Šūnas dzīves cikls un dalīšanās.

Question 1

Kas ir interfāze? (3)

Answer 1

1. Šūnas dzīves laiks, kad tā nedalās.
2. Aizņem šūnas dzīves cikla lielāko daļu (~90%)
3. Iedala 3 fāzēs:
   »G1 – pirmssintēzes periods
   »S – sintēzes periods
   »G2 – pēcsintēzes periods

Question 2

No kā sastāv šūnas dzīves cikls? (2)

Answer 2

Sastāv no:
1. Mitozes (šūnas dalīšanās);
2. Interfāzes:
- G1 pēcmitozes jeb pirmsintēzes periods
- S – sintēzes periods
- G2 – pirmsmitozes jeb pēcsintēzes periods

Question 3

Kas ir interfāzes - G1 periods? (3)

Answer 3

1. G1 fāze ir periods starp mitozi un DNS sintēzi
2. Šajā fāzē notiek šūnas augšana:
   - dubultojas organoīdi
   - dubultojas centriolas
   - meitšūnas kļūst tik pat lielas kā mātšūna
   - notiek RNS, olbaltumvielu un histonu sintēze
3. Šūna sagatavo vajadzīgos fermentus S fāze

Question 4

Kas ir interfāzes - S periods? (3)

Answer 4

1. Ja šūna grib dalīties, tai ir jādubulto sava DNS, jo katrai meitšūnai vajag tikpat DNS, cik bija mātšūnā.
2. DNS replikācija.
3. Histonu sintēze.

Question 5

Kas ir interfāzes - G2 periods? (3)

Answer 5

1. G2 tiek pārbaudīts, vai visi nepieciešamie komponenti ir pareizi dubultoti, tai skaitā DNS
2. G2 fāzē šūna paspēj izaugt
3. Notiek enerģijas uzkrāšana un dalīšanās vārpstas pavedienu olbaltumvielu sintēze

Question 6

Kas ir ārpus cikla šūnas jeb G0 šūnas?

Answer 6

1. Šūnas, kas nedalās, bet var tikt “atsauktas atpakaļ” šūnas ciklā noteiktu ārējās vides apstākļu dēļ.

Question 7

Kas ir T šūnas?

Answer 7

1. Šūnas, kas nekad nedalās

Question 8

Kāda ir šūnas dalīšanās nozīme? (4)

Answer 8

1. Vairošanās funkcija prokariotiem un vienšūnas
   eikariotiem
2. Augšana un attīstība daudzšūnu organismiem
3. Audu atjaunošana daudzšūnu organismiem
4. Gametu veidošana tiem organismiem, kas vairojas
   dzimumiski

Question 9

Kāda ir šūnas dalīšanās eikariotiem?

Answer 9

1. Mitoze – galvenais somatisko šūnu dalīšanās veids
2. Mejoze – dzimumšūnu dalīšanās veids

Question 10

Kas notiek mitozes profāzē? (5)

Answer 10

1. Hromatīns spiralizējas par hromosomām.
2. Kodoliņš izzūd.
3. Kodola apvalks izzūd [prometafāze]. Hromosomas atrodas citoplazmā (redzamas gaismas mikroskopā, sastāv no 2
   hromatīdām).
4. Dalās centrosoma, rezultātā veidojas divas centriolas, kas
   virzās uz šūnas poliem.
5. Starp centriolām veidojas dalīšanās vārpsta no
   mikrotubuļiem

Question 11

Kas notiek mitozes metafāzē? (3)

Answer 11

1. Pie centromērām (kinetohoriem) piesaistās dalīšanās vārpstas pavedieni – pa vienam no katra pola.
2. Hromosomas migrē uz šūnas ekvatoriālo plakni
3. Hromosomas ir visstiprāk spiralizētas – redzamas gaismas mikroskopā.

Question 12

Kas notiek mitozes anafāzē? (3)

Answer 12

1. Visīsākā mitozes fāze.
2. Hromosomas pārdalās centromēru rajonā.
3. Katras hromosomas hromatīda virzās uz savu polu. Virzīšanos nodrošina šūnas izstiepšanās un dalīšanās vārpstas pavedienu saīsināšanās.

Question 13

Kas notiek mitozes telofāzē? (5)

Answer 13

1. Notikumi ir tieši pretēji profāzei.
2. Hromosomas despiralizējas par hromatīnu.
3. Veidojas kodoliņš.
4. Veidojas kodola apvalki abiem jaunajiem kodoliem.
5. Dalīšanās vārpsta noārdās.

Question 14

Kas ir citokinēze? Kā tā atšķiras dzīvnieku šūnas un augu šūnās?

Answer 14

1. Citoplazma dalās, veidojot 2 jaunas šūnas.
2. Dzīvnieku šūnās - Notiek ar iežmaugas (mikrofilamentu gredzena) veidošanos ekvatoriālajā plaknē
3. Augu šūnās - Notiek ar celulozes starpsienas veidošanos ekvatoriālajā plaknē

Question 15

Kāda ir mitozes nozīme? (2)

Answer 15

1. Precīza ģenētiskā materiāla sadale
2. Ģenētiski identisku meitšūnu radīšana

Question 16

Kādi vēl ir eikariotu somatisko šūnu dalīšanās veidi? (2)

Answer 16

1. Amitoze – tiešā šūnu dalīšanās – notiek kodola dalīšanās (bez mitotiskā aparāta), kam seko citoplazmas dalīšanās, piem., aknu šūnas, vēža šūnas
2. Endomitoze – notiek DNS sintēze,hromosomu skaits dubultojas, bet nenotiek kario- un cito- kinēze, piem., poliploīdas šūnas

Question 17

Kādas ir mitozes patoloģijas?

Answer 17

1. Mitozes kļūdu dēļ rodas šūnas ar nepareizu hromosomu skaitu, un organismā būs šūnas gan ar normālu, gan nepareizu hromosomu skaitu (ģenētiskā mozaīka)