Elektrolītiskā disociācija. Šķīdumi, to pamatīpašības. Flashcards
Par šķīdumu sauc
cietu vai šķidru homogēnu sistēmu, kas sastāv no diviem vai vairākiem komponentiem (sastāvdaļām), starp kuriem attiecības var mainīties diezgan plašās robežās.
Ja abi komponenti līdz šķīdināšanai atradušies vienādā stāvoklī (piemēram, spirts un
ūdens), tad par šķīdinātāju uzskata to komponentu, kas ir pārākumā.
komponentu, kas ir pārākumā.
Parasti par šķīdinātāju uzskata to vielu
kurai tīrā veidā ir tāds pats agregātstāvoklis kā iegūtajam šķīdumam (piemēram, sāļu - ūdens šķīdumos šķīdinātājs, protams, ir ūdens).
Ar jēdzienu “šķīdumi” apzīmē 2
īstos šķīdumus un koloidālajos šķīdumus.
īstie šķīdumi
viendabīgas, homogēnas sistēmas ar daļiņu izmēru 10-10 - 10–9 m.
koloidālie šķīdumi
neviendabīgas heterogēnas sistēmas, kuru daļiņu izmērs ir 10–9 -10–6 m.
Elektrolīta sadalīšanos jonos, ja to šķīdina ūdenī vai izkausē sauc par
elektrolītisko disociāciju.
Elektrolīti ir
Sāļi, bāzes un skābes.
Šajās vielās ir jonu saites vai polāras kovalentās saites.
Neelektrolīti ir
Neelektrolīti – vielas, kuru ūdens šķīdumi elektrisko strāvu nevada.
Piem., cukurs, spirts, glicerīns utt.
Šajās vielās ir tikai nepolāras vai vāji polāras kovalentās saites.
Elektrolīta disociāciju var raksturot ar diviem dažādiem lielumiem: 2
disociācijas pakāpi;
disociācijas konstanti.
Disociācijas pakāpe α:
Attiecību starp vielas daudzumu, kas disociējis jonos ndis un kopējo izšķīdušā elektrolīta daudzumu nkop sauc par elektrolīta disociācijas pakāpi:
α = ndis. / nkop.
Elektrolītiskās disociācijas konstante ir
jonu līdzsvara koncentrāciju reizinājuma attiecība pret nedisociētā elektrolīta līdzsvara koncentrāciju.
Reakcijas starp elektrolītiem būtībā ir reakcijas starp šķīdumā esošajiem joniem. Tās notiek līdz galam, ja šķīdumā esošie joni veido: 2
mazšķīstošu savienojumu (nogulsnes vai gāzes);
mazdisocētu savienojumu (molekulas, saliktus vai kompleksus jonus – visbiežāk izmantotais piemērs ir ūdens rašanās).
Jonu vienādojumi būtībā atspoguļo
reakciju starp elektrolītiem
jonu vienādojumos vājos elektrolītus, stipros elektrolītus pieraksta
vājos elektrolītus, nogulsnes un gāzes raksta molekulārā veidā, bet stipros elektrolītus – jonu veidā.