1. gramata Flashcards
1
Q
dzīvības pamatpazīmes
A
- visi organismi ir veidoti no šūnām
-organismiem ir specifisks ķīmiskais sastāvs - organismiem ir raksturīga vielmaiņa
-organismi ir homeostāze
-organismi aug un attīstās
-organismi vairojas
organismi jūt un reaģē uz vides iedarbību
-evolūcijas gaitā organismi ir pielāgojušies savai dzīves videi
2
Q
eikarioti
A
organismi, kuru šūnā ir kodols un citas ar membrānu norobežotas struktūras (vienšūņi, aļģes, sēnes, augi, dzīvnieki)
3
Q
Prokairoti
A
organismi, kuru šūnās nav kodola un citu ar membrānu norobežotu struktūru (baktērijas)
4
Q
metabolisms jeb vielmaiņa
A
visas organismos noteikošās vielu pārvērtības
vielu uzņemšana-> vielu pārveidošana (organisko vielu ražošana; enerģijas iegūšana)-> vielu izvadīšana
5
Q
autotrofi
A
organismi, kuri organiskās vielas sintezē no neorganiskaj;am ( augi, aļģes, daļa baktēriju)
6
Q
Heterotrofi
A
organismus, kuri organiskās vielas sintezē no organiskām vielām (dzīvnieki, s;enes, vienšūņi, daļa baktēriju)
7
Q
elpošana
A
enerģijas atbrīvošana no organiskām vielām, tās noārdot (oksidējot)
8
Q
aerobie organismi
A
organismi, kas organisko vielu noārdīšanai un enerģijas ražošanai izmanto skābeli
9
Q
anaerobie organismi
A
organismi, kas organisko vielu noārdīšanai un enerģijas ražošanai neizmanto skābeli
10
Q
homesotāze
A
organismu spēja nodrošināt iekšējās vides nemainību
11
Q
Adaptācija
A
specifisks organisma uzbūves, funkciju un uzvedību pārmaiņas, kuras sekmē organisma izdzīvošanu un vairošanos
pasīvā adaptācija(dzīvnieka aizsargkrāsas, mimikrija…)
aktīvā adaptācija( aktīvas kustības)
12
Q
Antibiotika
A
ķīmisks process, kurš nonāvē baktērīju vai kavē to augšanu, visbiežāk iedarbojas uz transkripcijas vai translācijas regulāciju
13
Q
fotosintēze
A
process, kurā Saules gaismas enerģija tiek pārvērsta organisko vielu ķīmisko saišu enerģijā
14
Q
elpošanas process
A
elpošanas process gan areobi, gan anaerobi noārda organiskās vielas, galvenokārt glikozi un atbīvo to no ķīmiskajām saitēm ieslēgto enerģiju. Visu organismu šūnās ir universāla viela ATP, kas saistās ar enerģiju
15
Q
augšana
A
kvantitatīvas izmaiņas
16
Q
attīstība
A
kvalitatīvas izmaiņas
17
Q
Dzimumvairošanās
A
veic 2 organismus. saplūstot dzimumšūnām, vecāki manto abu vecāku īpašības (ģenētiski daudzveidīgi)
18
Q
Bezdzimumuvairošanās
A
veic viens organisms, radušies pēcnācēji ģenētiski vienveidīgi
19
Q
Pielāgotība
A
relatīvs raksturs, organisma īpašības, kuras nodrosina izdzīvošanu konkrētā vidē, nav piemērots vidē citā vidē
20
Q
Kairinātība
A
spēja sajust apakšējās vides iedarbību jeb kairinājumu un reaģē uz to (UZTEVR- redze, oža, garša, tausto, dzirdi)
21
Q
dzīvības organizāciajs līmeņi
A
šūna- audi- orgāns- orgānu sistēma- organisms- populācija- biocenoze- ekosistēma- biosfēra
22
Q
neatkarīgais lielums
A
uz x ass; tas ko mēs mainām
23
Q
atkarīgais lielums
A
uz y ass; tas kas mainās eksperimenta gaitā
24
Q
kontroles grupa
A
lai ir ar ko salīdzināt
25
organismu klasifikācijas pamatprincipi
| latīniski ( ģints-suga)
latviski (suga-ģints)
26
taksoni
organismu grupa, kas veido noteiktu organisma klasifikācijas pakāpi.
Suga-ģints- dzimta- kārta (rinda)-klase- tips (nodalījums)-valsts
27
suga
- kuram ir kopīgas iekšējās un ārējās uzbūves pazīmes
- kuri savvaļā krustojas savā starpā un dod auglīgus pēcnācēju
- kuri aižņem noteitktu izplatības apjabal jeb areālu
28
sķirne
ir cilvēka veiktas selekcijas rezultāts
29
vīrusi
- bezšūas
- DNS vai RNS
- kapsīda apvelks
- obligātais iekšūnu parazīts
- nav šūna, jo nav enerģijas ieguves avots, citoplazma, organoīdi, šūnas membrāna, nav ribosomas
1. inficēšanās->2. slēptais jeb letanais periods-> 3. iekļūšana saimniekšūnā (vīrusa nukleīnskābes vai olb. v. sintēze
30
Obligātie iekšūnu parazīti
vairojas, kad iekļūst šūnā iekšā
31
interferoni
universālas vielas, kuras darbojas organismā pret vīrusiem
32
vīrusa iekļūšana saimniekšūnā
1. vīrusa apvelka olbaltuma vielas piestiprinās pie saimniekšūnas membrānas receptora
2. saimniekšūnas membrānas ieliecas un "uzņem" vīrusa šūnu
3. noārdās vīrusa apvelks, tā DNS nonāk citoplazmā un iekļūst saimniekšūnas kodolā
4. Vīrusa DNS ievietojas saimniekšūnas DNS
5. izmantojot saimniekšūnas resursus sintezējas vīrusa apvelka OLB. v.
6. tiek pavairota vīrusa DNS
7. izveidojas jauni vīrusi, kas pamet saimniekšūnu
33
Monēras
- baktērijas; arheji
- baktērijai ir poraina, stingra membrāna
- visām baktērijām membrānu sedz šūnapvelks (daļai baktēriju ir gļotu kapsula)
- ir viena vai vairākas vicas
- šūnapvelka izaugumi (pillas )
- nelabvēlīgos apstākļos daudzas baktērijas veido sporas
34
baktēriju veidi
```
Lodveida (koko)
-mikrokoki
-diplokoki
-stafilokoko (nenoteikta skaita grupas)
-streptokoki ( veido ķēdīti)
Nūjiņveida (baciļi)
izliektās
-spiromētas (spirāliska forma)
-sprillas (vairāki izliekumi)
-vibrioni (viens izliekums)
```
35
Baktēriju vielmaiņu daudzveidība
autotrofas
- fotosintezējošās
- hemosintezējošās ( izmanto neorganisko vielu pārvērtību enerģiju)
heterotrofas
- sparotrofas ( pārveido ārvidē esošās organiskās vielas ) (lielākoties izmanto enzīmus)
- simbiotiskas (pārveido organismā esošās organiskās vielas)
36
Baktērijas loma dabā
Baktērijas ārvidē
- pūšanas baktērijas
- neorganisko vielu pārveidošana
- rūgšanas un skābšamas proc. izraisošās
Baktērijas organismos (simbiotiskās)
- organismam labvēlīgas
- organismam neitrālas
- organismam nelabvēlīgas
37
Toksīni
spēcīgas un bīstamas vielas
38
patogēnās baktērijas
baktērijas, kuras izraisa organisma saslimšanu
39
gēnu inženierija
ģenētiskā matreāla pārnešana no viena organisma uz citu, lai iegūtu organismus ar jaunām īpašībām
40
protisi
- vienšūnu organismi; aļģes ( nav audu)
- sastāv no lapoņa un rizoīdiem
- hromatrofi
- aļģu veidi (zilaļģes; brūnaļģes, sārtaļģes)
- bezdzimumiski bai dzimumiski
41
rizoīdi
pavediena veida izaugumi, ar kuriem piestiprinās pie grunts
42
Hromatrofi
dažādu toņu pigmenti ( aļģēm)
43
Fitoplanktoni
Peldošas vienšūnas zaļaļģēs un zeltainās kramaļģes ūdens virsējā slānī
44
agars
iegūst no aļģēm, sārtaiģēs un brūnaļ'ģēs, lai laponis neizžūtu, izdala gļotainu vielu
45
Vienšūni jeb Protisti
- heteratrofi
- fagocitē
- ir gremošanas vakola, kas saldūdens vienšūņiem izvada no šūnas H20
- veido cistas
- veidi (vicaiņi, skropstaiņi, saknaiņi, sporaiņi)
46
fagocite
šūnas spēj satvert, ieslēgt ar membŗanu norobežotā pūslītī un sagremott organiskās vielas, mkroplanktonus
47
cistas
aizsargapvelkā ieslēgta neaktīva šūna ( var arī slēgt čaula)
48
invadēšanās
parazītiska vienšūna vai cita dzīvnieka iekļūšana saimniekorganismā
49
Sēnes
- sastāv no micēlija un augļķermeņa
- šūnas membrānu sedz hitīna apvelks
- vairojas ar sporām
- aug vienā vietā, nepārvietojas
- saprotrofi organismi
- rezerves ogļhidrāts (glikogēns)
- daudzšūņi
- eikarioti
- šenes izņemot raugus sastān vo mikroskopiskiem pavedieniem hifām
- savstarpēji savaorojoties hifas veodo micēliju
- labvēlīgos apstākļos atsevišķās micēlija daļas veido vairošanās orgānus, kuros attīstās Sporas-> cepurīši šēņu augļķermeņi( tas sastāv no blīva hifu pinuma)
50
saprotrofi organismi
vispirms sagremo organiskās vielas, tad uzņem
51
fungicītdi
augu aizsardzības līdzekļi, kas iznīcina parazītiskās sēnes un to sporas
52
Disbakterioze
organisma normālo miklaforu veidojošo skaita samazināšanās, ilgstoās antibiotikas, steriotodo preperātu lietošanas vai citu iemeslu dēl
53
fakultatīvi patogēnās
sēnes savairojas un izraisa saslimšanu. Izmanto saimniekorganisma vielas, tam nekaitējot, saslimšanu izraisa reti. dzīvo ne tikai organismos, bet arī nedzīvā vidē
54
mutuālitiskas attiecības
abpusēji labvēlīgas attiecības
55
MIkoriza
šēņu kopdzīve ar augu saknēm
56
spurgaliņas
saķņu segaudu šūnas, kuru garie izaugumi palielina h2o un minerālu uzsūcošo virsmu
57
saprotrfas
pārstrādā organiskās vielas nedzīvajā vidē
58
raugs
- maizes, spirta un alus ražošanā izmanto
- vienšūnas organismi, bairojas sparatrofi
- vairojas pumpurojoties
59
Ķērpji
- ķērpja organismu veido ,sēne un aļģe
- ķērpja ķermeni sauc par lapotni
- ķērpji vairojas veģitatīvi (bezdzimuma vairošanās veids)
- daudzu sugu ķērpjiem veidojas nelieli augļķermeņi, kuros attīstas sporas
60
augi
- sūnām nav vadaudi
| - augi, kuriem ir vadaudi ( papareds, kosas, stapekņi, skaisēkļi, segsēkļi, segsēkļi) - vaskulāri augi
61
Vaskulārie augi
labi attīstīts saknes, stumbrs un lapas
62
Augu vairošanās
sporām (sporaugi)
-sūnas papardes, staipekņi, kosas
sēklām ( sēklaugi)
- kaisēkļi ( sēklaizmetņi veidojas čiekuros, uz čiekurzvīņu ieksējās virsmas, to sēklas nesedz sēklaimetins)
- segsēkļi (sēklotne attīstās īpašā zieda daļa - auglenīca {augļlapās}, kas pēc apaugļošanās veido augļapvelku
63
sūnas
- cēļušās no zaļaļģēm (vienādi fotosintēzes pigmenti; rezerves ogļhidrāts ir ciete; šūnapvelks satur cieti)
- nav vadaudi
- nav sakņu (minerālvielas uzsūc caur visa auguma virsmu)
- daļai sūnu ir rizoīdi
- sastāv no stumbraun lapām
- vairojas ar sporām -> attīstās stumbra galotnē (sporu vācelītē)
- iedalās (aknu; ragvācilītēs, lapu sūnās)
64
Lācsūnas dzīves cikls
1. sievišķā aug stumbra galotnē ipašā vairošanās orgānā veidojas olšūna.
2. vīrišķā aug stumbra galotnē ipašā vairošanās orgānā veidojas spermatozoīdi
3. olšūna un spermatozoīdi-> apaugļošanās (Nepieciešams h2o)
4. no apaugļotās olšūnas attīstās sporu vācelīte
5. tad veidojas nobriedušas sporas, kura sizplatās ar vēja palīdzību
6. labvēlīgos apstākļos spora dīgst
7. sporai dīgstot izveidojas pirmdīglis (protonēma)
8. uz pirmdīgļa aug jaunas šūnas
65
purvju veidi
- zāļu jeb zemie purvi
- pārejas purvi
- sūnu jeb augstie purvi
66
sfangi
ir galvenie kūdras veidotāji
67
Papardes
- vaskulāri augi
- attīstīta vadaudu sistēma
- lpp plūksnaini saliktasun sakārtotas rozetē
- vairojas ar sporām, papardes sporas (soras) veidojas lapu apakšpusē sporangijos
68
sporangiji
veidojumi, kuros attīstās sporas
69
sakneņi
papardēm , kurām nav attīstīts stumbrs, bieži veidojas stumbru pārveidnis, kur uzkrājas parības vielas
70
papardes dzīves cikls
1. papardes lapas apakšpusē veidojas sporangiju kopas soras. soras kuras ir nobriedušas izplatā ar vēju
2. sporai dīgstot veidojas pirmdīglis jeb protallijs
3. uz pirmdīgļa veidojas vairošanās orgāni, kuros attīstās olšūnas un spetmatozoīdi
4. lai notiktu apaugļošanās nepieciešams h2o
5. no apaugļotās olšūnas uz pirmdīgļa attīstās jauna paparde
71
Staipekņi
- vaskulāri augi
| - ložņājoš stumbrs (vasaras begās veidojas dzeltenīgi sporangiji, kuros attīstās sporas
72
likopodīji
izmanto medicīnā m staipekļu sporas, jo tas labi uzsūc mitrumu, ātri ārstē ādas iekaisumu, izgulējumus
73
kosas
- divu veidu dzimumi; auglīgie un neauglīgie
- auglīgie-> neauglīgie (fotosintezējošie vasaras dzimumi, nav lpp, bet ir zaļi posmaini zari
- lpp ir zvīņveida, nesatur hloroplastus un ir sakārtotas mietturos
- vairumam kosas ir segaudu šūnapvelkā ir silīcija dioksīds kristāli, kas ir kaitīgi daudziem mājdzivniekiem
74
kaisēkļi
- nav ziedu
- sēklas un dzimumšūnas veidojas čiekuros
- priedes un egles ir vienmājinieki
- īves un kadiķi ir divmājinieki, čiekurogas
- čiekuri ar sēklām attīstās tiak iuz sievišķajiem čiekuriem
75
vienmājinikei
uz viena auga veidojas gan vīrišķie gan sievišķie čiekuri
76
divmājinieki
sievišķie un vīrišķie tiem veidojas uz atsevišķiem augiem
77
čiekurogas
kadiķiem un īvēm, veidojas sulīgas, kopā saaugušas sēklzvīņas
78
intraducētie
ievestie
79
taiga
plašs skujukoku mežš
80
segsēkļi jeb ziedaugi
- zieds sastāv no ziedgultnes un 4 veidu pārveidnēm( augļlapām, putekšnlapām, vainaglapām, kauslapām)
- apziedni veido kauslapas un vainaglapas
- auglenīca (drīksna; irbulis; sēklotne)
- sēklas veidojas sēklaizmetnī
81
svešapute
ja putekšņi no viena zieda nonāk tās pašas sugas auga citā ziedā
82
pašaptue
putekšņi apputeksnē tā paša zieda auglenīcu
83
pēc apaugļošanās sēklaizmetnis attīstās par ....
sēklu
84
pēc apaugļošanās auglenīca attīstās par...
augļapvelku
85
segsēkļu ķiršu dzīves cikls
1. putekšnīcā veidojas putekšņi-> puteksnī attīstās divi spermiji
2. auglenīcā attīstās viens sēklaizmetnis
3. puteksnis nonāk uz drīksnas un sāk dīgt veidojot dīgstrobu
4. vīrišķās dzimumšūnas pārvietojas par dīgstobru līdz sēklaizmetnim, kur notiek apaugļošanās
5. pēc tam veidojas sēkla un auļapvelks
6. sēklai dīgstot, izaug jauns augs
86
zieda uzbūvi raksturojošie jēdzieni
Divkāršs zieds- ziedam ir kauslapu un vainaglapa
vienkāršs apziednis- nav kauslapa
kails zieds- nav ne kauslapu ne vainaglapu
koplapains zieds- kauslapas un vainaglapas ir saaugušas
šķirtlapains zieds-zieda kauslapas un vainaglapas nav saaugušas
divdzimumu zieds- gan putekšlapas gan augļlapas
vīrišķais zieds-nav augļlapas
sievišķais zieds- nav putekšņlapu
87
augļu daudzveidība
garuds; sēklenis; riekstiņš; rieksts; kaulenis; zīle
pogaļa; pāksts; pākstenis; pākstenītis; oga; kopauglis
88
divdīgļlapji; segsēkļu dzimtas
- dīglim ir divas dīgļlapas
- visbiežāk mietsakņu sistēma
- vadaudu kūlīši stumbra šķērsgriezumā izvietoti aplī, vai arī tiem ir kopīgs vadaudu cilindrs
- lapas vnk vai saliktas, ar tīklveida (plūksnainu vai starainu) dzīslojumu
- ziedu daļu skaits visbiežāk dalas ar 4 vai 5
```
tauriņziežu
nakteņu
kurvjziežu
krustziežu
rožu
gundegu
čemurziežu
```
89
viendīgļi; segsēkļu dzimtas
- dīglim ir viena dīgļlapa
- bārkšņu sistēma
- vadaudu kūlīši stumbra šķērsgriezumā izvietoti izklaidus
- lapas vnk ar paralēlu vai lokveida dzīslojumu
- zieda daļu skaits dalās ar 3
orhideju
liliju
garudzāļu
90
stumbru veidi
```
stāvs
vijīgs
kāpelējošs
pacils
ložņājošs
guļošs
```
91
lapu sakārtojums pie stumbra
pamīšus
pretīji
rozetē
mieturī
92
ziedkopu veidi
```
ķekars
skara (salikts ķekars)
galviņa
vārpa
salikta vārpa
vālīte
čemurs
salikts čemurs
kurvītis
```
93
lapu dzīslojuma veidi
plūksnains
starains
paralēls
lokveida
94
lapu veidi
vnk
pāra plūksnaini salikta
nepāra plūksnaini salikta
staraini salikta
95
lapu plātņu forma
```
apaļa
eliptiska
otrādi olveida
olveida
nierveida
vairogveida
sirdsveida
lancentiska
staraini daivaina
bultveida
šķēpveida
lineāra
staraini šķelta
plūksnaini daivaina
plūksnaini dalīta
plūksnaini šķelta
```
96
uzvedība
katrai dzīvnieku sugais ir attīstīts veids kā reaģēt uz konkrētām izmaiņām apkārtējā vidē (attīstījusies evolūcijas gaitā
97
dzīvniekus iedala
fitofāgi
zoofāgi
detriofāgi
polifāgi
98
parazīti
izmanto citus dzīvniekus kā dzīves vidi un barības avotu
ektoparazīti
endoparazīti
99
dzīvnieku orgānu sistēmas
```
segaudu sistēma
balsta un kustības sistēma
gremošanas
elpošanas
dzimum
nervu
asinsrites
endokrīna
maņu orgānu
izvadsistēma
```
100
šķirtdzimuma vairošanas
siev un vīrišķās dzimums šūna attīstās dažādos organismos
101
hermfrodīti
viņiem abu veidu dzimumšūnas attīstās vienā organismā (gliemeži, plakantārpi)
102
attīstības ar nepilnīgi pārvēršanos jeb nepilnīgā metamarfoze
piem., no olas zšķiļas kāpurs, kuru uzbūve un dzīvības proocesi piem. barošanās ir savādāka neā vecākiem, kāpuri pakāpeniski aug un attīstās līdz ir līdzīgi vecākiem un spēj vairoties (zivis, abinieki, gliemenes)
103
attīstība ar pilnīgu pārvēršanos jeb pilnīgu metamarfozi
tauriņi vaboles bites
iekūnojas (kukaiņu kāpuri)
kūniņā no kāpura attīstās pieaudzis dzīvnieks, kurš ievērojami atšķiras no kāpura
104
tiešā attīstība
piedzimst līdzīgs saviem vecākiem
105
starainā simetrija
orgāni izveidojas radiāli ap garenisko asi
106
polipi
sēdoši zarndobumaiņi
107
medūzas
brīvi peldoši pollipi
108
helminti
plakantārpu un citu parazītisko tārpu izraisītās slimības
109
definitīvais saimnieks
mugurkalnieku, kurā dzimumiski vairojas pieaugušie plakantārpi
110
starpsaimnieks
dzīvniekus, kurus parazitē tārpu pārejas paaudzes un attīstību stadijā
111
finna
pūslīši, kuros atrodas lenteņa galva
112
dzimumu dimorfisms
tēviņi un mātītes ir atšķirīgi
113
saliktas acis jeb fasetacis
sastāv no daudzām sīkām acīm (amatīdijām)
114
partoģenēze
attīstība no neapaugļotām olšūnā,
115
insekticīdi
cīnās pret kukaiņiem
116
treheāti
kukaiņi
117
helicerrāti
zirnekļeidīgie
118
tunikāti
kāpurhordaiņi (zivs)
119
rāpuļu iedalījums
knābjgalvji
zvīņrāpuļi
krokodili
bruņurupuči
120
abinieki iedalījums
bezkāji
astaini
bezastainie
121
zivs iedalījums
skrimšļzivis
| kaulzivis( attīstās nepilnīgu pārvēršanos, tām no olām izsčilas kāpuri)
122
zīdītāji
oļdējēji (ehidnas, pīļknābis)
blezplacentāļi (somaiņi)
placentāļi
123
evolūcija
pakāpeniska dzīvās dabas attīstīa
124
evolucionārā bioloģija
bioloģijas nozare, kas pēta organisma izcelšanos un vēsturisko attīstību
125
3 teroijas par dzīvības izcelšalnos uz Zemes
- dzīvības bioļīmiskās evolūcijas hipotēze:dzīvība ir veidojusies noteiktā Zemes attīstības posmā, specifiskos apstākļos organiskajām vielām sintezējoties no neorganiskajām vielām un pēc tam ķīmiskaj;am vielām pārejot bioloģiskajā evolūcijā
- panspermijas hipotēze: dzīvība ir radusies kosmosā
- kreacionisms: dievs radījis
126
Dzīvības bioķīmiskā rašanās
ĶĪMISKĀ EVOLŪCIJA
- vuklānu darbības rezultātā atmosfērā uzkrājās H2 un NH3 (amonjaks) metāns( CH4) oglekļa dioksīds (CO2) ūdens tvaiki
- atmosfērā nebija skābekļa
- visu zemi sedz Pasaules okeāns
- vulkāni, saules radiācija, zibens sasildīja ūdeni, veicot tā apriti (iztavikošanu un tā atgriešanos Pasaules okeānā nokrišņu veidā
- zemi sasniedza liels daudzums UV starojums, jo ozons nebija vēl izveidojies---> nelielas organiskās vielas (aminoskābes, cukuri u.c.)--->
- makromolekulas (polimēri) olbaltumvielas, nukleīnskābes
- membrānas taukiem līdzīgas vielas
BIOLOĢISKĀ EVOLŪCIJA
protošūnas (membrānā ietvertas organisko vielu molekulas)
šūnas (dzīvības vienības, kas barojas, iegūst enerģiju un vairojas)
organismu daudzveidība
(vienšūnas un daudzšūnas organismi)
127
pirmatnējais bulijons
organiskām vielām piesātints Pasaules okeāna ūdens
128
gradācija
dzīvo būtņu organizācijas pakāpeniska paaugstināšanās evolūcijas gaitā
129
dabiskā izlase
ir vides apstākļiem pielāgotāko organismu izdzīvošana un mazāk pielāgotāko organismu bojāeja
130
darvina evolūcijas teorijas būtība
```
1. līmenī _eksistences cīņa; orgsnismu iedzimstošā mainīb; vides apstākļu mainība
(dabiskā izlase)
2. līmenī pielāgotība vides apstākkļiem
3. līmenī pazīmju attālināšanās
4. līmenī sugu daudzveidība
```
131
filoģenēze
organismu savstarpēja radniecība un vēsturiskās attīstības pēctecība, (bioloģijas apakšnozara -filoģenētika) sugas vai augstākās sistemātiskās vienības evolucionārā vēsture
132
makroevolūcija
ir process, kas notiek ilgstošā laika periodā, plašā teritorijā un skar lielas organsima grupas
133
mikroevolūcija
īsā laika periodā notiekošas evolucionāras izmaiņas, kas parasti skar vienu vai nedaudzas organisma pazīmes
134
fosilijas
ir aggrāko dzīvības formu atliekas un jebkuras citas formas liecības par pagātnes dzīvības formām
135
pārakmeņošanās
mīksto audu aizvietošana ar minerālvielām
136
konverģence
tādu pašu vai līdzīgu pazīmju parādīšanās attāli radniecīgiem organismiem
137
diverģence
radniecīgu organismu savstarpējo atšķirību palielināšanās dabiskās vai mākslīgās izlases ceļā
138
homologie orgāni
kuru uzbūve ir līdzīga tpc, ka tiem ir līdzīga izcelsme
139
analogie orgāni
kuriem ir atšķirīga uzbūve un izcelsme, bet funkcija ir līdzīga
140
rudimentārie orgāni
orgāni, kas organismu vēsturiskās attīstības gaitā ir zaudējuši savu nozīmi un pamazām izzūd
141
atavismi
tādu orgānu īpašību un pazīmju parādīšanās atsevišķiem indivīdiemm kādas ir raksturīgas bijušas priekštečiem, bet nav citas sugas pārstāvjiem
142
mutācija
izmaiņas organisma ģenētiskajā matreālā
143
ontoģenēze
ir organismu individuālā attīstība
144
filoģenēze
organismu grupu vēsturiskā attīstība (notiek sugas ģints dzimtas kārtas, klase vai tipa) rašanās
145
jaunu sugu veidošanos parasti veicina
hromosomu skaitu izmaiņas
bioloģiskā izolācija
ģeogrāfiskā izolācija
ekoloģiskā izolācija
146
sugas kritēriji
1. morfoloģiskais- ārējā uzbūve
2. fizioloģiskais- dzīvības procesi
3. bioķīmiskais- ķīmiskais sastāvs
4. citoloģiskais - šūnas uzbūve
5. ģeogrāfiskasi- izplatības areāls
6. ekoloģiskais- vieta ekosistēmā
7. ģenētiskais- spēja krustoties
147
bakteriofāgs
vīruss, kas onficē baktērijas
148
bentoss
organismi, kas apdzīvo ūdenstilpnes dibenu
149
disimilācija
šūnā esošo bioķīmisko procesu kopums, kuriem raksturīga vielu noārdīšana un enerģijas izdalīšana
150
domestikācija
process, kurā cilvēks pilnīgi vai daļēji pieradina dzīvnieku
151
eitrofikācija
ūdens ziedēšana
152
kloāka
paplašināta taisnās zarnas beigu daļa, kurā atveras urīna un dzimumorgānu izvadkanāli
153
Mantija
gliemju ārējās ādas kroka, kurā atrodas mantijas dobums
154
mutagēns
aģents, piemēram, radiācija vai viela, kas var radīt mutāciju
155
nimfa
kāpurstadija posmkājieim, kas attīstās ar nepilnīgu pārvēršanos
156
pedipalpi
daudzu posmkāju mutes orgānuotrais pāris
157
protonēma
sūnu pirmdīglis, kas attīstās no dīgstošas sporas
158
protoplasts
augu šūna, no kuras ir atdalīts šūnapvelks
159
spīkulas
dažādas formas sūkļu skeleta adatas, kas sastāv no silīcija vai kalcija karbonāta un veido daļu no iekšējā skeleta
160
vasa
auga virszemes daļa, kas sastāv no stumbra, lapām un pumpuriem
161
vaskulārie audi
augi, kuriem ir vadaudi
