3. grāmata Flashcards

1
Q

šūnu teoriju pamatpazīmes

A
  1. ikviens organisms sastāv no vienas vai vairākām šūnām
  2. šūna ir organismu funkcionālā pamatvienība (mazākā vienība, kuru var uzskatīt par dzīcu
  3. jaunas šūnas rodas tikai daloties iepriekš eksistējošām šūnām
How well did you know this?
1
Not at all
2
3
4
5
Perfectly
2
Q

caurstarojošais elektromikraskops

A
  • vīrusi, šunu membrānas
  • palielinājums 1000000x
  • fokusē caur obkejtu izgājušo gaismu
  • objektam jābūt plānam
  • pēta fiksētus, nedzīvus, preperātus
  • iegūst pētītā oblekta foto
How well did you know this?
1
Not at all
2
3
4
5
Perfectly
3
Q

skanējošais mikroskops

A
kurā elektroni tiek atstaroti no objekta virsmas un plūstot pretējā virzienā, rodot objekta attēlu (pēta baktēriju, hloroplastu telpisko formu
-palielinājums 250000x 
-fokusē no objekta atstarotos elektronus
-pēta fiksētus objektus
iegūsr foto
How well did you know this?
1
Not at all
2
3
4
5
Perfectly
4
Q

steromikroskops

A

atstarojošais gaismas mikroskops

  • fokusē no objekta atstaroto gaismu
  • pēta telpiskus objektus
  • dzīvus gan nedzīvus pēta
  • tieši aplūko palielinātu pētāmo objektu
How well did you know this?
1
Not at all
2
3
4
5
Perfectly
5
Q

gaismas mikraskops- caurstarojošais

A

2000x
-gan dzīvus gan nedzīvus
jābūt plānam
-fokusē caur objekta izgājušo gaismu

ietilps flurescences mikraskops

How well did you know this?
1
Not at all
2
3
4
5
Perfectly
6
Q

lāzerskanējošais konfluetālais mikraskops

A
  • aplūko spīdošus objektus
How well did you know this?
1
Not at all
2
3
4
5
Perfectly
7
Q

mērvienības

A

1m=1000mm
1mm= 1000 (mikro)= 10-3
1 (mikro)= 1000nm=10-6
1nm=10-9

How well did you know this?
1
Not at all
2
3
4
5
Perfectly
8
Q

plazmatiskā membrāna

A
  • nodala šūnu no apkārtējās vides un nodrošina tās funkcionālo vienotību
  • veic vielu transportu
  • uztver ārvides signālus
How well did you know this?
1
Not at all
2
3
4
5
Perfectly
9
Q

citoplazma

A

šķidra vide ar šūnas organoīdiem -citosola

How well did you know this?
1
Not at all
2
3
4
5
Perfectly
10
Q

organoīdi

A

sauc ikvienu šūnas sastāvdaļu ar noteiktu funkciju un uzbūvi

How well did you know this?
1
Not at all
2
3
4
5
Perfectly
11
Q

kodols

A
  • parasti ir viens kodols
  • divkodoli ir skrimslī
  • daudzkodoli ir aknu šūnās
  • kodolā ir pusšķidra vide, kur atrodas hromatīns un kodoliņs
How well did you know this?
1
Not at all
2
3
4
5
Perfectly
12
Q

hromatīns

A

ir šūnas ģenētiskais matreāls, tas sastāv no DNS molekulām un olbaltumvirlām

How well did you know this?
1
Not at all
2
3
4
5
Perfectly
13
Q

hromasomas

A

pirms dalīšanās dns saritinās (spiralizējas) ap olblatumvielām un veido kompaktu nūjiņveida hromosomu

How well did you know this?
1
Not at all
2
3
4
5
Perfectly
14
Q

kodoliņi

A

parasti 1-vairāki kodoliņi

  • apaļi vai ovālveida
  • rns vai olbaltumvielu sablīvējumi, kurus neapņem membrāna
  • kodoliņos veidojas ribosomas
How well did you know this?
1
Not at all
2
3
4
5
Perfectly
15
Q

endoplazmatiskais tīkls

A
  • gandrīz visās eikariotu šūnās ir savstarpēji savienoti cauruļveida kanlu, apļveida, plakanu cisternu sistēma
  • ET šūnas veido plāna plazatiskā membrāna
  • ET sara’žotās vielas tiek ieslēgtas pūslīšos un pārvietotas uz citām šūn as daļām
How well did you know this?
1
Not at all
2
3
4
5
Perfectly
16
Q

Gludais ET

A

izvietojas tuvāk kodolam
notiek lipīdu sintēze
tiek radīti membrānas veidojošie lipīdi, holesterīns, atsevišķas dziedzeršūnas, steroīdie hormoni
tiek pārvietotas dažādas vielas, kas izdalās no citām šūnu organoīdiem vai nonāk citosolā no šūnstarpa šķidruma

How well did you know this?
1
Not at all
2
3
4
5
Perfectly
17
Q

graudainais

A

veidos cisternas, kuru membrānas klātas ar ribosomām

daudz ir dziedzeršūnu

How well did you know this?
1
Not at all
2
3
4
5
Perfectly
18
Q

Ribosomas

A

lodveida organoīdi
atrodas visās dzīvajās šūnās
sastāv no olbaltumvielām un ribonukleīnskābēm
eikariotu šūnās ir lielākas nekā prokairotu šūnās
sintezē olbaltumvielas, kas nepieciešams membrānu veidošanai
“brīvās” ribosomas sintezē OBvielas vielmaiņas procesiem
Graudainā ET ribosomas sintezētās Olbaltumvirlas iekļūst ET cisternās kur notiek to apstrāde un pārveidošana§

How well did you know this?
1
Not at all
2
3
4
5
Perfectly
19
Q

Goldži kompleks

A
  • vairums vielu pēc ET netiek lietotas uzreiz un nonāk goldži kompleksā
  • plakanu cisternu un apaļu pūslīšu sistēma
  • nonākošās vielas (sintizētas) tiek pārveidotas un pārgrupējas jeb modificējas
  • veidojas saliktas organiskās vielas
  • vielas tiek šķirotas un ieslēgtas ar membrānu norobežotos pūslīšos (sekretorie pūslīši) (pūslīši, kuros notir vielu šķelšana lizosomas un peroksisomas)
How well did you know this?
1
Not at all
2
3
4
5
Perfectly
20
Q

lizosomas

A
  • klāj membrāna
  • apaļi pūslīši gan augiem un dzīvnieku šūnās
  • satur enzīmus-> šķeļ OLB. vielas un mikroorganismus (kas iekļuvuši šūnā)
  • daudz lizomu ir leikocītos
How well did you know this?
1
Not at all
2
3
4
5
Perfectly
21
Q

perosisomas

A

nelieli organoīdi, kuros rodas un tiek sašķelts ūdeņraža peroksīds
peroksomas ir daudz enzīmu katalāzes, kas pārveido organismam kaitīgo ūdeņraža peroksīdu par nekaitīgirm galaproduktiem ūdeni un skābekli

How well did you know this?
1
Not at all
2
3
4
5
Perfectly
22
Q

Hloroplasti

A

notiek fotosintēze

stroma, tilakoīda frana iekšējā membrāna un ārējā membrāna

How well did you know this?
1
Not at all
2
3
4
5
Perfectly
23
Q

mitohondriji

A

augu, sēņu dzīvnieku šūnās
visvairāk mitohondriju ir aknu šūnās
sastāv no divām membrānām
-ārējā membrāna gluda, iekšējā veido krokas (kristas)

uz kristām izveidojušies ir enzīmi, kas piedalās mitohondrijos notiekošās šūnas elpošanas reakcijās
- mitohondrijos notiek ogļhidrātu un citu organisko vielu noārdīšana, izmantojot skābekli- šūnas elpošana jeb aerobā oksidēšana- noārdot atbrīvojas organiskās vielas ATP
Mitohondrijos sintezētais ATP brīvi iekļūst citosolā, kodolā membrānās un dažādos organoīdos

How well did you know this?
1
Not at all
2
3
4
5
Perfectly
24
Q

Vakola

A

ar membrānu norobežoti pūšļi, kuros atrodas org. un neorga. vielu šķīdums šūnsula

  • uzkrājas barības vielas, toksiskas vielas, pigments
  • vakolas regulē šūnas turgonu kā arī ūdens un sāļu līdzsvaru šūnā
25
turgons
spiediens, ko rada šūnas šķidrais saturs spiežot uz šūnapvelku
26
šūnas ieslēgumi
nepastāvīgi veidojas, rezerves vielas uzkrājas (tauki, ogļhidrāti, obvielas)
27
citoskelets
caurvij dažāda resnuma olbaltumvielu pavedieni | balsta šūnu un piešķir formu
28
Centrosomas
organizē citoskeleta organoīdu darbību šūnas dalīšanās laikā atrodas netālu no kodola veidots no centriolām augu šūnās centriolas nav
29
Lenticeles
Lenticeles ir daudzgadīgo augu īpaša gāzu maiņas sistēma. Tās sastopamas augiem, kurus no ārpuses klāj miza. Atmirstot epidermai un veidojoties mizai, atvārsnīšu vietā sāk darboties lenticeles. Uz stumbra virsmas parādās brūngans vai pelēks plankumiņš. Tā centrālajā daļā epiderma pārplīst, bet pēc tam veidojas padziļinājums, ko apņem valnītis.
30
diferencēšanās
neatgriezeniska šūnu iekšējās un ārējās uzb;uves pārmaiņas
31
Meristēmu kultūra
augu veidotāja audu pavairotu augus | var iegūt lielu skaitu un ir ģenētiski = no auga, kura ir iegūti
32
segaudi
nodrošina vielu apmai;nu ar ārējo vidi, pasargā augu no izžūšanas, krasām temperatūras maiņā, mehāniskajiem bojājumiem un slimības ierosinātājiem
33
epiderma
- klāj lapas, viengadīgus stumbrus, saknes - dzīvu šūnu kārta - (atvārsnītes) - caurspīdīgas, nav hloroplastu, klāj vaska kārtiņa (matiņi)
34
balstaudi
balsta auga orgānus un nodrošina to mehānisko izturību
35
kolenhīma
dzīvas šūnas ar nevienmērīgi uzbiezinātiem šūnapvelkiem
36
sklerenhīma
veido garas izstieptas šūnas ar vienmērīgi uzbiezinātiem šūnapvelkiem
37
sklerīdas jeb akmensšūnas
nedzīvas šūnas ar vienmērīgi uzbiezinātiem šūnapvelkiem
38
vadaudi
vielu pārvietošanu nodrošina
39
koksne
- pa koksnes vadaudiem tiek transportēts ūdens un tajā izšķīdušās minerālvielas koksnes vadaudi ir trahejas un traheīdas
40
lūksne
-tiek transportēyas organiskās vielas | lūksnes vadaudi sietstobri un pavadītājšūnas
41
trahejas
veidojas no dzīvām šūnām izzūdot šķērssienām un atmirstot šūnas saturam
42
traheīdas
nedzīvas šūnas mazākas par trahejām starp tām nav izzudušas šķērsienas segsēkļiem nva
43
sietstobri
dzīvas šūnas | ir citoplazma bet nav kodola
44
pavadītājšūna
dzīva | ar kodolu, regulē sietstobra darbību
45
parenhīma jeb pamataudi
vismazāk diferencēto augu audi, fotosintēze notiek
46
aerenhīma
peldošiem augiem starp parenhīmas šūnā, ir ar gaisu pildītas telpas
47
asimilācija
vielu uzņemšana uz izmantošana organismam nepieciešamu savienojumu sintēzē
48
segepitēlijs
aizsargfunkcija un vielu apmaiņas un uzņemšanas funkcija
49
plankanais epitēlis
veido cilvēka mutes gļotādu, kapilāru sieniņas, barības vada iekšējo virsmu, izklāj alveolas
50
cilindriskais epitēlis
klāj zarnu iekšējo virsmu, kur absorbē sagremotās barības vielas
51
kubiskais epitēlis
dziedzerepitēlija šūnām, nieru kanāliņu šūnām
52
neironi
spēj uztvert kairinājumu, tajos rodas uzbudinājums un pārvada nervu impulsu
53
neiroglijas
šūnu uzbūve ir līdzīga neironu uzbūvei, taču tam nav tik gari izaugumi un tie nepārvada impulsus - trofiskā jeb brotājfunkcija - balsta funkcija - barjeras funkcija - sekretorā funkcija - aizsargfunkcija
54
saistaudi
``` cietie saistaudi (kaulaudi, skrimšļaudi) bl;ivie saistaudi (cīpslas) irdenie saistaudi (visos orgānos) šķidreim saistaudi (asinis) taukaudi ```
55
cilmes šūnas
ir nediferencētas organisma šūnas, kuras spēj dalīties un diferencēties par noteiktiem audiem
56
monosaharīdi
``` C5 -dezksiriboze ietilpst DNS sastāvā -Riboze ietilpst RNS un ATP sastāvā C6 - glikoze (vīnogu cukurs): veidojas fotosintēzes procesā. atrodas augu sulā. atrodas dzīvnieku arī cilvēku asinīs galvenā izejviela enerģijas ražosānai organismam -Fruktoze: atrodas augļos un medū -galaktoze: ietilpst laktozes sastāvā ```
57
disaharīdi
glikoze-fruktoze ( saharoze, biešu cukurs) izmato produktu saldināšanais, atrodas cukurbietēs, niedrēs Glikoze- galaktoze (laktoze) atrodas pienā glikoze- glikoze (maltoze) rodas gremošanas procesā, šļeļoties cietei
58
polisaharīdi
(glikoze)n ciete celuloze glikogēns (glikoze- NH)n Hitīns