos brīnumus. adresēja grieķiem un tajā izmantota logos doktrīna.
Apustuļu darbi
sarakstījis Lūka, ir vienīgā grāmata, apraksta Agrīnās kristīgās draudzes vēsturi, saikne starp evaņģēliju materiālu un vēstulēm. Lūkas vēsture ir teoloģiski informēta. tikai tie notikumi, kas satur teoloģisku vēsti.centrālā tēma ir , evaņģēlija izplatīšanās no Jeruzālemes uz Romu.
Romiešiem
Romas draudzei, kuru viņš nebija dibinājis un arī vēl nebija apmeklējis. Šeit Pāvils izklāsta savas teoloģijas galvenos principus. Galvenais jautājums šajā vēstulē ir: “Kā cilvēks var tikt pestīts?” Atbilde uz šo jautājumu veido visas vēstules galveno tēmu - taisnošana ticībā.
- vēstule Korintiešiem
Korintieši bija rakstījuši Pāvilam par daudzajām problēmām, kuras nomāca viņu draudzi. atbilde uz viņu vēstuli. apskata tādas problēmas kā šķelšanās draudzē, seksuālā amoralitāte, elku kalpība, viltus gudrība, Svētā Vakarēdiena ļaunprātīga izmantošana, Gara dāvanu ļaunprātīga izmantošana, mirušo augšāmcelšanās noliegšana. Rakstot par šīm problēmām, Pāvils izskaidro kristīgās ticības galvenās doktrīnas.
- vēstule Korintiešiem
Viena no galvenajām atšķirībām starp 1. Korintiešiem un 2. Korintiešiem ir 2. vēstules Korintiešiem tonis. Pāvilam 2. vēstulē Korintiešiem ir daudz personiskāka un mazāk doktrināra attieksme. Tomēr draudzē vēl arvien jūtama pretestība. Tāpēc Pāvils turpina atbildēt saviem oponentiem un skaidri parāda viņu kļūdas.
Vēstule Galatiešiem
Vēstule Galatiešiem, iespējams, ir viena no kaismīgākajām Pāvila rakstītajām vēstulēm. Izrādās, ka Galatijas draudzēs ir iefiltrējušies kristieši-jūdaisti. Šī ķecerība pilnībā sagrauj Pāvila mācību par žēlastību un taisnošanu ticībā. Tādējādi Galatijā ir apdraudēta pati evaņģēlija pastāvēšana.
Vēstule Efeziešiem
Vēstule Efeziešiem ir nosaukta par „karalisko vēstuli”. Tās centrālā tēma ir Kristus pārākums pār draudzi un pār visām varām, kas ir pret Viņa Valstību (Efeziešiem 1:18-23). Otra galvenā tēma ir draudzes būtība un tās attiecības ar Kungu Jēzu Kristu. Draudze ir aprakstīta kā Dieva ēka, Kristus līgava un Kristus miesa.
Vēstule Filipiešiem
Filipu draudze izrādījās no problēmām visbrīvākā draudze. Filipieši nepārtraukti atbalstīja Pāvilu viņa kalpošanā. Galvenā vēstules tēma ir patiess kristīgs prieks. Tā ir iedrošinājuma vēstule, kas brīnišķīgi parāda pareizo kristieša prāta stāvokli. Pāvils vairākas reizes uzmundrina: „Priecājieties iekš Tā Kunga!”
Vēstule Kolosiešiem
Vēstule Kolosiešiem ir ļoti līdzīga vēstulei Efeziešiem. Draudzē ir ienākusi ķecerība un apdraudējusi Kristus pārākumu. Atkal atklājās, ka draudzē ienākusi kaut kāda veida jūdaistiska ķecerība. Pāvils aizstāv Kristus dievišķo dabu pretēji eņģeļu pielūgšanai, īpašu svētku dienu ievērošanai un uzskatam, ka taisnošana atkarīga no darbiem.
- vēstule Tesaloniķiešiem
iespējams, ir visagrīnākie Pāvila raksti. Galvenā doma šajā vēstulē ir par Kristus Otro atnākšanu. Draudzes pirmajās dekādēs kristieši ticēja, ka Jēzus atgriezīsies viņu dzīves laikā. Kad Jēzus kavējās nākt, daži bija nesaprašanā par to cilvēku likteni, kas bija miruši pirms parousia, t.i., Tā Kunga „atnākšanas” vai „klātbūtnes”. Tas lika Pāvilam izklāstīt nozīmīgus notikumus, kuriem jānotiek pirms Tā Kunga nākšanas, un pārliecināt tesaloniķiešus, ka Tas Kungs patiešām nāks otro reizi.
- vēstule Tesaloniķiešiem
Arī 2. vēstules Tesaloniķiešiem galvenā tēma ir Otrās atnākšanas būtība un laiks. Izrādās, ka tesaloniķieši ir pārpratuši Pāvila pirmo vēstuli. Daži māca, ka Tas Kungs jau ir atnācis. Acīmredzami šie cilvēki interpretēja Otro atnākšanu tīri garīgos terminos nevis kā burtisku Jēzus fizisko atgriešanos. Tagad Pāvilam jāpierāda, ka Tas Kungs nāk, tomēr Viņa atnākšana notiks nākotnē.
- un 2. vēstule Timotejam un vēstule Titam
Šīs trīs vēstules sauc par „Mācītāja vēstulēm”. Izskatās, ka tās rakstītas Pāvila kalpošanas beigu posmā. Vienā no tām jūtamas pārmaiņu priekšnojautas. Draudze strauji tuvojas apustuliskās ēras beigām un gatavojas ieiet Agrīnās Draudzes Tēvu periodā. Šī iemesla dēļ Pāvils skaidri parāda, kādas ir prasības draudzes līderiem un kāds ir nākotnes līderu izvēles process. Šīs Mācītāju vēstules ir iedrošinošas un pamācošas jaunajiem mācītājiem, pamācot viņus būt drosmīgiem un uzticīgiem, pienākot grūtiem laikiem.
Vēstule Filemonam
Šī ir vienīgā Pāvila vēstule, kas rakstīta indivīdam, kas nav draudzes līderis. Filemons ir kristīgs vergturis, kurš Pāvila kalpošanas rezultātā tika pievērsts Kristum. Viens no viņa vergiem, Onēzims, bija izbēdzis un caur dažādiem apstākļiem nonācis pie Pāvila cietumā. Pāvils iestājās par samierināšanos starp Filemonu un Onēzimu. Šī īsā vēstule ir ārkārtīgi bagāta ar kristīgo simbolismu, kas atspoguļo Jēzus pestīšanu katra ticīgā dzīvē.
Vēstule Ebrejiem
Vēstule Ebrejiem ir pirmā vēstule, kas iekļauta kanonā, bet kuras autors nav Pāvils. Tā ir anonīma un, adresēta jūdu kristiešiem. Nekristīgie jūdi izdara uz viņiem spiedienu, lai viņi novēršas no kristietības un atgriežas sinagogā. Tādējādi galvenā tēma vēstulē Ebrejiem ir: „Kristus ir labāks.” Vēstules Ebrejiem autors demonstrē Jēzus Kristus un kristietības pārākumu pār vēsturisko jūdaismu. Viņš nopietni brīdina arī par to, ka, atgriežoties pie jūdaisma, viņi var zaudēt savu pestīšanu.
Jēkaba vēstule
Jēkaba vēstule pavisam skaidri ir adresēta draudzes jūdu sektoram. Tomēr īstā problēma nav pārmērīga burta kalpība vai taisnošana pēc darbiem. Tieši pretēji, Jēkabs konfrontē žēlastības ļaunprātīgu izmantošanu, kas sagrauj ticības integritāti. Tāpēc Jēkabs uzsver dzīvo ticību, kas izpaužas katrā dzīves aspektā. Galvenā tēma ir - ticība bez darbiem ir mirusi.
Pētera 1. vēstule
Šī vēstule arī adresēta jūdu kristiešiem. Jūdu kristiešu draudze nonāk arvien lielākās vajāšanās. Tādējādi galvenā tēma Pētera 1. vēstulē ir ciešanu loma kristieša dzīvē. Pēteris norāda uz vēsturiskā Jēzus dzīvi un pieredzi, lai parādītu, ka ciešanas ir nozīmīga kristieša dzīves sastāvdaļa.
Pētera 2. vēstule
Draudzē ienākuši ķeceri, kas noliedz Kunga Jēzus Kristus burtisku atnākšanu. Tāpēc liela daļa no Pētera 2. vēstules veltīta tam, lai atmaskotu viltus mācītāju motīvus, paskaidrotu viņu likteni un Otrās atnākšanas vērtību.
Jāņa 1., 2. un 3. vēstule
Jāņa 1. un 2. vēstule, galvenokārt, aizstāv Jāņa ietekmes sfērā esošās draudzes pret ķeceriem un viltus mācībām. Šie ķeceri un ķecerības bija gnostiska rakstura. Viņi noliedza iemiesošanu, Kristus izpērkošās asinis, mirušo fizisko augšāmcelšanos. Jānis stingri brīdina, ka šādi cilvēki manifestē antikrista garu. Šai draudžu kopienai Jāņa 1. un 2. vēstule ir mierinājuma un stiprinājuma vēstules. Jānis pārliecinoši izskaidro, ka viņu pestīšana nav apdraudēta, ka katrs un ikviens ticīgais ir drošs Dieva ģimenes loceklis.
Jāņa 3. vēstule ne tik daudz runā par doktrinārajām lietām kā par administratīvajiem jautājumiem. Atbildīgo draudzes līderu autoritāte tiek apstiprināta, bet bezatbildīgie un patmīlīgie tiek nosodīti.
Jūdas vēstule
Jūdas vēstule atkal ir adresēta draudzes jūdu sektoram. Arī Jūda runā par viltus doktrīnu mācītājiem, tādējādi vēstulē izskan stingri brīdinājumi pret viltus mācību skolotājiem, un tā spilgti apraksta viņu briesmīgo likteni.
Atklāsmes grāmata
Atklāsmes grāmata ir vienīgā Jaunās Derības grāmata, kas pilnībā veltīta pravietojumam, to pilnībā raksturo jūdu apokaliptika. Lai gan tās nozīme paliek neskaidra, tās struktūra ir ļoti organizēta. Secīgā veidā Atklāsmes grāmata runā par nākotnes notikumiem un laiku beigām.
