Primārie segaudi Epidermas izaugumi Sekundārie segaudi Pamataudi Flashcards
Segaudi
Segaudi ir pastāvīgo audu grupa, kas no ārpuses klāj augu orgānus, saistot augus ar apkārtējo vidi un veicot aizsargfunkciju
Segaudus iedala: 3
Primārie, segundārie, terciārie
primārie segaudi – tie raksturīgi auga attīstības sākumā, bet viengadīgiem augiem – visu dzīves laiku:
epiderma – sedz auga virszemes daļu. Saglabājas visu dzīves laiku viengadīgajiem un dažiem daudzgadīgajiem augiem;
rizoderma jeb epiblēma – sedz saknes;
sekundārie segaudi – nomaina primāros segaudus, raksturīgi daudzgadīgu augu daļām (vairāk divdīgļlapju kokaugiem un kailsēkļiem), tos sauc par peridermu;
terciārie segaudi – kreve, kas nomaina sekundāros segaudus
Epiderma
Epiderma ir primāro segaudu veids, kas klāj augu virszemes daļas
Divdīgļlapju epidermas šūnas izskats
divdīgļlapju šūnas ir ar noteiktu, vienādu platumu un garumu – parenhimatiskas, veido izturīgu kārtu;
Viendīgļlapju epidermas šūnas izskats
viendīgļlapju šūnas ir gari stieptas, ar taisnām sieniņām – tās atrodas tuvu viena otrai, bet ir iespējams salīdzinoši viegli atdalīt. Epidermas šūnu novietojums atgādina lapas virzienu;
Atvārsnīšu izkārtojums viendīgļlapjiem un divdīgļlapjiem
Viendīgļlapjiem atvārsnītes parasti ir sakārtotas rindās, bet divdīgļlapjiem – izklaidus
Epiblēma
Epiblēma ir blīvi izvietota šūnu kārta, kas sedz saknes
Matiņu jeb trihonu funkcijas pasargājot augu no
pārkaršanas saulē;
pārmērīgas iztvaikošanas;
krasām temperatūras maiņām;
kukaiņiem un dzīvniekiem.
Periderma
Sekundārie segaudi
Atkarībā no auga orgāna, pamataudi var veikt dažādas funkcijas – pēc tām pamataudus iedala:
asimilācijas parenhīma jeb hlorenhīma
uzkrājējparenhīma
aerenhīma jeb gaisa parenhīma aizpildītājparenhīma