3. Flashcards
1
Q
Kas ir hronotrops efekts?
A
Sirdsdarbības frekvences izmaiņas regulatoro mehānismu ietekmē.
2
Q
Kas ir inotrops efekts?
A
Kontrakcijas spēka izmaiņas regulatoro mehānismu ietekmē.
3
Q
Kas ir batmotrops efekts?
A
Uzbudināmības izmaiņas regulatoro mehānismu ietekmē.
4
Q
Kas ir dromotrops efekts?
A
Uzbudinājuma vadīšanas ātruma izmaiņas regulatoro mehānismu ietekmē.
5
Q
Kad efekts ir pozitīvs?
A
Kad attiecīgais parametrs palielinās (piem., pozitīvs hronotrops efekts → frekvence palielinās).
6
Q
Kad efekts ir negatīvs?
A
Kad attiecīgais parametrs samazinās (piem., negatīvs inotrops efekts → kontrakcijas spēks samazinās).
7
Q
Kādi ir trīs galvenie regulācijas mehānismi?
A
Miogēnā, neirālā un humorālā regulācija.
8
Q
Kā notiek miogēnā regulācija?
A
Sirds muskuļšūnas pašas pielāgo kontrakcijas spēku bez ārējiem stimuliem.
9
Q
Kā notiek neirālā regulācija?
A
Caur nervu sistēmas ietekmi uz sirdi: Simpatiskā NS → palielina frekvenci un kontrakcijas spēku. Parasimpātiskā NS (n. vagus) → samazina frekvenci un kontrakcijas spēku.
10
Q
Kā notiek humorālā regulācija?
A
Caur asinīs izdalītām vielām: Adrenalīns, noradrenalīns → palielina frekvenci un kontrakcijas spēku. Acetilholīns → samazina frekvenci. Citi joni (Ca²⁺, K⁺, Na⁺) → ietekmē sirds darbību.
11
Q
Kādi ir divi kontrakcijas spēka regulācijas mehānismi?
A
Heterometriskā regulācija (muskuļšūnu garums) – Frank-Starlinga likums. Homometriskā regulācija (frekvence un metaboliski faktori).
12
Q
Kā heterometriskā regulācija ietekmē kontrakcijas spēku?
A
Atkarīga no diastoles beigu tilpuma un sarkomēra iestiepuma pakāpes.
13
Q
Kas notiek, ja diastoles beigu tilpums ir pārāk mazs?
A
Miozīna galviņas nevar veidot pietiekami daudz krustenisko tiltu → vājš kontrakcijas spēks.
14
Q
Kas notiek, ja muskuļšūnas tiek iestieptas optimāli?
A
Palielinās miozīna un aktīna kontakta vietu skaits → spēcīgāka kontrakcija.
15
Q
Kas notiek, ja diastoles beigu tilpums ir pārmērīgi liels?
A
Aktīna pavedieni attālinās no miozīna → mazāk krustenisko tiltu → kontrakcijas spēks samazinās.
16
Q
Kāda ir Frank-Starlinga likuma klīniskā nozīme?
A
Normālā situācijā sirds muskulis nepāriet patoloģiskā stiepuma fāzē. Sirds mazspējas gadījumā muskulis var zaudēt spēju efektīvi kontrahēties.
17
Q
Kas ir priekšslodze (preload)?
A
Asins daudzums, kas atgriežas sirdī pa vēnām un pilda kambarus diastolē.
18
Q
Kā priekšslodze ietekmē sirdsdarbību?
A
↑ Priekšslodze → ↑ diastoles beigu tilpums → ↑ kambara sienas iestiepums → ↑ aktīna un miozīna pārklāšanās efektivitāte → spēcīgāka kontrakcija.
19
Q
Kas ir pēcslodze (afterload)?
A
Pretestība, ko sirds jāpārvar, lai izgrūstu asinis uz aortu.
20
Q
Kā pēcslodze ietekmē sirdsdarbību?
A
↑ Pēcslodze (augsts asinsspiediens aortā) → sirdij jāstrādā pret lielāku pretestību → samazinās izgrūstais asins daudzums. ↓ Izgrūstais tilpums → ↑ sistoles beigu tilpums → nākamajā diastolē ↑ diastoles beigu tilpums → palielinās kontrakcijas spēks.
21
Q
Kāpēc heterometriskā regulācija ir svarīga?
A
Tā nodrošina, ka sirds pielāgojas ienākošajam un izejošajam asins daudzumam, novēršot asins sastrēgumus.
22
Q
Ar ko homometriskā regulācija atšķiras no heterometriskās?
A
Tā nav atkarīga no muskuļšūnu garuma, bet no sirdsdarbības frekvences un metaboliskiem faktoriem.
23
Q
Kā homometriskā regulācija darbojas?
A
↑ Sirdsdarbības frekvence → katras nākamās kontrakcijas laikā palielinās intracelulārā kalcija daudzums. ↑ Kalcija daudzums → pastiprināta miozīna-aktīna mijiedarbība → spēcīgāka kontrakcija.
24
Q
Kā sirdsdarbības frekvence ietekmē kontrakcijas spēku?
A
↑ Frekvence → ↑ intracelulārais kalcijs → spēcīgāka kontrakcija.
25
Vai šis mehānisms darbojas bez ierobežojumiem?
Nē! Ja frekvence kļūst pārmērīgi augsta, diastole saīsinās → samazinās kambaru piepildīšanās laiks. Mazāks piepildījums → samazinās sistoles tilpums → samazināta sirds izsviede.
26
27
28
Jautājums/Tēma
Atbilde
29
Kas notiek sistolē?
Kalcija joni ieplūst muskuļšūnās → aktivē slīdošo pavedienu mehānismu. Miozīns piesaiste aktīnam → sirds muskulis kontrahējas.
30
Kas notiek diastolē?
Kalcija joni tiek izsūknēti no šūnas → muskulis atslābst. Troponīns novieto tropomiozīnu uz aktīna → miozīna piesaiste bloķēta. Atjaunojas sarkomēra garums.
31
Kā mainās cikla fāzes?
Cikls kļūst īsāks, bet diastole saīsinās vairāk nekā sistole.
32
Kāpēc palielinās intracelulārais kalcijs?
Mazāk laika diastolei → nepietiek laika kalcija izsūknēšanai. Nākamajā sistolē atlikušais kalcijs + jauns kalcija pieplūdums → palielināts kalcija daudzums šūnā.
33
Rezultāts
Lielāks kalcija daudzums → spēcīgāka kontrakcija. Ilgāks aktīna-miozīna mijiedarbības laiks → stiprāka saīsināšanās → lielāks kontrakcijas spēks.
34
Kas notiek pie dažādām frekvencēm?
Zema frekvence → pietiekami daudz laika kalcija izsūknēšanai → normāla kontrakcija. Mērena frekvence → kalcija līmenis pakāpeniski aug, palielinot kontrakcijas spēku. Pārāk augsta frekvence → saīsināta diastole, samazināta kambaru piepildīšanās → samazinās sistoliskais tilpums. Ja frekvence pārsniedz fizioloģisko robežu, samazinās izgrūsto asiņu daudzums → iespējama sirds mazspēja vai tahikardija!
35
Kā sirds tiek regulēta ar nervu sistēmu?
Ekstrakardiālā regulācija → regulācija ar nervu sistēmas elementiem ārpus sirds, kas nosūta impulsus uz sirdi. Intrakardiālā regulācija → regulācija ar iekšējiem sirds nervu mehānismiem.
36
Ko nozīmē “ekstrakardiālā” regulācija?
"Ekstra" – ārpus, "kardiāla" – sirds. Regulācija ārpus sirds, ko nodrošina autonomā nervu sistēma.
37
Kādas divas sistēmas iesaistītas ekstrakardiālajā regulācijā?
Simpātiskā nervu sistēma (SNS) – aktivizē sirdi. Parasimpātiskā nervu sistēma (PNS) – palēnina sirdsdarbību.
38
Kur atrodas simpātiskās nervu sistēmas centri?
Muguras smadzeņu Th1–Th4 segmentos.
39
Kā simpātiskās šķiedras sasniedz sirdi?
Preganglionārās šķiedras → paravertebrālie gangliji → postganglionārās šķiedras → sirds.
40
Kādi neiromediatori darbojas simpātiskajā regulācijā?
Noradrenalīns un adrenalīns → saistās ar β₁-adrenoreceptoriem.
41
Simpātiskās sistēmas efekti uz sirdi
Pozitīvs hronotropais efekts → ↑ sirdsdarbības frekvence. Pozitīvs inotropais efekts → ↑ kontrakcijas spēks. Pozitīvs batmotropais efekts → ↑ uzbudināmība. Pozitīvs dromotropais efekts → ↑ uzbudinājuma vadīšanas ātrums.
42
Kāds nervs nodrošina parasimpātisko ietekmi uz sirdi?
Klejotājnervs (n. vagus).
43
Kur sākas parasimpātiskās šķiedras?
Iegarenajās smadzenēs, un tās tieši sasniedz sirds sienu.
44
Kāds neiromediators darbojas parasimpātiskajā regulācijā?
Acetilholīns → saistās ar M₂ muskarīna receptoriem.
45
Parasimpātiskās sistēmas efekti uz sirdi
Negatīvs hronotropais efekts → ↓ sirdsdarbības frekvence. Negatīvs inotropais efekts → ↓ kontrakcijas spēks (galvenokārt priekškambaros). Negatīvs batmotropais efekts → ↓ uzbudināmība. Negatīvs dromotropais efekts → ↓ uzbudinājuma vadīšanas ātrums.
46
Kā darbojas parasimpātiskā regulācija?
Preganglionārā šķiedra sākas iegarenajās smadzenēs → dodas uz gangliju sirds sienā. Postganglionārā šķiedra no ganglija sasniedz sirds muskuļšūnas. Šķiedru galos izdalās acetilholīns, kas saistās ar M₂ muskarīna receptoriem.
47
Kādi ir parasimpātiskās sistēmas efekti uz sirdi?
Negatīvs hronotropais efekts → ↓ sirdsdarbības frekvence. Negatīvs inotropais efekts → ↓ kontrakcijas spēks (galvenokārt priekškambaros). Negatīvs batmotropais efekts → ↓ uzbudināmība. Negatīvs dromotropais efekts → ↓ uzbudinājuma vadīšanas ātrums.
48
Svarīgi
Parasimpātiskā ietekme ir spēcīgāka priekškambaros, jo kambariem ir vājāka parasimpātiskā inervācija.
49
Ko nozīmē "intrakardiālā" regulācija?
"Intra" – iekšpusē, "kardiālā" – sirds → regulācija, kas notiek pašā sirdī.
50
Kā darbojas intrakardiālā regulācija?
Receptori sirds sienā uztver: Mehāniskus kairinājumus (piem., sirds sienas iestiepumu). Ķīmiskus kairinājumus (piem., izmaiņas asins sastāvā). Receptori sūta impulsus uz gangliju sirds sienā. No ganglija impulsus saņem eferentās nervu šķiedras, kas ietekmē sirds muskuļšūnas.
51
Intrakardiālā regulācija var būt
Pozitīva – ja stimulē sirdsdarbību. Negatīva – ja nomāc sirdsdarbību.
52
Vai intrakardiālā regulācija ir būtiska veselam cilvēkam?
Nē, jo galveno kontroli nodrošina ekstrakardiālā regulācija (veģetatīvā nervu sistēma).
53
Kad intrakardiālā regulācija kļūst īpaši svarīga?
P
54
Jautājums/Tēma
Atbilde
55
Kad intrakardiālā regulācija kļūst īpaši svarīga?
Pēc sirds transplantācijas! Transplantācijas laikā tiek pārgrieztas visas nervu šķiedras, kas savieno sirdi ar CNS, tāpēc: Intrakardiālā regulācija kļūst par galveno ātrās pielāgošanās mehānismu. Miogēnā regulācija saglabājas, bet tā regulē tikai kontrakcijas spēku. Humorālā regulācija (caur hormoniem) darbojas, bet ir lēna. Secinājums: Sirds pēc transplantācijas paļaujas uz iekšējiem mehānismiem, nevis smadzeņu kontroli.
56
Kur sirds receptori sūta impulsus?
Uz iegarenajām smadzenēm → sirdsdarbības regulācija caur CNS. Uz muguras smadzenēm → reflektorās sirdsdarbības izmaiņas.
57
Kas ir reflektorā regulācija?
Reflektorās izmaiņas rodas, kad sirds receptori stimulē nervu sistēmu, izraisot dažādus sirds refleksus.
58
Kā sirdsdarbība tiek regulēta reflektoriski?
Caur trīs refleksu grupām: Pašrefleksi – no sirds un asinsrites sistēmas receptoriem. Svešrefleksi – no citu orgānu receptoriem. Nosacījuma refleksi – iemācītas reakcijas.
59
Kas izraisa pašrefleksus?
Sirds un lielo artēriju receptori, kas uztver: Spiediena izmaiņas (baroreceptori). Izmaiņas asins sastāvā.
60
Kā darbojas baroreceptoru refleksi?
Ja asinsspiediens paaugstinās → baroreceptori nosūta impulsus uz CNS → aktivē parasimpātisko sistēmu → sirdsdarbība palēninās. Ja asinsspiediens pazeminās → aktivējas simpātiskā sistēma → sirdsdarbība paātrinās. Secinājums: Pašrefleksi nodrošina ātru un precīzu sirdsdarbības pielāgošanu asinsspiediena izmaiņām.
61
Kas izraisa svešrefleksus?
Receptori ārpus asinsrites sistēmas → impulsus nosūta uz CNS, kur tie ietekmē sirdsdarbību.
62
Piemēri
Acu-sirds reflekss (Ašnera reflekss): Spiediens uz acs āboliem → aktivē n. vagus → sirdsdarbības palēnināšanās. Medicīnā izmanto, lai samazinātu tahikardiju. Golca reflekss: Spiediens uz vēdera sienu → aktivē n. vagus → sirdsdarbības palēnināšanās vai īslaicīga apstāšanās. Secinājums: Svešrefleksi parāda, ka sirds darbību var ietekmēt arī signāli no citiem orgāniem.
63
Kas ir nosacījuma refleksi?
Iemācītas reakcijas, kas izraisa sirdsdarbības izmaiņas noteiktās situācijās. Tās tiek vadītas no CNS, kas ietekmē veģetatīvo nervu sistēmu.
64
Piemēri
Sportistu refleksi: Pirms starta → CNS prognozē slodzi → sirdsdarbība paātrinās pirms fiziskās aktivitātes. Šāvēju refleksi: Mērķējot precīzi → CNS samazina sirdsdarbību, lai uzlabotu stabilitāti un precizitāti. Secinājums: Nosacījuma refleksi parāda, kā apziņa un pieredze var ietekmēt sirdsdarbību caur nervu sistēmu.
65
No kurienes izdalās adrenalīns un noradrenalīns?
No virsnieru serdes, kad aktivizējas simpātiskā nervu sistēma (SNS).
66
Kā adrenalīns un noradrenalīns ietekmē sirdi?
Ar asinīm tie sasniedz sirds β₁-adrenoreceptorus. Rezultātā rodas pozitīvi efekti: Pozitīvs hronotropais efekts → ↑ sirdsdarbības frekvence. Pozitīvs inotropais efekts → ↑ kontrakcijas spēks. Pozitīvs dromotropais efekts → ↑ uzbudinājuma vadīšanas ātrums. Pozitīvs batmotropais efekts → ↑ uzbudināmība.
67
Kādi vairogdziedzera hormoni ietekmē sirdi?
Trijodtironīns (T₃) un tiroksīns (T₄). Palielina β₁-adrenoreceptoru skaitu uz sirds muskuļa šūnām. Palielina jutību pret adrenalīnu un noradrenalīnu. Praktiska nozīme: Hipertireoze (vairogdziedzera hiperfunkcija) → sirdsdarbības frekvence un kontrakcijas spēks ir lielāks nekā normāli. Hipotireoze (vairogdziedzera hipofunkcija) → sirdsdarbības frekvence un kontrakcijas spēks ir zemāks nekā normāli.
68
Kāpēc sirds muskulis atšķiras no skeleta muskuļiem?
Sirds muskulis saņem lielu daļu Ca²⁺ no ārpusšūnu vides, ne tikai no endoplazmatiskā tīkla.
69
Kā palielināts Ca²⁺ līmenis ietekmē sirds kontrakciju?
Lielāks Ca²⁺ daudzums → spēcīgāka kontrakcija. Lielāks koncentrācijas gradients → vairāk kalcija ieplūst šūnās kontrakcijas laikā. Bīstamība pie augsta Ca²⁺ līmeņa: Ja Ca²⁺ koncentrācija kļūst ļoti augsta, tad kalcija sūkņi nevar pilnībā izsūknēt kalciju no šūnas. Sirds muskulis nevar atslābt → kambari nepiepildās ar asinīm → asins plūsma apstājas. Iespējama sirds apstāšanās un nāve! Medicīniska nozīme: Kalcija preparātus intravenozi ievada lēni, lai neizraisītu pārmērīgu kalcija līmeņa pieaugumu.
70
Kāda ir atšķirība starp humorālo un neirālo regulāciju?
Neirālā regulācija → ātra un īslaicīga (SNS un PNS efekti). Humorālā regulācija → lēnāka, bet ilgstoša (hormoni un joni).
71
Kādas vielas ietekmē humorālo regulāciju?
Adrenalīns, noradrenalīns → ātra stimulācija. Vairogdziedzera hormoni (T₃, T₄) → ilgstoša stimulācija. Kalcijs (Ca²⁺) → ilgstoši palielina kontrakcijas spēku. Kālijs (K⁺) → nomāc sirdsdarbību, ja tā koncentrācija palielinās. Secinājums: Humorālā regulācija ir svarīga ilgtermiņa sirdsdarbības pielāgošanai.
72
Kā K⁺ ietekmē sirdsdarbību?
Ja ārpusšūnu vidē palielinās K⁺ koncentrācija, tad: Repolarizācija kļūst traucēta → K⁺ neizplūst pietiekami ātri no šūnas. Membrānas potenciāls nevar atjaunoties → nākamā depolarizācija nenotiek. Na⁺ kanālu inaktivācijas vārti paliek slēgti → uzbudin
73
Jautājums/Tēma
Atbilde
74
Ja K⁺ līmenis ir mēreni paaugstināts
Palēninās sirdsdarbības frekvence. Samazinās kontrakcijas spēks. Rodas aritmijas.
75
Ja K⁺ līmenis ir ļoti augsts (hiperkaliēmija)
Sirds var pilnībā apstāties diastolē (nespēj ģenerēt jaunus impulsus). Dzīvībai bīstams stāvoklis!
76
Medicīniska nozīme
Hiperkaliēmija (pārāk daudz K⁺ asinīs) ir bīstama, jo tā izraisa sirds apstāšanos. Kālija koncentrācija serumā parasti ir 3,5–5,0 mmol/L. Ja K⁺ pārsniedz 7,0 mmol/L, nepieciešama steidzama medicīniska iejaukšanās!
77
Kas ir asinsvadu tonuss?
Asinsvada cirkulārs sasprindzinājums, ko izraisa gludo muskuļu kontrakcija asinsvada sienā.
78
Kādas ir divas galvenās asinsvadu tonusa regulācijas grupas?
1️⃣ Centrālie regulācijas mehānismi → nodrošina stabilu asinsspiedienu lielajās artērijās. 2️⃣ Perifērie regulācijas mehānismi → pielāgo asins plūsmu konkrētajos audos un orgānos.
79
Kāds ir centrālo mehānismu uzdevums?
Uzturēt stabilu asinsspiedienu. Reakcija uz asinsspiediena izmaiņām: Ja asinsspiediens ir pārāk zems → asinsvadi sašaurinās. Ja asinsspiediens ir pārāk augsts → asinsvadi paplašinās.
80
Kādas divas sistēmas iesaistītas centrālajā regulācijā?
Neirālie mehānismi → regulācija ar nervu sistēmas palīdzību. Humorālie mehānismi → regulācija ar hormoniem asinīs. Secinājums: Centrālie mehānismi ātri un efektīvi pielāgo asinsvadu tonusu, lai saglabātu stabilu asinsspiedienu.
81
Kāds ir perifēro mehānismu uzdevums?
Pielāgot asinsrites intensitāti dažādos audos atkarībā no to aktivitātes. Aktīvi strādājošos audos → asinsvadi paplašinās. Mazāk aktīvos audos → asinsvadi sašaurinās.
82
Kādas ir trīs perifērās regulācijas apakšgrupas?
Miogēnā regulācija → saistīta ar pašiem gludajiem muskuļiem asinsvada sienā. Humorālā regulācija → lokāli izdalītas bioloģiski aktīvas vielas ietekmē asinsvadu diametru. Metaboliskā regulācija → vielmaiņas starpprodukti un galaprodukti regulē asins plūsmu, balstoties uz audu vajadzībām. Secinājums: Perifērie mehānismi nodrošina, ka asinsrite ir efektīvi sadalīta starp dažādiem orgāniem un audiem atkarībā no to aktivitātes.
83
Kādas divas nervu grupas inervē asinsvadus?
1️⃣ Asinsvadu sašaurinātājnervi → izraisa vazokonstrikciju (asinsvadu sašaurināšanos). 2️⃣ Asinsvadu paplašinātājnervi → izraisa vazodilatāciju (asinsvadu paplašināšanos). Kapilāriem šo nervu ietekmes nav, jo tiem nav gludās muskulatūras!
84
Kādos asinsvados darbojas sašaurinātājnervi?
Artērijās, arteriolās, vēnās un venulās, bet ne kapilāros.
85
Kādai nervu sistēmai tie pieder?
Simpātiskajai nervu sistēmai (SNS).
86
Kur sākas simpatiskās nervu šķiedras, kas inervē asinsvadus?
Muguras smadzeņu krūšu (Th1-Th12) un jostas (L1-L3) segmentos.
87
Kā SNS izraisa vazokonstrikciju?
1️⃣ Noradrenalīna izdalīšanās nervu sinapsēs. 2️⃣ Noradrenalīns saistās ar alfa adrenoreceptoriem uz gludo muskuļu šūnām. 3️⃣ Gludās muskuļu šūnas kontrahējas → asinsvads sašaurinās. Rezultāts: Vazokonstrikcija → asinsspiediena paaugstināšanās.
88
Kur atrodas vazomotorais centrs?
Iegarenajās smadzenēs.
89
Kā vazomotorais centrs regulē asinsvadus?
🟢 Ja asinsspiediens ir pārāk zems → aktivējas presorā daļa → SNS stimulē vazokonstrikciju → asinsspiediens palielinās. Ja asinsspiediens ir pārāk augsts → presorā daļa tiek kavēta → SNS ietekme mazinās → asinsvadi paplašinās → asinsspiediens samazinās. Secinājums: SNS uztur asinsvadu tonusu un nodrošina ātru asinsspiediena pielāgošanu.
90
Kāda ir atšķirība starp sašaurinātājnerviem un paplašinātājnerviem?
Sašaurinātājnervi → atrodami visos asinsvados ar gludo muskulatūru, regulē asinsspiedienu. Paplašinātājnervi → atrodas tikai specifiskās vietās, tiem nav būtiskas ietekmes uz asinsspiedienu. Paplašinātājnervi darbojas specifiskās situācijās, nodrošinot asins pieplūdi noteiktiem orgāniem.
91
Trīs galvenās grupas
1️⃣ Parasimpatiskās nervu sistēmas šķiedras 2️⃣ Simpatiskās holīnerģiskās šķiedras 3️⃣ Sensorās (aferentās) šķiedras.
92
Kāds neiromediators izdalās no parasimpātiskajām šķiedrām?
Acetilholīns → saistās ar muskarīnjutīgajiem receptoriem uz gludajām muskuļšūnām.
93
Kur tās atrodas un ko dara?
No klejotājnerva (n. vagus) kodoliem iegarenajās smadzenēs Inervē koronārās arteriolas → paplašina sirds asinsvadus. No muguras smadzeņu krustu (S2-S4) segmentiem Inervē mazā iegurņa asinsvadus. Dzimumakta laikā palielina asins plūsmu dzimumorgānos. Vīriešiem → izraisa erekciju. Sievietēm → palielina gļotādu asinsapgādi.
94
Kur sākas simpatiskās holīnerģiskās šķiedras?
Muguras smadzeņu krūšu (Th1–Th12) un jostas (L
95
Jautājums/Tēma
Atbilde
96
Kāds neiromediators tiek izdalīts?
Acetilholīns → saistās ar muskarīnjutīgajiem receptoriem, izraisot asinsvadu paplašināšanos.
97
Kur tās darbojas?
Skeleta muskuļos → lai nodrošinātu pietiekamu asinsapgādi kustībai. Sirdī → lai uzlabotu asins plūsmu miokardā. Galvas smadzenēs → lai uzlabotu koncentrēšanos un lēmumu pieņemšanu stresa laikā. Nozīme simpātiskās aktivācijas laikā: SNS parasti sašaurina asinsvadus, bet šajos reģionos (muskuļos, sirdī, smadzenēs) jānodrošina pietiekama asins plūsma. Tāpēc simpatiskās holīnerģiskās šķiedras kompensē vazokonstrikciju, paplašinot asinsvadus šajos svarīgajos reģionos. Secinājums: Asinsvadu paplašinātājnervi neaizstāj simpātisko sašaurinātājnervu ietekmi, bet tie palīdz lokāli regulēt asins piegādi orgāniem atbilstoši vajadzībām.
98
No kurienes sākas mugurējo saknīšu paplašinātājšķiedras?
No sāpju un temperatūras receptoriem ādā.
99
Kā tās ietekmē asinsvadus?
Nodrošina asinsvadu paplašināšanos aksona refleksa rezultātā. Svarīgi! Šīs šķiedras pieder pie somatiskās nervu sistēmas, atšķirībā no autonomās nervu sistēmas paplašinātājšķiedrām.
100
Kāds ir aksona refleksa darbības princips?
1️⃣ Stimulācija (sāpes, temperatūra, mehānisks kairinājums) aktivizē C grupas nemielinizētās šķiedras. 2️⃣ Impulsi pa aferentajām šķiedrām tiek sūtīti uz CNS. 3️⃣ Tajā pašā laikā impulsi pa aksonālā zarojuma šķiedrām tiek sūtīti atpakaļ uz asinsvadiem receptoru zonā. 4️⃣ P vielas izdalīšanās → atslābina asinsvadu gludo muskulatūru → notiek lokāla vazodilatācija. Rezultāts: Asinsvadi paplašinās bez CNS tiešas līdzdalības!
101
Kur var novērot aksona refleksu?
Ja ar trulu objektu nobrauc pa ādu → paliek sarkana svītra (lokāla vazodilatācija). Pēc sinepju plāksteru uzlikšanas → lokāla asinsvadu paplašināšanās izraisa apsārtumu un siltuma sajūtu. Šī refleksa mērķis? Veicina asins pieplūdi bojātai vietai. Palīdz lokālai temperatūras regulācijai un iekaisuma reakcijām.
102
Kāpēc aksona refleksu sauc par “autonomu”?
To realizē pa aksona zariem, bez CNS līdzdalības. Ja aksons tiek pārgriezts pie muguras smadzenēm, cilvēks vairs nejūt: ❌ Sāpes. ❌ Temperatūras izmaiņas. Tomēr asinsvadi joprojām paplašinās P vielas ietekmē! Secinājums: Aksona refleksu nevar bloķēt ar CNS bojājumiem. Šis mehānisms nodrošina neatkarīgu asins plūsmas regulāciju audos, īpaši pēc traumas vai kairinājuma.
103
Kas ir centrālā humorālā regulācija?
Asinsvadu tonusa regulācija ar asinīs cirkulējošiem hormoniem. Hormoni iedarbojas uz visiem asinsvadiem, mainot to diametru un ietekmējot asinsspiedienu.
104
Kad tiek aktivizēta vazokonstrikcija (asinsvadu sašaurināšanās)?
Ja samazinās arteriālais asinsspiediens, tiek izdalīti hormoni, kas sašaurina asinsvadus, lai atjaunotu asinsspiedienu.
105
Kā veidojas angiotenzīns II?
1️⃣ Nieres izdala renīnu, ja asinsspiediens pazeminās. 2️⃣ Renīns pārvērš angiotenzinogēnu (plazmas proteīnu) par angiotenzīnu I. 3️⃣ Plaušu endotēlija šūnas izdala angiotenzīnu konvertējošo enzīmu (ACE), kas pārvērš angiotenzīnu I par angiotenzīnu II. 4️⃣ Angiotenzīns II izraisa asinsvadu sašaurināšanos visā organismā. Kāpēc angiotenzīns II ir svarīgs? Spēcīgs vazokonstriktors → palielina asinsspiedienu. Aktivizē aldosterona izdalīšanos, kas veicina nātrija un ūdens aizturi nierēs, palielinot asins tilpumu.
106
Kur tiek izdalīti šie hormoni?
Virsnieru serdē, reaģējot uz simpātiskās nervu sistēmas stimulāciju. Kā tie izraisa vazokonstrikciju? Saistās ar alfa-adrenerģiskajiem receptoriem uz asinsvadu gludo muskuļu šūnu membrānām. Izraisa asinsvadu sašaurināšanos (īpaši ādā, gremošanas traktā un nierēs). Kad šie hormoni darbojas? Stresa un fiziskas slodzes laikā → palielina asinsspiedienu un asins plūsmu svarīgākajos orgānos (sirdī, smadzenēs, muskuļos).
107
Kur tiek izdalīts vazopresīns?
Sintezē hipotalāmā, bet izdalās caur neirohipofīzi asinīs. Kā tas ietekmē asinsvadus? Tieši izraisa asinsvadu sašaurināšanos → palīdz paaugstināt asinsspiedienu. Kāda ir papildus vazopresīna funkcija? Samazina ūdens izvadīšanu caur nierēm, veicinot cirkulējošā asins tilpuma palielināšanos. Kad tas tiek izdalīts? Ja asinsspiediens samazinās vai organisms zaudē daudz šķidruma (asiņošanas, dehidratācijas gadījumā).
108
Kopējais efekts
Asinsspiediena kritums → aktivizē renīna-angiotenzīna sistēmu (RAS), virsnieru serdi un hipotalāmu. Angiotenzīns II + adrenalīns/noradrenalīns + vazopresīns → asinsvadu sašaurināšanās + šķidruma aizture. Asinsspiediens atgriežas normas robežās. Secinājums: Šie hormoni kopā nodrošina ilgstošu asinsspiediena stabilizāciju, atšķirībā no neirālās regulācijas, kas darbojas ātri un īslaicīgi.
109
Kā adrenalīns var izraisīt asinsvadu paplašināšanos?
Parasti tas izraisa vazokonstrikciju, bet saistoties ar beta-adrenerģiskajiem receptoriem, tas izraisa vazodilatāciju.
110
Jautājums/Tēma
Atbilde
111
Kur atrodas beta-adrenerģiskie receptori?
Beta-adrenerģiskie receptori atrodas koronārajās artērijās un skeleta muskuļu arteriolās. Kad notiek adrenalīna izraisīta vazodilatācija? Fiziskas slodzes laikā → palielina asins pieplūdi sirdij un skeleta muskuļiem. Stresa apstākļos → nodrošina optimālu asins plūsmu svarīgākajiem orgāniem.
112
Kur tiek izdalīts ANP?
No sirds priekškambaru muskuļšūnām, kad palielinās cirkulējošo asiņu tilpums un priekškambaru sienas tiek iestieptas. Kā ANP ietekmē asinsvadus un asinsspiedienu? Viegla asinsvadu paplašināšanās visā organismā → samazina asinsspiedienu. Veicina nātrija un ūdens izvadīšanu caur nierēm → samazina asins tilpumu un asinsspiedienu. Kad ANP kļūst īpaši nozīmīgs? Hipertensijas gadījumā – palīdz samazināt asins tilpumu un asinsspiedienu. Pārslodzes gadījumā – mazina sirds slodzi, izvadot šķidrumu.
113
Kas ir miogēnā regulācija?
Automātiska asinsvadu reakcija uz spiediena izmaiņām, kuru nodrošina gludās muskuļu šūnas asinsvadu sieniņās.
114
Miogēnās regulācijas mehānisms
Ja asinsvada sienas iestiepums palielinās (asinsspiediens paaugstinās) → Gludie muskuļi kontrahējas → asinsvads sašaurinās. Ja spiediens samazinās → Gludie muskuļi atslābst → asinsvads paplašinās. Kāpēc miogēnā regulācija ir svarīga? Nodrošina stabilu asins plūsmu mikrocirkulācijā, pat ja asinsspiediens svārstās lielajās artērijās.
115
Regulācijas robežas
80–160 mmHg diapazonā → asins plūsma paliek nemainīga. Zem 80 mmHg → samazinās asins pieplūde perifērijai. Virs 160 mmHg → gludie muskuļi vairs nespēj kompensēt spiediena pieaugumu, un asins plūsma sāk pieaugt. Secinājums: Miogēnā regulācija palīdz saglabāt stabilu asins piegādi orgāniem, aizsargājot tos no pārāk lielām spiediena svārstībām.
