Brainscape's Knowledge GenomeTM

Browse over 1 million classes created by top students, professors, publishers, and experts.


See full index

bioloģija 10 klase > 1. gramata > Flashcards

1. gramata Flashcards

1
Q

dzīvības pamatpazīmes

A
  • visi organismi ir veidoti no šūnām
    -organismiem ir specifisks ķīmiskais sastāvs
  • organismiem ir raksturīga vielmaiņa
    -organismi ir homeostāze
    -organismi aug un attīstās
    -organismi vairojas
    organismi jūt un reaģē uz vides iedarbību
    -evolūcijas gaitā organismi ir pielāgojušies savai dzīves videi
How well did you know this?
1
Not at all
2
3
4
5
Perfectly
2
Q

eikarioti

A

organismi, kuru šūnā ir kodols un citas ar membrānu norobežotas struktūras (vienšūņi, aļģes, sēnes, augi, dzīvnieki)

How well did you know this?
1
Not at all
2
3
4
5
Perfectly
3
Q

Prokairoti

A

organismi, kuru šūnās nav kodola un citu ar membrānu norobežotu struktūru (baktērijas)

How well did you know this?
1
Not at all
2
3
4
5
Perfectly
4
Q

metabolisms jeb vielmaiņa

A

visas organismos noteikošās vielu pārvērtības

vielu uzņemšana-> vielu pārveidošana (organisko vielu ražošana; enerģijas iegūšana)-> vielu izvadīšana

How well did you know this?
1
Not at all
2
3
4
5
Perfectly
5
Q

autotrofi

A

organismi, kuri organiskās vielas sintezē no neorganiskaj;am ( augi, aļģes, daļa baktēriju)

How well did you know this?
1
Not at all
2
3
4
5
Perfectly
6
Q

Heterotrofi

A

organismus, kuri organiskās vielas sintezē no organiskām vielām (dzīvnieki, s;enes, vienšūņi, daļa baktēriju)

How well did you know this?
1
Not at all
2
3
4
5
Perfectly
7
Q

elpošana

A

enerģijas atbrīvošana no organiskām vielām, tās noārdot (oksidējot)

How well did you know this?
1
Not at all
2
3
4
5
Perfectly
8
Q

aerobie organismi

A

organismi, kas organisko vielu noārdīšanai un enerģijas ražošanai izmanto skābeli

How well did you know this?
1
Not at all
2
3
4
5
Perfectly
9
Q

anaerobie organismi

A

organismi, kas organisko vielu noārdīšanai un enerģijas ražošanai neizmanto skābeli

How well did you know this?
1
Not at all
2
3
4
5
Perfectly
10
Q

homesotāze

A

organismu spēja nodrošināt iekšējās vides nemainību

How well did you know this?
1
Not at all
2
3
4
5
Perfectly
11
Q

Adaptācija

A

specifisks organisma uzbūves, funkciju un uzvedību pārmaiņas, kuras sekmē organisma izdzīvošanu un vairošanos

pasīvā adaptācija(dzīvnieka aizsargkrāsas, mimikrija…)
aktīvā adaptācija( aktīvas kustības)

How well did you know this?
1
Not at all
2
3
4
5
Perfectly
12
Q

Antibiotika

A

ķīmisks process, kurš nonāvē baktērīju vai kavē to augšanu, visbiežāk iedarbojas uz transkripcijas vai translācijas regulāciju

How well did you know this?
1
Not at all
2
3
4
5
Perfectly
13
Q

fotosintēze

A

process, kurā Saules gaismas enerģija tiek pārvērsta organisko vielu ķīmisko saišu enerģijā

How well did you know this?
1
Not at all
2
3
4
5
Perfectly
14
Q

elpošanas process

A

elpošanas process gan areobi, gan anaerobi noārda organiskās vielas, galvenokārt glikozi un atbīvo to no ķīmiskajām saitēm ieslēgto enerģiju. Visu organismu šūnās ir universāla viela ATP, kas saistās ar enerģiju

How well did you know this?
1
Not at all
2
3
4
5
Perfectly
15
Q

augšana

A

kvantitatīvas izmaiņas

How well did you know this?
1
Not at all
2
3
4
5
Perfectly
16
Q

attīstība

A

kvalitatīvas izmaiņas

How well did you know this?
1
Not at all
2
3
4
5
Perfectly
17
Q

Dzimumvairošanās

A

veic 2 organismus. saplūstot dzimumšūnām, vecāki manto abu vecāku īpašības (ģenētiski daudzveidīgi)

How well did you know this?
1
Not at all
2
3
4
5
Perfectly
18
Q

Bezdzimumuvairošanās

A

veic viens organisms, radušies pēcnācēji ģenētiski vienveidīgi

How well did you know this?
1
Not at all
2
3
4
5
Perfectly
19
Q

Pielāgotība

A

relatīvs raksturs, organisma īpašības, kuras nodrosina izdzīvošanu konkrētā vidē, nav piemērots vidē citā vidē

How well did you know this?
1
Not at all
2
3
4
5
Perfectly
20
Q

Kairinātība

A

spēja sajust apakšējās vides iedarbību jeb kairinājumu un reaģē uz to (UZTEVR- redze, oža, garša, tausto, dzirdi)

How well did you know this?
1
Not at all
2
3
4
5
Perfectly
21
Q

dzīvības organizāciajs līmeņi

A

šūna- audi- orgāns- orgānu sistēma- organisms- populācija- biocenoze- ekosistēma- biosfēra

How well did you know this?
1
Not at all
2
3
4
5
Perfectly
22
Q

neatkarīgais lielums

A

uz x ass; tas ko mēs mainām

How well did you know this?
1
Not at all
2
3
4
5
Perfectly
23
Q

atkarīgais lielums

A

uz y ass; tas kas mainās eksperimenta gaitā

How well did you know this?
1
Not at all
2
3
4
5
Perfectly
24
Q

kontroles grupa

A

lai ir ar ko salīdzināt

How well did you know this?
1
Not at all
2
3
4
5
Perfectly
25
Q

organismu klasifikācijas pamatprincipi

latīniski ( ģints-suga)

A

latviski (suga-ģints)

How well did you know this?
1
Not at all
2
3
4
5
Perfectly
26
Q

taksoni

A

organismu grupa, kas veido noteiktu organisma klasifikācijas pakāpi.

Suga-ģints- dzimta- kārta (rinda)-klase- tips (nodalījums)-valsts

How well did you know this?
1
Not at all
2
3
4
5
Perfectly
27
Q

suga

A
  • kuram ir kopīgas iekšējās un ārējās uzbūves pazīmes
  • kuri savvaļā krustojas savā starpā un dod auglīgus pēcnācēju
  • kuri aižņem noteitktu izplatības apjabal jeb areālu
How well did you know this?
1
Not at all
2
3
4
5
Perfectly
28
Q

sķirne

A

ir cilvēka veiktas selekcijas rezultāts

How well did you know this?
1
Not at all
2
3
4
5
Perfectly
29
Q

vīrusi

A
  • bezšūas
  • DNS vai RNS
  • kapsīda apvelks
  • obligātais iekšūnu parazīts
  • nav šūna, jo nav enerģijas ieguves avots, citoplazma, organoīdi, šūnas membrāna, nav ribosomas
  1. inficēšanās->2. slēptais jeb letanais periods-> 3. iekļūšana saimniekšūnā (vīrusa nukleīnskābes vai olb. v. sintēze
How well did you know this?
1
Not at all
2
3
4
5
Perfectly
30
Q

Obligātie iekšūnu parazīti

A

vairojas, kad iekļūst šūnā iekšā

How well did you know this?
1
Not at all
2
3
4
5
Perfectly
31
Q

interferoni

A

universālas vielas, kuras darbojas organismā pret vīrusiem

How well did you know this?
1
Not at all
2
3
4
5
Perfectly
32
Q

vīrusa iekļūšana saimniekšūnā

A
  1. vīrusa apvelka olbaltuma vielas piestiprinās pie saimniekšūnas membrānas receptora
  2. saimniekšūnas membrānas ieliecas un “uzņem” vīrusa šūnu
  3. noārdās vīrusa apvelks, tā DNS nonāk citoplazmā un iekļūst saimniekšūnas kodolā
  4. Vīrusa DNS ievietojas saimniekšūnas DNS
  5. izmantojot saimniekšūnas resursus sintezējas vīrusa apvelka OLB. v.
  6. tiek pavairota vīrusa DNS
  7. izveidojas jauni vīrusi, kas pamet saimniekšūnu
How well did you know this?
1
Not at all
2
3
4
5
Perfectly
33
Q

Monēras

A
  • baktērijas; arheji
  • baktērijai ir poraina, stingra membrāna
  • visām baktērijām membrānu sedz šūnapvelks (daļai baktēriju ir gļotu kapsula)
  • ir viena vai vairākas vicas
  • šūnapvelka izaugumi (pillas )
  • nelabvēlīgos apstākļos daudzas baktērijas veido sporas
How well did you know this?
1
Not at all
2
3
4
5
Perfectly
34
Q

baktēriju veidi

A 
Lodveida (koko)
-mikrokoki
-diplokoki
-stafilokoko (nenoteikta skaita grupas)
-streptokoki ( veido ķēdīti)
Nūjiņveida (baciļi)
izliektās 
-spiromētas (spirāliska forma)
-sprillas (vairāki izliekumi)
-vibrioni (viens izliekums)
How well did you know this?
1
Not at all
2
3
4
5
Perfectly
35
Q

Baktēriju vielmaiņu daudzveidība

A

autotrofas

  • fotosintezējošās
  • hemosintezējošās ( izmanto neorganisko vielu pārvērtību enerģiju)

heterotrofas

  • sparotrofas ( pārveido ārvidē esošās organiskās vielas ) (lielākoties izmanto enzīmus)
  • simbiotiskas (pārveido organismā esošās organiskās vielas)
How well did you know this?
1
Not at all
2
3
4
5
Perfectly
36
Q

Baktērijas loma dabā

A

Baktērijas ārvidē

  • pūšanas baktērijas
  • neorganisko vielu pārveidošana
  • rūgšanas un skābšamas proc. izraisošās

Baktērijas organismos (simbiotiskās)

  • organismam labvēlīgas
  • organismam neitrālas
  • organismam nelabvēlīgas
How well did you know this?
1
Not at all
2
3
4
5
Perfectly
37
Q

Toksīni

A

spēcīgas un bīstamas vielas

How well did you know this?
1
Not at all
2
3
4
5
Perfectly
38
Q

patogēnās baktērijas

A

baktērijas, kuras izraisa organisma saslimšanu

How well did you know this?
1
Not at all
2
3
4
5
Perfectly
39
Q

gēnu inženierija

A

ģenētiskā matreāla pārnešana no viena organisma uz citu, lai iegūtu organismus ar jaunām īpašībām

How well did you know this?
1
Not at all
2
3
4
5
Perfectly
40
Q

protisi

A
  • vienšūnu organismi; aļģes ( nav audu)
  • sastāv no lapoņa un rizoīdiem
  • hromatrofi
  • aļģu veidi (zilaļģes; brūnaļģes, sārtaļģes)
  • bezdzimumiski bai dzimumiski
How well did you know this?
1
Not at all
2
3
4
5
Perfectly
41
Q

rizoīdi

A

pavediena veida izaugumi, ar kuriem piestiprinās pie grunts

How well did you know this?
1
Not at all
2
3
4
5
Perfectly
42
Q

Hromatrofi

A

dažādu toņu pigmenti ( aļģēm)

How well did you know this?
1
Not at all
2
3
4
5
Perfectly
43
Q

Fitoplanktoni

A

Peldošas vienšūnas zaļaļģēs un zeltainās kramaļģes ūdens virsējā slānī

How well did you know this?
1
Not at all
2
3
4
5
Perfectly
44
Q

agars

A

iegūst no aļģēm, sārtaiģēs un brūnaļ’ģēs, lai laponis neizžūtu, izdala gļotainu vielu

How well did you know this?
1
Not at all
2
3
4
5
Perfectly
45
Q

Vienšūni jeb Protisti

A
  • heteratrofi
  • fagocitē
  • ir gremošanas vakola, kas saldūdens vienšūņiem izvada no šūnas H20
  • veido cistas
  • veidi (vicaiņi, skropstaiņi, saknaiņi, sporaiņi)
How well did you know this?
1
Not at all
2
3
4
5
Perfectly
46
Q

fagocite

A

šūnas spēj satvert, ieslēgt ar membŗanu norobežotā pūslītī un sagremott organiskās vielas, mkroplanktonus

How well did you know this?
1
Not at all
2
3
4
5
Perfectly
47
Q

cistas

A

aizsargapvelkā ieslēgta neaktīva šūna ( var arī slēgt čaula)

How well did you know this?
1
Not at all
2
3
4
5
Perfectly
48
Q

invadēšanās

A

parazītiska vienšūna vai cita dzīvnieka iekļūšana saimniekorganismā

How well did you know this?
1
Not at all
2
3
4
5
Perfectly
49
Q

Sēnes

A
  • sastāv no micēlija un augļķermeņa
  • šūnas membrānu sedz hitīna apvelks
  • vairojas ar sporām
  • aug vienā vietā, nepārvietojas
  • saprotrofi organismi
  • rezerves ogļhidrāts (glikogēns)
  • daudzšūņi
  • eikarioti
  • šenes izņemot raugus sastān vo mikroskopiskiem pavedieniem hifām
  • savstarpēji savaorojoties hifas veodo micēliju
  • labvēlīgos apstākļos atsevišķās micēlija daļas veido vairošanās orgānus, kuros attīstās Sporas-> cepurīši šēņu augļķermeņi( tas sastāv no blīva hifu pinuma)
How well did you know this?
1
Not at all
2
3
4
5
Perfectly
50
Q

saprotrofi organismi

A

vispirms sagremo organiskās vielas, tad uzņem

How well did you know this?
1
Not at all
2
3
4
5
Perfectly
51
Q

fungicītdi

A

augu aizsardzības līdzekļi, kas iznīcina parazītiskās sēnes un to sporas

How well did you know this?
1
Not at all
2
3
4
5
Perfectly
52
Q

Disbakterioze

A

organisma normālo miklaforu veidojošo skaita samazināšanās, ilgstoās antibiotikas, steriotodo preperātu lietošanas vai citu iemeslu dēl

How well did you know this?
1
Not at all
2
3
4
5
Perfectly
53
Q

fakultatīvi patogēnās

A

sēnes savairojas un izraisa saslimšanu. Izmanto saimniekorganisma vielas, tam nekaitējot, saslimšanu izraisa reti. dzīvo ne tikai organismos, bet arī nedzīvā vidē

How well did you know this?
1
Not at all
2
3
4
5
Perfectly
54
Q

mutuālitiskas attiecības

A

abpusēji labvēlīgas attiecības

How well did you know this?
1
Not at all
2
3
4
5
Perfectly
55
Q

MIkoriza

A

šēņu kopdzīve ar augu saknēm

How well did you know this?
1
Not at all
2
3
4
5
Perfectly
56
Q

spurgaliņas

A

saķņu segaudu šūnas, kuru garie izaugumi palielina h2o un minerālu uzsūcošo virsmu

How well did you know this?
1
Not at all
2
3
4
5
Perfectly
57
Q

saprotrfas

A

pārstrādā organiskās vielas nedzīvajā vidē

How well did you know this?
1
Not at all
2
3
4
5
Perfectly
58
Q

raugs

A
  • maizes, spirta un alus ražošanā izmanto
  • vienšūnas organismi, bairojas sparatrofi
  • vairojas pumpurojoties
How well did you know this?
1
Not at all
2
3
4
5
Perfectly
59
Q

Ķērpji

A
  • ķērpja organismu veido ,sēne un aļģe
  • ķērpja ķermeni sauc par lapotni
  • ķērpji vairojas veģitatīvi (bezdzimuma vairošanās veids)
  • daudzu sugu ķērpjiem veidojas nelieli augļķermeņi, kuros attīstas sporas
How well did you know this?
1
Not at all
2
3
4
5
Perfectly
60
Q

augi

A
  • sūnām nav vadaudi

- augi, kuriem ir vadaudi ( papareds, kosas, stapekņi, skaisēkļi, segsēkļi, segsēkļi) - vaskulāri augi

How well did you know this?
1
Not at all
2
3
4
5
Perfectly
61
Q

Vaskulārie augi

A

labi attīstīts saknes, stumbrs un lapas

How well did you know this?
1
Not at all
2
3
4
5
Perfectly
62
Q

Augu vairošanās

A

sporām (sporaugi)
-sūnas papardes, staipekņi, kosas

sēklām ( sēklaugi)

  • kaisēkļi ( sēklaizmetņi veidojas čiekuros, uz čiekurzvīņu ieksējās virsmas, to sēklas nesedz sēklaimetins)
  • segsēkļi (sēklotne attīstās īpašā zieda daļa - auglenīca {augļlapās}, kas pēc apaugļošanās veido augļapvelku
How well did you know this?
1
Not at all
2
3
4
5
Perfectly
63
Q

sūnas

A
  • cēļušās no zaļaļģēm (vienādi fotosintēzes pigmenti; rezerves ogļhidrāts ir ciete; šūnapvelks satur cieti)
  • nav vadaudi
  • nav sakņu (minerālvielas uzsūc caur visa auguma virsmu)
  • daļai sūnu ir rizoīdi
  • sastāv no stumbraun lapām
  • vairojas ar sporām -> attīstās stumbra galotnē (sporu vācelītē)
  • iedalās (aknu; ragvācilītēs, lapu sūnās)
How well did you know this?
1
Not at all
2
3
4
5
Perfectly
64
Q

Lācsūnas dzīves cikls

A
  1. sievišķā aug stumbra galotnē ipašā vairošanās orgānā veidojas olšūna.
  2. vīrišķā aug stumbra galotnē ipašā vairošanās orgānā veidojas spermatozoīdi
  3. olšūna un spermatozoīdi-> apaugļošanās (Nepieciešams h2o)
  4. no apaugļotās olšūnas attīstās sporu vācelīte
  5. tad veidojas nobriedušas sporas, kura sizplatās ar vēja palīdzību
  6. labvēlīgos apstākļos spora dīgst
  7. sporai dīgstot izveidojas pirmdīglis (protonēma)
  8. uz pirmdīgļa aug jaunas šūnas
How well did you know this?
1
Not at all
2
3
4
5
Perfectly
65
Q

purvju veidi

A
  • zāļu jeb zemie purvi
  • pārejas purvi
  • sūnu jeb augstie purvi
66
Q

sfangi

A

ir galvenie kūdras veidotāji

67
Q

Papardes

A
  • vaskulāri augi
  • attīstīta vadaudu sistēma
  • lpp plūksnaini saliktasun sakārtotas rozetē
  • vairojas ar sporām, papardes sporas (soras) veidojas lapu apakšpusē sporangijos
68
Q

sporangiji

A

veidojumi, kuros attīstās sporas

69
Q

sakneņi

A

papardēm , kurām nav attīstīts stumbrs, bieži veidojas stumbru pārveidnis, kur uzkrājas parības vielas

70
Q

papardes dzīves cikls

A
  1. papardes lapas apakšpusē veidojas sporangiju kopas soras. soras kuras ir nobriedušas izplatā ar vēju
  2. sporai dīgstot veidojas pirmdīglis jeb protallijs
  3. uz pirmdīgļa veidojas vairošanās orgāni, kuros attīstās olšūnas un spetmatozoīdi
  4. lai notiktu apaugļošanās nepieciešams h2o
  5. no apaugļotās olšūnas uz pirmdīgļa attīstās jauna paparde
71
Q

Staipekņi

A
  • vaskulāri augi

- ložņājoš stumbrs (vasaras begās veidojas dzeltenīgi sporangiji, kuros attīstās sporas

72
Q

likopodīji

A

izmanto medicīnā m staipekļu sporas, jo tas labi uzsūc mitrumu, ātri ārstē ādas iekaisumu, izgulējumus

73
Q

kosas

A
  • divu veidu dzimumi; auglīgie un neauglīgie
  • auglīgie-> neauglīgie (fotosintezējošie vasaras dzimumi, nav lpp, bet ir zaļi posmaini zari
  • lpp ir zvīņveida, nesatur hloroplastus un ir sakārtotas mietturos
  • vairumam kosas ir segaudu šūnapvelkā ir silīcija dioksīds kristāli, kas ir kaitīgi daudziem mājdzivniekiem
74
Q

kaisēkļi

A
  • nav ziedu
  • sēklas un dzimumšūnas veidojas čiekuros
  • priedes un egles ir vienmājinieki
  • īves un kadiķi ir divmājinieki, čiekurogas
  • čiekuri ar sēklām attīstās tiak iuz sievišķajiem čiekuriem
75
Q

vienmājinikei

A

uz viena auga veidojas gan vīrišķie gan sievišķie čiekuri

76
Q

divmājinieki

A

sievišķie un vīrišķie tiem veidojas uz atsevišķiem augiem

77
Q

čiekurogas

A

kadiķiem un īvēm, veidojas sulīgas, kopā saaugušas sēklzvīņas

78
Q

intraducētie

A

ievestie

79
Q

taiga

A

plašs skujukoku mežš

80
Q

segsēkļi jeb ziedaugi

A
  • zieds sastāv no ziedgultnes un 4 veidu pārveidnēm( augļlapām, putekšnlapām, vainaglapām, kauslapām)
  • apziedni veido kauslapas un vainaglapas
  • auglenīca (drīksna; irbulis; sēklotne)
  • sēklas veidojas sēklaizmetnī
81
Q

svešapute

A

ja putekšņi no viena zieda nonāk tās pašas sugas auga citā ziedā

82
Q

pašaptue

A

putekšņi apputeksnē tā paša zieda auglenīcu

83
Q

pēc apaugļošanās sēklaizmetnis attīstās par ….

A

sēklu

84
Q

pēc apaugļošanās auglenīca attīstās par…

A

augļapvelku

85
Q

segsēkļu ķiršu dzīves cikls

A
  1. putekšnīcā veidojas putekšņi-> puteksnī attīstās divi spermiji
  2. auglenīcā attīstās viens sēklaizmetnis
  3. puteksnis nonāk uz drīksnas un sāk dīgt veidojot dīgstrobu
  4. vīrišķās dzimumšūnas pārvietojas par dīgstobru līdz sēklaizmetnim, kur notiek apaugļošanās
  5. pēc tam veidojas sēkla un auļapvelks
  6. sēklai dīgstot, izaug jauns augs
86
Q

zieda uzbūvi raksturojošie jēdzieni

A

Divkāršs zieds- ziedam ir kauslapu un vainaglapa
vienkāršs apziednis- nav kauslapa
kails zieds- nav ne kauslapu ne vainaglapu
koplapains zieds- kauslapas un vainaglapas ir saaugušas
šķirtlapains zieds-zieda kauslapas un vainaglapas nav saaugušas
divdzimumu zieds- gan putekšlapas gan augļlapas
vīrišķais zieds-nav augļlapas
sievišķais zieds- nav putekšņlapu

87
Q

augļu daudzveidība

A

garuds; sēklenis; riekstiņš; rieksts; kaulenis; zīle

pogaļa; pāksts; pākstenis; pākstenītis; oga; kopauglis

88
Q

divdīgļlapji; segsēkļu dzimtas

A
  • dīglim ir divas dīgļlapas
  • visbiežāk mietsakņu sistēma
  • vadaudu kūlīši stumbra šķērsgriezumā izvietoti aplī, vai arī tiem ir kopīgs vadaudu cilindrs
  • lapas vnk vai saliktas, ar tīklveida (plūksnainu vai starainu) dzīslojumu
  • ziedu daļu skaits visbiežāk dalas ar 4 vai 5
tauriņziežu
nakteņu
kurvjziežu
krustziežu
rožu
gundegu
čemurziežu
89
Q

viendīgļi; segsēkļu dzimtas

A
  • dīglim ir viena dīgļlapa
  • bārkšņu sistēma
  • vadaudu kūlīši stumbra šķērsgriezumā izvietoti izklaidus
  • lapas vnk ar paralēlu vai lokveida dzīslojumu
  • zieda daļu skaits dalās ar 3

orhideju
liliju
garudzāļu

90
Q

stumbru veidi

A 
stāvs 
vijīgs
kāpelējošs
pacils
ložņājošs
guļošs
91
Q

lapu sakārtojums pie stumbra

A

pamīšus
pretīji
rozetē
mieturī

92
Q

ziedkopu veidi

A 
ķekars 
skara (salikts ķekars)
galviņa
vārpa
salikta vārpa
vālīte
čemurs
salikts čemurs
kurvītis
93
Q

lapu dzīslojuma veidi

A

plūksnains
starains
paralēls
lokveida

94
Q

lapu veidi

A

vnk
pāra plūksnaini salikta
nepāra plūksnaini salikta
staraini salikta

95
Q

lapu plātņu forma

A 
apaļa
eliptiska
otrādi olveida
olveida
nierveida
vairogveida
sirdsveida
lancentiska
staraini daivaina 
bultveida 
šķēpveida
lineāra
staraini šķelta 
plūksnaini daivaina 
plūksnaini dalīta
plūksnaini šķelta
96
Q

uzvedība

A

katrai dzīvnieku sugais ir attīstīts veids kā reaģēt uz konkrētām izmaiņām apkārtējā vidē (attīstījusies evolūcijas gaitā

97
Q

dzīvniekus iedala

A

fitofāgi
zoofāgi
detriofāgi
polifāgi

98
Q

parazīti

A

izmanto citus dzīvniekus kā dzīves vidi un barības avotu
ektoparazīti
endoparazīti

99
Q

dzīvnieku orgānu sistēmas

A 
segaudu sistēma
balsta un kustības sistēma
gremošanas
elpošanas
dzimum
nervu
asinsrites
endokrīna 
maņu orgānu 
izvadsistēma
100
Q

šķirtdzimuma vairošanas

A

siev un vīrišķās dzimums šūna attīstās dažādos organismos

101
Q

hermfrodīti

A

viņiem abu veidu dzimumšūnas attīstās vienā organismā (gliemeži, plakantārpi)

102
Q

attīstības ar nepilnīgi pārvēršanos jeb nepilnīgā metamarfoze

A

piem., no olas zšķiļas kāpurs, kuru uzbūve un dzīvības proocesi piem. barošanās ir savādāka neā vecākiem, kāpuri pakāpeniski aug un attīstās līdz ir līdzīgi vecākiem un spēj vairoties (zivis, abinieki, gliemenes)

103
Q

attīstība ar pilnīgu pārvēršanos jeb pilnīgu metamarfozi

A

tauriņi vaboles bites
iekūnojas (kukaiņu kāpuri)
kūniņā no kāpura attīstās pieaudzis dzīvnieks, kurš ievērojami atšķiras no kāpura

104
Q

tiešā attīstība

A

piedzimst līdzīgs saviem vecākiem

105
Q

starainā simetrija

A

orgāni izveidojas radiāli ap garenisko asi

106
Q

polipi

A

sēdoši zarndobumaiņi

107
Q

medūzas

A

brīvi peldoši pollipi

108
Q

helminti

A

plakantārpu un citu parazītisko tārpu izraisītās slimības

109
Q

definitīvais saimnieks

A

mugurkalnieku, kurā dzimumiski vairojas pieaugušie plakantārpi

110
Q

starpsaimnieks

A

dzīvniekus, kurus parazitē tārpu pārejas paaudzes un attīstību stadijā

111
Q

finna

A

pūslīši, kuros atrodas lenteņa galva

112
Q

dzimumu dimorfisms

A

tēviņi un mātītes ir atšķirīgi

113
Q

saliktas acis jeb fasetacis

A

sastāv no daudzām sīkām acīm (amatīdijām)

114
Q

partoģenēze

A

attīstība no neapaugļotām olšūnā,

115
Q

insekticīdi

A

cīnās pret kukaiņiem

116
Q

treheāti

A

kukaiņi

117
Q

helicerrāti

A

zirnekļeidīgie

118
Q

tunikāti

A

kāpurhordaiņi (zivs)

119
Q

rāpuļu iedalījums

A

knābjgalvji
zvīņrāpuļi
krokodili
bruņurupuči

120
Q

abinieki iedalījums

A

bezkāji
astaini
bezastainie

121
Q

zivs iedalījums

A

skrimšļzivis

kaulzivis( attīstās nepilnīgu pārvēršanos, tām no olām izsčilas kāpuri)

122
Q

zīdītāji

A

oļdējēji (ehidnas, pīļknābis)
blezplacentāļi (somaiņi)
placentāļi

123
Q

evolūcija

A

pakāpeniska dzīvās dabas attīstīa

124
Q

evolucionārā bioloģija

A

bioloģijas nozare, kas pēta organisma izcelšanos un vēsturisko attīstību

125
Q

3 teroijas par dzīvības izcelšalnos uz Zemes

A
  • dzīvības bioļīmiskās evolūcijas hipotēze:dzīvība ir veidojusies noteiktā Zemes attīstības posmā, specifiskos apstākļos organiskajām vielām sintezējoties no neorganiskajām vielām un pēc tam ķīmiskaj;am vielām pārejot bioloģiskajā evolūcijā
  • panspermijas hipotēze: dzīvība ir radusies kosmosā
  • kreacionisms: dievs radījis
126
Q

Dzīvības bioķīmiskā rašanās

A

ĶĪMISKĀ EVOLŪCIJA

  • vuklānu darbības rezultātā atmosfērā uzkrājās H2 un NH3 (amonjaks) metāns( CH4) oglekļa dioksīds (CO2) ūdens tvaiki
  • atmosfērā nebija skābekļa
  • visu zemi sedz Pasaules okeāns
  • vulkāni, saules radiācija, zibens sasildīja ūdeni, veicot tā apriti (iztavikošanu un tā atgriešanos Pasaules okeānā nokrišņu veidā
  • zemi sasniedza liels daudzums UV starojums, jo ozons nebija vēl izveidojies—> nelielas organiskās vielas (aminoskābes, cukuri u.c.)—>
  • makromolekulas (polimēri) olbaltumvielas, nukleīnskābes
  • membrānas taukiem līdzīgas vielas

BIOLOĢISKĀ EVOLŪCIJA
protošūnas (membrānā ietvertas organisko vielu molekulas)
šūnas (dzīvības vienības, kas barojas, iegūst enerģiju un vairojas)
organismu daudzveidība
(vienšūnas un daudzšūnas organismi)

127
Q

pirmatnējais bulijons

A

organiskām vielām piesātints Pasaules okeāna ūdens

128
Q

gradācija

A

dzīvo būtņu organizācijas pakāpeniska paaugstināšanās evolūcijas gaitā

129
Q

dabiskā izlase

A

ir vides apstākļiem pielāgotāko organismu izdzīvošana un mazāk pielāgotāko organismu bojāeja

130
Q

darvina evolūcijas teorijas būtība

A 
1. līmenī _eksistences cīņa; orgsnismu iedzimstošā mainīb; vides apstākļu mainība
(dabiskā izlase)
2. līmenī pielāgotība vides apstākkļiem
3. līmenī pazīmju attālināšanās 
4. līmenī sugu daudzveidība
131
Q

filoģenēze

A

organismu savstarpēja radniecība un vēsturiskās attīstības pēctecība, (bioloģijas apakšnozara -filoģenētika) sugas vai augstākās sistemātiskās vienības evolucionārā vēsture

132
Q

makroevolūcija

A

ir process, kas notiek ilgstošā laika periodā, plašā teritorijā un skar lielas organsima grupas

133
Q

mikroevolūcija

A

īsā laika periodā notiekošas evolucionāras izmaiņas, kas parasti skar vienu vai nedaudzas organisma pazīmes

134
Q

fosilijas

A

ir aggrāko dzīvības formu atliekas un jebkuras citas formas liecības par pagātnes dzīvības formām

135
Q

pārakmeņošanās

A

mīksto audu aizvietošana ar minerālvielām

136
Q

konverģence

A

tādu pašu vai līdzīgu pazīmju parādīšanās attāli radniecīgiem organismiem

137
Q

diverģence

A

radniecīgu organismu savstarpējo atšķirību palielināšanās dabiskās vai mākslīgās izlases ceļā

138
Q

homologie orgāni

A

kuru uzbūve ir līdzīga tpc, ka tiem ir līdzīga izcelsme

139
Q

analogie orgāni

A

kuriem ir atšķirīga uzbūve un izcelsme, bet funkcija ir līdzīga

140
Q

rudimentārie orgāni

A

orgāni, kas organismu vēsturiskās attīstības gaitā ir zaudējuši savu nozīmi un pamazām izzūd

141
Q

atavismi

A

tādu orgānu īpašību un pazīmju parādīšanās atsevišķiem indivīdiemm kādas ir raksturīgas bijušas priekštečiem, bet nav citas sugas pārstāvjiem

142
Q

mutācija

A

izmaiņas organisma ģenētiskajā matreālā

143
Q

ontoģenēze

A

ir organismu individuālā attīstība

144
Q

filoģenēze

A

organismu grupu vēsturiskā attīstība (notiek sugas ģints dzimtas kārtas, klase vai tipa) rašanās

145
Q

jaunu sugu veidošanos parasti veicina

A

hromosomu skaitu izmaiņas
bioloģiskā izolācija
ģeogrāfiskā izolācija
ekoloģiskā izolācija

146
Q

sugas kritēriji

A
  1. morfoloģiskais- ārējā uzbūve
  2. fizioloģiskais- dzīvības procesi
  3. bioķīmiskais- ķīmiskais sastāvs
  4. citoloģiskais - šūnas uzbūve
  5. ģeogrāfiskasi- izplatības areāls
  6. ekoloģiskais- vieta ekosistēmā
  7. ģenētiskais- spēja krustoties
147
Q

bakteriofāgs

A

vīruss, kas onficē baktērijas

148
Q

bentoss

A

organismi, kas apdzīvo ūdenstilpnes dibenu

149
Q

disimilācija

A

šūnā esošo bioķīmisko procesu kopums, kuriem raksturīga vielu noārdīšana un enerģijas izdalīšana

150
Q

domestikācija

A

process, kurā cilvēks pilnīgi vai daļēji pieradina dzīvnieku

151
Q

eitrofikācija

A

ūdens ziedēšana

152
Q

kloāka

A

paplašināta taisnās zarnas beigu daļa, kurā atveras urīna un dzimumorgānu izvadkanāli

153
Q

Mantija

A

gliemju ārējās ādas kroka, kurā atrodas mantijas dobums

154
Q

mutagēns

A

aģents, piemēram, radiācija vai viela, kas var radīt mutāciju

155
Q

nimfa

A

kāpurstadija posmkājieim, kas attīstās ar nepilnīgu pārvēršanos

156
Q

pedipalpi

A

daudzu posmkāju mutes orgānuotrais pāris

157
Q

protonēma

A

sūnu pirmdīglis, kas attīstās no dīgstošas sporas

158
Q

protoplasts

A

augu šūna, no kuras ir atdalīts šūnapvelks

159
Q

spīkulas

A

dažādas formas sūkļu skeleta adatas, kas sastāv no silīcija vai kalcija karbonāta un veido daļu no iekšējā skeleta

160
Q

vasa

A

auga virszemes daļa, kas sastāv no stumbra, lapām un pumpuriem

161
Q

vaskulārie audi

A

augi, kuriem ir vadaudi

bioloģija 10 klase (3 decks)

Brainscape helps you reach your goals faster, through stronger study habits.
© 2024 Bold Learning Solutions. Terms and Conditions