Brainscape's Knowledge GenomeTM

Browse over 1 million classes created by top students, professors, publishers, and experts.


See full index

bioloģija 10 klase > 3. grāmata > Flashcards

3. grāmata Flashcards

1
Q

šūnu teoriju pamatpazīmes

A
  1. ikviens organisms sastāv no vienas vai vairākām šūnām
  2. šūna ir organismu funkcionālā pamatvienība (mazākā vienība, kuru var uzskatīt par dzīcu
  3. jaunas šūnas rodas tikai daloties iepriekš eksistējošām šūnām
How well did you know this?
1
Not at all
2
3
4
5
Perfectly
2
Q

caurstarojošais elektromikraskops

A
  • vīrusi, šunu membrānas
  • palielinājums 1000000x
  • fokusē caur obkejtu izgājušo gaismu
  • objektam jābūt plānam
  • pēta fiksētus, nedzīvus, preperātus
  • iegūst pētītā oblekta foto
How well did you know this?
1
Not at all
2
3
4
5
Perfectly
3
Q

skanējošais mikroskops

A 
kurā elektroni tiek atstaroti no objekta virsmas un plūstot pretējā virzienā, rodot objekta attēlu (pēta baktēriju, hloroplastu telpisko formu
-palielinājums 250000x 
-fokusē no objekta atstarotos elektronus
-pēta fiksētus objektus
iegūsr foto
How well did you know this?
1
Not at all
2
3
4
5
Perfectly
4
Q

steromikroskops

A

atstarojošais gaismas mikroskops

  • fokusē no objekta atstaroto gaismu
  • pēta telpiskus objektus
  • dzīvus gan nedzīvus pēta
  • tieši aplūko palielinātu pētāmo objektu
How well did you know this?
1
Not at all
2
3
4
5
Perfectly
5
Q

gaismas mikraskops- caurstarojošais

A

2000x
-gan dzīvus gan nedzīvus
jābūt plānam
-fokusē caur objekta izgājušo gaismu

ietilps flurescences mikraskops

How well did you know this?
1
Not at all
2
3
4
5
Perfectly
6
Q

lāzerskanējošais konfluetālais mikraskops

A
  • aplūko spīdošus objektus
How well did you know this?
1
Not at all
2
3
4
5
Perfectly
7
Q

mērvienības

A

1m=1000mm
1mm= 1000 (mikro)= 10-3
1 (mikro)= 1000nm=10-6
1nm=10-9

How well did you know this?
1
Not at all
2
3
4
5
Perfectly
8
Q

plazmatiskā membrāna

A
  • nodala šūnu no apkārtējās vides un nodrošina tās funkcionālo vienotību
  • veic vielu transportu
  • uztver ārvides signālus
How well did you know this?
1
Not at all
2
3
4
5
Perfectly
9
Q

citoplazma

A

šķidra vide ar šūnas organoīdiem -citosola

How well did you know this?
1
Not at all
2
3
4
5
Perfectly
10
Q

organoīdi

A

sauc ikvienu šūnas sastāvdaļu ar noteiktu funkciju un uzbūvi

How well did you know this?
1
Not at all
2
3
4
5
Perfectly
11
Q

kodols

A
  • parasti ir viens kodols
  • divkodoli ir skrimslī
  • daudzkodoli ir aknu šūnās
  • kodolā ir pusšķidra vide, kur atrodas hromatīns un kodoliņs
How well did you know this?
1
Not at all
2
3
4
5
Perfectly
12
Q

hromatīns

A

ir šūnas ģenētiskais matreāls, tas sastāv no DNS molekulām un olbaltumvirlām

How well did you know this?
1
Not at all
2
3
4
5
Perfectly
13
Q

hromasomas

A

pirms dalīšanās dns saritinās (spiralizējas) ap olblatumvielām un veido kompaktu nūjiņveida hromosomu

How well did you know this?
1
Not at all
2
3
4
5
Perfectly
14
Q

kodoliņi

A

parasti 1-vairāki kodoliņi

  • apaļi vai ovālveida
  • rns vai olbaltumvielu sablīvējumi, kurus neapņem membrāna
  • kodoliņos veidojas ribosomas
How well did you know this?
1
Not at all
2
3
4
5
Perfectly
15
Q

endoplazmatiskais tīkls

A
  • gandrīz visās eikariotu šūnās ir savstarpēji savienoti cauruļveida kanlu, apļveida, plakanu cisternu sistēma
  • ET šūnas veido plāna plazatiskā membrāna
  • ET sara’žotās vielas tiek ieslēgtas pūslīšos un pārvietotas uz citām šūn as daļām
How well did you know this?
1
Not at all
2
3
4
5
Perfectly
16
Q

Gludais ET

A

izvietojas tuvāk kodolam
notiek lipīdu sintēze
tiek radīti membrānas veidojošie lipīdi, holesterīns, atsevišķas dziedzeršūnas, steroīdie hormoni
tiek pārvietotas dažādas vielas, kas izdalās no citām šūnu organoīdiem vai nonāk citosolā no šūnstarpa šķidruma

How well did you know this?
1
Not at all
2
3
4
5
Perfectly
17
Q

graudainais

A

veidos cisternas, kuru membrānas klātas ar ribosomām

daudz ir dziedzeršūnu

How well did you know this?
1
Not at all
2
3
4
5
Perfectly
18
Q

Ribosomas

A

lodveida organoīdi
atrodas visās dzīvajās šūnās
sastāv no olbaltumvielām un ribonukleīnskābēm
eikariotu šūnās ir lielākas nekā prokairotu šūnās
sintezē olbaltumvielas, kas nepieciešams membrānu veidošanai
“brīvās” ribosomas sintezē OBvielas vielmaiņas procesiem
Graudainā ET ribosomas sintezētās Olbaltumvirlas iekļūst ET cisternās kur notiek to apstrāde un pārveidošana§

How well did you know this?
1
Not at all
2
3
4
5
Perfectly
19
Q

Goldži kompleks

A
  • vairums vielu pēc ET netiek lietotas uzreiz un nonāk goldži kompleksā
  • plakanu cisternu un apaļu pūslīšu sistēma
  • nonākošās vielas (sintizētas) tiek pārveidotas un pārgrupējas jeb modificējas
  • veidojas saliktas organiskās vielas
  • vielas tiek šķirotas un ieslēgtas ar membrānu norobežotos pūslīšos (sekretorie pūslīši) (pūslīši, kuros notir vielu šķelšana lizosomas un peroksisomas)
How well did you know this?
1
Not at all
2
3
4
5
Perfectly
20
Q

lizosomas

A
  • klāj membrāna
  • apaļi pūslīši gan augiem un dzīvnieku šūnās
  • satur enzīmus-> šķeļ OLB. vielas un mikroorganismus (kas iekļuvuši šūnā)
  • daudz lizomu ir leikocītos
How well did you know this?
1
Not at all
2
3
4
5
Perfectly
21
Q

perosisomas

A

nelieli organoīdi, kuros rodas un tiek sašķelts ūdeņraža peroksīds
peroksomas ir daudz enzīmu katalāzes, kas pārveido organismam kaitīgo ūdeņraža peroksīdu par nekaitīgirm galaproduktiem ūdeni un skābekli

How well did you know this?
1
Not at all
2
3
4
5
Perfectly
22
Q

Hloroplasti

A

notiek fotosintēze

stroma, tilakoīda frana iekšējā membrāna un ārējā membrāna

How well did you know this?
1
Not at all
2
3
4
5
Perfectly
23
Q

mitohondriji

A

augu, sēņu dzīvnieku šūnās
visvairāk mitohondriju ir aknu šūnās
sastāv no divām membrānām
-ārējā membrāna gluda, iekšējā veido krokas (kristas)

uz kristām izveidojušies ir enzīmi, kas piedalās mitohondrijos notiekošās šūnas elpošanas reakcijās
- mitohondrijos notiek ogļhidrātu un citu organisko vielu noārdīšana, izmantojot skābekli- šūnas elpošana jeb aerobā oksidēšana- noārdot atbrīvojas organiskās vielas ATP
Mitohondrijos sintezētais ATP brīvi iekļūst citosolā, kodolā membrānās un dažādos organoīdos

How well did you know this?
1
Not at all
2
3
4
5
Perfectly
24
Q

Vakola

A

ar membrānu norobežoti pūšļi, kuros atrodas org. un neorga. vielu šķīdums šūnsula

  • uzkrājas barības vielas, toksiskas vielas, pigments
  • vakolas regulē šūnas turgonu kā arī ūdens un sāļu līdzsvaru šūnā
25
Q

turgons

A

spiediens, ko rada šūnas šķidrais saturs spiežot uz šūnapvelku

26
Q

šūnas ieslēgumi

A

nepastāvīgi veidojas, rezerves vielas uzkrājas (tauki, ogļhidrāti, obvielas)

27
Q

citoskelets

A

caurvij dažāda resnuma olbaltumvielu pavedieni

balsta šūnu un piešķir formu

28
Q

Centrosomas

A

organizē citoskeleta organoīdu darbību šūnas dalīšanās laikā
atrodas netālu no kodola
veidots no centriolām
augu šūnās centriolas nav

29
Q

Lenticeles

A

Lenticeles ir daudzgadīgo augu īpaša gāzu maiņas sistēma. Tās sastopamas augiem, kurus no ārpuses klāj miza. Atmirstot epidermai un veidojoties mizai, atvārsnīšu vietā sāk darboties lenticeles. Uz stumbra virsmas parādās brūngans vai pelēks plankumiņš. Tā centrālajā daļā epiderma pārplīst, bet pēc tam veidojas padziļinājums, ko apņem valnītis.

30
Q

diferencēšanās

A

neatgriezeniska šūnu iekšējās un ārējās uzb;uves pārmaiņas

31
Q

Meristēmu kultūra

A

augu veidotāja audu pavairotu augus

var iegūt lielu skaitu un ir ģenētiski = no auga, kura ir iegūti

32
Q

segaudi

A

nodrošina vielu apmai;nu ar ārējo vidi, pasargā augu no izžūšanas, krasām temperatūras maiņā, mehāniskajiem bojājumiem un slimības ierosinātājiem

33
Q

epiderma

A
  • klāj lapas, viengadīgus stumbrus, saknes
  • dzīvu šūnu kārta
  • (atvārsnītes)
  • caurspīdīgas, nav hloroplastu, klāj vaska kārtiņa (matiņi)
34
Q

balstaudi

A

balsta auga orgānus un nodrošina to mehānisko izturību

35
Q

kolenhīma

A

dzīvas šūnas ar nevienmērīgi uzbiezinātiem šūnapvelkiem

36
Q

sklerenhīma

A

veido garas izstieptas šūnas ar vienmērīgi uzbiezinātiem šūnapvelkiem

37
Q

sklerīdas jeb akmensšūnas

A

nedzīvas šūnas ar vienmērīgi uzbiezinātiem šūnapvelkiem

38
Q

vadaudi

A

vielu pārvietošanu nodrošina

39
Q

koksne

A
  • pa koksnes vadaudiem tiek transportēts ūdens un tajā izšķīdušās minerālvielas
    koksnes vadaudi ir trahejas un traheīdas
40
Q

lūksne

A

-tiek transportēyas organiskās vielas

lūksnes vadaudi sietstobri un pavadītājšūnas

41
Q

trahejas

A

veidojas no dzīvām šūnām izzūdot šķērssienām un atmirstot šūnas saturam

42
Q

traheīdas

A

nedzīvas šūnas
mazākas par trahejām
starp tām nav izzudušas šķērsienas
segsēkļiem nva

43
Q

sietstobri

A

dzīvas šūnas

ir citoplazma bet nav kodola

44
Q

pavadītājšūna

A

dzīva

ar kodolu, regulē sietstobra darbību

45
Q

parenhīma jeb pamataudi

A

vismazāk diferencēto augu audi, fotosintēze notiek

46
Q

aerenhīma

A

peldošiem augiem starp parenhīmas šūnā, ir ar gaisu pildītas telpas

47
Q

asimilācija

A

vielu uzņemšana uz izmantošana organismam nepieciešamu savienojumu sintēzē

48
Q

segepitēlijs

A

aizsargfunkcija un vielu apmaiņas un uzņemšanas funkcija

49
Q

plankanais epitēlis

A

veido cilvēka mutes gļotādu, kapilāru sieniņas, barības vada iekšējo virsmu, izklāj alveolas

50
Q

cilindriskais epitēlis

A

klāj zarnu iekšējo virsmu, kur absorbē sagremotās barības vielas

51
Q

kubiskais epitēlis

A

dziedzerepitēlija šūnām, nieru kanāliņu šūnām

52
Q

neironi

A

spēj uztvert kairinājumu, tajos rodas uzbudinājums un pārvada nervu impulsu

53
Q

neiroglijas

A

šūnu uzbūve ir līdzīga neironu uzbūvei, taču tam nav tik gari izaugumi un tie nepārvada impulsus

  • trofiskā jeb brotājfunkcija
  • balsta funkcija
  • barjeras funkcija
  • sekretorā funkcija
  • aizsargfunkcija
54
Q

saistaudi

A 
cietie saistaudi (kaulaudi, skrimšļaudi)
bl;ivie saistaudi (cīpslas)
irdenie saistaudi (visos orgānos)
šķidreim saistaudi (asinis)
taukaudi
55
Q

cilmes šūnas

A

ir nediferencētas organisma šūnas, kuras spēj dalīties un diferencēties par noteiktiem audiem

56
Q

monosaharīdi

A 
C5
-dezksiriboze ietilpst DNS sastāvā
-Riboze ietilpst RNS un ATP sastāvā
C6
- glikoze (vīnogu cukurs):
veidojas fotosintēzes procesā. atrodas augu sulā.
atrodas dzīvnieku arī cilvēku asinīs
galvenā izejviela enerģijas ražosānai organismam
-Fruktoze: atrodas augļos un medū
-galaktoze: ietilpst laktozes sastāvā
57
Q

disaharīdi

A

glikoze-fruktoze ( saharoze, biešu cukurs)
izmato produktu saldināšanais, atrodas cukurbietēs, niedrēs
Glikoze- galaktoze (laktoze) atrodas pienā
glikoze- glikoze (maltoze) rodas gremošanas procesā, šļeļoties cietei

58
Q

polisaharīdi

A

(glikoze)n
ciete
celuloze
glikogēns

(glikoze- NH)n Hitīns

bioloģija 10 klase (3 decks)

Brainscape helps you reach your goals faster, through stronger study habits.
© 2024 Bold Learning Solutions. Terms and Conditions