2. kolokvijs Flashcards
Raksturo stafilokokus
Morfoloģija un raksturojums:
* Gr+ nelielas baktērijas, izkārtojas vīnogu ķekaru formā.
* Nav prasīgas pret ārējās vides apstākļiem, spēj augt augstā sāls koncentrācijā, temperatūrā no 180C līdz 400C.
* Fakultatīvi anaerobi. (primāri savai elpošanai izmanto skābekli, bet var arī izdzīvot citos apstākļos)
* Normālās mikrobiotas pārstāvji
Kādi ir stafilokoku patoģenitātes faktori?
Patoģenitātes faktori:
Stafilokoki ir spējīgi izraisīt dažādas saslimšanas, bet tad ir nepieciešami noteikti apstākļi.
1. Virsmas faktori
● Teihonskābes un lipoteihonskābes – stimulē imūno atbildi, palīdz piesaistīties pie šūnu virsmām
● Virsmas adhēzijas (piesaistes) faktori – saistīti ar šūnas sienu
●Kapsula – kavē fagocitozi (ir dažiem, bet ne visiem stafilokokiem)
2. Enzīmi
* Katalāze – šķeļ H2O2 par skābekli un ūdeni, palīdz izvairīties no fagocītu iedarbības
* Koagulāze – sarecina plazmu un izveido aizsargvalni ap baktērijām
3. Toksīni
Stafilokoki izdala daudzus toksīnus, kas izraisa saslimšanas.
Stafilokoku diagnostika
Koagulāzes, katalāzes testi
S. aureus raksturojums
Ne vienmēr S.aureus ir saistīts ar saslimšanu
* Biežākais slimību ierosinātājs
* Cilvēki var nēsāt padusēs, degunā, cirkšņos
* Vienīgais no stafilokokiem, kam ir koagulāze un kurš izdala lielāko daudzumu ar eksotoksīniem.
* Slimības var būt endogēnas (no normālās mikrobiotas)un eksogēnas (m/o organismā iekļūst no ārvides) - stafilokoks var iekļūt organismā arī caur nelieliem ādas bojājumiem.
Kādas saslimšanas izraisa S.aureus?
Ādas strutainas infekcijas
-Impetigo
-Folikulīts
-Furunkuls
-Karbunkuls
Citas strutainas infekcijas
- Bakterēmija un endokardīts
-Pneimonija un empiēma
-Osteomielīts - kaulaudu destrukcijas
-Septisks artrīts
Toksiskā šoka sindroms
Applaucētās ādas sindroms (scalded skin syndrome)
Pārtikas intoksikācija (nav infekcija, jo baktērijas nav. Ir tikai toksīns)
Koagulāzes negatīvo stafilokoku izraisītās saslimšanas
* Brūču infekcijas.
* Urīnceļu infekcijas
* Katetru infekcijas
* Protēžu infekcijas
Streptokoku raksturojums
Svarīgākie pārstāvji – S.pyogenes un S.pneumoniae
* Gr+ apaļas baktērijas, izkārtotas ķēdītēs
* Prasīgi pret ārējās vides apstākļiem
* Fakultatīvi anaerobas baktērijas (ja nav skābekļa, strādās citos apstākļos)
* Cilvēki var nēsāt aizdegunē, rīklē.
* S. pneumoniae (sauc arī par pneimokoku) – izkārtoti pāros (diplokoki) vai īsās ķēdēs. Ir liela polisaharīdu kapsula.
Streptokoku patoģenitātes faktori
- Virsmas faktori
● Lipoteihonskābes – nodrošina piesaisti pie šūnu virsmām
● Kapsula – kavē fagocitozi, nodrošina piesaisti - Enzīmi
* Streptokināze – sašķeļ asins recekļus un sekmē streptokoku izplatīšanos organismā - Toksīni
* Pirogēnais eksotoksīns – nodrošina izteiktu iekaisumu, paaugstinātu ķermeņa temperatūru un smagu infekcijas slimību attīstību
* Streptolizīns – iznīcina dažādas organisma šūna, piemēram, eritrocītus, leikocītus, trombocītus.
Kāda ir streptokoku diagnostika
Katalāzes tests
Streptococcus pneumoniae raksturojums?
-GR+baktērijas
- Fakultatīvi anaerobas
- Apaļas formas baktērija, kas izvietotas pa pāriem (diplokoki)
Streptococcus pneumoniae izraisītās saslimšanas
- Pneimonija
-pēkšņs sākums
-drudzis
-produktīvs klepus (ar krēpām)
-sāpes krūtīs - Vidusauss iekaisums
- Meningīts
- Var nokļūt asinīs un izraisīt endokardītu
Streptococcus pneumoniae profilakse
Profilakse:
* Nespecifiskā profilakse
-Optimāla imūnās sistēmas darbība
-Kontakta ierobežošana ar inficētajiem pacientiem
-Roku mazgāšana, klepus higiēna
* Specifiskā profilakse
Pieejama polisaharīdu (konjugētā) vakcīna S.pneumoniae infekciju novēršanai. Vakcīna indicēta sekojošajiem pacientiem:
-Hroniski alkohola lietotāji
-Malnutrīcijas pacientiem
-Pacientiem bez liesas
-Bērniem
-Cilvēkiem vecumā > 65 gadiem
-Ar hroniskām blakussaslimšanām
-Pēc pārciestām elpceļu infekcijām
Corynebacterium diphtheriae morfoloģija, apraksts.
Morfoloģija un apraksts:
* Gr+ nūjiņas, bieži vālīšu vai neregulāras formas ar paresninājumu galos
* Ir voluntīna granulas (fosforu uzglabāšanas veids)
* Novietojas leņķī vai blakus (“ķīniešu hieroglifi”)
* Obligāti aerobas
* Obligāti patogēna baktērija, ja spēj producēt eksotoksīnu.
* Citas sugas var būt atrodamas cilvēku ādas un gļotādu mikrobiotā.
Corynebacterium diphtheriae patoģenitātes faktori
- Svarīgākais patoģenitātes faktors – eksotoksīns
- B daļa nodrošina toksīna piesaisti pie šūnas, A daļa kavē olbaltumvielu sintēzi, izraisa audu nekrozi, neirotoksisks efekts. (skatīties bildi)
Corynebacterium diphtheriae transmisija un infekcijas avoti
- Infekcijas avots ir ar difteriju slima cilvēka vai C.diphtheriae nēsātāja mandeļu, rīkles, deguna gļotāda, inficēts ādas bojājums.
- Transmisija notiek gaisa pilienu ceļā, tiešā kontaktā ar simptomātiska slimnieka elpceļu sekrētiem, ar inficētu ādas bojājumu.
- Lielākoties difterija sastopama bērniem, kas vecāki par 3-6 mēnešiem
Corynebacterium diphtheriae patoģenēze (veids kā baktērija izraisa salimšanu-process)
- Toksīnu producējoša baktērija iekļūst mutes dobumā, rīklē vai uz ādas, notiek kolonizācija
- Baktērija producē toksīnu, kas bojā audus, veidojas nekroze.
- Nekrotiskais epitēlijs, fibrīns, eritrocīti, leikocīti veido pseidomembrānu, visbiežāk pāri mandelēm, rīkles galam un balsenei.
- Reaģējot uz iekaisumu, palielinās kakla limfmezgli -> buļļa kakls
- Toksīns turpina nokļūt audos, sekojoši asinsritē, no kurienes izplatās uz citiem orgāniem. Biežāk skartie orgāni ir:
-Sirds muskulis
-Aknas
-Nieres
-Virsnieres
-Nervi
Toksīnam ir neirotoksisks efekts, īpaši kaitīgs nervu šūnām. Izraisa bojājumu orgānos. - Baktērija neizplatās, paliek ieejas vārtos, zem pseidomembrānas.
Corynebacterium diphtheriae klīniskā aina
Slimība-diftērija
* IP 2-5 (līdz 10) dienas.
* Sāpes kaklā, paaugstināta temperatūra (iekaisums elpceļos)
* Nespēks, vājums, elpas trūkums, pat smakšana (pseidomembrānas izraisīta obstrukcija), “buļļa kakls” (kakla rajona limfmezglu palielināšanās)
* Sirds ritma traucējumi liecina par sirds bojājumu
* Vēlāk var novērot redzes, runas, rīšanas, ekstremitāšu kustību problēmas
Corynebacterium diphtheriae terapija un profilakse
Terapija:
* Ārstēšanu uzsākt uzreiz pie klīniskām aizdomām par difteriju mērķis: pēc iespējas ātrāk nomākt toksīnu producējošo baktēriju
* Difterijas antitoksiskais serums i/m vai i/v - neitralizēs cirkulējošos toksīnus
* Antibakteriālā terapija (penicilīni, makrolīdi – 14 dienas) - inhibēs C.diphtheriae augšanu → aptur toksīna veidošanu, aptur izplatību pēc izveseļošanās
* Bez antibakteriālas ārstēšanas liela daļa slimnieku pēc izveseļošanās izplata C.diphtheriae nedēļām, mēnešiem ilgi
Profilakse:
* Nespecifiskā profilakse - slimu cilvēku izolēšana, klepus higiēna, roku mazgāšana, sejas masku, respiratoru vilkšana.
* Specifiskā profilakse – DTaP vakcīna + revakcinācija katrus 5-10 gadus.
Clostridium spp. morfoloģija, raksturojums
- Lielas, Gram + nūjiņas, kas veido subterminālu sporu
- Obligāti anaerobas
- Galvenais patoģenitātes faktors – botulotoksīns, kas specifiski aptur neiromediatora acetilholīna izdali sinapsē.
- Toksīna A daļa atbild par neirotoksiskumu, B daļa atbild par piesaistīšanos šūnai un toksīna stabilitāti skābā kuņģa vidē.
Clostridium spp. patoģenēze
- Baktērijas vai sporas nonāk gremošanas traktā, elpceļos, brūcē.
- Sporas “uzdīgst”, kļūst par baktēriju veģetatīvajām formām, producē toksīnu.
- Toksīns nonāk asinsritē, nonāk līdz nervgaļiem.
- Kavē acetilholīna izdali, līdz ar to nenotiek impulsa pārvade, muskuļu kontrakcija.
- Attīstās šļauganā parēze.
Clostridium spp. klīniskā aina
Klīniskā aina – pārtikas botulisms:
* Ierosina toksīns, kurš ir ēdienā, nemaina ēdiena garšu, smaržu.
* Pārtikas botulisma gadījumā inkubācijas periods parasti ir īss - simptomi parādās pēc aptuveni 1 līdz 3 dienām pēc kontaminētā ēdiena uzņemšanas
* Sākotnēji simptomi: nespēks, vājums, miglaina redze, paplašinātas acu zīlītes, sausa mute, aizcietējumi, sāpes vēderā
* Progresējošas slimības gadījumā novēro bilaterālu perifēro muskuļu vājumu, nāve iestājas elpošanas paralīzes dēļ
* Apziņa saglabāta
* Neraugoties pat uz visnotaļ agresīvu ārstēšanas taktiku, slimība var progresēt, jo neirotoksīns saistās neatgriezeniski un ilgstoši kavē acetilholīna izdalīšanos
Klīniskā aina – zīdaiņu botulisms:
* Jaundzimušo botulismu atšķirībā no pārtikas botulisma, izraisa botulotoksīns, kurš tiek producēts jaundzimušo organismā pēc sporu apēšanas.
* C. botulinum kolonizē jaundzimušo kuņģa zarnu traktu.
* C. botulinum nespēj izdzīvot pieaugušu cilvēku gremošanas traktā.
* Parasti skar bērnus vecumā līdz 1 gadam (parasti 1-6 mēnešu vecumā), simptomi sākotnēji ir nespecifiski, piem., aizcietējumi, vārga raudāšana u.c.
* Slimībai progresējot, var attīstīties šļauganā paralīze un elpošanas nomākums, taču, neraugoties uz to, mirstība ir salīdzinoši zema - 1-2%
Clostridium spp. terapija, profilakse
Terapija:
* Antibakteriālā terapija – metronidazols, penicilīns
* Imunizācija ar cilvēka gamma globulīniem – antivielas pret toksīnu.
Profilakse:
* Specifiskas profilakses nav
* Konservēšanas un marinēšanas burciņu rūpīga sagatavošana pirms izmantošanas
* Sporu iznīcināšana ēdienā (teju neiespējami praktisku iemeslu dēļ)
* Novērst sporu dīgšanu, uzturot pārtiku skābā pH vai uzglabājot +4C vai zemākā temperatūrā (relatīvi iespējams)
* Medus, kas kontaminēts ar C. botulinum sporām un tiek apēsts, spēj izraisīt jaundzimušo botulismu, tāpēc maziem bērniem līdz 1 gada vecumam nebūtu ieteicams uzturā lietot medu.
Enterobacteriacea dzimtas raksturojums
Enterobacteriacea dzimta (dzimta- viena liela baktēriju grupa, kurām ir raksturīgas kopīgas īpašības)
Raksturojums:
- Plaša baktēriju dzimta ar līdzīgu raksturojumu
- Gr- nūjiņas
- Dažas baktērijas ir daļa no normālās zarnu mikrobiotas
- Visām ir LPS
- Dažām ir kapsula, gļotu slānis
- Ir fakultatīvi anaerobas (dzīvo gan skābekļa, gan bezskābekļa vidē)
- Fermentē glikozi
Ir daudz dažādas baktērijas.
Enterobacteriacea pārstāvji
-E.coli
-Salmonella spp.
E.coli – raksturojums, morfoloģija, normālās mikrobiotas pārstāvji un to izraisītās saslimšanas, to patoģenēze.
- Mēdz būt dažādas formas -> polimorfas
- Ir pili, kas nodrošina piesaisti, aizsargā no fagocitozes
- Ir viciņas, kas nodrošina kustīgumu
- Fermentē laktozi (galvenā uztura viela ir glikoze, bet ja glikozes krājumi kādā vidē samazinās, tad baktērija pārslēdzas uz bakterijas fermentēšanu un izmantošanu savam uzturam)
Escherichia ir baktērijas, kas atrodas kuņģa-zarnu traktā. To ir ļoti daudz un tās ir plaši izplatītas.
Patogēnās E.coli – izraisa slimību, transmisija
Izraisa slimību:
- Ja normālās mikrobiotas pārstāvji iegūst plazmīdu, kas kodē spēju sintizēt eksotoksīnu
- Ja patoģēnā baktērija iekļūst cilvēka organismā p/o
Transmisija:
* Fekāli orālā ceļā, tiešā kontakta ceļā (ar netīrām rokām u.c.)
* Apēdot kontaminētu ēdienu - pienu, gaļu, kas nav
pietiekami termiski apstrādāta, kontaminētus dārzeņus un
sakneņus, dzerot kontaminētu ūdeni.
Patogēnās E.coli – klīniskā aina.
Klīniskā aina:
* Iznīcina kuņģa zarnu trakta epitēliju
* Ir vairāki pārstāvji, kas izraisa dažāda smaguma klīnisko ainu. Dažos gadījumos saslimšana var būt nāvējoša, jo var attīstīties komplikācijas – hemolītiskā anēmija, nieru mazspēja.
* Klasiskie simptomi – ūdeņaina vai asiņaina caureja, vēdersāpes. Var izraisīt dehidratāciju (atūdeņošanos), īpaši maziem bērniem.
!Infekcijas var būt arī nāvējošas, jo klīniskā gaita var būt sarežģīta
Vai patogēnās E.coli var nēsāt bez simptomiem?
Nē. Patogēnās E.coli nevar nēsāt bez simptomiem, vienmēr būs saslimšana.
Vai patogēnās E.coli ir normālas mikrobiotas sastāvdaļa?
! Patogēnās E.coli NAV normālās mikrobiotas sastāvdaļa
Salmonella spp. – raksturojums
- Ir kapsula
- Ir pili
- Ir viciņa (izvietotas pa visu baktēriju)
- Atšķirībā no E.coli, nesintezē eksotoksīnu
- Nefermentē laktozi (par galveno uzturvielu izmanto glikozi)
- Metabolisma rezultātā izdala H2S (sērūdeņradi), kam ir raksturīga smaka
- Ir ļoti daudzi tipi
Salmonella spp. – transmisija
Transmisija:
* Infekcijas avoti: kontaminēta dzīvnieku gaļa, olas
* Cilvēki inficējas, apēdot inficētu vistas gaļu, olas, pienu
* Baktērijas var saglabāties produktos 4-6 mēnešus, uz traukiem 40-70 dienas
Salmonella spp. – klīniskā aina.
Klīniskā aina:
* Enterokolīts(tievo un resno zarnu iekaisums) – febrila temperatūra(virs 38o, vēdera krampji, caureja, slikta
dūša, galvassāpes, vemšana
o Raksturīga nēsāšana, līdz pat 20 ned.- 1 gadam (Pacients var nēsāt baktērijas arī pēc simptomu beigām)
o Nelietot antibiotikas vai pretcaurejas līdzekļus (nepieciešama simptomātiska ārstēšana ar rehidratāciju, pretiekaisuma līdzekļiem)
* Bakterēmija – Salmonella nonāk asinsritē, nonāk citos orgānos-> endokardīts, osteomielīts, meningīts, nefrīti, abscesi.
o Augsta mirstība
o Jālieto antibiotikas