1. Lekcija Flashcards
Kas ir farmakoloģija, kādi ir tās galvenie uzdevumi?
Farmakoloģija ir zinātne par zālēm.
- Mācība par dažādu bioloģiski aktīvu ķīmisko savienojumu jeb zāļu un organisma mijiedarbība
Galvenie uzdevumi :
1.pētīt tos zāļu līdzekļus, ko lieto ārstnieciskos, profilaktiskos, diagnostiskos nolūkos,
2. jaunu, efektīvu zāļu līdzekļu meklēšana, iegūšana un izpēte.
SNN (INN - International Nonproprietary Name). Starptautiskais nepatentētais nosaukums. Nozīme.
Aktīvā viela (vielu salikums), viens no svarīgākajiem ikdienā lietojamiem zāļu vielas nosaukumiem.
Šis nosaukums:
- Šo nosaukumu atpazīst visā pasaulē un tas apzīmē zāļu preparātu aktīvo vielu.
- Ir unikāls, ar specifisku izrunu un pareizrakstību;
- Ir PVO pārziņā, ir publisks, bet nedrīkst būt izmantots savtīgos nolūkos
- Palīdz identificēt zāles (ārzemju aptiekas, humānā palīdzība)
- Sevī ietver kopīgu galotni , kas norāda piederību konkrētai zāļu grupai (metoprolols, bisoprolols, nebivolols)
- Jāizvairās no nosaukumiem, kas pacientiem var asociēties ar anatomiskiem, fizioloģiskiem, patoloģiskiem procesiem vai terapeitiskiem efektiem (ražotāja pārziņā, tādēļ 1 un tā paša ražotāja medikamenta nosaukums dažādās valstīs var atšķirties)
Kas ir „brand“, „generic“ medikamenti?
Generic medicines have the same active ingredient as brand-name medicines and work in the same way, but may look different and contain different non-active ingredients. Generic alternatives are often cheaper than brand-name medicines.
Generic medicines have the same active ingredient as brand-name medicines and work in the same way, but may look different and contain different non-active ingredients. Generic alternatives are often cheaper than brand-name medicines.
Brend zāles ir patentaizsardzībā; jaunas zāles, kuru izplatīšanas tiesības ir ražotājfirmai. “oriģinālās/sākotnējās/pirmās” zāles
Generic zālēm nav jāveic visi pētījumi. Bet ir jāparāda bioefektivitātes rezultāti.
Ekstemporālās zāles- pēc ārstu receptes sagatavotas zāles
Kas ir farmakokinētika un farmakodinamika? Farmakokinētiku raksturojošie lielumi.
Farmakokinētika saistīta ar kustību- sākot no zāļu ievadīšanas organismā, uzsūkšanās, izplatīšanās organismā, kā arī to pārveidošanās un izdalīšanās no organisma (angļu val. ADME). Ko organisms dara ar zālēm
1) vielas uzsūkšanās (Absorption)
2) vielas nokļūšana asins plazmā un izplatīšanās organismā (Distribution)
3) vielas ķīmiskā pārveidošanās jeb biotransformācija (Metabolism)
4) vielas izdalīšanās no organisma jeb eliminācija (Elimination)
Farmakodinamika saistīta ar medikamenta izraisīto farmakoloģisko efektu (ko medikaments dara), darbības mehānismu (kas notiek organismā), lokalizāciju (kur strādā- nierēs, bronhos, sirdī…u.c.) un veidiem. Ko zāles izdara ar organismu
Farmakoloģiski efekti:
kuņga sulas sekrēcijas samazināšana (antisekretors efekts)
Spiediena pazemināšana (antihipertensīvs efekts)
Bronhu paplašināšana (bronhodilatējošs efekts)
Sāpju mazināšana (analgētisks efekts) u.c.
1 medikamentam var būt vairāki farm.efekti, darb.mehānismi un lokalizācijas (kas norāda uz medikamenta (ne)selektivitāti)
Placebo efekts. Klīniskā nozīme. Placebo efekts.
Placebo definīcija. Klīniskā nozīme.
- bioloģiski indiferenta viela, kas ar tādu pašu zāļu formu (ārējais izskats), garšu, smaržu u.c. īpašībām ir līdzīga pētamajai zāļu vielai, bet nesatur darbīgo, pētāmo vielu. Ļauj atklāt efektus, kas ir tieši saistīti ar zāļu vielas farmakoloģisko iedarbi. Izmanto klīniskajos pētījumos.
- Testējamo zāļu efektam ir jābūt statistiski nozīmīgi augstākam nekā placebo zāļu efektam, lai zāles uzskatītu par iedarbīgām.
Placebo efekts
Placebo efekta izpausmes līmenis atkarīgs no:
Placebo vielas izskata,
Cenas,
Sarežģītības iegūt „zāles” (pastiprina uzticību zāļu efektivitātei, negribot uzskatīt, ka pūles, ar kurām tās tika iegūtas un iztērētā nauda ir pa velti),
Uzticības līmeņa ārstam,
Medicīnas iestādes autoritātes.
Varbūt gan pozitīvs, gan negatīvs efekts (nocebo).
Zāļu izveides posmi. Farmakovigilance.
Medikamentu izveides posmi:
1.Laboratoriskie pētījumi
2.Preklīniskie pētījumi (pētījumi tiek veikti vai nu udz dzīvniekiem vai uz kādām izolētām šūnām, šūnu grupām, orgāniem)(nosaka blaknes, efektus, cik ātri darbojās…)
3.Klīniskie pētījumi (pētījumi notiek uz cilvēkiem)
4.Pēcreģistrācijas uzraudzība (farmakovigilance)- medikaments tiek uzpasēts, vai parādās kādas blaknes, vai ir kādas jaunas blaknes…
Šis process ilgs kādus 5-10 gadus
Zāļu ievades veidi
Enterālo ievadīšanas ceļu veidi, priekšrocības un trūkumi.
Enterālie- caur gremošanas traktu
Caur muti/perorāli/orāli- visizplatītākais veids. Zāļu viela absorbējas tievajās zarnās (15-30 min)
Mīnusi:
- ja vemšana, bezsamaņa, ekstrēmās situācijās
- nevar ievadīt zāles, kas sasķeļas kuņga/zarnu enzīmu ietekmē (insulīns)
- iespējama mijiedarbība ar ēdienu → tukšā dūšā
- var izraisīt čūlas barības vadā, kuņģī (pielīpot) → jāuzņem pietiekams daudzums ūdens
+Ērts lietošanas veids
Zem mēles- sublingvāli- ātri uzsūcas, darbība jau pēc dažām minūtēm (nitroglicerīns)
Rektāli taisnajā zarnā- nonāks pa taisno asinsritē, apejot aknas.
+ nonāks pa taisno asinritē, apejot aknas (pie aknu slimībām vai, ja zāles sasķeļas aknās),
+ zāļu viela nav pakļauta enzīmiem,
+ precīzāka dozēšana,
- nevar ievadīt vielas ar obv, polisaharīdu, tauku struktūru
* 12pirkstu zarnā (duodēnā) - ievada ar zondi
* Aiz vaiga (transbukāli)
Parenterālo ievadīšanas ceļu veidi, priekšrocības un trūkumi.
Parenterālie- apejot gremošanas traktu (injekcijas)
+ precīza dozēšana
+ viss zāļu daudzums nonāks audos.
-Nepieciešams kvalificēts personāls, jāievēro sterilitāte.
-Sāpīgi, nepatīkami
Zemādas (Subkutānās) injekcijas
Var ievadīt tikai ūdens sķīdumus, citādi veidosies infiltrāti. Nedrīkst hipertoniskus šķīdumus, kairinošas vielas, asinsvadus sašaurinošas vielas, piem, CaCl2→ nekroze
Intramuskulāras injekcijas
+ Iedarbība ātrāka kā subkutāni.
+ drīkst gan ūdens, gan eļļas šķīdumus, suspensijas → veido depo → ilgstoša atbrīvošanās. BET tomēr var radīt arī emboliju (kad uzdurts asinsvads)
Intravenozas injekcijas
+ viss nokļūst asinīs, precīza zāļu dozēšana, ātra iedarbība līdz 5 min, kas svarīgi neatliekamā situācijā. Pārsvarā ūdens sķīdumi.
+ var ievadīt zāļu vielas, ko nedrīkstēja subkutāni, intramuskulāri – CaCl2, jo tas ātri atšķaidās. Drīkst hipertoniskus šķīdumus ( 40% glikoze)
- NĒ eļļas šķīdumi/suspensijas → tromboze, embolija
- lēna ievade, jo milzīgas zāļu koncentrācijas var būt bīstamas sirdsdarbībai, CNS
Intraarteriālās- Zāļu viela nonāk konkrētā apvidū, kuru apgādā konkrētā artērija. Šādi var ievadīt pretvēža vielas, kontrastvielas, lai redzētu aneirismas, trombus
Subarahnoidālā ievade- cauri galvas vai muguras smadzeņu apvalkam tieši muguras smadzeņu šķidrumā
(likvorā), piem, meningīta gadījumos. Jo pārsvarā ir apgrūtināta zāļu vielu iekļūšana no asinīm smadzenēs hematoencefaliskās barjeras dēļ. (antibiotikas) Tikai nekairinošus līdzekļus
Inhalācijas – gāzveida vielas (narkozes līdzekļi), aerosoli..
Pie parentererālajiem veidiem der arī ziedes, acu, deguna, ausu pilieni.
Biopieejamība. To ietekmējoši faktori.
Biopieejamība nosaka to, cik ātri un kādā apjomā aktīvā viela uzsūcas organisma iekšējā vidē un izraisa efektus. (visa iekšējā vides skaitās aiz zarnām. Zarnas jau skaitās ārējā vide)
To ietekmē:
Fizioloģiskie faktori – vecums, dzimums, fizioloģiskais stāvoklis, ēdiens, zāļu ievades veids, laiks, bioloģiskās barjeras, spēja veidot depo. Depo – saistīšanās spējas ar plazmas olbaltumvielām. Lielākai daļai zāļu tā ir ļoti augsta. Saistītā veidā medikaments neuzrāda aktivitāti → ilgstoša darbība.
Farmaceitiskie – šķīdība, sasmalcinātība, ķīmiskā forma, palīgvielas (brendos un ģenēriķos palīgvielas nekad nebūs vienādas), papildus citi uzņemtie medikamenti (medikamenti savā starpā var “kauties”, līdz ar to, medikamenta efektivitāte var mainīties)
Polifarmācija
“Poly” – daudz, “pharmakeia” – medikamenti vai zāles (gr.)
* Polifarmācija ir vairāku medikamentu vienlaikus lietošana.
* Dažreiz polifarmāciju definē, pamatojoties uz vienlaikus lietoto zāļu skaitu, izņemot lokālus līdzekļus un augu preparātus.
* Par polifarmāciju dažreiz uzskata 2 un vairāk medikamentu vienlaikus lietošanu, bet ≥5 medikamentu – par “izteikto” polifarmāciju.
Pediatriskā, geriatriskā farmakoloģija.
Bērni un vecāki cilvēki pēc 60 ir jūtīgāki pret zāļu iedarbību nekā cilvēki spēka gados.
Pediatrijā:
* Medikamentu uzsūkšanās no gremošanas trakta palēnināta
* Metabolisma ātrums aknās bērniem samazināts
* Medikamentu saistīšanās ar olbaltumvielām vājāka nekā
pieaugušajiem
* Hematoencefaliskā barjera bērniem caurlaidīga
* Medikamentu izvade caur nierēm vājāka
Geriatrijā:
Zāļu elimināciju palēlina gan samazinātā nieru asinsrite, gan arī nepietiekāmā nieru kamoliņu filtrācija (GFĀ). Pieaug medikamentu nefrotoksicitātes un kumulācijas risks
Medikamentu izplatīšanās tilpums organismā samazinājies, jo samazinās ĶM un proporcionāli arī ķermeņa ūdens daudzums.
Albumīnu koncentrācija asinīs ir mazāka, tādēļ lielākā medikamentu daļa asinīs ir nesaistītā aktīvā formā
Medikamentu metabolisms bieži palēlināts, jo aknu enzimātiskie procesi ir vāji, ja aknu asinsrite ir pavājināta. Tādēļ medikamenti atrodas asinīs augstākā koncentrācijā un cirkulē asinsritē ilgāk
Hematoencefāliskā barjera vecumā kļūst caurlaidīga. CSN ietekmējoīe līdzekļi darbojas spēcīgāk, bet sedatīvie un miega līdzekļi - ilgāk.
Zāļvielu galvenā blakusdarbība. Piemēri.
Blakusdarbība – farmakoloģiskie efekti, kas netiek izmantoti, vai ir pat nevēlami. Vienas un tās pašas aktīvās vielas darbība var būt gan kā galvenā vai kā blakusdarbība. (atkarībā no situācijas)
Atropīns: paplašina acs zīlīti (1) un pazemina kuņga sulas sekrēciju (2).
Pie acs dibena izmeklēšanas 1.būs galvenā darbība, bet 2.
blakusdarbība (netraucē)
Pie kuņga čūlas – otrādāk
Zāļvielu reflektoriskā darbība. Piemēri.
Reflektoriska darbība – NS refleksa loka funkcionēšana.
Dažādi preparāti, gan vietēji, gan resorbtīvi, uzbudina jušanas receptorus, kuri tiek kairināti. Un impulsi pa jušanas jeb aferentajām šķiedrām nonāk CNS, tālāk pa eferentajiem ceļiem nonāk orgānos un izraisa efektu. Šādi reflektoriski var mainīties elpošana, sirdsdarbība..
Var būt tieša un netieša.
(Digoksīns, Validols)
Pierašana, tās veidi un iemesli. Piemēri.
Pierašana jeb torelance – zāļu līdzekļa pavājināšanās atkārtotas lietošanas gadījumā. Var attīstīties pret analgētiķiem, antihipertensīviem, caurejas, iesnu zālēm..
Saistīta ar zāļu uzsūkšanās pavājināšanos, biotransformācijas un izvades paātrināšanos, receptoru jutības samazināšanos. Šinī gadījumā vai nu zālēm jāpalielina deva vai tās jāaizstāj ar citām.
*Krusteniskā tolerance – visticamāk pierašana būs arī pret citiem tās pašas grupas preparātiem (aizstājējs jāmeklē no citas grupas)
*Mikrobu rezistence (pret a/b)
*Tahifilaksija – ļoti ātra pierašana, burtiski pēc 1 vai dažām lietošanas reizēm. Reti.
Medikamentozā atkarība, tās veidi.
Rodas pēc zāļu lietošanas pārtraukšanas, un attīstās organisma funkciju traucējumi.
Pēc smaguma vielas nesaņemšanas gadījumā iedala:
* Psihiskā – būs tikai emocionāls diskomforts – depresija, satraukums.. Nikotīns, kokaīns
* Psihosomatiska - rodas izteiktas abstinences jeb paģiru sindroms. Psihes traucējumiem pievienojas sirds/asinsvadu, gremošanas u.c sistēmu traucējumi vai pat nāve.
Etilspirts, morfīns, heroīns, dažādas psihotropas vielas..
* Somatiska –nerada eiforiju un tieksmi, nebūs abstinence. Būs tikai somatiskas izpausmes jeb atcelšanas (pārtraukšanas) sindroms. Parādas pacienta slimību simptomi, kuru dēļ jāatsāk zāļu lietošana. Pēkšņi pātraucot – atsitiena (rikošeta) efekts.
Pātraucot strauji lietot metoprololu pret AS → būs hipertoniskā krīze
Pārtraucot lietot glikokortikoīdus jeb steroīdos pretiekaisuma līdzekļus pret artrītiem uc.
→ būs atkal stipras sāpes. Tāpēc zāļu līdzekļi jāatceļ pakāpeniski, pamazām samazinot
devu un lietošanas biežumu
Abstinences sindroms. Piemēri.
Psihosomatiska - rodas izteiktas abstinences jeb paģiru sindroms. Psihes traucējumiem pievienojas sirds/asinsvadu, gremošanas u.c sistēmu traucējumi vai pat nāve.
- Etilspirts, morfīns, heroīns, dažādas psihotropas vielas..
Abstinence ir psiholoģiski un fiziski veselības traucējumi, kas rodas pēc alkohola un citu narkotisku vielu lietošanas lielā apjomā vai ilgstoši. Biežākās izpausmes ir: depresija, miegainība, nelabums, sirds un asinsvadu sistēmas, gremošanas trakta darbības traucējumi, galvassāpes, muskuļu sāpes un ēstgribas traucējumi, galējā variantā - nāve
