1. Flashcards
1
Q
kas ir sirds?
A
Sirds – galvenais asinsrites sūknis
2
Q
ko nodrošina sirds?
A
Sirds nodrošina asiņu plūsmu no zema spiediena apgabala (vēnām) uz augsta spiediena apgabalu (artērijām). Ceļš vēnas artērijas
3
Q
Sirds darbības cikls sastāv no divām galvenajām fāzēm:
A
Sistole (saraušanās fāze) – sirds izgrūž asinis no kambariem uz artērijām.
Diastole (atpūtas fāze) – sirds kambari atslābinās un piepildās ar asinīm.
4
Q
Kas notiek pateicoties sirds sūknim?
A
Pateicoties sūknim, tiek radīts spiediens ar kādu tiek izgrūstas asinis no sirds, lai tās plūstu pa asinsvadiem un pēc tam atgrieztas sirdī.
5
Q
kas notiek, ja sirds sūknis apstājas, ko tādā situācijā var darīt?
A
Ja sirds pārstāj darboties, asins plūsma apstājas, kas var izraisīt audu bojāeju un nāvi. Šādā gadījumā var izmantot:
Mehānisko sirds sūkni (piemēram, sirds un plaušu mašīnu operāciju laikā).
Pirmās palīdzības krūšu kurvja masāžu – mehāniski tiek veicināta asinsrite un skābekļa piegāde smadzenēm un orgāniem.
6
Q
Elastīgā tipa artērijas – kompresijas kameras, kur atrodas un kā darbojas
A
Elastīgā tipa artērijas, piemēram, aorta un plaušu stumbrs, atrodas tūlīt aiz sirds un darbojas kā spiediena amortizētāji.
7
Q
elastīga tip[a artērijas funkcijas sistoles un diastoles laikā
A
- Sistoles laikā: artēriju sienas izstiepjas, uzņemot asiņu tilpumu ar mazāku spiediena pieaugumu. (tad, kad sirds izgrūž asinis artēriju sieniņas tiek iestieptas un līdz ar to viņas var ar mazāku spiedienu uzņemt asinis, protams asinis turpina plūst uz priekšu).
2.* Diastoles laikā: artēriju sienas saraujas un turpina virzīt asinis uz perifēriju, nodrošinot nepārtrauktu asins plūsmu. (tajā gadījumā, kad sirds vairs neizgrūž asinis, šī te iestieptā artērijas sieniņa spiež uz asinīm, kas atrodas artērijā iekšā un joprojām virza asiņu plūsmu uz priekšu.
8
Q
Kas notiek, ja attīstas ateroskleroze?
A
Ja attīstās ateroskleroze, artēriju sienas kļūst stīvākas un mazāk elastīga
9
Q
Ja attīstās ateroskleroze, artēriju sienas kļūst stīvākas un mazāk elastīgas, kas izraisa:
A
Paaugstinātu asinsspiedienu – jo artērijas nevar efektīvi paplašināties.
Samazinātu asins plūsmu audos, kas var izraisīt sirds un asinsvadu slimības.
10
Q
kapēc diastoles laikā spiediens nenokrītas līdz 0?
A
Sistolē artēriju sieniņa var izstiepties līdz ar to mazāk pieaug spiediens.
Tās arī uztur spiedienu diastoles laikā, tas nenokrītas līdz 0. Elastīgās artērijas nodrošina asinsplūsmu diastoles laikā, ;lai tā nodrošinātu audus ar barības vielām , skābekli arī diastoles laikā.
11
Q
Perifērās pretestības asinsvadi – arteriolas definīcija
A
regulē perifēro pretestību, kontrolējot, cik daudz asiņu ieplūst audos.
12
Q
Kas atrodas arteriolu sieniņās + funkcijas
A
Arteriolu sienās atrodas diezgan biezs gludo muskuļu slānis, kas var:
Kontrahēties (sašaurināties) → palielina pretestību, samazina asins plūsmu.
Atslābt (paplašināties) → samazina pretestību, palielina asins plūsmu.
13
Q
Ko regule arteriolas?
A
Arteriolas regulē, cik lielā mērā perifērā asinsrites sistēma pretojas asiņu ieplūšanai tajos. Ja arterijas un arteriolas ir sašaurinātas, perifērā pretestība palielinās, jo tās uzņem mazāk asiņu no lielajiem asinsvadiem. Savukārt, ja arteriolas paplašinās, perifērā pretestība samazinās, un tās var uzņemt vairāk asiņu, veicinot asins plūsmu.
Šis mehānisms palīdz regulēt asinsspiedienu un asins plūsmu dažādos orgānos
14
Q
Kas notiek hipotensijas un hipertensijas gadījumā?
A
Hipotensijas gadījumā (zems asinsspiediens) arteriolas sašaurinās, lai uzturētu spiedienu un Hipertensijas gadījumā (augsts asinsspiediens) arteriolas paplašinās, lai mazinātu sirds slodzi un spiedienu asinsvados.
15
Q
vielu apmaiņas asinsvadi
A
Vielu apmaiņas asinsvadi – kapilāri
16
Q
Kas nosaka kapilāru efektivitāti?
A
Kapilāru efektivitāti nosaka trīs galvenie faktori:
1. Ļoti plāna sienas uzbūve – sastāv tikai no viena endotelija šūnu slāņa un bazālās membrānas (šāda uzbūve ļauj vielām asinīs atrasties ļoti tuvu starpšūnu telpai, kas atvieglo to apmaiņu) , kas nodrošina ātru vielu pāreju.
2. Mazs asins plūsmas ātrums – ap 0,5 mm/s, kas nodrošina pietiekamu laiku vielu apmaiņai. Lēnā plūsma nodrošina pietiekamu laiku vielu pārejai no asinīm uz šūnām un otrādi. Salīdzinājumam: artērijās asins plūsmas ātrums var sasniegt līdz 0,5 m/s (500 mm/s), kas neļauj vielām izplūst caur sienām.
3. Mazs difūzijas attālums – kapilāri ir ļoti šauri un tajos eritrocīti plūst vienā rindā, nodrošinot maksimālu kontaktu ar kapilāra sienām. Eritrocītu membrāna tieši saskaras ar kapilāru endotelija šūnām, tādējādi attālums starp asinīm un starpšūnu telpu ir minimāls. Tas ļauj notikt intensīvai vielu apmaiņai.
17
Q
Kas notiek kapilāros?
A
Kapilāros notiek intensīva vielu apmaiņa starp asinīm un starpšūnu telpu. (šajā procesā piedalās barības vielas, skābeklis, ūdens un vielmaiņas galaprodukti).
18
Q
Kapacitātes asinsvadi –
A
Vēnas un venulas darbojas kā asins depo, kurā jebkurā brīdī atrodas aptuveni 60% no cilvēka asinīm. Tās uzkrāj asinis, bet nestāv uz vietas.
19
Q
Vēnu funkcijas: ko tās dara, ja nepieciešams vairāk asiņu, kas kontrolē šo procesu?
A
1.Lēna asins plūsma – ļauj uzkrāt asinis, lai tās būtu pieejamas pēc nepieciešamības.
Ja ķermenim nepieciešams vairāk asiņu (piemēram, fiziskas slodzes vai asiņošanas gadījumā), vēnas un venulas var kontrahēties, izspiežot papildu asinis uz sirdi un artērijām.
2. Šo procesu kontrolē simpātiskā nervu sistēma, kas sašaurina vēnu sienas un palielina asins atgriešanos sirdī.
3.Vēnu kontrakcija – nepieciešamības gadījumā vēnas var sarauties, atbrīvojot papildu asinis cirkulācijā un palielinot sirds izsviedi.
20
Q
Svarīgs mehānisms vēnās un vēnulās (2 sūkņi)
A
Vēnās ir vārstuļi, kas novērš asiņu atplūšanu un palīdz asinīm plūst atpakaļ uz sirdi, īpaši apakšējo ekstremitāšu vēnās.
Venozo asiņu atgriešanos sirdī veicina:
1. Muskuļu sūknis – muskuļu kontrakcijas izspiež asinis vēnās uz augšu.
2. Elpošanas sūknis – ieelpas laikā krūškurvja spiediens samazinās, veicinot asiņu plūsmu uz sirdi.
21
Q
Papildu asinsrites funkcionālās daļas, kas neietilpst asinsrites lokā, bet atrodas paralēli tam -
A
- Arteriovenozās anastomozes
- Limfvadu sistēma
21
Q
Kas notiek ar vēnas vārstuļiem Hroniskas vēnu mazspējas gadījumā
A
Hroniskas vēnu mazspējas gadījumā (piemēram, varikozas vēnas) vēnu vārstuļi kļūst vāji vai bojāti, kas var izraisīt asiņu sastrēgumu un tūsku kājās.
22
Q
Arteriovenozās anastomozes definīcija
A
Arteriovenozās anastomozes ir tiešie savienojumi starp arteriolām un venulām, kas ļauj asinīm apiet kapilārus.
23
Q
Atšķirība starp kapilāriem un arteriovenozo anastomozi
A
Piemēram, ja asinis plūst caur kapilāriem - Notiek gāzu apmaiņa – skābeklis un barības vielas tiek atdotas audiem, bet oglekļa dioksīds un vielmaiņas galaprodukti tiek uzņemti. Arteriālās asinis pārvēršas par venozajām, un tās ieplūst venulās.
Piemēram, ja asinis plūst caur arteriovenozo anastomozi - Asinis tieši pāriet no arteriolas uz venulu, bez gāzu un barības vielu apmaiņas. Arteriālās asinis paliek arteriālās, un tās atgriežas atpakaļ uz sirdi, neiekļūstot kapilāru tīklā.
24
Arteriovenozās anastomozes funkcijas
1. Nodrošina leikocītu plūsmu, jo leikocīti ir pārāk lieli, lai izietu caur kapilāriem. Lai tie varētu pārvietoties, leikocīti izmanto platākos arteriovenozo anastomožu ceļus. Ja audos attīstās iekaisums, kapilāri paplašinās, un leikocīti var izspraukties caur to sienām, lai nokļūtu bojātajos audos.
2. Uztur asins plūsmu, ja kapilāri ir bojāti vai nosprostoti. Asins plūsma var tikt novirzīta caur arteriovenozo anastomozi, saglabājot normālu asinsriti.
3. Piedalās ķermeņa temperatūras regulācijā – īpaši ādā. Aukstā vidē: anastomozes sašaurinās, lai samazinātu siltuma zudumus un saglabātu ķermeņa temperatūru. Siltā vidē: anastomozes paplašinās, ļaujot vairāk asiņu plūst caur tām, kas veicina siltuma izdalīšanos caur ādu.
25
Limfvadu sistēma definīcija
Limfvadi sākas audos, kur tie uzsūc starpaudu šķidruma pārpalikumu un novada to atpakaļ venozo sistēmu.
26
Limfvadu funkcijas:
1. Uztur šķidruma līdzsvaru – novērš audu tūsku. (Limfvadi savāc lieko starpšūnu šķidrumu un novada to atpakaļ venozajā sistēmā.)
-Tas notiek caur lielajiem limfvadiem, kas beidzas pie kreisā un labā vēnu kakla stumbra (ductus thoracicus un ductus lymphaticus dexter), no kuriem limfa atkal ieplūst asinsrites sistēmā.
3.Imūnsistēmas sastāvdaļa – limfa transportē mikroorganismus un bojātās šūnas uz limfmezgliem, kur tie tiek neitralizēti.
4. Nogādā taukus no zarnām uz asinsriti caur krūšu limfvadu.
Ja limfvadi tiek bloķēti (piemēram, limfedēmas gadījumā), audos uzkrājas šķidrums, izraisot pietūkumu.
27
Asinsrites sistēma un tās funkcionālās daļas
Asinsrites sistēma sastāv no diviem asinsrites lokiem (lielais un mazais), kas ir savstarpēji saistīti un nodrošina skābekļa un barības vielu piegādi audiem, kā arī vielmaiņas galaproduktu izvadīšanu.
28
1. Lielais asinsrites loks
Lielais asinsrites loks sākas no kreisā kambara ar aortu, kas pārvada (nes) ar skābekli bagātas asinis uz audiem un orgāniem.
1.Asinis pa artērijām nonāk ķermeņa audos, kur, skābeklis un barības vielas tiek pārnesti uz starpšūnu telpu un tālāk uz šūnām, savukārt oglekļa dioksīds (CO₂) un vielmaiņas gala produkti tiek uzņemti asinīs.
2. Līdz ar ko asinis pārvēršas no arteriālajām par venozajām un pa augšējo un apakšējo dobo vēnu atgriežas labajā priekškambarī.
3.No labā priekškambara asinis plūst uz labo kambari.
29
2. Mazais asinsrites loks
No labā kambara venozās asinis tiek izgrūstas (ieplūst) plaušu artērijā, kas tās nogādā plaušu alveolās.
1.Plaušās notiek gāzu apmaiņa: Asinis uzņem skābekli. Atdod oglekļa dioksīdu, kas tiek izelpots. Līdz ar ko pārvēršas no venozajām asinīm atpakaļ par arteriālām asinīm.
2.Skābekli bagātās asinis pa plaušu vēnām plūst atpakaļ uz kreisais priekškambari, tad uz kreiso kambari, un cikls sākas no jauna.
Lielais un mazais asinsrites loks ir savstarpēji saistīti, un viena loka darbība ietekmē arī otra loka funkciju.
30
Centrālais asinsrites sistēmas orgāns – sirds jeb sirds sūknis
Sirds darbojas kā sūknis, kas nodrošina nepārtrauktu asins plūsmu abos asinsrites lokos.
Sirds satur trīs veidu muskuļu šūnas, kas veic dažādas funkcijas
31
1. Sirds ritma noteicēja šūnas (vadītājsistēma)
1. Sirds ritma noteicēja šūnas (vadītājsistēma)
Veido sirds vadītājsistēmu, kas rada un pārvada impulsus sirdī.
Šīm šūnām ir neliels aktīna un miozīna daudzums, tāpēc tās spēj sarauties(kontrahēties), bet to galvenā funkcija ir impulsu radīšana un vadīšana.
32
2. Darba miokarda šūnas
2. Darba miokarda šūnas
Nodrošina sirds kontrakcijas un asins plūsmu caur kambariem un priekškambariem to kontrakciju rezultātā.
Šīs šūnas nespēj pašas radīt impulsus, bet var tos vadīt caur elektriskajām sinapsēm.
Tās satur daudz aktīna un miozīna, kas ļauj tām sarauties ar lielu spēku un palielināt spiedienu sirds dobumos (kambaros vai priekškambaros).
33
3. Endokrīnās miokarda šūnas
Ražo divus galvenos hormonus:
ANP (atriju natriurētiskais peptīds) – izdalās no priekškambaru miokarda šūnām.
a. BNP (B-natriurētiskais peptīds) – izdalās galvenokārt no kambaru miokarda šūnām.
34
Natriurētisko peptīdu funkcijas
Šo hormonu izdalīšanos stimulē sirds muskuļa iestiepums, ko izraisa lielāks asins daudzums, kas atrodas sirdī. Tas nozīmē to, kad sirds muskuļšūnas tiek iestieptas, tad šie hormoni nonāk asinīs un tad šie hormoni kopā ar asinīm tiek aiznesti pa visu organismu un tiem ir divi efekti
35
Natriurētisko peptīdu efekti
1. Asinsvadu paplašināšana
- ANP un BNP izraisa arteriolu un artēriju paplašināšanos, kas samazina perifēro pretestību un asinsspiedienu.
2. Nātrija un ūdens izvadīšana caur nierēm
- Kavē nātrija un ūdens reabsorbciju nierēs. Rezultāts – mazāk nātrija un ūdens tiek atgriezts asinīs no urīna pirmurīnā. Palielinās nātrija un ūdens izvadīšana ar urīnu. Samazinās asins tilpums.
- Tā kā samazinās asins tilpums, arī sirds priekškambaru un kambaru sienas tiek mazāk iestieptas, kas samazina slodzi uz sirdi.
- Rezultāts:
1. Samazinās asins plazmas tilpums.
2. Samazinās sirds slodze.
36
No kurienes nāk NUP?
ANP – nāk no sirds priekškambariem, savukārt BNP – galvenokārt tiek ražots kambaru muskuļšūnās.
37
BNP kā sirds mazspējas marķieris
1.Jo augstāka BNP koncentrācija asinīs, jo lielāks sirds muskula iestiepums un vājāka sirds funkcija.
2.Klīniskajā praksē BNP tiek izmantots kā sirds mazspējas diagnostikas un prognozes rādītājs.
38
1. Sirds vadītājsistēma un tās elementi (Sirds ritma noteicēja šūnas)
Sirds vadītājsistēma atrodas sirds sienā un sastāv no specializētām sirds muskuļu šūnām, kas ir savienotas ķēdēs un veido vadīšanas kūlīšus. Šie kūlīši nodrošina ātru impulsu pārraidi, kas aktivizē sirds kontrakcijas un nodrošina ritmisku sirds darbību. Kā arī vadītājsistēma pati var mazliet kontrahēties, bet tā nav šīs sistēmas galvenā funkcija.
39
Vadītājsistēmas funkcijas:
✔ Rada elektriskos impulsus.
✔ Pārraida impulsus uz pārējo sirdi.
✔ Nodrošina koordinētu sirds kontrakciju.
40
Sirds vadītājsistēmas elementi - 1. Sinuatriālais mezgls (SA mezgls, sinusa mezgls)
- Atrodas labā priekškambara sānu un augšējā sienā, kur sānu sienā pāriet uz augšējo sienu.
- Normālos apstākļos SA mezgls ģenerē impulsus (ap 60–100 impulsus minūtē) un tiek saukts par sirds ritma noteicēju.
- No SA mezgla impulsi izplatās divos galvenajos virzienos:
1. Bekmena kūlīti – ātri pārnes impulsus uz kreisā priekškambara sienu. ( no SA mezgla Bekmena kulīts kreisā priekškambara siena)
2. Starpmezglu kūlīši – vada impulsus uz atrioventrikulāro (AV) mezglu.
41
Sirds vadītājsistēmas elementi - 2. Atrioventrikulārais mezgls (AV mezgls)
- Atrodas priekškambaru starpsienas apakšējā daļā joprojām priekškambara sienā.
- AV mezgls saņem impulsus no SA mezgla un pārraida tos uz kambariem (normālos apstākļos)
- Vadīšanas ātrums šajā vietā ir ļoti zems (0,1 m/s), kas ir 10x lēnāks nekā citās vadītājsistēmas daļās.
- Šī palēnināšanās ir svarīga, jo tā ļauj priekškambariem kontrahēties un pilnībā piepildīt kambarus ar asinīm, pirms sākas kambaru kontrakcija.
42
Sirds vadītājsistēmas elementi - 3. Hisa kūlītis
- Sākas no AV mezgla un iet pa kambaru starpsienu uz leju.
- Hisa kūlītis ir salīdzinoši īss, bet tas sadalās divās kājiņās:
Labā kājiņa → iet uz labā kambara sienu.
Kreisā kājiņa → iet uz kreisā kambara sienu.
43
Sirds vadītājsistēmas elementi 4. Purkinjē šķiedras
- Hisa kūlīša kājiņu gali pāriet Purkinjē šķiedrās (pieder pie vadītājsistēmas), kas pārnes impulsus uz kambaru miokarda šūnām.
- Vadīšanas ātrums Purkinjē šķiedrās ir ļoti augsts (1–4 m/s), tāpēc impulss vienlaicīgi sasniedz visas kambaru muskuļšūnas, nodrošinot sinhronu kontrakciju.
44
Vadīšanas ātrumi dažādās sirds daļās
Sirds daļa Impulsu vadīšanas ātrums
Sinuatriālais mezgls (SA) 1 m/s
Bekmena kūlītis (uz kreiso priekškambari) 1 m/s
Starpmezglu kūlīši (uz AV mezglu) 1 m/s
Atrioventrikulārais mezgls (AV) 0,1 m/s (10x lēnāk) – ātrākais vadīšanas ātrums
Hisa kūlītis un tā kājiņas 1–4 m/s
Purkinjē šķiedras 1–4 m/s
Darba miokards 0,3–0,5 m/s
45
AV mezgla lēnās vadīšanas nozīme
Lai gan atrioventrikulārais (AV) mezgls ir daļa no ātras vadītājsistēmas, tā vadīšanas ātrums ir salīdzinoši lēns (tikai 0,1 m/s). No pirmā acu uzmetiena tas var šķist neefektīvi, tomēr daba ir nodrošinājusi šo palēninājumu ar ļoti svarīgu mērķi
1. Lēnā vadīšana AV mezglā nodrošina priekškambaru un kambaru kontrakciju koordināciju.
2. Impulss uzturas AV mezglā ilgāk, lai priekškambariem būtu laiks pilnībā piepildīt kambarus ar asinīm pirms kambari sāk kontrahēties.
46
Kas notiktu, ja nebūtu lēna vadīšana AV?
Ja šī aizture nebūtu, priekškambari un kambari kontrahētos vienlaikus, kas:
1. Samazinātu kambaru piepildījumu ar asinīm.
2. Samazinātu sirds izsviedi (sirdsdarbības efektivitāti).
3. Samazinātu asins plūsmu uz audiem un orgāniem.
Tāpēc AV mezgla lēnā impulsu vadīšana uzlabo asinsrites efektivitāti un nodrošina maksimālu asins piegādi organismam.
47
Darba miokards un impulsa vadīšana
1. Lai gan vadītājsistēma nodrošina ātru impulsa izplatīšanos, darba miokarda šūnas arī spēj vadīt impulsus, bet lēnāk (0,3–0,5 m/s).
2. Ja Hisa kūlītis vai kājiņas tiek bojātas, impulss var izplatīties pa darba miokardu, bet ļoti lēni, kas var izraisīt sirds vadīšanas traucējumus un aritmijas.
48
Sirds vadītājsistēmas nozīme
1. Impulsa ātra un efektīva izplatīšana → nodrošina sinhronizētu sirds kontrakciju.
2. Priekškambaru un kambaru kontrakciju koordinācija → AV mezgla palēnināšana novērš haotisku sirds saraušanos.
3. Aizsardzības mehānisms vadīšanas traucējumu gadījumā → ja SA mezgls nedarbojas, AV mezgls var pārņemt impulsu ģenerēšanu, bet lēnākā ritmā.
49
Sirds automatizācija un impulsu ģenerēšana
Sirds spēj darboties automātiski, jo tās vadītājsistēmas elementi paši ģenerē elektriskos impulsus, kas nosaka sirds ritmu un kontrakcijas. Lai aprakstītu sirds automātiju izmanto impulsu frekvenci kādu spēj ģenerēt vadītājsistēmas elementi
50
Kas notiek, Ja kāds no vadītājsistēmas elementiem pārstāj darboties
Ja kāds no vadītājsistēmas elementiem pārstāj darboties, zemāk esošās struktūras var pārņemt impulsu ģenerēšanu, bet zemākā līmenī impulsa frekvence kļūst lēnāka, kas var apdraudēt normālu asinsriti un cilvēka dzīvību.
51
Visaugstākās autpomātijas spējas
Visaugstākās automātijas spējas piemīt sinuatriālajam mezglam,kas spēj ģenerēt 60-80 impulsiem minūtē un normā ar šādu frekveni darbojas visa sirds, jo sinuatriālais mezgls aizsūta daudz ātrāk impulsus atrioventrikulārajam mezglam, kamēr tas vēl nav radījis savus impulsus like tam vadīt SA mezgla impulsus.
52
1. Impulsu vadīšana caur darba miokardu
Parasti impulsi tiek vadīti caur vadītājsistēmas specializētajām šūnām, taču darba miokards (parastās sirds muskuļu šūnas) arī spēj vadīt impulsus, bet lēnāk (0,3–0,5 m/s).
1. Ja vadītājsistēma ir bojāta, impulsi var izplatīties caur darba miokardu, bet tas notiek ļoti lēni, kas traucē normālu sirds darbību.
2. Ja, piemēram, Hisa kūlīša kājiņas tiek bojātas, impulss izplatās tikai pa darba miokardu, kas izraisa sirds vadīšanas traucējumus un aritmijas.
53
2. Sirds automatizācija un impulsu ģenerēšana vadītājsistēmā
Sirds vadītājsistēmas elementi spēj patstāvīgi ģenerēt impulsus, taču to ģenerēšanas ātrums atšķiras.
Vadītājsistēmas elements Impulsu ģenerēšanas frekvence (sitieni/min) Loma normālos apstākļos
Sinuatriālais mezgls (SA mezgls) 60–80 impulsi/min Galvenais sirds ritma noteicējs
Atrioventrikulārais mezgls (AV mezgls) 40–60 impulsi/min Pārņem vadību, ja SA mezgls nedarbojas
Hisa kūlītis un tā kājiņas 15–40 impulsi/min Pēdējais rezerves ritma avots, ja AV mezgls nedarbojas
54
3. Kas notiek, ja vadītājsistēmas elementi pārstāj darboties?
1. Ja SA mezgls pārstāj darboties → AV mezgls pārņem vadību (40–60 sitieni/min)
- Šāds ritms var būt pietiekams miera stāvoklī, bet nav pietiekams fiziskas slodzes laikā.
2. Ja AV mezgls pārstāj darboties → Hisa kūlītis un tā kājiņas pārņem vadību (15–40 sitieni/min)
-Šāds ritms ir pārāk lēns, lai nodrošinātu adekvātu smadzeņu un orgānu asinsapgādi.
- Cilvēks var nonākt bezsamaņā. (nevar nodrošināt normālu arteriālo asinsspiedienu)
55
4. Mākslīgais sirds stimulators (elektrokardiostimulators)
Ja sirds vadītājsistēma nespēj uzturēt pietiekamu ritmu, tiek izmantots mākslīgais sirds stimulators, kas nodrošina elektriskos impulsus, lai saglabātu pietiekamu sirdsdarbības frekvenci.
Kā tas darbojas?
1. Baterija tiek ievietota zem atslēgas kaula ādas.
2. Elektrodi tiek novadīti caur lielajiem asinsvadiem uz sirdi, kur tie pieskaras priekškambariem vai kambariem.
3. Kad stimulators rada impulsu, tas aktivizē sirds muskuļu šūnas, un impulss izplatās caur elektriskajām sinapsēm, nodrošinot kontrakciju.
56
5. Adaptīvie sirds stimulatori
Modernie sirds stimulatori spēj pielāgoties cilvēka stāvoklim:
Ja sirds pati ģenerē impulsus, stimulators atpūšas.
Ja sirds ritms ir pārāk lēns, stimulators aktivizē impulsu ģenerēšanu.
Daži stimulatori spēj pielāgoties fiziskajai slodzei un paātrināt ritmu pēc vajadzības.
57
Sirds ritma noteicēja šūnu darbības potenciāls
Sirds ritma noteicēja šūnas (sinuatriālā mezgla šūnas) ģenerē impulsus, kas nosaka sirds ritmu. Šīs šūnas ir automātiski aktīvas, jo tām nav stabila miera potenciāla, un to membrānas potenciāls nepārtraukti mainās, tapēc tām nav miera potenciāla un nav neviena taisna līnija grafikā.
58
1. Sirds ritma noteicēja šūnu darbības potenciāla īpašības
✔ Šīm šūnām nav stabila membrānas miera potenciāla – atšķirībā no nervu un skeleta muskuļu šūnām, kurās var novērot fiksētu miera potenciālu.
✔ Membrānas potenciāls nepārtraukti svārstās, jo šūnas nepārtraukti rada impulsus.
✔ Membrānas potenciāla zemākā vērtība ir -55 līdz -60 mV, kas ir relatīvi pozitīva, salīdzinot ar nervu šūnām, kuru miera potenciāls ir ap -70 mV.
✔ Šīm šūnām ir augsta caurlaidība nātrija (Na⁺) joniem, kas ļauj tām nepārtraukti depolarizēties, veicinot impulsu ģenerēšanu.
59
2. Sirds ritma noteicēja šūnu darbības potenciāla fāzes
Sirds ritma noteicēja šūnu elektrisko aktivitāti var iedalīt trīs fāzēs:
1. Lēnā diastoliskā depolarizācija (pacēlums uz augšu grafikā)
2. Straujā depolarizācija (impulsa ģenerēšana, straujais kāpums grafikā)
3. Repolarizācija (atgriešanās sākuma stāvoklī, kritums grafikā)
60
1. Lēnā diastoliskā depolarizācija (pacēlums uz augšu grafikā)
1. Sākas diastoles laikā, kad impulss vēl nav radies, un sirds atrodas atslābuma stāvoklī.
2. "Jocīgie" (funny) nātrija kanāli (If kanāli) sāk atvērties, kad membrānas potenciāls kļūst negatīvāks, jocīgie Na kanāli ir jocīgi, jo viņi veras vaļā, ntad kad memebrānas potenciāls sasniedz -40mV tie sāk vērties vaļā.
3. Pie -60 mV šie kanāli plaši atveras, un nātrijs (Na⁺) lēni ieplūst šūnā, padarot tās membrānas potenciālu pozitīvāku.
4. Tā kā šie nātrija kanāli darbojas netipiski (tie atveras, kad potenciāls kļūst negatīvāks), tos dēvē par "jocīgajiem" kanāliem.
5. Šī lēnā depolarizācija sagatavo šūnu nākamā impulsa radīšanai.
61
2. Straujā depolarizācija (impulsa ģenerēšana, straujais kāpums grafikā)
1. Kad membrānas potenciāls sasniedz -40 mV (sliekšņa potenciālu), atveras sprieguma atkarīgie kalcija kanāli (Ca²⁺ kanāli).
2. Kalcija joni (Ca²⁺) strauji ieplūst šūnā, izraisot ātru depolarizāciju.
3. Šī straujā depolarizācija rada elektrisko impulsu, kas izplatās pa sirds vadītājsistēmu un aktivizē darba miokarda šūnas.
4. Līdz smailei notiek strauja depolarizācija.
62
3. Kā šīs fāzes ietekmē sirds ritmu?
1. Sirds ritma noteicēja šūnas darbojas 60–80 reizes minūtē, veidojot impulsus, kas nosaka normālu sirds ritmu.
2. Šīs šūnas darbojas automātiski, jo tām nav nepieciešams ārējs nervu vai hormonāls stimuls, lai radītu impulsus.
3. Impulss izplatās caur sirds vadītājsistēmu un izraisa darba miokarda šūnu kontrakciju, nodrošinot asins izgrūšanu no sirds.
63
3. Repolarizācija (atgriešanās sākuma stāvoklī, kritums grafikā)
1. Kad depolarizācija sasniedz maksimālo punktu, kalcija kanāli aizveras.
2. Tajā pašā laikā atveras sprieguma atkarīgie kālija kanāli (K⁺ kanāli), kas ļauj kālija joniem (K⁺) izplūst no šūnas.
3. Šī kālija jonu izplūšana padara membrānas potenciālu negatīvāku, atgriežot to sākotnējā līmenī (-60 mV).
4. Kad potenciāls nokrities zem -40 mV, atkal sāk atvērties "jocīgie" nātrija kanāli, un nātrijs sāk plūst iekšā, sagatavojot šūnu nākamajai lēdepolarizācijai.
64
4. Grafiskais attēlojums
Darbības potenciāla grafikā redzams pakāpenisks potenciāla pieaugums, kas norāda uz lēno diastolisko depolarizāciju (ko nodrošina "jocīgie" nātrija kanāli).
🔹 Kad potenciāls sasniedz -40 mV, sākas strauja depolarizācija, ko nodrošina kalcija kanāli.
🔹 Pēc tam seko repolarizācija, ko izraisa kālija jonu izplūšana.
🔹 Cikls atkārtojas 60–80 reizes minūtē, nosakot sirds ritmu.
65
Darbības potenciāls darba miokarda šūnā
Darba miokarda šūnas atšķiras no sirds ritma noteicēja šūnām ar to, ka tām ir stabils membrānas miera potenciāls un tās nevar spontāni radīt impulsus. To aktivitāte ir atkarīga no impulsa, kas pienāk no sirds vadītājsistēmas (piemēram, no Purkinjē šķiedrām).
66
1. Darba miokarda šūnu membrānas miera potenciāls
✔ Membrānas miera potenciāls ir ļoti negatīvs: -85 līdz -90 mV. (K līdzsvara
✔ Membrāna ir caurlaidīgāka kālija (K⁺) joniem, kas nozīmē, ka kālijs nepārtraukti izplūst no šūnas, radot negatīvu potenciālu šūnas iekšienē.
✔ Darba miokarda šūnas nespēj spontāni sasniegt sliekšņa potenciālu un pašas radīt impulsus, kā to dara sirds ritma noteicēja šūnas.
67
2. Darba miokarda šūnu darbības potenciāla fāzes, - Darba miokarda šūnu darbības potenciālam ir piecas galvenās fāzes:
0. Straujā depolarizācija
1. Agrīnā repolarizācija
2. Plato fāze
3. Straujā repolarizācija
4. Miera potenciāla atjaunošana
68
0. Straujā depolarizācija
1. Kad pienāk impulss no sirds vadītājsistēmas, atveras sprieguma atkarīgie nātrija (Na⁺) kanāli.
2. Nātrijs strauji ieplūst šūnā, un membrānas potenciāls strauji pieaug līdz +35 līdz +40 mV.
3. Šī fāze ir ļoti ātra, jo nātrija kanāli atveras un aizveras īsā laikā.
69
1. Agrīnā repolarizācija
1. Pēc tam, kad nātrija kanāli aizveras, atveras sprieguma atkarīgie kālija (K⁺) kanāli.
2. Kālija joni sāk izplūst no šūnas, un membrānas potenciāls nedaudz samazinās.
70
2. Plato fāze
1. Šī ir īpaša fāze, kas raksturīga tikai darba miokarda šūnām.
2. Atveras lēnie kalcija (Ca²⁺) kanāli, un kalcijs sāk ieplūst šūnā, kamēr kālijs turpina izplūst no šūnas.
3. Tā kā pozitīvie joni (Ca²⁺ un K⁺) plūst pretējos virzienos, membrānas potenciāls saglabājas relatīvi nemainīgs, veidojot plato fāzi.
4. Šī fāze ir ļoti svarīga, jo tā pagarina darbības potenciālu un nodrošina ilgstošu sirds kontrakciju.
71
3. Straujā repolarizācija
1. Kad kalcija kanāli aizveras, kālija kanāli joprojām ir atvērti, un kālijs izplūst no šūnas.
2. Membrānas potenciāls strauji atgriežas sākotnējā (-90 mV) līmenī.
72
4. Miera potenciāla atjaunošana
1. Kālija kanāli aizveras, un šūna atgriežas sākotnējā miera stāvoklī.
2. Šajā brīdī šūna ir gatava saņemt nākamo impulsu.
73
Kapēc darba miokarda šūnām hiperpolarizācija nenotiek?
Darba miokarda šūnām hiperpolarizācija nenotiek, jo membrānas potenciāls jau sasniedz kālija (K⁺) līdzsvara potenciālu, kas ir aptuveni -90 mV.
74
4. Kāpēc plato fāze ir svarīga?
📌 Plato fāze ir unikāla darba miokarda šūnām, un tai ir divas galvenās funkcijas:
✔ Tā pagarina sirds kontrakciju, lai nodrošinātu efektīvu asins izgrūšanu no kambariem.
✔ Tā pagarina refraktāro periodu, novēršot priekšlaicīgas kontrakcijas un aritmijas.
74
3. Darba miokarda šūnu uzbudināmība un refraktārais periods
🔹 Darba miokarda šūnām ir garš refraktārais periods, kas nozīmē, ka tās nevar uzreiz reaģēt uz jaunu impulsupēc depolarizācijas.
🔹 Kāpēc tas ir svarīgi?
1. Novērš nekontrolētu atkārtotu ierosināšanu, kas var izraisīt aritmijas.
2. Nodrošina, ka kambari pilnībā kontrahējas un atslābst pirms nākamās kontrakcijas.
75
5. Salīdzinājums: sirds ritma noteicēja šūnas vs. darba miokarda šūnas -Īpašība
Miera potenciāls
Spontāna impulsa ģenerēšana
Depolarizācijas mehānisms
Plato fāze
Refraktārais periods
1. Sirds ritma noteicēja šūnas (SA mezgls)
Nav stabils (-60 mV), nepārtraukti mainās
Jā, ģenerē impulsus automātiski
Ca²⁺ (kalcija kanāli)
Nav
Īss
2.Darba miokarda šūnas
Stabils (-85 līdz -90 mV)
Nē, nepieciešams impulss no vadītājsistēmas
Na⁺ (nātrija kanāli)
Jā, to nodrošina lēnie kalcija kanāli
Garš, lai novērstu aritmijas
76
Uzbudināmības izmaiņas uzbudinājuma laikā darba miokardā (aktivācijas un neaktivācijas vārti)
Darba miokarda šūnu uzbudināmība mainās uzbudinājuma laikā, un šo procesu regulē lādiņatkarīgie nātrija (Na⁺) kanāli. Šie kanāli sastāv no diviem vārtiem:
* Aktivācijas vārti – atrodas ārpus šūnas membrānas un atveras kairinātāja ietekmē.
* Inaktivācijas vārti – atrodas šūnas iekšienē un aizveras, kad membrānas potenciāls kļūst pozitīvāks par -40 mV. Tie pilnībā aizveras depolarizācijas maksimumā (+35...+40 mV).
77
1. Membrānas miera potenciāla fāze - darba miokarda šūnai
1. Šajā fāzē lādiņatkarīgie Na⁺ kanāli ir slēgti, bet to inaktivācijas vārti ir atvērti.
2. Šūnas uzbudināmība ir 100%, tātad tā reaģē uz sliekšņa kairinātājiem, bet neatbild uz zemsliekšņa kairinātājiem.
78
2. Depolarizācijas fāze un absolūtā refraktārā fāze - darba miokarda šūnai
1. Kad impulss no sirds ritma noteicējšūnām sasniedz miokardu, atveras lādiņatkarīgo Na⁺ kanālu aktivācijas vārti, un sākas strauja depolarizācija.
2. Šajā brīdī uzbudināmība samazinās līdz 0, jo atvērtie Na⁺ kanāli vairs nevar tikt atvērti atkārtoti.
3. Depolarizācijas beigās inaktivācijas vārti aizveras, un Na⁺ kanāli paliek slēgti gan sākotnējās straujās repolarizācijas, gan plato fāzes laikā.
4. Visa šī perioda laikā šūna nespēj atbildēt uz jebkuru kairinātāju, neatkarīgi no tā stipruma. Tā ir absolūtā refraktārā fāze.
79
3. Relatīvā refraktārā fāze un uzbudināmības atjaunošanās darba miokarda šūnai
1. Kad membrānas potenciāls nokrītas zem -40 mV, inaktivācijas vārti sāk pakāpeniski atvērties.
2. Uzbudināmība palielinās, bet šūna var reaģēt tikai uz ļoti spēcīgiem kairinātājiem.
3. Kad membrānas potenciāls atgriežas miera potenciāla līmenī, visi inaktivācijas vārti ir atvērti, un uzbudināmība pilnībā atjaunojas līdz 100%.
Šis mehānisms neļauj sirdij uzreiz reaģēt uz nākamo kairinātāju, tādējādi novēršot pārmērīgu uzbudinājumu un nodrošinot ritmisku sirds darbību.
80
Absolūtās refraktārās fāzes nozīme sirds muskuļa
sinhronizācijā un defibrilācijā
Absolūtās refraktārās fāzes mehānisms tiek izmantots, lai sinhronizētu sirds muskuļa šūnu darbību un novērstu bīstamus ritma traucējumus.
Normālos apstākļos impulss, kas rodas sinoatriālajā (SA) mezglā, tiek pārraidīts uz atrioventrikulāro (AV) mezglu, pēc tam caur Hisa kūlīša kājiņām un Purkiņe šķiedrām tiek izplatīts uz visām kambaru darba miokarda šūnām. Tas nodrošina vienlaicīgu aktivāciju un sinhronizētu kontrakciju.
81
Kambaru fibrilācija un tās mehānisms
1. pie kādiem apstākļiem rodas
2.kas tad notiek
3. ko sauc par kambaru fibrilāciju
3. kapēc asins plūsma var apsrāties
1. traucēta asinsapgāde miokardā (piemēram, išēmijas vai infarkta dēļ),
2. bojāta jonu kanālu darbība (kas ietekmē šūnu uzbudināmību un vadīšanas ātrumu),
3. samazināta uzbudināmība, kas izraisa nevienmērīgu impulsu vadīšanu,
... tad dažādās kambaru miokarda vietās var rasties haotiski elektriskie impulsi. Šo impulsu izplatīšanās noved pie haotiskas dažādu miokarda šūnu aktivācijas un nevienlaicīgas kontrakcijas – šo parādību sauc par kambaru fibrilāciju.
Fibrilācijas laikā kambaru miokarda šūnas nespēj vienlaicīgi kontrahēties, un tāpēc asins plūsma apstājas, kas var būt letāli, ja netiek veikta steidzama ārstēšana.
82
Defibrilācijas mehānisms
Lai pārtrauktu nevienlaicīgu un haotisku miokarda aktivāciju, tiek izmantota defibrilācija – elektriska strāvas impulsa pielietošana caur sirdi, izmantojot elektrodiem uzliktus uz krūškurvja.
83
Defibrilācijas efekts:
1. Visas miokarda šūnas tiek aktivētas vienlaicīgi, piespiežot tās ieiet absolūtajā refraktārajā fāzē.
2. Šajā fāzē neviena šūna nespēj atbildēt uz haotiskiem impulsiem, tādējādi pārtraucot fibrilāciju.
3. Pēc refraktārās fāzes beigām visas šūnas sinhroni atjauno savu uzbudināmību un ir gatavas reaģēt uz normāliem impulsiem no SA mezgla, kas atjauno normālu sirds ritmu.
Tādējādi defibrilācija izmanto absolūto refraktāro fāzi, lai "resetētu" sirds elektrisko aktivitāti un atjaunotu koordinētu sirds saraušanos.
84
Sirds muskuļa fizioloģiskās īpašības
Sirds muskulis atšķiras no skeleta muskuļiem ar vairākām īpašām fizioloģiskajām īpašībām, kas nodrošina tā specifisko darbību un pielāgošanos organisma vajadzībām - automātija, viss vai nekas likums, vienlaiciīga aktivācija visā miokardā - Šī īpašība nodrošina sirds muskuļa koordinētu un efektīvu saraušanos, kas ir kritiski svarīga sūknēšanas funkcijai un normālam sirds ritmam.
85
1. Automātija
definīcja, kam raksturīga, ārējie faktori
1. Sirds muskuļšūnām piemīt automātija, kas nozīmē, ka tās spēj ģenerēt elektriskos impulsus bez ārējiem kairinātājiem.
2. Automātija raksturīga tikai sirds ritma noteicējšūnām (piemēram, sinoatriālajā un atrioventrikulārajā mezglā), bet darba miokarda šūnām un endokarda šūnām automātija nepastāv.
3. Ārējie faktori (piemēram, nervu sistēma, hormoni) var ietekmēt impulsu ģenerēšanas biežumu, bet ne to pamatmehānismu – sirds spēj sarauties pati neatkarīgi no ārējiem apstākļiem.
86
2. "Viss vai nekas" likums
1. Atšķirībā no skeleta muskuļiem, sirds muskulis vienmēr reaģē uz sliekšņa un virssliekšņa kairinātājiem ar maksimālu kontrakciju.
2. Skeleta muskulī kontrakcijas spēks var mainīties atkarībā no kairinātāja stipruma, bet sirds muskulī – kontrakcijas intensitāti nevar palielināt vai samazināt, mainot kairinātāja stiprumu.
3. Sirds muskulis neatbild uz zemsliekšņa kairinātājiem, bet atbild maksimāli uz jebkuru sliekšņa vai virssliekšņa kairinājumu.
87
3. Vienlaicīga aktivācija visā miokardā
Sirds muskuļa šūnas ir savstarpēji saistītas, kas nodrošina vienlaicīgu aktivāciju:
1. Sirds muskula šūnām ir līdzīga uzbudināmība, tāpēc tās visas tiek aktivētas pie viena un tā paša sliekšņa kairinātāja.
2. Sirds muskuļa šūnas ir savienotas ar elektriskajām sinapsēm (spraugveida savienojumiem jeb gap junctions), kas ļauj impulsam strauji izplatīties no vienas šūnas uz citām.
3. Ja tiek aktivēta viena šūna, tā nodod impulsu blakus esošajām šūnām, nodrošinot sinhronu kontrakciju visā sirdī.
88
Garā absolūtā refraktārā fāze un tās pierādīšana
Sirds muskuļa garā absolūtā refraktārā fāze (0,25–0,3 s) ir būtiska, jo tā novērš pārmērīgu uzbudinājumu un nodrošina ritmisku sirds saraušanos. Šo fāzi uztur kalcija (Ca²⁺) kanāli, kas pagarina plato fāzi, un tās laikā sirds muskulis nevar reaģēt uz jauniem impulsiem.
89
Garā absolūtā refraktārā fāze un tās pierādīšana - 1. Absolūtās refraktārās fāzes demonstrācija
1. Absolūtās refraktārās fāzes demonstrācija
Lai pierādītu šo parādību, var stimulēt sirds muskuli dažādās sirds cikla fāzēs un analizēt tā atbildes reakciju.
- Sirds kontrakcijas laikā (sistoles fāzē) miokards saraujas, un šo fāzi var novērot kontrakcijas līknē kā augšupejošu daļu.
- Kad sistole beidzas, sākas diastole, kas sastāv no agrās (relaksācijas) fāzes un vēlākas atjaunošanās fāzes.
- Absolūtā refraktārā fāze ilgst visu sistoli un pirmo trešdaļu diastoles. Šajā laikā miokards nespēj reaģēt uz jebkuru kairinājumu, neatkarīgi no tā stipruma.
- Relatīvā refraktārā fāze sākas diastoles pēdējās divās trešdaļās, kad šūnas pamazām atgūst spēju reaģēt uz jauniem impulsiem.
90
Garā absolūtā refraktārā fāze un tās pierādīšana - 2. Ekstrasistolija un kompensatorā pauze
Ja kairinājums tiek dots relatīvās refraktārās fāzes laikā (diastoles beigu daļā), tas var izraisīt papildus kontrakciju jeb ekstrasistoli.
🔹 Ekstrasistoles raksturojums:
- Tā ir papildu kontrakcija, kas rodas ārpus normālā ritma.
- Pēc ekstrasistolijas seko garāka kompensatorā pauze nekā starp normālām sistolēm.
🔹 Kompensatorās pauzes iemesls:
- Ekstrasistolijas laikā kārtējā ritma impulss tiek bloķēts, jo sirds muskulis tajā brīdī ir absolūti refraktārs un nespēj uz to reaģēt.
- Sirds ritma noteicējšūnas neturpina ražot impulsus ar atšķirīgu ritmu – tās vienkārši gaida nākamo regulāro ciklu.
- Tāpēc pēc ekstrasistolijas seko garāka pauze, līdz seko nākamā normālā sistole.
91
Garā absolūtā refraktārā fāze un tās pierādīšana - secinājumi
Garā absolūtā refraktārā fāze aizsargā sirdi no pārmērīgas stimulācijas un novērš nekontrolētas kontrakcijas, kas var izraisīt aritmijas. Ekstrasistolija pierāda, ka miokarda atbildes reakcija uz impulsiem ir atkarīga no sirds cikla fāzes, un pēc tās seko ilgāka pauze, jo nākamais normālais impulss tiek bloķēts absolūtās refraktārās fāzes laikā.
92
elektrokardiogrāfija definīcija
Elektrokardiogrāfija – sirds muskuļa elektriskā aktivitāte kopumā
Elektrokardiogrāfija (EKG) ir metode, kas reģistrē visu sirds muskuļšūnu elektrisko aktivitāti vienlaicīgi, izmantojot dažādus elektrodu novadījumus.
93
Elektrokardiogrāfijas būtība
1. EKG summāri pieraksta visu sirds elektrisko aktivitāti tajā brīdī, kad tiek veikts ieraksts.
2. Lai iegūtu EKG, nepieciešami elektrodi, kas novietoti noteiktās vietās uz ķermeņa.
3. Novadījumi ir veids, kā elektrodi tiek pievienoti un kā tiek noteikta potenciālu starpība starp tiem.
94
EKG novadījumu veidi
EKG novadījumi tiek iedalīti:
1. Divpolu novadījumos
2. Vienpolu novadījumos
95
Divpolu novadījumi (standarta ekstremitāšu novadījumi)
1. Tie izmanto divus elektrodus, kas tiek novietoti uz divām dažādām ķermeņa vietām, lai reģistrētu potenciālu starpību starp tām.
2. Šie standartnovadījumi (I, II, III) tiek izmantoti jau vairāk nekā 100 gadus un joprojām ir svarīgi EKG diagnostikā.
96
Standarta ekstremitāšu novadījumi:
1. I novadījums – negatīvais elektrods uz labās rokas, pozitīvais uz kreisās rokas.
2. II novadījums – negatīvais elektrods uz labās rokas, pozitīvais uz kreisās kājas.
3. III novadījums – negatīvais elektrods uz kreisās rokas, pozitīvais uz kreisās kājas.
Šie novadījumi palīdz noteikt elektrisko aktivitāti frontālajā plaknē un ir nozīmīgi pamata sirds ritma analīzei.
97
Krūškurvja novadījumi un to pielietojums
1. Papildus standarta ekstremitāšu novadījumiem tiek izmantoti arī krūškurvja divpolu novadījumi.
2. Tos galvenokārt lieto, ja standarta elektrodu novietošana nav iespējama vai nav praktiska, piemēram:
- Fiziskās aktivitātes laikā, kad ekstremitāšu kustības var radīt artefaktus.
- Intensīvās terapijas nodaļās, lai nepārtraukti monitorētu sirds darbību pēc miokarda infarkta.
- Pacientiem ar amputētām ekstremitātēm, kuriem nav iespējams pievienot ekstremitāšu elektrodus.
Krūškurvja elektrodi ir stabilāki, jo krūškurvis kustas mazāk nekā ekstremitātes, tāpēc pacienti var brīvāk kustēties, saglabājot augstu EKG kvalitāti.
98
Vienpolu novadījumi elektrokardiogrāfijā
Vienpolu novadījumi ir elektrokardiogrāfijas (EKG) novadījumu veids, kurā tiek izmantots viens aktīvs elektrods, kamēr otrs ir indiferents elektrods.
99
1. Vienpolu novadījumu veidošanās mehānisms
1. Aktīvais elektrods tiek novietots noteiktā ķermeņa vietā un reģistrē elektrisko aktivitāti konkrētajā punktā.
2. Indiferentais elektrods tiek iegūts, savienojot visus pārējos standartnovadījuma elektrodus kopā un caur pretestību pieslēdzot elektrokardiogrāfa negatīvajam polam.
3. Šādā veidā tiek izteikta viena punkta elektriskā aktivitāte attiecībā pret ķermeņa vidējo elektrisko aktivitāti.
100
2. Vienpolu ekstremitāšu novadījumi
Tie tiek iegūti no ekstremitātēm un tiek pastiprināti (augmented leads), lai uzlabotu signālu:
1. aVR (pastiprinātais vienpolu novadījums no labās rokas) – aktīvais elektrods uz labās rokas, pārējie divi (kreisā roka un kreisā kāja) savienoti kopā kā indiferentais elektrods.
2. aVL (pastiprinātais vienpolu novadījums no kreisās rokas) – aktīvais elektrods uz kreisās rokas, pārējie divi (labā roka un kreisā kāja) savienoti kopā.
3. aVF (pastiprinātais vienpolu novadījums no kreisās kājas) – aktīvais elektrods uz kreisās kājas, pārējie divi (labā un kreisā roka) savienoti kopā.
🔹 Šie novadījumi reģistrē impulsu izplatīšanos frontālajā plaknē, līdzīgi kā standarta divpolu novadījumi.
101
3. Vienpolu krūškurvja novadījumi (V1–V6)
* Elektrodi tiek novietoti uz krūškurvja priekšējās un sānu virsmas:
1. V1 – 4. ribstarpā, labajā parasternālajā līnijā
2. V2 – 4. ribstarpā, kreisajā parasternālajā līnijā
3. V3 – starp V2 un V4
4. V4 – 5. ribstarpā, vidusklavikulu līnijā
5. V5 – 5. ribstarpā, priekšējā paduses līnijā
6. V6 – 5. ribstarpā, vidējā paduses līnijā
- Indiferentais elektrods tiek iegūts, savienojot visus trīs standarta ekstremitāšu novadījumus kopā un pieslēdzot pie negatīvā pola.
Krūškurvja vienpolu novadījumi attēlo impulsu izplatīšanos sagitālajā un slīpajā plaknē, t.i., uzbudinājuma izplatīšanos no sirds mugurpuses uz priekšpusi.
102
4. Elektrokardiogrammas pilnais standarts – 12 novadījumu EKG
Standarta klasiska EKG sastāv no 12 novadījumiem:
1. 3 standarta divpolu ekstremitāšu novadījumi (I, II, III)
2. 3 vienpolu pastiprinātie ekstremitāšu novadījumi (aVR, aVL, aVF)
3. 6 vienpolu krūškurvja novadījumi (V1–V6)
✔ Vairāk novadījumu = detalizētāka informācija par sirds elektrisko aktivitāti dažādās plaknēs.
103
Elektrokardiogramma (EKG)
Elektrokardiogramma (EKG) – sirds elektriskās aktivitātes pieraksts
Elektrokardiogramma (EKG) ir metode, kas reģistrē un vizuāli attēlo sirds elektrisko aktivitāti, sniedzot informāciju par sirds ritmu, uzbudinājuma vadīšanu un kambaru funkciju.
104
1. Elektrokardiogrammas elementi
EKG sastāv no dažādiem viļņiem (zobiem), segmentiem un intervāliem, kas attēlo sirds elektriskos procesus.
105
EKG viļņi (zobi)
Viļņi ir novirzes no izoelektriskās līnijas, kas var būt:
1. Pozitīvi viļņi (novirze uz augšu) → P vilnis, R vilnis, T vilnis
2. Negatīvi viļņi (novirze uz leju) → Q vilnis, S vilnis
3. QRS komplekss sastāv no Q, R un S viļņiem:
- R vilnis vienmēr ir pozitīvs
- Q un S viļņi var būt negatīvi vai 0
106
EKG segmenti
Segmenti ir izoelektriskas līnijas posmi starp viļņiem:
1. PQ segments → starp P vilni un Q vilni (atspoguļo uzbudinājuma izplatīšanos caur AV mezglu)
2. ST segments → starp S vilni un T vilni (sakrīt ar plato fāzi miokarda šūnās)
3. TP segments → starp T vilni un nākamā cikla P vilni (tam nav klīniskas nozīmes)
107
EKG intervāli
Intervāli ietver gan viļņus, gan segmentus:
1. RR intervāls → attālums starp diviem secīgiem R viļņiem → nosaka sirdsdarbības cikla ilgumu un frekvenci
2. PQ intervāls → no P vilna sākuma līdz Q vilna sākumam → atspoguļo uzbudinājuma izplatīšanos caur priekškambariem un AV mezglu
3. QT intervāls → no Q vilna sākuma līdz T vilna beigām → atspoguļo visu kambaru depolarizāciju un repolarizāciju
108
2. EKG viļņu un intervālu fizioloģiskā nozīme - 🔹 P vilnis
🔹 P vilnis
1. Atspoguļo uzbudinājuma izplatīšanos priekškambaros.
2. Augšupejošā daļa – labā priekškambara aktivācija (jo SA mezgls atrodas labajā priekškambarī).
3. Lejupejošā daļa – kreisā priekškambara aktivācija.
109
2. EKG viļņu un intervālu fizioloģiskā nozīme - 🔹 PQ segments
PQ segments
1. Atspoguļo uzbudinājuma vadīšanu caur AV mezglu, kas ir lēnākais sirds vadītājsistēmas elements.
2. PQ segments kopā ar P vilni veido PQ intervālu, kas parāda uzbudinājuma ceļu no priekškambariem līdz kambariem.
110
2. EKG viļņu un intervālu fizioloģiskā nozīme - QRS komplekss
1. Attēlo uzbudinājuma izplatīšanos pa kambariem.
2. AV mezgls un Hisa kūlītis atrodas vidū starp abām sirds pusēm, tāpēc abi kambari uzbudinās vienlaicīgi.
111
2. EKG viļņu un intervālu fizioloģiskā nozīme - 🔹 ST segments
🔹 ST segments
1. Atbilst plato fāzei miokarda šūnās.
2. Šajā laikā visi kambaru muskuļaudi ir depolarizēti, tāpēc starp dažādām sirds vietām potenciālu starpība nav→ rezultātā redzama izoelektriskā līnija.
3. Izmaiņas ST segmentā var liecināt par išēmiju vai miokarda infarktu.
112
2. EKG viļņu un intervālu fizioloģiskā nozīme - 🔹 T vilnis
1. Atbilst kambaru repolarizācijai.
2. Tā ir beigu straujā repolarizācijas fāze, kas noslēdz sirds elektrisko ciklu.
113
2. EKG viļņu un intervālu fizioloģiskā nozīme - 🔹 QT intervāls
1. Ietver gan QRS kompleksu, ST segmentu, gan T vilni.
2. Atspoguļo kopējo kambaru depolarizācijas un repolarizācijas laiku.
3. QT intervāla pagarināšanās var liecināt par sirds vadīšanas traucējumiem un paaugstinātu aritmiju risku.
114
3. Koronārā asinsapgāde un EKG izmaiņas
Lai gan koronārā asinsapgāde pati par sevi nav elektrisks process, tā ietekmē miokarda elektrisko aktivitāti.
1. Ja sirds muskulim trūkst skābekļa (išēmija), tiek traucēta normāla miokarda atjaunošanās pēc depolarizācijas.
2. Šādas izmaiņas var atspoguļoties ST segmentā un T vilnī.
- ST segmenta pacēlums (ST elevation) → akūts miokarda infarkts.
- ST segmenta pazemināšanās (ST depression) → miokarda išēmija.
- Inverss T vilnis → miokarda skābekļa deficīts vai repolarizācijas traucējumi.
115
Koronāro artēriju nosprostošanās un tās izmaiņas EKG
Kad koronārās artērijas tiek nosprostotas, asinsapgāde uz noteiktu miokarda daļu tiek pārtraukta, izraisot miokarda infarktu (MI). Šīs izmaiņas pakāpeniski attīstās un tiek atspoguļotas elektrokardiogrammā (EKG).
116
1. Akūta miokarda infarkta EKG pazīmes
Miokarda infarkta sākumā ST segments paceļas virs izoelektriskās līnijas, kas norāda uz akūtu išēmiju un miokarda bojājumu.
STEMI (ST segmenta elevācijas miokarda infarkts)
1. ST segments kļūst augstāks par normālo līmeni.
2. T vilnis kļūst mazāks vai saplacināts, dažreiz arī negatīvs.
3. Skaidras un pēkšņas ST segmenta izmaiņas palīdz ārstiem diagnozēt infarktu konkrētā sirds rajonā.
📌 ST segmenta pacēlums ir kritiska diagnostiska pazīme, kas norāda uz steidzamu ārstēšanu (piemēram, trombolīzi vai koronāro angioplastiju).
117
2. EKG izmaiņas miokarda infarkta vēlīnajās fāzēs
Kad bojātās miokarda šūnas sāk atjaunoties vai arī veidojas rētaudi, EKG pakāpeniski mainās:
1. ST segments pakāpeniski samazinās, līdz atgriežas izoelektriskajā līnijā.
2. Q vilnis paliek lielāks un var palikt pastāvīgi redzams EKG kā infarkta rēta.
3. T vilnis var palikt negatīvs uz kādu laiku, bet pēc tam normalizējas.
📌 Liels un pastāvīgs Q zobs QRS kompleksā ir raksturīga pazīme par iepriekšēju miokarda infarktu.
118
3. Normālas EKG parametri
Normālā EKG intervālu un viļņu ilguma robežās ir:
Viļņu un segmentu normas
- P vilnis: 0,06–0,1 s
- PQ segments: 0,04–0,1 s
- PQ intervāls: 0,12–0,2 s
- QRS komplekss: 0,06–0,1 s
- QT intervāls: 0,36–0,44 s (QT atkarīgs no sirdsdarbības frekvences)
QT intervāls un sirdsdarbības frekvence (SF)
- Ja SF = 90 bpm, QT = 0,36 s
- Ja SF = 60 bpm, QT = mazāks par 0,44 s
🔹 PQ intervālam jābūt īsākam par 0,2 s
🔹 QT intervālam jābūt īsākam par 0,45 s
119
4. Klīniskā nozīme EKG
1. Akūts miokarda infarkts → ST segmenta pacēlums, neliels vai izmainīts T vilnis.
2. Infarkta vēlīnā fāze → ST segments normalizējas, bet saglabājas lielāks Q vilnis un iespējamais negatīvais T vilnis.
3. Normālas EKG vērtības palīdz noteikt, vai pacienta sirdsdarbība ir veselīga vai pastāv novirzes.
📌 EKG ir svarīgs rīks miokarda infarkta atpazīšanai un pacienta stāvokļa uzraudzībai, īpaši pēc infarkta.
120
Sirds elektriskās ass noteikšana – detalizēts skaidrojums
Sirds elektriskā ass (SEA) ir iedomāts elektriskais vektors, kas attēlo sirds impulsu izplatīšanās galveno virzienu. Šis vektors savieno divus punktus sirdī ar vislielāko elektrisko potenciālu starpību, kas rodas starp neuzbudinātu un uzbudinātu miokarda daļu.
Sirds elektriskās ass virziens norāda, kā impulss izplatās miokardā, un tā leņķi nosaka attiecībā pret Einthovena trijstūri.
121
1. Normāla sirds elektriskā ass
Sirds elektriskā ass fizioloģiski atrodas starp 0° un +90°, kas nozīmē, ka impulsi virzās no augšas uz leju un no labās uz kreiso pusi, jo:
1. Sirds anatomiski ir novietota kreisajā pusē, un
2. Elektriskais impulss izplatās no sinoatriālā (SA) mezgla uz leju caur AV mezglu uz kambariem.
🔹 Atsevišķos gadījumos var būt pieļaujamas nelielas novirzes, ja uzbudinājuma vadīšana ir normāla.
122
2. Kā sirds elektriskā ass ietekmē EKG QRS kompleksu?
Sirds elektriskās ass orientācija nosaka QRS kompleksa zobu amplitūdu dažādos standartnovadījumos
123
Einthovena trijstūris un novadījumi
Lai skaidrotu atšķirības EKG, tiek izmantots Einthovena trijstūris, kas attēlo elektrodu izvietojumu uz ekstremitātēm:
1. I standartnovadījums – no labās rokas (-) uz kreiso roku (+)
2. II standartnovadījums – no labās rokas (-) uz kreiso kāju (+)
3. III standartnovadījums – no kreisās rokas (-) uz kreiso kāju (+)
124
Kā QRS kompleksa amplitūdu atšķirības dažādos Einthovena standartnovadījumos ietekmē sirds elektriskās ass virziens un kā šo informāciju izmanto elektriskās ass leņķa noteikšanai?
Kad impulss izplatās sirdī, tā vektors tiek projicēts uz Einthovena trijstūra malām, kas nosaka QRS kompleksa amplitūdas atšķirības dažādos novadījumos.
1. II standartnovadījumā → QRS komplekss ir visizteiktākais, jo tas visvairāk atbilst sirds elektriskās ass virzienam.
2. I standartnovadījumā → QRS komplekss ir vidēja lieluma.
3. III standartnovadījumā → QRS komplekss ir mazākais vai pat negatīvs.
🔹 QRS kompleksa kopējo summu veido R, Q un S zobu amplitūdu summa, ko izmanto sirds elektriskās ass leņķa noteikšanai.
125
3. Sirds elektriskās ass noteikšana klīniskajā praksē
Lai noteiktu sirds elektrisko asi, tiek izmantota QRS kompleksa zobu amplitūdu salīdzināšana dažādos standartnovadījumos.
Aprēķina metode:
1️⃣ Izmēra QRS kompleksa zobu amplitūdas I un III standarta novadījumos.
2️⃣ Aprēķina QRS kompleksa summu katrā no šiem novadījumiem:
- QRS = R vilnis - (Q vilnis + S vilnis)
3️⃣ Iegūtās vērtības attēlo Einthovena trijstūrī, lai noteiktu sirds elektriskās ass orientāciju.
🔹 Ja sirds elektriskās ass vektors atrodas intervālā no 0° līdz +90°, sirds elektriskā ass ir normāla.
126
4. Sirds elektriskās ass patoloģiskās novirzes
1️⃣ Asis novirze pa labi (> +90°)
- II standarta novadījumā R vilnis kļūst mazāks vai pat var būt negatīvs.
- I standarta novadījumā R vilnis kļūst mazāks vai negatīvs.
- Var būt saistīta ar:
o Hronisku obstruktīvu plaušu slimību (HOPS)
o Labā kambara hipertrofiju
o Labā kūlīša kājiņas blokādi
2️⃣ Asis novirze pa kreisi (< 0°)
- I standarta novadījumā R vilnis ir lielāks nekā normāli.
- III standarta novadījumā R vilnis kļūst mazāks vai negatīvs.
- Biežāk sastopama pie:
o Kreisā kambara hipertrofijas
o Išēmiskās sirds slimības
o Kreisā kūlīša priekšējā zara blokādes
127
5. Kā vizuāli interpretēt EKG un noteikt sirds elektrisko asi?
Lai klīniski novērtētu sirds elektrisko asi, tiek apskatīti QRS kompleksa amplitūdu lielumi dažādos novadījumos.
🌍 Īsumā:
- II novadījumā QRS vislielākais → normāla ass
- I novadījumā QRS lielāks nekā III novadījumā → ass kreisā novirze
- III novadījumā QRS lielāks nekā I novadījumā → ass labā novirze
128
🔹 Klīniskā interpretācija:
1. Ja II standartnovadījumā ir vislielākā R viļņa amplitūda, sirds elektriskā ass ir normāla (0° līdz +90°).
2️. Ja R vilnis I standartnovadījumā ir lielāks nekā III standartnovadījumā, sirds ass ir novirzīta pa kreisi (< 0°).
3️. Ja R vilnis III standartnovadījumā ir lielāks nekā I standartnovadījumā, sirds ass ir novirzīta pa labi (> +90°).
129
1. Sirdsdarbības frekvence
Sirdsdarbības frekvence norāda, cik bieži sirds kontrahējas un izsūknē asinis lielajos asinsvados.
- Normāla sirdsdarbības frekvence pieaugušam cilvēkam miera stāvoklī ir 60–90 sitieni minūtē.
- Tahikardija – frekvence pārsniedz 100 sit./min.
- Bradikardija – frekvence mazāka par 60 sit./min.
130
Sirdsdarbības frekvenci var ietekmēt:
✔ Autonomā nervu sistēma (simpātiskā stimulācija → paātrina ritmu, parasimpātiskā → palēnina).
✔ Hormoni (adrenalīns, tiroksīns → paātrina).
✔ Fiziskā slodze (paaugstina sirdsdarbības frekvenci).
✔ Ķermeņa temperatūra (drudzis → palielina, hipotermija → samazina).
131
2. Izgrūšanas spiediens (sistoliskais spiediens kambaros)
Izgrūšanas spiediens ir maksimālais spiediens, ko rada kambari, lai asinis tiktu izsūknētas artērijās.
🔹 Normāli rādītāji:
- Kreisajā kambarī: 125–130 mmHg (nodrošina sistēmisko asinsriti).
- Labajā kambarī: 25–30 mmHg (nodrošina plaušu cirkulāciju).
❗ Atšķirība starp kreiso un labo kambari ir saistīta ar to, ka kreisajam kambarim jāpārvar lielāks pretestības spēks sistēmiskajā asinsritē, salīdzinot ar mazo asinsriti plaušās.
132
3. Sistoles tilpums un sirds minūtes tilpums
🔹 Sistoles tilpums (stroke volume – SV) – asins tilpums, ko kambaris izgrūž vienā kontrakcijā.
- Normāli 60–100 ml.
🔹 Sirds minūtes tilpums (cardiac output – CO) – kopējais asiņu daudzums, ko sirds izsūknē minūtē.
- To aprēķina pēc formulas:CO=SV×HRCO=SV×HR (Sistoles tilpums × Sirdsdarbības frekvence)
- Normāli 4–6 L/min.
💡 Fiziskās slodzes laikā minūtes tilpums var palielināties līdz 20–25 L/min.
133
4. Sirds anatomiskā uzbūve un vārstuļu funkcija
Sirds sastāv no četrām kamerām:
- Labais priekškambaris (atrium dextrum)
- Labais kambaris (ventriculus dexter)
- Kreisais priekškambaris (atrium sinistrum)
- Kreisais kambaris (ventriculus sinister)
Kameras ir atdalītas ar vārstulēm, kas nodrošina vienvirziena asins plūsmu.
🔹 Atrioventrikulārās (AV) vārstules (atrodas starp priekškambariem un kambariem):
🔹 Semilunārās (pusmēness) vārstules (atrodas starp kambariem un lielajām artērijām):
- Plaušu artērijas vārsts (starp labo kambari un plaušu stumbru).
- Aortas vārsts (starp kreiso kambari un aortu).
✔ AV vārstules saistītas ar papillāriem muskuļiem, kas novērš to atvēršanos atpakaļ priekškambaru virzienā kambaru kontrakcijas laikā.
134
5. Sirds kontraktilitātes regulējošie faktori
Sirds muskulis kontrahējas atbilstoši trim galvenajiem faktoriem:
1. Vielmaiņas intensitāte sirds muskulī
2. Kalcija jonu koncentrācija
3. Sirds muskuļa iestiepuma pakāpe (Frank-Starling likums)
135
Sirds kontraktilitātes regulējošie faktori - 1. Vielmaiņas intensitāte sirds muskulī
1. Vielmaiņas intensitāte sirds muskulī
- ATP ražošana ir būtiska kontrakcijai.
- Koronārā asinsapgāde nosaka barības vielu piegādi.
- Ja samazinās skābekļa un uzturvielu piegāde, kontrakcijas spēks samazinās.
136
Sirds kontraktilitātes regulējošie faktori - 2. Kalcija jonu koncentrācija
2. Kalcija jonu koncentrācija
- Sirds muskulis atšķiras no skeleta muskuļa, jo lielāko daļu kalcija iegūst no ārpusšūnu telpas.
- Zema kalcija koncentrācija → vājākas kontrakcijas.
- Augsta kalcija koncentrācija → stiprākas kontrakcijas (līdz noteiktai robežai).
137
Sirds kontraktilitātes regulējošie faktori - 3. Sirds muskuļa iestiepuma pakāpe (Frank-Starling likums)
3. Sirds muskuļa iestiepuma pakāpe (Frank-Starling likums)
- Jo vairāk sirds muskulis tiek izstiepts (lielāks asiņu tilpums pirms kontrakcijas), jo spēcīgāka kontrakcija.
- Pārmērīga izstiepšana samazina kontrakcijas spēku, jo aktīna un miozīna pavedieni nespēj efektīvi savienoties.
138
6. Sirdsdarbības cikls
Sirdsdarbības cikls sastāv no secīgas sirds daļu kontrakcijas un atslābšanas, kas ietver sistoli un diastoli.
Sirdsdarbības cikla fāzes
🔹 1. Priekškambaru sistole (0,1 s)
- Priekškambari kontrahējas un iepumpē asinis kambaros.
🔹 2. Kambaru sistole (0,3 s)
- Iedalās divās apakšfāzēs:
o Izovolumetriskās kontrakcijas fāze (0,04 s) → Spiediens palielinās, bet vārstules vēl ir slēgtas.
o Izgrūšanas fāze (0,26 s) → Asinis tiek izgrūstas lielajās artērijās.
🔹 3. Kopējā diastole jeb pauze (0,4 s)
- Sirds muskulatūra atslābinās.
- Iedalās divās apakšfāzēs:
o Izovolumetriskās atslābšanas fāze (0,08 s) → Spiediens krītas, bet vārstules vēl ir slēgtas.
o Pasīvās pildīšanās fāze (0,32 s) → Asinis pasīvi plūst no vēnām uz sirds kamerām.
🔹 Pēc pasīvās pildīšanās sākas nākamā priekškambaru sistole, un cikls atkārtojas.
139
Sirds sūkņa funkcijas nodrošināšana
Lai nodrošinātu sirds sūkņa funkciju, anatomiski nepieciešamas sirds kameras un vārstules, kas regulē asiņu plūsmu vienā virzienā un novērš to atgriešanos.
140
Sirds kameru uzbūve
Sirds sastāv no četrām kamerām:
- Divi priekškambari (atrium dextrum et sinistrum) – pieņem asinis no vēnām.
- Divi kambari (ventriculus dexter et sinister) – izsūknē asinis uz lielajiem asinsvadiem.
Kameras ir atdalītas ar vārstulēm, kas nodrošina vienvirziena asins plūsmu un novērš atpakaļplūsmu.
141
Sirds vārstuļu veidi un to funkcijas
Sirdī izšķir divu veidu vārstules:
1️⃣ Atrioventrikulārās (AV) vārstules – atrodas starp priekškambariem un kambariem:
- Trikuspidālā vārsts – starp labo priekškambari un labo kambari.
- Mitrālā vārsts – starp kreiso priekškambari un kreiso kambari.
- Saistītas ar papillārajiem muskuļiem, kas novērš vārstuļu atvēršanos atpakaļ priekškambaru virzienā kambaru kontrakcijas laikā.
2️⃣ Semilunārās (pusmēness) vārstules – atrodas uz robežas starp kambariem un lielajiem asinsvadiem:
- Plaušu vārsts – starp labo kambari un plaušu stumbru.
- Aortas vārsts – starp kreiso kambari un aortu.
- Nodrošina asins plūsmu no kambariem uz lielajām artērijām un novērš atpakaļplūsmu kambaru diastolē.
142
Sirds muskuļa kontraktilitāte un to ietekmējošie faktori
Sirds sūkņa funkciju nodrošina sirds muskuļa spēja kontrahēties, kas ir atkarīga no trīs galvenajiem faktoriem:
1. Vielmaiņas intensitāte sirds muskulī
- Sirds muskulim nepieciešama enerģija ATP formā, kas tiek iegūta vielmaiņas procesā.
- Vielmaiņas intensitāte ir tieši saistīta ar koronāro asinsapgādi.
- Ja koronāro artēriju asinsrite ir traucēta (ateroskleroze, tromboze), samazinās skābekļa un barības vielu piegāde, kas noved pie vājākas kontrakcijas.
2. Kalcija jonu koncentrācija ārpusšūnu telpā
- Sirds muskulis, atšķirībā no skeleta muskuļa, lielāko daļu kalcija iegūst no ārpusšūnu telpas.
- Augstāka Ca²⁺ koncentrācija = spēcīgāka kontrakcija.
- Zema Ca²⁺ koncentrācija = vājāka kontrakcija.
- Pārāk augsta Ca²⁺ koncentrācija var izraisīt hiperaktīvas un ilgstošas kontrakcijas, jo Ca²⁺ sūkņi nespēj pietiekami ātri izvadīt Ca²⁺ no šūnas, un sirds nespēj atslābt → traucēta asins plūsma.
3. Sirds muskuļa iestiepuma pakāpe (Frank-Starling likums)
- Jo vairāk sirds muskulis tiek izstiepts (jo vairāk asiņu ieplūst kamerās), jo spēcīgāka būs kontrakcija.
- Optimāls izstiepums = maksimāls aktīna un miozīna kontaktu skaits = stiprāka kontrakcija.
- Pārāk liels izstiepums = samazināts kontaktu skaits starp aktīnu un miozīnu, kas samazina kontrakcijas spēku.
143
Sirdsdarbības cikls
Sirdsdarbības cikls ir secīga un ritmiska priekškambaru un kambaru kontrakcija un atslābšana, kas nodrošina efektīvu asiņu plūsmu organismā.
🔹 Sistole = sirds muskula kontrakcija.
🔹 Diastole = sirds muskula atslābšana.
144
Sirdsdarbības cikla fāzes
1. Priekškambaru sistole (0,1 s)
- Aktīvās pildīšanās fāze – priekškambari kontrahējas un spiež asinis kambaros.
2. Kambaru sistole (0,3 s)
- Iedalās divās apakšfāzēs:
o Izovolumetriskās kontrakcijas fāze (0,04 s) –
Palielinās spiediens kambaros, bet vārstules vēl ir slēgtas.
o Izgrūšanas fāze (0,26 s) –
Asinis izplūst no kambariem lielajos asinsvados (plaušu stumbrā un aortā).
3. Kopējā diastole jeb pauze (0,4 s)
- Gan priekškambari, gan kambari atrodas atslābušā stāvoklī.
- Iedalās divās apakšfāzēs:
o Izovolumetriskās atslābšanas fāze (0,08 s) –
Sirds muskulis atslābst, bet vārstules vēl ir slēgtas.
o Pasīvās pildīšanās fāze (0,32 s) –
Asinis pasīvi pieplūst priekškambaros un kambaros no vēnām.
🔹 Pēc pasīvās pildīšanās sākas nākamā priekškambaru sistole, un cikls atkārtojas.
Asinsspiediena izmaiņas priekškambaros, kambaros un lielajās artērijās
Zīmēsim tikai vienu pusi, jo izmaiņas notiek identiski abās pusēs, bet spiedieni nedaudz atšķiras.
145
1. Priekškambaru sistole (P.S.)
1. Augšā atrodas venozie asinsvadi, kas atveras priekškambaros.
2. Zemāk atrodas priekškambaris, tālāk kambaris un lielā artērija (labajā pusē – plaušu stumbrs, kreisajā pusē – aorta).
3. AV vārstules (atrioventrikulārās vārstules) atdala priekškambarus un kambarus.
4. Semilunārās vārstules atdala kambarus un lielās artērijas.
146
Priekškambaru sistoles mehānisms
1. Sākoties priekškambaru kontrakcijai, cirkulārie muskuļi ap venozo ieplūdes vietām saraujas, noslēdzot tās, lai neļautu asinīm atgriezties vēnās.
2. Priekškambari kontrahējas, un spiediens tajos pieaug.
3. Spiediens kambaros ir zemāks nekā priekškambaros, tāpēc AV vārstules paliek atvērtas, un asinis plūst no priekškambariem kambaros.
4. Šajā laikā kambaros ieplūst apmēram 20% no kopējā asins tilpuma, kas nepieciešams pirms kambaru kontrakcijas.
5. Spiediens kambaros palielinās, bet vēl joprojām saglabājas zemāks nekā priekškambaros.
6. Semilunārās vārstules joprojām ir aizvērtas, jo spiediens kambaros ir zemāks nekā lielajās artērijās, tāpēc asinis no kambariem neplūst uz āru.
7. Asinsspiediens lielajās artērijās sāk samazināties, jo asinis no tām turpina plūst uz perifēriju.
147
2. Kambaru sistole – izovolumetriskā kontrakcija
Kad impulss no sinoatriālā mezgla nonāk AV mezglā un izplatās uz kambariem, sākas kambaru sistole.
Izovolumetriskās kontrakcijas fāze
1. Sākotnēji spiediens kambaros kļūst lielāks nekā priekškambaros, tāpēc AV vārstules aizveras.
2. Semilunārās vārstules joprojām ir aizvērtas, jo spiediens kambaros ir zemāks nekā lielajās artērijās.
3. Kambaros veidojas slēgta telpa, kurā muskuļi kontrahējas, bet asins tilpums nemainās.
4. Muskuļu šķiedras kontrahējas, bet nenotiek izstiepšanās – spiediens strauji pieaug.
5. Priekškambaros, kamēr tie atslābuši, asinsspiediens nedaudz pieaug, jo tajos sāk ieplūst asinis no vēnām.
6. Lielajās artērijās asinsspiediens turpina samazināties, jo asinis plūst prom uz perifēriju.
148
3. Kambaru sistole – izgrūšanas fāze
Kad spiediens kambaros kļūst lielāks nekā aortā (~60–80 mmHg), atveras semilunārās vārstules, un asinis plūst no kambariem lielajās artērijās.
1. Spiediens kambaros un lielajās artērijās sāk pieaugt.
2. Maksimālais asinsspiediens kambaros un aortā sasniedz 125–130 mmHg.
3. Kambaru muskuļu šķiedras saīsinās, un AV vārstuļu plaknes tiek nedaudz iespiestas kambaru virzienā, kas palielina priekškambaru tilpumu un pazemina spiedienu tajos.
4. Pazeminātais spiediens priekškambaros atvieglo asiņu pieplūdi no vēnām.
5. Kad kambari sāk iztukšoties, spiediens tajos samazinās, un, sasniedzot kritisko līmeni, semilunārās vārstules aizveras.
149
4. Kopējā diastole (kopējā atslābšanas fāze)
Kad kambaru muskuļu šūnas sāk repolarizēties, sirds ieiet atslābšanas fāzē, kas tiek sadalīta divās apakšfāzēs.
🔹 Šajā fāzē neviena sirds daļa nekontrahējas – kambari, kas iepriekš bija kontrahējušies, sāk atslābt repolarizācijas dēļ.
Spiediena izmaiņas
1. Kad spiediens kambaros kļūst mazāks nekā spiediens lielajās artērijās (aortā un plaušu stumbrā), aizveras semilunārās vārstules.
2. Kambari atkal kļūst par noslēgtu telpu, jo abas vārstules (AV un semilunārās) ir slēgtas.
3. Tā kā spiediens kambaros vēl ir augstāks nekā priekškambaros, AV vārstules joprojām ir slēgtas.
4. Kambaru muskuļšūnas atslābst, bet tilpums un muskuļšūnu garums nemainās – šī iemesla dēļ spiediens strauji samazinās.
5. Priekškambaros turpina pieplūst venozās asinis, un tā kā tie ir relatīvi pilni, spiediens tajos sāk palielināties.
6. Aortā un plaušu artērijā asinsspiediens sāk nedaudz samazināties, jo asinis turpina plūst uz perifēriju, bet no sirds klāt nenāk jaunas asinis.
📌 Izovolumetriskās atslābšanas fāze beidzas, kad kambaru spiediens kļūst zemāks nekā priekškambaros, kas izraisa AV vārstuļu atvēršanos.
150
2. Pasīvās pildīšanās fāze
🔹 Kad kambaru spiediens kļūst zemāks par priekškambaru spiedienu, AV vārstules atveras, un sākas asins pieplūde kambaros.
Spiediena izmaiņas
1. AV vārstules atveras, un asinis no priekškambariem un lielajām vēnām sāk plūst kambaros.
2. Šīs fāzes laikā kambaros ieplūst aptuveni 80% no asinīm, kas nepieciešamas pirms nākamās kontrakcijas.
3. Semilunārās vārstules paliek slēgtas, jo kambaru spiediens joprojām ir zemāks nekā aortā un plaušu artērijā, tāpēc asinis no kambariem neizplūst.
4. Kambaros spiediens ļoti nedaudz pieaug, jo tie piepildās ar asinīm, īpaši pildīšanās fāzes beigās.
5. Aortā un plaušu artērijā asinsspiediens turpina samazināties, jo asinis plūst uz perifēriju, bet jaunas asinis no sirds vēl nenonāk.
📌 Pēc šīs fāzes sākas nākamā priekškambaru sistole, kas papildus piepilda kambarus, pirms sākas nākamā kontrakcija.
151
Kopsavilkums
🔹 Priekškambaru sistole
✅ Venozo ieplūdes vietas noslēdzas.
✅ AV vārstules atvērtas → asinis plūst no priekškambariem uz kambariem.
✅ Semilunārās vārstules slēgtas.
✅ Spiediens priekškambaros pieaug, kambaros nedaudz palielinās, artērijās samazinās.
152
kopsavilkums 🔹 Kambaru sistole – izovolumetriskā kontrakcija
✅ AV vārstules aizveras.
✅ Kambari kontrahējas slēgtā telpā → spiediens strauji pieaug.
✅ Semilunārās vārstules paliek slēgtas.
✅ Priekškambaros turpina pieplūst asinis, artērijās spiediens samazinās.
153
kopsavilkums 🔹 Kambaru sistole – izgrūšanas fāze
✅ Kad spiediens kambaros pārsniedz spiedienu aortā, semilunārās vārstules atveras.
✅ Asinis tiek izgrūstas lielajās artērijās → spiediens kambaros un artērijās sasniedz maksimumu (~125–130 mmHg).
✅ AV vārstules paliek slēgtas, priekškambaros pieplūst asinis.
154
kopējā diastole kopsavilkums
🔹 Kopējā diastole
✅ Kambari atslābst, AV un semilunārās vārstules sākotnēji paliek slēgtas (izovolumetriskā atslābšana).
✅ Kad kambaru spiediens kļūst zemāks nekā priekškambaros, atveras AV vārstules.
✅ Asinis pasīvi plūst no priekškambariem uz kambariem, sagatavojot nākamo ciklu.
155
Sirds toņi
Sirds toņi – skaņas, ko rada sirds mehāniskā darbība
Sirds toņi ir skaņas, kas rodas sirds vārstuļu aizvēršanās, atvēršanās un asiņu plūsmas dēļ.
- Klausoties ar stetoskopu, var dzirdēt pirmos divus sirds toņus.
- Reģistrējot ar fonokardiogrammu, var noteikt visus četrus sirds toņus.
156
1. Pirmais sirds tonis (S1) – sistoliskais tonis
1. Pirmais sirds tonis (S1) – sistoliskais tonis
🔹 Dzirdams kambaru sistoles sākumā.
🔹 Zemākas frekvences skaņa, salīdzinoši garāks tonis.
Pirmā toņa rašanās mehānisms:
1. Atrioventrikulāro (AV) vārstuļu aizvēršanās, kad spiediens kambaros kļūst lielāks nekā priekškambaros.
2. Asins svārstības (vibrācijas) kambaros izovolumetriskās kontrakcijas laikā.
3. Semilunāro vārstuļu atvēršanās izgrūšanas fāzes sākumā.
📌 Pirmais tonis raksturo kambaru kontrakcijas sākumu un sistoles sākumu.
157
2. Otrais sirds tonis (S2) – diastoliskais tonis
2. Otrais sirds tonis (S2) – diastoliskais tonis
🔹 Dzirdams kambaru diastoles sākumā.
🔹 Augstākas frekvences skaņa, īsāks par pirmo toni.
Otrā toņa rašanās mehānisms:
1. Semilunāro (pusmēness) vārstuļu aizvēršanās, kad spiediens kambaros kļūst mazāks nekā aortā un plaušu artērijā.
📌 Otrais tonis raksturo diastoles sākumu un kambaru relaksāciju.
Pirmo un otro toni var atšķirt pēc vairākiem kritērijiem:
✔ Pirmais tonis ir zemākas frekvences un ilgāks nekā otrais tonis.
✔ Laika posms starp pirmo un otro toni (sistole) ir īsāks nekā laika posms starp otro un pirmo toni (diastole).
158
3. Trešais sirds tonis (S3) – diastoliskais pildīšanās tonis
3. Trešais sirds tonis (S3) – diastoliskais pildīšanās tonis
🔹 Dzirdams tikai fonokardiogrammā.
🔹 Rodas agrīnā diastolē, kad AV vārstules atveras un sākas kambaru pildīšanās.
Trešā toņa rašanās mehānisms:
1. Asins plūsmas turbulences dēļ, kad asins strauji pieplūst kambariem diastoles sākumā.
📌 Trešais tonis ir normāls bērniem un jauniešiem, bet pieaugušajiem var liecināt par sirds mazspēju.
159
4. Ceturtais sirds tonis (S4) – priekškambaru kontrakcijas tonis
🔹 Dzirdams tikai fonokardiogrammā.
4. Ceturtais sirds tonis (S4) – priekškambaru kontrakcijas tonis
🔹 Dzirdams tikai fonokardiogrammā.
🔹 Rodas diastoles beigu fāzē, priekškambaru kontrakcijas laikā.
Ceturto toni izraisa:
1. Asins ieplūde kambaros priekškambaru kontrakcijas laikā (priekškambaru sistolē).
2. Turbulence asins plūsmā, īpaši, ja kambari ir mazāk elastīgi (piemēram, hipertrofijas gadījumā).
📌 Ceturtais tonis ir patoloģisks pieaugušajiem un var liecināt par kreisā kambara hipertrofiju vai miokarda stingrību.
Kambaru diastoles beigu tilpums
🔹 Kambaru diastoles beigu tilpums ir maksimālais asiņu tilpums kambaros diastoles beigās (110–150 ml).
🔹 Diastoles beigas kambarim sakrīt ar priekškambaru sistoles beigām, un šajā brīdī kambaros atrodas vislielākais asiņu tilpums.
Katram kambarim diastoles beigās ir 110–150 ml asiņu, kas sastāv no dažādām frakcijām.
160
Kambaru sistoles beigu tilpums un tā frakcijas
Kambaru sistoles beigu tilpums un tā frakcijas
No diastoles beigu tilpuma (110–150 ml) tiek izgrūstas aptuveni 2/3 asiņu, kas veido sistoles tilpumu (60–100 ml).
Pēc sistoles kambarī paliek asiņu atlikums, ko sauc par kambaru sistoles beigu tilpumu.
Sistoles beigu tilpumu iedala divās frakcijās:
1. Rezerves tilpums (20–40 ml)
* Asiņu daudzums, kas var tikt izgrūsts pie spēcīgas sirds muskuļu kontrakcijas.
* Atkarīgs no treniņa līmeņa – trenētiem cilvēkiem tas ir lielāks.
* Veido lielāko daļu no sistoles beigu tilpuma.
2 Reziduālais tilpums (10–20 ml)
* Asiņu daudzums, kas netiek izgrūsts pat pie visstiprākās kontrakcijas.
* Nemainīgs tilpums, bet palielinās sirds mazspējas gadījumā.
📌 Ja kreisais kambaris nespēj izgrūst tikpat daudz asiņu kā labais, attīstās sastrēgums mazajā asinsrites lokā, kas var izraisīt plaušu tūsku.
161
Minūtes tilpums (MT)
Minūtes tilpums (MT)
🔹 Asiņu daudzums, ko katrs kambaris izgrūž lielajās artērijās vienas minūtes laikā.
🔹 Aprēķina pēc formulas:
MT=SF×ST
(Minūtes tilpums = sirdsdarbības frekvence × sistoles tilpums)
162
