August šūnas uzbūve. Plastīdas. Augustus šūnas reserves barības vielas.

Question 1

Augu šūnas ir (prokariotiskas vai eikariotiskas)

Answer 1

Eikariotiskas

Question 2

Šūnu veidi 2

Answer 2

parenhimatiskas (izodiametriskas) šūnas – šūnai ir apmēram vienāds izmērs visās trijās dimensijās. Tās veido augu pamataudus visos orgānos, un šos audus sauc par parenhīmu

prozenhimatiskas šūnas – šūna ir vairākas reizes garāka nekā plata, tās gali parasti ir smaili

Question 3

Protoplasts

Answer 3

Protoplasts ir šūnas dzīvā, aktīvā sastāvdaļa, ko veido:
citoplazma ar organoīdiem
kodols
mitohondriji
plastīdas

Question 3

protoplasta darbības primārie un sekundārie produkti

Answer 3

Kā primārie protoplasta darbības produkti veidojas šūnapvalks un vakuolas, bet kā sekundārie – šūnas ergastiskie un ekskretorie ieslēgumi

Question 4

Citoplazma

Answer 4

Citoplazma (protoplazma) ir pusšķidra, bezkrāsaina un caurspīdīga viela, kurai ir trīs daļas:
plazmolemma jeb ektoplazma – plāna ārējā membrāna, kas robežojas ar šūnapvalku
mezoplazma – graudaina viela, kas veido pamatmasu vidū
tonoplasts – blīvāka iekšējā membrāna, kas apņem vakuolu

Question 5

Plastīdas

Answer 5

Plastīdas ir šūnas protoplasta sastāvdaļa – īpašas organellas, kas piešķir auga daļām krāsojumu
Plastīdas ir raksturīgas tikai augu šūnām
Plastīdas attīstās no proplastīdām, kas atrodas olšūnās un meristēmas šūnās
Plastīdas ķermeni no citoplazmas norobežo ārējā un iekšējā dubultmembrāna

Question 6

Krāsainās plastīdas kas satur pigmentus 3

Answer 6

hloroplasti – zaļas plastīdas, tajās atrodas galvenokārt zaļais pigments hlorofils. Hloroplasti atrodas zaļajās auga daļās, galvenokārt lapu mezofilā – tajos notiek fotosintēze

etioplasti – tie ir hloroplasti, kas nav apstaroti ar gaismu un tādēļ ir gaiši zaļganā, dzeltenīgā krāsā. Gaismas ietekmē iegūst zaļo krāsu un kļūst par hloroplastiem

hromoplasti – dzeltenas, oranžas vai sarkanas plastīdas, tur atrodas galvenokārt karotinoīdi (karotīns nosaka sarkano un oranžo krāsu, ksantofils – dzelteno). Hromoplasti rada ziedu un augļu krāsu, veic pievilināšanas funkciju

Question 7

Fotosintēzes reakcija

Answer 7

6CO2+12H2O–>C6H12O2+ 6H2O+6O2

Question 8

Bezkrāsaonās plastīdas kas nesatur pigmentus

Answer 8

leikoplasti – bezkrāsainas plastīdas bez pigmentiem. Leikoplasti atrodas barības vielu uzkrājējorgānos, jo tajos var uzkrāties papildus barības vielas – atkarībā no to tipa izdala:
amiloplastus – uzkrājas ciete (ogļhidrāti). Īpašs amiloplastu tips ir statolīti, kas veidojas saknes uzmavā
elaioplastus jeb lipidoplastus – uzkrājas lipīdi tauku vai eļļu veidā
proteoplastus – uzkrājas olbaltumvielas

Question 9

Mitohondriju izskats

Answer 9

Mitohondriji ir nelielas, bezkrāsainas, nūjiņveida vai pavedienveida augu šūnu organellas

Question 9

Leikoplastu veidi 3

Answer 9

amiloplasti
elaioplasti jeb lipidoplasti
proteoplasti

Question 10

Mitohondriju sastāvs

Answer 10

Mitohondriji sastāv no dubultmembrānas, kur iekšējās membrānas izlocītās daļas veido kristas ar lielu fermentu daudzumu
Mitohondriju iekšpusē atrodas šķidrs matrikss ar ribosomām, DNS un lipoīdiem

Question 11

Mitohondriju funkcijas

Answer 11

aktīvi piedalās šūnas elpošanā
nodrošina oglekļa vielmaiņas procesu
proteīnu un taukvielu sintēze
Uzkrāj un pārveido enerģiju šūnas un organisma dzīvības procesiem

Question 12

Šūnapvalka funkcijas 3

Answer 12

Aizsargā to dzīvo saturu
balsta funkcija
ierobežo pārvietošanos

Question 13

Kas var izkļūt car šūnapvalku

Answer 13

Šūnapvalks ir hidrofils – tas laiž cauri ūdeni un tajā izšķīdušās vielas

Question 14

Kādās šūnās atrodas vakuolas

Answer 14

Augu
Vakuolas ir salīdzinoši liels augu šūnas veidojums, ko no citoplazmas norobežo tonoplasts

Question 15

Vakuolas sastāv no

Answer 15

Vakuolas ir pildītas ar šūnsulu, kas veidojas šūnas vielmaiņas norisēs un sastāv no ūdens un tajā izšķīdušajiem organiskajiem savienojumiem un minerālvielām

Question 16

Vakuolu funkcijas

Answer 16

Regulē osmotiskos procesus šūnā
Nosaka auga daļas krāsu uzkrājot pigmentus un citus metabolisma produktus

Question 17

Vakuolas šūnsulā izšķīdušie savienojumi var būt:

Answer 17

rezerves vielas:
ogļhidrāti – glikoze, fruktoze, saharoze
organiskās skābes – skābeņskābe, ābolskābe, citronskābe
proteīni un aminoskābes
pektīnvielas
ekskretorie produkti:
neorganisko skābju sāļi – sālsskābes, fosforskābes sāļi
pigmenti – antociāni (sarkanzilivioletā krāsa), antohlori (dzeltbrūnā krāsa)
bioloģiski aktīvas vielas, kuras tiek pielietotas medicīnā (alkaloīdi un to sāļi, glikozīdi, miecvielas u.c.)

Question 18

Primārie metabolīti

Answer 18

organiski savienojumi, kas atrodami visos augos; rodas fotosintēzes un augu bioķīmiskajos procesos, nodrošinot organismu ar tā uzbūvei nepieciešamām vielām un funkcionēšanai nepieciešamo enerģiju

Question 19

Pirmējie metabolīti (primārie metabolīti ) 7

Answer 19

Ogļhidrāti
Olbaltumvielas
Lipīdi
Vitamīni
Nukleīnskābes
daļa fermentu
daļa augu pigmentu

Question 20

Kur veidojas otrējie metabolīti

Answer 20

Otrējā metabolisma produkti veidojas nelielā daudzumā un galvenokārt augos, sēnēs un daudzos prokariotos

Question 21

Ergastiskie ieslēgumi

Answer 21

Ir dažādi vielu maiņas produkti, kas rodas bioķīmisko procesu Norisēs

Question 22

Ergastiskās barības vielas ir 3

Answer 22

ogļhidrāti
olbaltumvielas
lipīdi

Question 23

Cites veidi augā 4

Answer 23

asimilācijas jeb primārā ciete
tranzītciete jeb transporta ciete
rezerves jeb sekundārā ciete
neaizskaramā ciete

Question 24

Ar ko pierāda olbaltumvielas augos

Answer 24

Pierāda ar joda šķīdumu – rodas brūni dzeltens krāsojums

Question 25

Ar ko pierāda cite augos

Answer 25

Cieti pierāda ar Lugola šķīdumu, rodas zili violets krāsojums