Elektrolītiskā disociācija. Šķīdumi, to pamatīpašības.

Question 1

Par šķīdumu sauc

Answer 1

cietu vai šķidru homogēnu sistēmu, kas sastāv no diviem vai vairākiem komponentiem (sastāvdaļām), starp kuriem attiecības var mainīties diezgan plašās robežās.

Question 2

Ja abi komponenti līdz šķīdināšanai atradušies vienādā stāvoklī (piemēram, spirts un
ūdens), tad par šķīdinātāju uzskata to komponentu, kas ir pārākumā.

Answer 2

komponentu, kas ir pārākumā.

Question 3

Parasti par šķīdinātāju uzskata to vielu

Answer 3

kurai tīrā veidā ir tāds pats agregātstāvoklis kā iegūtajam šķīdumam (piemēram, sāļu - ūdens šķīdumos šķīdinātājs, protams, ir ūdens).

Question 4

Ar jēdzienu “šķīdumi” apzīmē 2

Answer 4

īstos šķīdumus un koloidālajos šķīdumus.

Question 5

īstie šķīdumi

Answer 5

viendabīgas, homogēnas sistēmas ar daļiņu izmēru 10-10 - 10–9 m.

Question 6

koloidālie šķīdumi

Answer 6

neviendabīgas heterogēnas sistēmas, kuru daļiņu izmērs ir 10–9 -10–6 m.

Question 7

Elektrolīta sadalīšanos jonos, ja to šķīdina ūdenī vai izkausē sauc par

Answer 7

elektrolītisko disociāciju.

Question 8

Elektrolīti ir

Answer 8

Sāļi, bāzes un skābes.
Šajās vielās ir jonu saites vai polāras kovalentās saites.

Question 9

Neelektrolīti ir

Answer 9

Neelektrolīti – vielas, kuru ūdens šķīdumi elektrisko strāvu nevada.
Piem., cukurs, spirts, glicerīns utt.
Šajās vielās ir tikai nepolāras vai vāji polāras kovalentās saites.

Question 10

Elektrolīta disociāciju var raksturot ar diviem dažādiem lielumiem: 2

Answer 10

disociācijas pakāpi;
disociācijas konstanti.

Question 11

Disociācijas pakāpe α:

Answer 11

Attiecību starp vielas daudzumu, kas disociējis jonos ndis un kopējo izšķīdušā elektrolīta daudzumu nkop sauc par elektrolīta disociācijas pakāpi:
α = ndis. / nkop.

Question 12

Elektrolītiskās disociācijas konstante ir

Answer 12

jonu līdzsvara koncentrāciju reizinājuma attiecība pret nedisociētā elektrolīta līdzsvara koncentrāciju.

Question 13

Reakcijas starp elektrolītiem būtībā ir reakcijas starp šķīdumā esošajiem joniem. Tās notiek līdz galam, ja šķīdumā esošie joni veido: 2

Answer 13

mazšķīstošu savienojumu (nogulsnes vai gāzes);
mazdisocētu savienojumu (molekulas, saliktus vai kompleksus jonus – visbiežāk izmantotais piemērs ir ūdens rašanās).

Question 14

Jonu vienādojumi būtībā atspoguļo

Answer 14

reakciju starp elektrolītiem

Question 14

jonu vienādojumos vājos elektrolītus, stipros elektrolītus pieraksta

Answer 14

vājos elektrolītus, nogulsnes un gāzes raksta molekulārā veidā, bet stipros elektrolītus – jonu veidā.

Question 15

Šķīdības konstante (šķīdības reizinājums)

Answer 15

Šķīdības konstante rāda saistību starp mazšķīstošo vielu sastāvā ietilpstošo jonu koncentrācijām. Jo mazāka ir vielas šķīdības konstante, jo mazšķīstošāka ir šī viela un jo pilnīgāk to var izgulsnēt.

Question 16

Sāļu hidrolīze

Answer 16

ir sāls jonu un ūdens jonu apmaiņas reakcija, kuras rezultātā veidojas vājš elektrolīts un izmainās ūdeni veidojošo jonu līdzsvars.